Lieta C‑511/23
Caronte & Tourist SpA
pret
Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato (AGCM)
(Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Tiesas (otrā palāta) 2025. gada 30. janvāra spriedums
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Konkurence – LESD 102. pants – Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana – Līdzekļu piešķiršana valstu konkurences iestādēm konkurences noteikumu īstenošanai – Direktīva (ES) 2019/1 – Valsts konkurences iestāžu neatkarība – 4. panta 5. punkts – Prioritāšu noteikšana LESD 101. un 102. panta izpildes procedūrām – Uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām piemērojamie naudas sodi – 13. pants – Konkurences tiesību normu pārkāpumu procedūras – Saprātīga termiņa ievērošana – Valsts tiesiskais regulējums, kurā valsts iestādei paredzēts pienākums par iebildumiem paziņot 90 dienu laikā no uzzināšanas par pārkāpuma būtiskajiem apstākļiem brīža – Valsts konkurences iestādes lēmuma pilnīga un automātiska atcelšana šī termiņa neievērošanas gadījumā – Princips ne bis in idem – Pilnvaru sākt jaunu pārkāpuma procedūru par tiem pašiem faktiem zaudēšana – Efektivitātes princips – Uzņēmēju tiesības uz aizstāvību
1. Prejudiciālie jautājumi – Tiesas kompetence – Interpretācija, kas lūgta tādēļ, ka iekšējai situācijai ir piemērojama Savienības tiesību norma, kura par piemērojamu ir padarīta ar valsts tiesībām – Kompetence sniegt šo interpretāciju
(LESD 267. pants)
(skat. 29.–34. punktu)
2. Iestāžu akti – Direktīvas – Dalībvalstu īstenota izpilde – Dalībvalstu pienākumi transponēšanas termiņā – Pienākums nepieņemt tiesību normas, kuras var apdraudēt direktīvā paredzēto mērķi – Valsts tiesu pienākums pēc direktīvas spēkā stāšanās valsts tiesības interpretēt cik vien iespējams tā, lai netiktu apdraudēta izvirzītā mērķa sasniegšana
(LES 4. panta 3. punkts; LESD 288. panta trešā daļa)
(skat. 36.–40. punktu)
3. Konkurence – Administratīvais process – Valsts konkurences iestādes uzlikti sodi par Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem – Valsts procesuālo noteikumu piemērošana – Nosacījumi – Efektivitātes principa ievērošana – Valsts tiesiskais regulējums, kurā valsts iestādei paredzēts pienākums par iebildumiem paziņot 90 dienu laikā no uzzināšanas par pārkāpuma būtiskajiem apstākļiem brīža – Tiesiskais regulējums, kas var apdraudēt valsts konkurences iestādes darbības neatkarību – Tiesiskais regulējums, kas rada Savienības konkurences tiesību pārkāpumu nesodāmības sistēmisku risku – Nepieļaujamība
(LESD 102. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2019/1 4. panta 5. punkts un 13. panta 1. punkts)
(skat. 43.–61., 66.–76. un 81. punktu un rezolutīvās daļas 1. punktu)
4. Konkurence – Administratīvais process – Valsts konkurences iestādes uzlikti sodi par Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem – Valsts procesuālo noteikumu piemērošana – Nosacījumi – Efektivitātes principa ievērošana – Tādu uzņēmumu tiesību uz aizstāvību ievērošana, pret kuriem sāktas pārkāpuma procedūras – Minēto nosacījumu izsvēršana, nosakot pārkāpuma procedūrām piemērojamos termiņus
(LESD 102. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2019/1 3. panta 1. un 2. punkts)
(skat. 62.–65. punktu)
5. Konkurence – Savienības tiesību normas – Dalībvalstu pienākumi – Aizliegums noteikt vai saglabāt pasākumus, ar kuriem tiek apšaubīta šo tiesību normu lietderīgā iedarbība – Valsts tiesu pienākumi – Pienākums valsts tiesisko regulējumu interpretēt atbilstoši Savienības tiesībām – Piemērojamība
(LESD 102. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2019/1)
(skat. 78.–80. punktu)
Rezumējums
Atbildot uz Tribunale amministrativo regionale per il Lazio (Lacio Reģionālā administratīvā tiesa, Itālija) lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, Tiesa konstatē, ka valsts tiesiskais regulējums, ar kuru valsts konkurences iestādei tiek noteikts pienākums tās veikto procedūru konkurences jomā izmeklēšanas posmu, kas balstīts uz sacīkstes principu, uzsākt 90 dienu laikā no uzzināšanas par apgalvotā pārkāpuma būtiskajiem apstākļiem brīža, ir pretrunā Direktīvai 2019/1 (1) un LESD 102. pantam.
