Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2017. gada 16. februāra spriedums –
Lubrizol France/Padome

(lieta T‑191/14)

Kopējais muitas tarifs – Tiesiskais regulējums par autonomo nodokļu piemērošanas apturēšanu konkrētiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem – Iebildums pret pastāvošo apturēšanu – Ražojumu līdzvērtīgums – Iebildumu izskatīšanas procedūra

1.      Tiesvedība – Pārbaude pēc būtības pirms pieņemamības pārbaudes – Pieļaujamība

(skat. 32. punktu)

2.      Kopējais muitas tarifs – Ievedmuitas nodokļa grozīšana vai apturēšana – Padomes rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Apjoms – Robežas

(LESD 31. pants; Padomes Regula Nr. 1387/2013)

(skat. 58.–61. punktu)

Priekšmets

Prasība, kas balstīta uz LESD 263. pantu, atcelt Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1387/2013, ar ko aptur kopējā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanu konkrētiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem un atceļ Regulu (ES) Nr. 1344/2011 (OV 2013, L 354, 201. lpp.), 1. un 4. pantu, ciktāl ar šīm tiesību normām prasītājai ir liegtas trīs apturēšanas, kuras bija tai iepriekš piešķirtas saskaņā ar TARIC kodiem 2918 2900 80, 3811 2900 10 un 3811 9000 30.

Rezolutīvā daļa

1) Prasību noraidīt.

2) Lubrizol France SAS sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus.

3) Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.