Lieta T‑122/15

Landeskreditbank Baden-Württemberg – Förderbank

pret

Eiropas Centrālo banku

Ekonomikas un monetārā politika – Kredītiestāžu prudenciālā uzraudzība – Regulas (ES) Nr. 1024/2013 6. panta 4. punkts – Regulas (ES) Nr. 468/2014 70. panta 1. punkts – Vienotais uzraudzības mehānisms – EIB pilnvaras – Valsts iestāžu veikta decentralizēta īstenošana – Kredītiestādes nozīmīguma novērtēšana – EIB tiešas uzraudzības nepieciešamība

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā) 2017. gada 16. maija spriedums

1.      Ekonomikas un monetārā politika – Ekonomikas politika – Savienības finanšu nozares uzraudzība – Vienotais uzraudzības mehānisms – Nozīmīgu iestāžu pakļaušana Eiropas Centrālās bankas tiešai kredītiestāžu uzraudzībai – Iestādes kvalifikācija par nozīmīgu – Bankas uzraudzības piemērotība salīdzinājumā ar to, ko var veikt valsts iestādes

(Padomes Regulas Nr. 1024/2013 4. un 6. pants; Eiropas Centrālās bankas Regulas Nr. 468/2014 70. un 71. pants)

2.      Eiropas Savienības tiesības – Interpretācija – Metodes – Atvasināto tiesību interpretācija saskaņā ar LESD – Interpretācija atkarībā no konteksta un mērķa

3.      Ekonomikas un monetārā politika – Ekonomikas politika – Savienības finanšu nozares uzraudzība – Vienotais uzraudzības mehānisms – Eiropas Centrālās bankas kompetence – Valsts iestāžu izdarīta decentralizēta īstenošana – Iestādes nozīmīguma vērtējums – Bankas ekskluzīva kompetence

(Padomes Regulas Nr. 1024/2013 4. panta 1. punkts un 6. panta 4. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 468/2014 70. un 71. pants)

4.      Eiropas Savienības tiesības – Principi – Subsidiaritātes princips – Piemērojamība – Piemērojamība jomās, kas ietilpst Savienības ekskluzīvā kompetencē – Izslēgšana

(LES 5. panta 3. punkts)

5.      Eiropas Savienības tiesības – Principi – Samērīgums – Piemērojamība – Savienības likumdevēja rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Ierobežojumi

6.      Ekonomikas un monetārā politika – Ekonomikas politika – Savienības finanšu nozares uzraudzība – Vienotais uzraudzības mehānisms – Mazāk nozīmīgu iestāžu pakļaušana valsts iestāžu tiešai prudenciālai uzraudzībai – Šo iestāžu decentralizēta Savienības ekskluzīvas kompetences īstenošana – Iespēja pārklasificēt nozīmīgu iestādi par mazāk nozīmīgu tādēļ, ka valsts iestādes ir piemērotas tās tiešas uzraudzības īstenošanai – Izslēgšana

(LESD 291. panta 1. punkts, Padomes Regulas Nr. 1024/2013 6. pants; Eiropas Centrālās bankas Regulas Nr. 468/2014 70. panta 1. punkts)

7.      Eiropas Savienības tiesības – Principi – Vienlīdzīga attieksme – Vajadzība ievērot tiesiskuma principu – Iespējas atsaukties uz prettiesisku darbību, kas ir izdarīta citu labā, neesamība

8.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Pamatojuma neesamība vai tā nepietiekamība – Pamats, kurš atšķiras no pamata par likumību pēc būtības

(LESD 263. un 296. pants)

9.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība – Pienākuma norādīt pamatojumu izvērtēšana atkarībā no lietas apstākļiem

(LESD 296. pants)

10.    Iestāžu akti – Akti, kas pieņemti, izmantojot rīcības brīvību – Administrācijai pakļautajai personai piešķirto garantiju ievērošana – Pienākums rūpīgi un objektīvi pārbaudīt visus atbilstošos elementus

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants)

1.      Nozīmīgu kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību veic vienīgi Eiropas Centrālā banka atbilstoši Regulas Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, 4. un 6. pantam. No šīs regulas 6. panta 4. punkta otrās daļas izriet, ka iestādes kvalifikācija par “nozīmīgu” īpašos apstākļos var tikt noraidīta, kas ir jāpaskaidro bankai. Šis paskaidrojums ir sniegts Regulas Nr. 468/2014, ar ko izveido Vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm, 70. un 71. pantā.

