Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 28. aprīlī iesniedza Bundesverwaltungsgericht (Austrija) – EPIC Financial Consulting Ges.m.b.H./Austrijas Republika, Bundesbeschaffung GmbH

(Lieta C-275/21)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Pamatlietas puses

Pieteicēja: EPIC Financial Consulting Ges.m.b.H.

Atbildētājas: Austrijas Republika, Bundesbeschaffung GmbH

Prejudiciālie jautājumi

Vai pārskatīšanas procedūra Bundesverwaltungsgericht [Federālajā administratīvajā tiesā], kas tiek veikta, īstenojot Direktīvu 89/665/EEK ¹ , kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2014/23/ES ² , ir strīds civillietās un komerclietās atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1215/2012 ³ 1. panta 1. punktam? Vai šāda pārskatīšanas procedūra saskaņā ar iepriekšējo jautājumu ir uzskatāma vismaz par civillietu atbilstoši LESD 81. panta 1. punktam?

Vai līdzvērtības princips, ņemot vērā citas Savienības tiesību normas, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to indivīdam tiek piešķirtas subjektīvas tiesības attiecībā pret dalībvalsti un ka tam pretrunā ir tādu Austrijas valsts tiesību normu piemērošana, saskaņā ar kurām pirms pārskatīšanas pieteikuma izskatīšanas, kuram attiecīgi ir jāattiecas uz viena līgumslēdzējas iestādes atsevišķi apstrīdama lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu, tiesai ir jānoskaidro publiskā iepirkuma procedūras veids un līguma (paredzamā) vērtība, kā arī summa, kas izriet no noteiktās publiskā iepirkuma procedūrās apstrīdētajiem, atsevišķi apstrīdamiem lēmumiem, vai attiecīgā gadījumā arī noteiktas publiskā iepirkuma procedūras daļas, lai pēc tam attiecīgā gadījumā tiesas kompetentā senāta priekšsēdētājs varētu izdot rīkojumu par trūkumu novēršanu nolūkā iekasēt nodevas, un nodevas nesamaksāšanas gadījumā, nosakot, ka pretējā gadījumā prasījuma tiesības tiks zaudētas, pirms vai vēlākais vienlaikus ar pārskatīšanas pieteikuma noraidīšanu neveiktā nodevu maksājuma dēļ par pārskatīšanas pieteikuma izskatīšanu atbildīgais tiesas senāts varētu veikt tiesvedības nodevu uzrēķinu, ja citādi civillietās Austrijā, kā, piemēram, prasībās par zaudējumu atlīdzināšanu vai par atturēšanos no nelikumīgas darbības konkurences tiesību normu pārkāpuma dēļ, nodevu nesamaksāšana neliedz izskatīt prasību, neskarot jautājumu par kaut kādā apmērā maksājamām tiesiskās aizsardzības nodevām, turklāt salīdzinoši Austrijā nodevu par sūdzības iesniegšanu nesamaksāšana sūdzību par administratīviem lēmumiem gadījumā vai nodevu par sūdzības vai revīzijas iesniegšanu nesamaksāšana par pārsūdzībām, kas iesniegtas par administratīvo tiesu lēmumiem Verfassungsgerichtshof [Konstitucionālajā tiesā] vai Verwaltungsgerichtshof [Augstākajā administratīvajā tiesā], neizraisa pārsūdzību noraidīšanu nodevu nesamaksāšanas dēļ?

2.1)    Vai līdzvērtības princips, ņemot vērā citas Savienības tiesību normas, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tādu Austrijas valsts tiesību normu piemērošana, saskaņā ar kurām pirms tiek izskatīts pieteikums par pagaidu noregulējuma noteikšanu, kā tas ir paredzēts Direktīvas 89/665, kas ir grozīta ar Direktīvu 2014/23, 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, senāta priekšsēdētājam kā tiesnesim, kas lietu izskata vienpersoniski, pamatojoties uz to, ka nav pietiekamā apmērā samaksātas fiksētās nodevas, ir jāizdod rīkojums novērst trūkumus, kas saistīti ar nodevu nomaksu, un šim tiesnesim, kas lietu izskata vienpersoniski, ir jānoraida pieteikums par pagaidu noregulējuma noteikšanu nodevu nesamaksāšanas dēļ, ja pretējā gadījumā civillietās Austrijā par kopā ar prasību iesniegtu pieteikumu par pagaidu noregulējuma noteikšanu saskaņā ar Gerichtsgebührengesetz [Likumu par tiesas nodevām] papildus prasībai pirmajā instancē principā nav jāmaksā nekādas papildu tiesas fiksētās nodevas un arī saistībā ar pieteikumiem par apturošas iedarbības atzīšanu, kas kopā ar sūdzību par lēmumu tiek iesniegti administratīvā tiesā, kopā ar revīzijas sūdzību – Verwaltungsgerichtshof vai ar sūdzību – Verfassungsgerichtshof, un kuriem funkcionāli ir tāds pats vai līdzīgs tiesiskās aizsardzības mērķis kā pieteikumam par pagaidu noregulējumu, nav jāmaksā atsevišķas nodevas par šiem papildu pieteikumiem par apturošas iedarbības atzīšanu?

