Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 9. martā iesniedza Landgericht Köln (Vācija) – Reha Training Gesellschaft für Sport- und Unfallrehabilitation mbH/Gesellschaft für musikalische Aufführungs- und mechanische Vervielfältigungsrechte (GEMA)
(lieta C-117/15)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Landgericht Köln
Pamatlietas puses
Prasītāja: Reha Training Gesellschaft für Sport- und Unfallrehabilitation mbH
Atbildētāja: Gesellschaft für musikalische Aufführungs- und mechanische Vervielfältigungsrechte (GEMA)
Prejudiciālie jautājumi
1. Vai jautājums, vai ir konstatējama izziņošana [sabiedrībai] Direktīvas 2001/29 1 3. panta 1. punkta izpratnē un/vai publiskošana [izziņošana sabiedrībai] Direktīvas 2006/115 2 8. panta 2. punkta izpratnē, vienmēr ir jāizvērtē, pamatojoties uz vieniem un tiem pašiem kritērijiem, proti, ka
- darba izmantotājs, pilnībā apzinoties savas rīcības sekas, veic darbību, lai trešajām personām nodrošinātu piekļuvi aizsargātam darbam, kuras nebūtu, ja izmantotājs šo darbību nebūtu veicis;
- “sabiedrība” nozīmē, ka potenciālo adresātu skaits ir nenoteikts un turklāt to veido diezgan liels personu skaits; šajā ziņā nenoteikts skaits ir tad, ja runa ir par “personām vispārīgi”, nevis par privātai grupai piederīgām personām, savukārt “diezgan liels personu skaits” nozīmē to, ka ir jāpārsniedz noteikts minimālais slieksnis un ka pārāk mazs vai pat niecīgs skaits attiecīgo personu šo kritēriju neizpilda, turklāt šajā ziņā svarīgi ir ne tikai tas, cik personām vienlaicīgi ir piekļuve vienam un tam pašam darbam, bet arī tas, cik no viņām ir secīga piekļuve darbam;
- sabiedrībai, kurai darbs tiek izziņots, ir jābūt jaunai sabiedrībai, proti, sabiedrībai, kuru darba autors nebija ņēmis vērā, kad tas atļāva darba izmantošanu, izziņojot to sabiedrībai, ja vien turpmākā izziņošana netiek veikta īpašā tehniskā veidā, kas atšķiras no sākotnējās izziņošanas, un
- nav nebūtiski, vai attiecīgā izmantošanas darbība tiek veikta peļņas gūšanas nolūkā, turklāt sabiedrība ir gatava uztvert izziņošanu un nevis tiek tikai nejauši “sasniegta”, lai gan tas nav obligāts izziņošanas sabiedrībai priekšnoteikums?2. Vai tādos gadījumos kā pamatlietā, kuros rehabilitācijas centra uzturētājs savās telpās uzstāda televizorus, kuriem tas pievada apraides signālu un tādējādi padara uztveramus televīzijas raidījumus, uz jautājumu, vai notiek izziņošana sabiedrībai, ir jāatbild, pamatojoties uz jēdzienu “izziņošana sabiedrībai” Direktīvas 2001/29 3. panta 1. punktā vai Direktīvas 2006/115 8. panta 2. punktā, ja ar televīzijas raidījumiem, kuri padarīti uztverami, ir aizskartas daudzu iesaistīto personu, it īpaši komponistu, tekst
u autoru un mūzikas izdevēju, taču arī izpildītāju, skaņu ierakstu producentu un literāro darbu autoru autortiesības un blakustiesības?3. Vai tādos gadījumos kā pamatlietā, kuros rehabilitācijas centra uzturētājs savās telpās uzstāda televizorus, kuriem tas pievada apraides signālu un tādējādi saviem pacientiem padara uztveramus televīzijas raidījumus, notiek “izziņošana [sabiedrībai]” Direktīvas 2001/29 3. panta 1. punkta vai Direktīvas 2006/115 8. panta 2. punkta izpratnē?4. Ja attiecībā uz tādiem gadījumiem kā pamatlietā tiek atzīta izziņošana sabiedrībai šādā izpratnē – vai Tiesa apstiprina savu judikatūru, saskaņā ar kuru izziņošana sabiedr
ībai nenotiek gadījumos, kad aizsargātas fonogrammas radio pārraižu ietvaros tiek atskaņotas pacientiem zobārsta kabinetā (skat. 2012. gada 15. marta spriedumu C-135/10 SCF ) vai līdzīgās vietās?
________________________1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sa