Šajā ziņā Regulas Nr. 468/2014 70. panta 1. punkta formulējumā ir ekskluzīvi izvirzīta iestādes kvalifikācijas par nozīmīgu un tātad tikai bankas veiktas tās uzraudzības atbilstības vai neatbilstības pārbaude, ņemot vērā Regulas Nr. 1024/2013 mērķus. Nav nevienas norādes par nozīmīgas iestādes tiešas bankas uzraudzības nepieciešamības izvērtēšanu. Lai gan vispārīgi Savienības tiesību akta atbilstības pārbaude attiecas uz tā spējas sasniegt attiecīgā tiesiskā regulējuma mērķus novērtēšanu, tā nepieciešamības vērtējums nozīmē to, ka tiek izvērtēts, vai tas nepārsniedz šo mērķu sasniegšanai nepieciešamā robežas.

Tādējādi, tā kā Regulas Nr. 468/2014 70. panta 1. punktā ir norādīti faktiski pastāvoši apstākļi, kuros nav atbilstoši uzraudzīto iestādi kvalificēt kā nozīmīgu, ņemot vērā Regulas Nr. 1024/2013 mērķus un principus, no tā obligāti izriet, ka vienīgi tiek norādīta iespēja, ka bankas tiešā prudenciālā uzraudzība, kas ir paredzēta, ja iestāde ir kvalificēta par “nozīmīgu”, spētu ne tik veiksmīgi sasniegt minētās regulas mērķus, nekā tas būtu šīs iestādes tiešā prudenciālās uzraudzības gadījumā, ko veic valsts iestādes. Savukārt no Regulas Nr. 468/2014 70. panta 1. punkta gramatiskās interpretācijas neizriet iespēja “nozīmīgu iestādi” pārkvalificēt kā “mazāk nozīmīgu” tādēļ, ka valsts iestāžu tieša uzraudzība vienota uzraudzības mehānisma ietvaros tāpat sasniegtu Regulas Nr. 1024/2013 mērķus kā Eiropas Centrālās bankas īstenota uzraudzība.

(skat. 22., 28., 29., 44. –46. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 40. un 41. punktu)

3.      No Regulas Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, sistēmas izriet, ka Padome ir nodevusi bankai ekskluzīvu kompetenci attiecībā uz minētās regulas 4. panta 1. punktā norādītajiem prudenciālajiem uzdevumiem. Šajā ziņā šīs pašas regulas 6. panta vienīgais uzdevums ir vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros valsts iestādēm ļaut decentralizēti īstenot šo kompetenci bankas kontrolē attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm un attiecībā uz Regulas Nr. 1024/2013 4. panta 1. punkta b) un d)–i) apakšpunktā norādītajiem uzdevumiem, pilnībā uzticot bankai ekskluzīvu kompetenci noteikt īpašu apstākļu jēdziena saturu šīs pašas regulas 6. panta 4. punkta otrās daļas izpratnē, kura ir īstenota, pieņemot Regulas Nr. 468/2014, ar ko izveido Vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm, 70. un 71. pantu.

(skat. 63. punktu)

4.      Kaut arī, ja subsidaritātes princips ir piemērojams, tas prasa it īpaši pārbaudīt, vai norādītās darbības mērķis var tikt labāk sasniegts Savienības līmenī vai arī šāds mērķis varētu tikt tikpat efektīvi sasniegts valsts līmenī, no LES 5. panta 3. punkta izriet, ka šis princips ir piemērojams tikai jomās, kas neietilpst Savienības ekskluzīvajā kompetencē.