Vai Direktīvas 89/665, kas ir grozīta ar Direktīvu 2014/23, 1. panta 1. punktā paredzētā prasība, ka publisko iepirkumu pārskatīšanas procedūras tiek veiktas jo īpaši iespējami ātri, ņemot vērā citas Savienības tiesību normas, ir jāinterpretē tādējādi, ka šī prasība par ātrumu piešķir subjektīvas tiesības uz ātru pārskatīšanas procedūru un ka ar to netiek pieļauta tādu Austrijas valsts tiesību normu piemērošana, saskaņā ar kurām arī nepārskatāmi īstenotu publiskā iepirkuma procedūru gadījumā, pirms izskatīt pārskatīšanas pieteikumu, kuram attiecīgi ir jāattiecas uz viena līgumslēdzējas iestādes atsevišķi apstrīdama lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu, tiesai katrā ziņā ir jānoskaidro publiskā iepirkuma procedūras veids un (paredzamā) līguma vērtība, kā arī summa, kas izriet no noteiktās publiskā iepirkuma procedūrās apstrīdētajiem, atsevišķi apstrīdamiem lēmumiem, vai attiecīgā gadījumā arī noteikta publiskā iepirkuma procedūras daļas, lai pēc tam attiecīgā gadījumā tiesas kompetentā senāta priekšsēdētājs varētu izdot rīkojumu par trūkumu novēršanu nolūkā iekasēt nodevas, un nodevas nesamaksāšanas gadījumā, nosakot, ka pretējā gadījumā prasījuma tiesības tiks zaudētas, pirms vai vēlākais vienlaikus ar pārskatīšanas pieteikuma noraidīšanu nodevu nesamaksāšanas dēļ par pārskatīšanas pieteikuma izskatīšanu atbildīgais tiesas senāts varētu veikt tiesvedības nodevu uzrēķinu?

Vai tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu tiesā saskaņā ar Pamattiesību hartas ⁴ 47. pantu, ņemot vērā prasību par pārskatāmību saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES ⁵ 18. panta 1. punktu un citas Savienības tiesību normas, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tām netiek pieļauta tādu Austrijas valsts tiesību normu piemērošana, saskaņā ar kurām katrā ziņā arī nepārskatāmi īstenotu publiskā iepirkuma procedūru gadījumā pirms tiek izskatīts pārskatīšanas pieteikums, kuram attiecīgi ir jāattiecas uz viena līgumslēdzējas iestādes atsevišķi apstrīdama lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu, tiesai ir jānoskaidro publiskā iepirkuma procedūras veids un (paredzamā) līguma vērtība, kā arī summa, kas izriet no noteiktās publiskā iepirkuma procedūrās apstrīdētajiem, atsevišķi apstrīdamajiem lēmumiem, vai attiecīgā gadījumā arī noteiktas publiskā iepirkuma procedūras daļas, lai pēc tam attiecīgā gadījumā tiesas kompetentā senāta priekšsēdētājs varētu izdot rīkojumu par trūkumu novēršanu nolūkā iekasēt nodevas, un nodevu nesamaksāšanas gadījumā, nosakot, ka pretējā gadījumā prasījuma tiesības tiks zaudētas, pirms vai vēlākais vienlaikus ar pārskatīšanas pieteikuma noraidīšanu nodevu nesamaksāšanas dēļ par pārskatīšanas pieteikuma izskatīšanu atbildīgais tiesas senāts varētu veikt tiesvedības nodevu uzrēķinu?

