Vispārējās tiesas 2017. gada 16. maija spriedums – Landeskreditbank Baden-Württemberg/ECB
(lieta T-122/15) 1
Ekonomikas un monetārā politika – Kredītiestāžu prudenciālā uzraudzība – Regulas (ES) Nr. 1024/2013 6. panta 4. punkts – Regulas (ES) Nr. 468/2014 70. panta 1. punkts – Vienotais uzraudzības mehānisms – ECB pilnvaras – Valsts iestāžu veikta decentralizēta īstenošana – Kredītiestādes nozīmīguma novērtēšana – ECB tiešās uzraudzības nepieciešamība
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Landeskreditbank Baden-Württemberg – Förderbank (Karlsruhe, Vācija) (pārstāvji – sākotnēji A. Glos, K. Lackhoff un M. Benzing, vēlāk A. Glos un M. Benzing, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka (pārstāvji – sākotnēji E. Koupepidou, R. Bax un A. Riso, vēlāk E. Koupepidou un R. Bax, piedaloties H.-G. Kamann, advokāts)
Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji – W. Mölls un K.-P. Wojcik)
Priekšmets
Prasība, pamatojoties uz LESD 263. pantu, atcelt ECB 2015. gada 5. janvāra lēmumu ECB/SSM/15/1, kurš pieņemts, piemērojot Padomes 2013. gada 15. oktobra Regulas (ES) Nr. 1024/2013, ar ko [ECB] uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV 2013, L 287, 63. lpp.), 6. panta 4. punktu un 24. panta 7. punktu un ar kuru ECB ir noraidījusi to, ka prasītāja būtu mazāk nozīmīga iestāde šīs pašas regulas 6. panta 4. punkta izpratnē
Rezolutīvā daļa:
prasību noraidīt;
Landeskreditbank Baden-Württemberg – Förderbank sedz savus tiesāšanās izdevumus pati, kā arī atlīdzina Eiropas Centrālās bankas tiesāšanās izdevumus;
Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
____________1 OV C 178, 1.6.2015.