2018. gada 24. martā Autorità garante della concorrenza e del mercato (Konkurences un tirgus uzraudzības iestāde, Itālija; turpmāk tekstā – “AGCM”) saņēma sūdzību, kurā apšaubīta uzņēmuma Caronte & Tourist SpA (turpmāk tekstā – “C&T”), kas sniedz pārkraušanas pakalpojumus Mesīnas šaurumā (Itālija), cenu prakse.
Sazinājusies ar Mesīnas ostas iestādi papildu informācijas iegūšanai, AGCM 2020. gada 4. augustā paziņoja C&T par lēmumu sākt procedūru, lai konstatētu pārkāpumu konkurences jomā.
Ar 2022. gada 11. aprīļa lēmumu AGCM, pamatojoties uz valsts tiesībām, konstatēja, ka C&T ļaunprātīgi izmanto dominējošo stāvokli, nosakot pārmērīgas cenas par transportlīdzekļu pārkraušanas pakalpojumu Mesīnas šaurumā. Tādēļ šī iestāde uzdeva C&T izbeigt šo praksi nākotnē un piemēroja tai naudas sodu.
C&T 2022. gada 11. aprīļa lēmumu apstrīdēja Lacio Reģionālajā administratīvajā tiesā, tostarp norādot uz procedūras, kurā tika pieņemts šis lēmums, izmeklēšanas posma, kas balstīts uz sacīkstes principu, novēlotu uzsākšanu.
Šajā ziņā minētā tiesa paskaidro, ka atbilstoši valsts tiesību aktiem, kā tos interpretējusi Consiglio di Stato (Valsts padome, Itālija), AGCM procedūra konkurences jomā izmeklēšanas posms, kas balstīts uz sacīkstes principu, jāuzsāk, paziņojot par iebildumiem 90 dienu laikā no uzzināšanas par apgalvotā pārkāpuma būtiskajiem apstākļiem brīža (turpmāk tekstā – “strīdīgais termiņš”), turklāt šos apstākļus var veidot tikai pirmais ziņojums par pārkāpumu. Jebkāda šī termiņa pārsniegšana izraisot AGCM lēmuma, kurš pieņemts pārkāpuma procedūrā, pilnīgu atcelšanu, un attiecīgajam uzņēmumam nav jāpierāda, ka tam ir nodarīts kaitējums strīdīgā termiņa neievērošanas dēļ. Piemērojot principu ne bis in idem, AGCM neesot iespējams arī vēlāk par to pašu praksi uzsākt jaunu pārkāpuma procedūru, pat ja attiecīgais uzņēmums nekad nav šo praksi izbeidzis.
Tā kā Lacio Reģionālā administratīvā tiesa apšauba šāda tiesiskā regulējuma atbilstību Savienības konkurences tiesībām, tā nolēma šajā jautājumā vērsties Tiesā.