Vai līdzvērtības princips, ņemot vērā citas Savienības tiesību normas, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to indivīdam tiek piešķirtas subjektīvas tiesības attiecībā pret dalībvalsti un netiek pieļauta tādu Austrijas valsts tiesību normu piemērošana, saskaņā ar kurām gadījumā, ja netiek samaksātas fiksētās nodevas par pārsūdzības iesniegšanu tiesā nolūkā izskatīt līgumslēdzējas iestādes lēmumus Direktīvas 89/665 - spēkā esošajā redakcijā - izpratnē (vai attiecīgā gadījumā iesniedzot tiesā pārsūdzību par prettiesiskuma konstatēšanu saistībā ar publisko iepirkumu nolūkā gūt zaudējumu atlīdzināšanu), (tikai) administratīvas tiesas senātam kā tiesu iestādei ir jāveic nesamaksāto, bet maksājamo fiksēto nodevu uzrēķins (ar no tā izrietošu samazinātu pieejamo tiesību aizsardzības līdzekļu skaitu nodevu maksātājam), ja pretējā gadījumā nodevu par prasības celšanu un pārsūdzības iesniegšanu uzrēķins civiltiesvedībā to nesamaksāšanas gadījumā tiek veikts ar administratīvu lēmumu saskaņā ar Gerichtliches Einbringungsgesetz [Likumu par tiesas nodevu iekasēšanu] un arī administratīvo tiesību jomā nodevu par pārsūdzības iesniegšanu uzrēķins par sūdzībām administratīvajā tiesā vai Verfassungsgerichtshof, vai arī nodevu par revīzijas sūdzību iesniegšanu uzrēķins par revīzijas sūdzībām Verwaltungsgerichtshof šo nodevu nesamaksāšanas gadījumā parasti tiek veikts ar administratīvas iestādes lēmumu, par kuru (proti, lēmums par nodevu uzrēķinu) parasti vienmēr var iesniegt pārsūdzību administratīvajā tiesā un pēc tam savukārt revīzijas sūdzību Verwaltungsgerichtshof vai sūdzību Verfassungsgerichtshof?

Vai Direktīvas 89/665, kas ir grozīta ar Direktīvu 2014/23, 1. panta 1. punkts, ņemot vērā citas Savienības tiesību normas, ir jāinterpretē tādējādi, ka pamatnolīguma noslēgšana ar vienu ekonomikas dalībnieku saskaņā ar Direktīvas 2014/24 33. panta 3. punktu ir līguma noslēgšana Direktīvas 89/665, kas ir grozīta ar Direktīvu 2014/23, 2.a panta 2. punkta izpratnē un tādēļ līgumslēdzējas iestādes lēmums par to, ar kuru vienu ekonomikas dalībnieku saskaņā ar Direktīvas 2014/24 33. panta 3. punktu šis pamatnolīgums tiks noslēgts, ir lēmums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu saskaņā ar Direktīvas 89/665, kas ir grozīta ar Direktīvu 2014/23, 2.a panta 1. punktu?

6.1)    Vai frāze Direktīvas 2014/24 33. panta 3. punktā: “tiesības slēgt līgumus, kas balstās uz minēto pamatnolīgumu” ir jāinterpretē tādējādi, ka līgums, kas balstās uz pamatnolīgumu, pastāv tad, ja līgumslēdzēja iestāde piešķir konkrētas līgumu slēgšanas tiesības, skaidri pamatojoties uz noslēgto pamatnolīgumu? Vai arī iepriekš minētā frāze “tiesības slēgt līgumus, kas balstās uz minēto pamatnolīgumu” ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja pamatnolīguma kopapjoms jau ir izsmelts sprieduma lietā C-216/17 ⁶ 64. punkta izpratnē, vairs nepastāv līgums, kas ir balstīts uz sākotnēji noslēgto pamatnolīgumu?

6.2)    Gadījumā, ja atbilde uz 6.1) jautājumu ir apstiprinoša:

Vai Direktīvas 2014/24 4. un 5. pants, ņemot vērā citas Savienības tiesību normas, ir jāinterpretē tādējādi, ka paredzamā līguma vērtība vienam atsevišķam uz pamatnolīgumu balstītam līgumam vienmēr ir paredzamā iepirkuma vērtība saskaņā ar Direktīvas 2014/24 5. panta 5. punktu? Vai arī iepirkuma paredzamā vērtība saskaņā ar šīs direktīvas 4. pantu viena atsevišķa līguma gadījumā, kas noslēgts, pamatojoties uz pamatnolīgumu, ir tāda līguma vērtība, kas, piemērojot šīs direktīvas 5. pantu, izriet, nosakot viena atsevišķa piegādes līguma, kas ir balstīts uz pamatnolīgumu, paredzamo līguma vērtību?

