VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelācijas palāta)

2013. gada 8. oktobrī

Lieta T‑167/12 P

Eiropas Savienības Padome

pret

AY

Apelācija – Civildienests – Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – 2010. gada paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Kvalifikācijas celšana – Apmācības programmas, kas paredzēta AST funkciju grupas ierēdņu sertifikācijas procedūrai, lai pārietu uz AD funkciju grupu, pārbaudījumu sekmīga nokārtošana – Pierādījumu sagrozīšana

Priekšmets      Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 8. februāra spriedumu lietā F‑23/11 AY/Padome, ar ko lūgts daļēji atcelt šo spriedumu

Nolēmums      Atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 8. februāra spriedumu lietā F‑23/11 AY/Padome, ciktāl Civildienesta tiesa ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Eiropas Savienības Padome ir atteikusies paaugstināt AY AST 9 pakāpē 2010. gada paaugstināšanas amatā laikā, un ciktāl tā ir piespriedusi Padomei atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus (šī sprieduma rezolutīvās daļas 1) un 4) punkts). Lietu nodot atpakaļ izskatīšanai Civildienesta tiesā. Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Kopsavilkums

1.      Apelācija – Pamati – Kļūdains faktu vērtējums – Nepieņemamība – Faktu un pierādījumu vērtējuma pārbaude Civildienesta tiesā – Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu

(LESD 257. pants; Tiesas statūtu I pielikuma 11. panta 1. punkts)

2.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Administrācijas novērtējuma brīvība – Elementi, ko var ņemt vērā – Sertifikācijas pārbaudījumu sekmīga nokārtošana

(Civildienesta noteikumu 24.a pants, 43. pants un 45. panta 1. punkts)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 25. un 28. punktu)

Atsauce

Vispārējā tiesa: 2008. gada 8. septembris, T‑222/07 P Kerstens/Komisija, Krājums‑CDL, I‑B‑1‑37. un II‑B‑1‑267. lpp., 60.–62. punkts un tajos minētā judikatūra.

2.      Lai izvērtētu vērā ņemamos nopelnus, pieņemot lēmumu par paaugstināšanu amatā atbilstoši Civildienesta noteikumu 45. pantam, administrācijai ir plaša novērtējuma brīvība, kura tomēr ir ierobežota ar nepieciešamību rūpīgi un objektīvi, dienesta interesēs un saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes principu veikt kandidatūru salīdzinošo izvērtējumu. Administrācijas rūpības pienākums tostarp nozīmē, ka, lemjot par ierēdņa stāvokli, iecēlējinstitūcija ņem vērā visus elementus, kas var ietekmēt tās lēmumu, un šajā ziņā tā ņem vērā ne tikai dienesta intereses, bet arī attiecīgā ierēdņa intereses.

Tādējādi, salīdzinoši izvērtēdama amatā paaugstināmo ierēdņu nopelnus, iecēlējinstitūcija nevar neņemt vērā faktu, ka ierēdnis ir izraudzīts dalībai apmācības programmā viņa sertifikācijai un ka viņš ir sekmīgi nokārtojis pārbaudījumus, kas liecina, ka viņš ir sekmīgi apguvis minēto programmu, pat ja paša šā fakta dēļ viņam netiek piešķirtas nedz tiesības tikt paaugstinātam amatā augstākā pakāpē AST funkciju grupā, nedz arī automātiska prioritāte.

Šajos apstākļos iecēlējinstitūcijai saskaņā ar Civildienesta noteikumu 24.a pantu kvalifikācijas celšana, ko ierēdnis veicis karjeras virzībai, ir jāņem vērā kā viens no viņa nopelniem.

Tomēr iecēlējinstitūcija ar Civildienesta noteikumiem ir pilnvarota veikt Civildienesta noteikumu 45. pantā paredzēto nopelnu izvērtējumu atbilstoši tādai procedūrai vai metodei, kādu tā uzskata par piemērotāko.

Šajā ziņā pienākums ņemt vērā ierēdņa veikto kvalifikācijas celšanu tostarp ir atspoguļota novērtējuma ziņojuma par kompetenci, efektivitāti un uzvedību dienestā, kas tiek sagatavots saskaņā ar Civildienesta noteikumu 43. pantu, saturā, un tas ir viens no trijiem elementiem, kas skaidri minēti Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punktā un kuri jāņem vērā, salīdzinoši izvērtējot nopelnus saistībā ar paaugstināšanu amatā.

No tā izriet, ka administrācija, salīdzinoši izvērtējot ierēdņa nopelnus, var ņemt vērā arī viņa sertifikāciju, izvērtēdama par viņu sagatavoto ziņojumu, jo šajā ziņojumā ir astpoguļoti minētā ierēdņa nopelni.

(sal. ar 33.–38. punktu)

Atsauces

Vispārējā tiesa: 2005. gada 15. septembris, T‑132/03 Casini/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑253. un II‑1169. lpp., 52.–54. punkts; 2006. gada 27. septembris, T‑156/05 Lantzoni/Tiesa, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑189. un II‑A‑2‑969. lpp., 88. punkts un tajā minētā judikatūra; 2009. gada 2. aprīlis, T‑473/07 P Komisija/Berrisford, Krājums‑CDL, I‑B‑1‑17. un II‑B‑1‑85. lpp., 42. punkts; 2011. gada 30. novembris, T‑51/08 P Komisija/Dittert, 54. punkts.