Tiesas vērtējums
Iesākumā Tiesa norāda, ka šajā lietā AGCM lēmums uzsākt pārkāpuma procedūras izmeklēšanas posmu, kas balstīts uz sacīkstes principu, attiecībā uz C&T tika pieņemts Direktīvas 2019/1, kuras nolūks ir dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un nodrošināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību, transponēšanai paredzētajā termiņā. No pastāvīgās judikatūras izriet, ka direktīvas transponēšanai paredzētajā termiņā tās adresātēm dalībvalstīm jāatturas pieņemt noteikumus, kas varētu būtiski apdraudēt šajā direktīvā paredzētā rezultāta sasniegšanu.
Ņemot vērā šo precizējumu, Tiesa konstatē, ka, uzdodot prejudiciālo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīva 2019/1 un LESD 102. pants jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā pamatlietā aplūkotais valsts tiesiskais regulējums.
Tiesa šajā ziņā sāk ar atgādinājumu – lai arī tad, ja specifiska Savienības tiesiskā regulējuma nav, noteikumu, kas reglamentē valsts konkurences iestāžu veiktas pārkāpumu konstatēšanas un sankciju noteikšanas procesuālos termiņus, paredzēšana un piemērošana ietilpst dalībvalstu kompetencē, un tām šī kompetence jāīsteno, ievērojot Savienības tiesības.
Tādēļ valsts tiesību normas, kurās noteikti šādi termiņi, ievērojot tiesiskās drošības principu, nodrošina, ka šīs lietas konkurences iestādes izskata saprātīgā termiņā, tomēr neapdraudot efektīvu LESD 101. un 102. panta, kā arī Direktīvas 2019/1 īstenošanu valsts tiesību sistēmā.
Lai efektīvi izpildītu pienākumu īstenot Savienības tiesisko regulējumu konkurences jomā, valsts konkurences iestādēm jāspēj piešķirt dažāda līmeņa prioritāti tai iesniegtajām sūdzībām, šajā ziņā baudot plašu novērtējuma brīvību. Turklāt šādas plašas novērtējuma brīvības atzīšanu attaisno arī Direktīva 2019/1.
Šādā kontekstā gan no pārkāpuma procedūras konkurences jomā posma pirms paziņojuma par iebildumiem mērķa paša par sevi, gan no plašās novērtējuma brīvības, kādai jābūt valsts konkurences iestādei, nosakot procedūru prioritātes saistībā ar LESD 102. panta īstenošanu, izriet, ka šajā procedūras posmā šādai iestādei ir ne tikai jāspēj veikt visus iepriekšējās izmeklēšanas pasākumus, kā arī bieži vien sarežģītus faktu un juridiskos vērtējumus, kuri tai nepieciešami, lai novērtētu, vai izmeklēšanas posma, kas balstīts uz sacīkstes principu, sākšana ir pamatota, bet arī atkarībā no prioritātes pakāpes, kuru tā, īstenojot savas darbības neatkarību, vēlas piešķirt nepabeigtai pārkāpuma procedūrai, izvēlēties vispiemērotāko brīdi, lai vajadzības gadījumā uzsāktu izmeklēšanas posmu, kas balstīts uz sacīkstes principu.
Tādēļ valsts konkurences iestādei jābūt iespējai uz laiku atlikt izmeklēšanas posma, kas balstīts uz sacīkstes principu, uzsākšanu aplūkotajā procedūrā, lai arī tā jau ir pierādījusi apgalvotā pārkāpuma būtisko apstākļu esamību. Tomēr šāda pagaidu atlikšana nevar pārsniegt saprātīgu termiņu, kurā jāpabeidz pārkāpuma procedūras posms pirms paziņojuma par iebildumiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Tiesa norāda, ka strīdīgā termiņa piemērošana posmam pirms AGCM īstenotajām izmeklēšanas procedūrām rada risku, ka AGCM būs pienākums nediferencēti izskatīt visas tajā ierosinātās pārkāpuma procedūras, ņemot vērā nevis katras procedūras īpašos apstākļus, bet tikai hronoloģisko secību, tādējādi liedzot tai noteikt un īstenot prioritātes savās procedūrās LESD 101. un 102. panta īstenošanai.
