Lieta T‑289/13

Ledra Advertising Ltd

pret

Eiropas Komisiju
un
Eiropas Centrālo banku (ECB)

Prasība atcelt tiesību aktu un prasība atlīdzināt zaudējumus – Kipras stabilitātes atbalsta programma – Starp Kipras Republiku un ESM noslēgtais saprašanās memorands par specifiskiem ekonomiskās politikas nosacījumiem – Vispārējās tiesas kompetence – Cēloņsakarība – Prasība, kas daļēji ir nepieņemama un daļēji acīmredzami juridiski nepamatota

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 10. novembrī rīkojums

1.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Strīda priekšmeta noteikšana – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Prasības pieteikums, ar kuru tiek lūgts atlīdzināt kaitējumu, ko esot radījusi Savienības iestāde – Elementi, kas ļauj identificēt iestādei pārmesto rīcību, cēloņsakarību un nodarītā kaitējuma reālo un droši zināmo raksturu

(Tiesas statūtu 21. panta pirmā daļa un 53. panta pirmā daļa; Vispārējās tiesas reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

2.      Prasība par zaudējumu atlīdzību – Savienības tiesas kompetence – Robežas – Kompetence lemt par saprašanās memoranda, kas noslēgts starp dalībvalsti un Eiropas Stabilitātes mehānismu, tiesiskumu – Izslēgšana

(LESD 268. pants un 340. panta otrā un trešā daļa; Līguma par Eiropas stabilizācijas mehānisma izveidi 13. panta 4. punkts)

3.      Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Zaudējumi – Cēloņsakarība; Cēloniskais sakars  – Viena no nosacījumiem neesamība – Prasības par zaudējumu atlīdzību noraidīšana pilnībā

(LESD 340. panta otrā daļa)

4.      Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Cēloņsakarība – Zaudējumi, ko radījusi iestādes bezdarbība – Pierādīšanas pienākums

(LESD 340. pants)

5.      Prasība atcelt tiesību aktu – Savienības tiesas kompetence – Robežas – Kompetence pārbaudīt tādu tiesību aktu tiesiskumu, kurus nav izdevušas Savienības iestādes vai struktūras – Izslēgšana

(LESD 263. pants)

6.      Tiesvedība – Prasību pieņemamība – Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu – Pieteikums, kas iesniegts ar to pašu dokumentu kā pamatprasība – Nepieņemamība

(LESD 278. pants; Vispārējās tiesas reglamenta 104. panta 3. punkts)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 33. un 34. punktu)

2.      Saskaņā ar LESD 268. pantu un 340. panta otro un trešo daļu Vispārējās tiesas kompetencē ārpuslīgumiskās atbildības jomā ir izskatīt vienīgi tādas lietas par zaudējumu atlīdzināšanu, ko radījušas Savienības iestādes vai to darbinieki, pildot savus pienākumus. Tādējādi pret Savienību vērsta prasība par zaudējumu atlīdzību, kas ir pamatota ar tāda tiesību akta vai rīcības prettiesiskumu, kuru nav pieņēmusi vai veikusi Savienības iestāde vai tās darbinieki, ir jānoraida kā nepieņemama.

Tas pats attiecas uz prasību par zaudējumu atlīdzību, kas pamatota ar noteiktu tāda saprašanās memoranda tiesību normu prettiesiskumu, kuru pieņēma kopīgi Eiropas Stabilizācijas mehānisms (ESM) un dalībvalsts un kuru parakstījusi šī pēdējā, no vienas puses, un Komisijas vārdā – tās priekšsēdētāja vietnieks, no otras puses. No Līguma par ESM izveidi 13. panta 4. punkta izriet, ka Komisija saprašanās memorandu paraksta ESM vārdā. Šajā ziņā, lai gan ar ESM līgumu Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai ir uzticēti noteikti ar šī līguma mērķu īstenošanu saistīti pienākumi, ESM līgumā Komisijai un Bankai uzticētās funkcijas neietver nekādas pilnvaras tām pašām pieņemt lēmumus un darbības, ko šīs divas iestādes veic šī paša līguma ietvaros, rada saistības tikai ESM. Tādējādi nav iespējams uzskatīt, ka Komisija un ECB būtu minētā saprašanās memoranda pieņemšanas iniciatores.

(sal. ar 42. -47. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 49. un 50. punktu)

4.      LESD 340. pantā paredzētais nosacījums par cēloņsakarību paredz pietiekami tiešas cēloņsakarības esamību starp Savienības iestāžu rīcību un zaudējumiem. Šajā ziņā gadījumos, kad rīcība, kura, iespējams, ir radījusi apgalvotos zaudējumus, ir atturēšanās no darbības, īpaši ir nepieciešama pārliecība, ka minētos zaudējumus ir radījusi tieši konkrētā bezdarbība un ka tie nevar būt radušies no citas rīcības, kas ir nošķirama no rīcības, kurā tiek vainota atbildētāja iestāde.

(sal. ar 52. un 53. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 56. un 58. punktu)

6.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 61. punktu)