Prasība, kas celta 2012. gada 13. februārī - Oil Turbo Compressor/Padome
(lieta T-63/12)
Tiesvedības valoda - vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Oil Turbo Compressor Co. (Private Joint Stock) (Teherāna, Irāna) (pārstāvis - Rechtsanwalt K. Kleinschmidt)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
atcelt Padomes 2011. gada 1. decembra Lēmumu 2011/783/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu , ciktāl šis tiesību akts attiecas uz prasītāju;
saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 64. pantu noteikt procesa organizatorisko pasākumu, ar kuru atbildētājai tiktu noteikts pienākums iesniegt dažādus dokumentus saistībā ar apstrīdēto lēmumu, ciktāl šie dokumenti attiecas uz prasītāju;
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja būtībā izvirza šādus pamatus.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots acīmredzami kļūdains lēmuma pamatā esošo faktu novērtējums.
Prasītāja šajā ziņā apgalvo, ka apstrīdētā lēmuma pamatā esot kļūdaini fakti. Tas it īpaši attiecoties uz apstrīdētā lēmuma I pielikuma 48. ailē ierakstīto atbildētājas pieņēmumu, ka prasītāja esot saistīta ar ES sarakstā iekļauto Sakhte Turbopomp va Kompressor (SATAK) (a.k.a. Turbo Compressor Manufacturer, TCMFG). Prasītāja ne tieši, ne netieši neesot dalībniece uzņēmumā, kas ir iesaistīts ar kodolieroču izplatīšanu saistītās darbībās vai kodolieroču piegādes sistēmu izstrādē. Tāpēc neesot nekādu faktu, kas pamatotu atbildētājas lēmumu un no tā izrietošo iejaukšanos prasītājas pamattiesībās, kas tai tiek garantētas ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu.
Prasītāja šajā ziņā atsaucas uz iejaukšanos tās Pamattiesību hartas 16. pantā garantētajā darījumdarbības brīvībā un Pamattiesību hartas 17. pantā garantētajās tiesībās izmantot un atsavināt īpašumu, kas likumīgi iegūts Eiropas Savienībā, kā arī uz Pamattiesību hartas 20. un 21. pantā noteiktajiem vienlīdzības likuma priekšā un diskriminācijas aizlieguma principiem.
Ar otro pamatu tiek apgalvots prasītājas tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu un tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pārkāpums.
Prasītāja šajā ziņā pārmet, ka apstrīdētā lēmuma I pielikuma 48. ailē norādītais pamatojums esot vispārīgs un pats par sevi nevarot attaisnot pārmērīgo iejaukšanos pamattiesībās. Atbildētāja neesot minējusi ne tās rīcībā iespējami esošos faktus, ne tās rīcībā iespējami esošos pierādījumus. Prasītājai pašai neesot zināmi nekādi fakti un/vai pierādījumi, kas pamatotu apstrīdēto lēmumu.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots tiesiskā valstī paredzētais samērīguma principa pārkāpums.
Kā uzskata prasītāja, apstrīdētais lēmums turklāt esot pretrunā samērīguma principam, jo prasītājas iekļaušanai Lēmuma 2010/413/KĀDP II pielikumā neesot nekādas loģiskas saistības ar lēmumā izvirzīto mērķi novērst ar kodolieroču izplatīšanu saistītās darbības, tirdzniecību un/vai kodolieroču piegādes sistēmu vai citu ieroču sistēmu attīstību Irānas Islāma Republikā. Atbildētāja turklāt neesot norādījusi, ka prasītājas saimniecisko darījumu liegums Eiropas Savienībā būtu samērīgs, katrā ziņā vismazāk ierobežojošais līdzeklis, lai sasniegtu izvirzīto mērķi. Prasītāja turklāt pārmet, ka pārmērīgā iejaukšanās prasītājas pamattiesībās acīmredzami neesot līdzsvarota ar iedomājamo atbildētājas izvirzīto mērķi.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots tiesiskā valstī paredzēto tiesību tikt uzklausītam pārkāpums.
Šajā ziņā tiek apgalvots, ka atbildētāja neesot pietiekami pamatojusi prasītājas iekļaušanu Lēmuma 2010/413/KĀDP II pielikuma sarakstā. Tādējādi atbildētāja esot pārkāpusi tiesiskā valstī paredzēto pienākumu darīt prasītājai zināmus apstrīdēto lēmumu iespējami attaisnojošos, faktiskos un atsevišķos pamatus. Apstrīdētais lēmums neesot prasītājai paziņots, kā arī neesot notikusi prasītājas uzklausīšana. Tāpat joprojām neesot apmierināts prasītājas pieteikums par iepazīšanos ar strīdīgās lietas materiāliem.
____________1 - Padomes 2011. gada 1. decembra Lēmums 2011/783/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 319, 71. lpp.).