Lieta C‑301/14

Pfotenhilfe‑Ungarn e.V.

pret

Ministerium für Energiewende, Landwirtschaft, Umwelt und ländliche Räume des Landes Schleswig‑Holstein

(Bundesverwaltungsgericht lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Regula (EK) Nr. 1/2005 – 1. panta 5. punkts – Dzīvnieku aizsardzība pārvadāšanas laikā – Bezsaimnieka suņu pārvadāšana no vienas dalībvalstis uz otru, ko veic dzīvnieku aizsardzības apvienība – “Saimnieciskās darbības” jēdziens – Direktīva 90/425/EEK – 12. pants – Jēdziens “uzņēmējs, kas ir iesaistīts Kopienas iekšējā tirdzniecībā”

Kopsavilkums – Tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 3. decembra spriedums

1.        Lauksaimniecība – Tiesību aktu tuvināšana – Dzīvnieku aizsardzība pārvadāšanas laikā – Pārvadāšanas ierobežojums saimnieciskās darbības ietvaros – Saimnieciskās darbības jēdziens – Kopienā vienota definīcija – Trūkums – Situācijas un jēdzienu parastās nozīmes ņemšana vērā

(Padomes Regulas Nr. 1/2005 1. panta 5. punkts)

2.        Lauksaimniecība – Tiesību aktu tuvināšana – Dzīvnieku aizsardzība pārvadāšanas laikā – Regula Nr. 1/2005 – Piemērošanas joma – Bezsaimnieka suņu regulāra pārvadāšana no vienas dalībvalstis uz otru, ko veic sabiedriskā labuma organizācija – Iekļaušana

(LESD 43. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2005 preambulas 2. apsvērums un 1. panta 5. punkts)

3.        Lauksaimniecība – Tiesību aktu tuvināšana higiēnas prasību jomā – Veterinārās un zootehniskās pārbaudes, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem – Jēdziens “uzņēmējs, kas ir iesaistīts Kopienas iekšējā tirdzniecībā” – Sabiedriskā labuma organizācija, kas regulāri pārvadā bezsaimnieku suņus no vienas dalībvalsts uz otru, samaksājot šajā nolūkā radušos izdevumus – Iekļaušana

(Padomes Direktīvas 90/425, kas grozīta ar Direktīvu 92/60, 12. pants)

1.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 24. punktu)

2.        Jēdziens “saimnieciskā darbība” Regulas (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā 1. panta 5. punkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas aptver arī tādu darbību kā pamatlietā, kas attiecas uz bezsaimnieka suņu pārvadāšanu no vienas dalībvalsts uz otru, ko veic sabiedriskā labuma organizācija, lai uzticētu šos suņus cilvēkiem, kuri ir apņēmušies tos pieņemt, samaksājot summu, kas principā aptver izdevumus, kas šim nolūkam radušies apvienībai.

Pirmkārt, Regulas Nr. 1/2005 juridiskais pamats ir EKL 37. pants (tagad LESD 43. pants), un tāpēc uz to attiecas iekšējā tirgus politika. Šajā kontekstā preču imports vai maksas pakalpojumu sniegšana ir jāuzskata par saimniecisku darbību Līguma izpratnē. Noteicošais faktors, kas ļauj uzskatīt darbību par ekonomiska rakstura darbību, ir faktā, ka to nedrīkst veikt bez atlīdzības. Tomēr nav nepieciešams, lai šāda darbība tiktu veikta ar mērķi gūt peļņu. Līdz ar to darbība, kas ietver liela skaita suņu regulāru pārvadāšanu, ko veic sabiedriskā labuma organizācija ar mērķi nodot šos dzīvniekus personām, kurām tie tiek uzticēti, pamatojoties uz līgumu, kas cita starpā paredz naudas summas samaksu šai organizācijai, tiek veikta saimnieciskas darbības ietvaros Regulas Nr. 1/2005 1. panta 5. punkta izpratnē, lai gan minētā organizācija nav nedz paredzējusi, nedz gūst peļņu.

Otrkārt, ņemot vērā Regulas Nr. 1/2005 mērķus, saimnieciskās darbības jēdziens nedrīkst tikt interpretēts šauri. Ierobežojot Regulas Nr. 1/2005 piemērojamību attiecībā uz saimnieciskām darbībām, ar kurām ir paredzēts gūtu peļņu, varētu tiktu apdraudēts šīs regulas galvenais mērķis, proti, dzīvnieku aizsardzība pārvadāšanas laikā.

(sal. ar 29.–31., 33.–35. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

3.        Jēdziens “uzņēmējs, kas ir iesaistīts Kopienas iekšējā tirdzniecībā” Direktīvas 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu, kas grozīta ar Direktīvu 92/60, 12. panta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas cita starpā uz sabiedriskā labuma organizāciju, kas veic bezsaimnieka suņu pārvadāšanu no vienas dalībvalsts uz citu, lai uzticētu šos suņus cilvēkiem, kuri ir apņēmušies tos pieņemt, samaksājot summu, kas principā sedz šai organizācijai šajā nolūkā radušos izdevumus.

Runājot par Kopienas iekšējās tirdzniecības jēdzienu, no Direktīvas 90/425 2. panta 3. punkta izriet, ka runa ir par tirdzniecību starp dalībvalstīm LESD 28. panta 1. punkta izpratnē. Saskaņā ar šo pēdējo normu, kas ietilpst II sadaļā par preču brīvu apriti, muitas savienība aptver visu preču tirdzniecību. Šajā ziņā ar precēm šīs normas izpratnē ir jāsaprot preces, kuras var tikt novērtētas naudā un kuras kā tādas var būt par priekšmetu komercdarījumos. Šī definīcija ietver dzīvniekus. LESD noteikumi par preču brīvu apriti principā ir piemērojami neatkarīgi no tā, vai attiecīgās preces tiek pārvadātas ārpus valsts robežām, lai tās pārdotu vai tālākpārdotu, vai arī tās ir paredzētas personīgai izmantošanai vai patēriņam. Tāpēc fakts, ka uzņēmēja darbība nes peļņu, nav noteicošais, lai to varētu uzskatīt par Kopienas iekšējo tirdzniecību.

(sal. ar 46.–48., 52. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)