Paziņojums OV

 

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko the Bavarian Lager Company iesniedza 2004. gada 27. maijā

(Lieta T-194/04)

Tiesvedības valoda: angļu

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 27. maijā izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla the Bavarian Lager Company, Clitheroe, Apvienotā Karaliste, kuru pārstāv J. Pearson un C. Bright, solicitors, kas norādīja adresi Luksemburgā.

Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

atzīt, ka Komisijas piekrišana Apvienotās Karalistes Valdības Supply of Beer (Tied Estate) Order (Alus piegādes (alus darītavu) rīkojuma) 1989 (S.I. 1989 Nr. 2390) 7. panta 2. punkta a) apakšpunkta ("viesu alus noteikums") grozījumam pārkāpj EK Līguma 28. pantu (tā laikā redakcijā - 30. pantu);

atzīt, ka Komisijai nevajadzēja piekrist augstāk minētajam grozījumam un, piekrītot tam, Komisija pati pārkāpj EK Līguma 28. pantu (tā laikā redakcijā - 30. pantu);

atzīt par spēkā neesošu Komisijas 2004. gada 18. marta lēmumu par atteikumu rast pieeju prasītājam noteiktiem dokumentiem;

uzlikt Komisijai par pienākumu uzrādīt pilnu to personu sarakstu, kuras apmeklēja 1996. gada 11. oktobra sanāksmi, kurā piedalījās Iekšējā tirgus ģenerāldirektorāta ierēdņi, UK Government Department of Trade and Industry (Apvienotās Karalistes Valdības Tirdzniecības un industrijas departamenta) pārstāvji un Conféderation des Brasseurs du Marché Commun pārstāvji, un

piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja uzņēmums tika nodibināts 1992. gada 28. maijā nolūkā veikt vācu alus importu Apvienotajā Karalistē pārdošanai alus bāros. 1993. gadā prasītājs iesniedza Komisijā sūdzību par minēto EKL 28. panta (tā laikā redakcijā - 30. panta) pārkāpumu saistībā ar "viesu alus" noteikumu Apvienotās Karalistes normatīvajos aktos. Saskaņā ar šo noteikumu alus darītavām ir uzlikts par pienākumu atļaut alus bāriem, kuri ir saistīti ar alus darītavām pamatojoties uz ekskluzīvas iepirkšanas līgumiem, piedāvāt "viesu" alu no citas alus darītavas. Viesu alum jābūt alum, kas ir izgājis fermentāciju un fermentācija notikusi mucā, no kura tas tiek pārdots - alus veids, kas tiek ražots gandrīz vienīgi Apvienotajā Karalistē. Šīs noteikums neattiecās uz prasītāja pārdodamo alu, tāpat kā lielāko daļu ārpus Apvienotās Karalistes ražoto alu, un prasītājs uzskatīja to par pasākumu ar līdzvērtīgu iedarbību kā importa kvantitatīvie ierobežojumi. Ar 1997. gada 21. aprīļa vēstuli Komisija informēja prasītāju par to, ka, ņemot vērā ierosinātos grozījumus "viesu alus noteikumā", tiesvedība pret Apvienoto Karalisti ir apturēta un līdz ar grozījuma pieņemšanu tiks slēgta.

2003. gada 5. decembrī, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1049/2001¹, prasītājs pieprasīja Komisijai piešķirt tam pieeju sapulces saistībā ar šo jautājumu, kura notika 1996. gada 11. oktobrī starp Komisijas pārstāvjiem, Apvienotās Karalistes valdību un alus darītavām, protokolam. Jo īpaši, prasītājs pieprasīja Komisijai atklāt noteiktu personu identitāti, kuru vārdi tika izdzēsti no protokola, kas jau iepriekš prasītājam bija nodots. Komisija noraidīja pieteicēja pieprasījumu un savu atteikumu apstiprināja 2004. gada 18. marta prasītājam adresētajā ģenerālsekretariāta vēstulē. Lai pamatotu atteikuma tā norādīja personu, kuras ir piedalījušas sanāksmē, personas datu aizsardzības nepieciešamību, kā arī potenciālo risku Komisijas spējai veikt izmeklēšanu šādās lietās, ja personu, kuras sniedz Komisijai informāciju, identitāte tiktu nodota atklātībai.

Prasītājs pieprasa, pirmkārt, paziņojumu pret Komisijas lēmumu apturēt tiesvedību pret Apvienoto Karalisti. Šajā sakarā prasītājs atsaucas uz EKL 28. un 12. panta pārkāpumu.

Attiecībā uz Komisijas atteikumu piešķirt pieeju pieprasītajiem dokumentiem, prasītājs apgalvo, ka Regulas (EK) Nr. 1049/20011 2. pants uzliek Komisijai par pienākumu veikt personu, kuras ir apmeklējušas attiecīgo sanāksmi, identitātes atklāšanu pilnā apmērā, un ka netiek piemērots neviens no 4. pantā minētajiem izņēmumiem. Tālāk prasītājs apgalvo, ka 4. panta 3. punktā noteikto izņēmumu var neņemt vērā, jo saistībā ar atklāšanas faktu pastāv ļoti liela sabiedrības interese.

____________

¹ - Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.05.2001., 0043 - 0048. lpp.).