Turklāt ar strīdīgā termiņa pārsniegšanu saistītās sekas var traucēt AGCM pilnībā sadarboties Eiropas Konkurences tīklā, kuru – kā izriet no Direktīvas 2019/1 – veido valsts konkurences iestādes un Eiropas Komisija ciešai sadarbībai LESD 101. un 102. panta piemērošanas un īstenošanas jomā.
Tiesa arī norāda, pirmkārt, ka uzņēmumu, pret kuriem sākta pārkāpuma procedūra, tiesības uz aizstāvību katrā ziņā nevar tikt pārkāptas tikai strīdīgā termiņa neievērošanas dēļ. Otrkārt, tiesiskās sekas, kuras izriet no strīdīgā termiņa neievērošanas un kuras apraksta iesniedzējtiesa, šķiet, var radīt sistēmisku nesodāmības risku par darbībām, kas veido Savienības konkurences tiesību pārkāpumus, un tas būtu pretrunā efektivitātes principam.
Šādos apstākļos Tiesa konstatē, ka strīdīgā termiņa piemērošana AGCM darbībai var apdraudēt šīs iestādes darbības neatkarību, kā arī radīt sistēmisku nesodāmības risku par faktiem, kas veido LESD 102. panta pārkāpumus. No tā izriet, ka valsts tiesību normas, kurās paredzēts strīdīgais termiņš, var nopietni apdraudēt Direktīvā 2019/1 paredzētā rezultāta sasniegšanu.
Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Tiesa secina, ka Direktīva 2019/1, kā arī LESD 102. pants, tos lasot efektivitātes principa gaismā, jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā valsts tiesiskais regulējums, ar kuru tādā procedūrā ar nolūku konstatēt pretkonkurences praksi, ko veic valsts konkurences iestāde, pirmkārt, šai iestādei tiek noteikts pienākums uzsākt šīs procedūras izmeklēšanas posmu, kas balstīts uz sacīkstes principu, paziņojot par iebildumiem attiecīgajam uzņēmumam 90 dienu laikā no uzzināšanas par iespējamā pārkāpuma būtiskajiem apstākļiem brīža, turklāt šos apstākļus var veidot tikai pirmais ziņojums par pārkāpumu, un, otrkārt, par šī termiņa neievērošanu soda ar minētās iestādes izmeklēšanas procedūrā pieņemtā galīgā lēmuma pilnīgu atcelšanu, kā arī šīs iestādes pilnvarām sākt jaunu pārkāpuma procedūru par šo pašu praksi piemēro noilgumu.
Turklāt, tā kā atbilstoši Itālijas tiesībām šajā lietā aplūkotais 90 dienu termiņš ir piemērojams arī posmam pirms AGCM īstenotas uzņēmumu negodīgas komercprakses attiecībā pret patērētājiem pārbaudes, Tiesa, atbildot uz otru Lacio Reģionālās administratīvās tiesas vienlaicīgi iesniegtu lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, ar tās pašas dienas spriedumu (2) nosprieda, ka tādu iemeslu dēļ, kas ir analogi šajā lietā izvirzītajiem, Direktīvas 2005/29 (3) 11. un 13. pants, tos lasot efektivitātes principa gaismā, jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā valsts tiesiskais regulējums, ar kuru tādos pašos apstākļos, kādi aprakstīti iepriekš, valsts iestādei, kura uzrauga tiesību aktu patērētāju tiesību aizsardzības jomā piemērošanu, tiek noteikts pienākums tās veikto pārkāpuma procedūru izmeklēšanas posmu, kas balstīts uz sacīkstes principu, uzsākt 90 dienu laikā no uzzināšanas par apgalvotā pārkāpuma būtiskajiem apstākļiem brīža.