(skat. 65. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 67. un 68. punktu)

6.      Mazāk nozīmīgu iestāžu uzraudzības ietvaros atbilstoši vienotās uzraudzības mehānismam, kas ir aprakstīts Regulas Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, 6. pantā, valsts iestādes rīkojas, decentralizēti īstenojot Savienības ekskluzīvo kompetenci, nevis īstenojot valsts kompetenci. Tādējādi Eiropas Centrālās bankas tiešas prudenciālas uzraudzības īstenošana var skart vienīgi dalībvalstu galveno kompetenci, kas uzsvērta LESD 291. panta 1. punktā, īstenot Savienības tiesību aktus to tiesību sistēmā. Šajā tiesību normā ir atgādināts, ka atbilstoši Savienības institucionālajai sistēmai un noteikumiem, kas regulē attiecības starp Savienību un tās dalībvalstīm, pēdējām minētām, ja Savienības tiesībās nav regulēts pretēji, ir jānodrošina savā teritorijā Savienības tiesību izpilde.

Tomēr jākonstatē, ka šīs kompetences saglabāšana nevar nozīmēt, ka īpašo apstākļu jēdziens ir jāinterpretē tādējādi, lai varētu izvairīties no tā, ka, ja kredītiestāde ir kvalificēta par “nozīmīgu” Regulas Nr. 468/2014, ar ko izveido Vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm, 70. panta 1. punkta izpratnē, katrā atsevišķajā gadījumā ir jāpārbauda attiecībā uz iestādi, kas ir kvalificēta par nozīmīgu, ievērojot Regulas Nr. 1024/2013 6. panta 4. punktā norādītos kritērijus, vai tās mērķi tādējādi var tikt arī sasniegti ar valsts iestāžu tiešu uzraudzību. Šī interpretācija liek apšaubīt šīs regulas sabalansētību, ciktāl tajā ir prasīts katrā gadījumā izvērtēt, vai – lai arī tiek piemēroti minētās regulas 6. panta 4. punktā norādītie kritēriji – nozīmīgai iestādei ir jābūt valsts iestāžu tiešā uzraudzībā, jo tās vislabāk varētu sasniegt Regulas Nr. 1024/2013 mērķus. It īpaši šāda izvērtēšana būtu tiešā pretrunā diviem elementiem, kam ir fundamentāla nozīme šīs tiesību normas sistēmā, tas ir, pirmkārt, principam, saskaņā ar kuru nozīmīgas iestādes ir tikai Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā, un, otrkārt, tam, pastāv precīzi alternatīvi kritēriji kredītiestādes nozīmīguma kvalificēšanai.

(skat. 72. –76. punktu)

7.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 84. punktu)

8.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 122. punktu)

9.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 123., 124. un 131. punktu)

10.    Ja iestādei ir piešķirta novērtējuma brīvība, tai ir pilnībā jāizmanto šī brīvība. Tādējādi akta autoram ir jāvar pierādīt Savienības tiesā, ka tas ir ticis pieņemts, faktiski izmantojot tā novērtējuma brīvību, kas nozīmē, ka tiek ņemti vērā visi atbilstošie fakti un apstākļi, kas attiecas uz situāciju, ko ir paredzēts reglamentēt ar šo tiesību aktu. Šajā ziņā viena no Savienības tiesību sistēmā ietvertajām garantijām administratīvajās procedūrās tostarp ir tiesības uz labu pārvaldību, kas ir ietvertas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā un kas nosaka kompetentās iestādes pienākumu rūpīgi un objektīvi pārbaudīt visus apstākļus, kam ir nozīme attiecīgajā lietā.

(skat. 139. un 147. punktu)