Vai tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu tiesā saskaņā ar Pamattiesību hartas 47. pantu, ņemot vērā citas Savienības tiesību normas, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauta tādas tiesību normas piemērošana, saskaņā ar kuru strīdā par publisko iepirkumu iesaistītajai līgumslēdzējai iestādei ir jāsniedz visa nepieciešamā informācija un jāiesniedz visa nepieciešamā dokumentācija, pretējā gadījumā attiecīgi pastāvot iespējai pieņemt attiecībā pret to nelabvēlīgu aizmugurisku nolēmumu, ja šīs līgumslēdzējas iestādes pārvaldes locekļi vai darbinieki, kuriem šī informācija līgumslēdzējai iestādei ir jāsniedz, tādējādi dažkārt tiek pakļauti riskam, iespējams, pašiem kļūt krimināltiesiski atbildīgiem, sniedzot informāciju un izsniedzot dokumentāciju?

Vai Direktīvas 89/665, kas ir grozīta ar Direktīvu 2014/24, 1. panta 1. punktā paredzētā prasība, ka publisko iepirkumu pārskatīšanas procedūras it īpaši tiek veiktas efektīvi, papildus ņemot vērā tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību saskaņā ar Pamattiesību hartas 47. pantu un ņemot vērā citas Savienības tiesību normas, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar šīm tiesību normām tiek piešķirtas subjektīvas tiesības un ar tām netiek pieļauta tādu valsts tiesību normu piemērošana, saskaņā ar kurām pārskatīšanas pieteikuma iesniedzējam, kurš lūdz tiesisko aizsardzību, ir pienākums savā pārskatīšanas pieteikumā attiecīgi norādīt konkrētu publiskā iepirkuma procedūru, kā arī konkrētu atsevišķi apstrīdamu līgumslēdzējas iestādes lēmumu, pat ja šis pieteikuma iesniedzējs publiskā iepirkuma procedūrās bez iepriekšējas publicēšanas parasti nezinās, vai līgumslēdzēja iestāde ir veikusi pieteikuma iesniedzējam nepārskatāmas līgumu slēgšanas tiesību tiešas piešķiršanas procedūras saskaņā ar valsts tiesībām, vai arī pieteikuma iesniedzējam nepārskatāmas sarunu procedūras bez iepriekšējas publicēšanas, vai arī ir veiktas viena vai vairākas nepārskatāmas publiskā iepirkuma procedūras ar vienu vai vairākiem atsevišķi apstrīdamiem lēmumiem?

Vai prasība par lietas taisnīgu izskatīšanu tiesā saskaņā ar Pamattiesību hartas 47. pantu, ņemot vērā citas Savienības tiesību normas, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar šo tiesību normu tiek piešķirtas subjektīvas tiesības un netiek pieļauta tādu valsts tiesību normu piemērošana, saskaņā ar kurām pārskatīšanas pieteikuma iesniedzējam, kurš lūdz tiesisko aizsardzību, savā pārskatīšanas pieteikumā ir jānorāda konkrētā publiskā iepirkuma procedūra un konkrētais atsevišķi apstrīdamais līgumslēdzējas iestādes lēmums, pat ja šis pieteikuma iesniedzējs publiskā iepirkuma procedūrās bez iepriekšējas publicēšanas parasti nezinās, vai līgumslēdzēja iestāde ir veikusi pieteikuma iesniedzējam nepārskatāmas līgumu slēgšanas tiesību tiešas piešķiršanas procedūras saskaņā ar valsts tiesībām, vai arī pieteikuma iesniedzējam nepārskatāmas sarunu procedūras bez iepriekšējas publicēšanas, vai arī ir veiktas viena vai vairākas publiskā iepirkuma procedūras ar vienu vai vairākiem atsevišķi apstrīdamiem lēmumiem?

Vai prasība par lietas taisnīgu izskatīšanu tiesā saskaņā ar Pamattiesību hartas 47. pantu, ņemot vērā citas Savienības tiesību normas, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar šo tiesību normu tiek piešķirtas subjektīvas tiesības un netiek pieļauta tādu valsts tiesību normu piemērošana, saskaņā ar kurām pārskatīšanas pieteikuma iesniedzējam, kurš lūdz tiesisko aizsardzību, ir pienākums samaksāt fiksētās nodevas tam pieteikuma iesniegšanas brīdī iepriekš neparedzamā apmērā, jo pieteikuma iesniedzējs tam nepārskatāmas publiskā iepirkuma procedūras bez iepriekšējas publicēšanas gadījumā parasti nevar zināt, vai līgumslēdzēja iestāde ir veikusi līgumu slēgšanas tiesību tiešas piešķiršanas procedūras saskaņā ar valsts tiesībām, vai arī nepārskatāmas sarunu procedūras bez iepriekšējas publicēšanas, un kāda ir iepirkuma paredzamā vērtība, iespējams, veiktā sarunu procedūrā bez iepriekšējas publicēšanas, vai arī cik daudzi atsevišķi apstrīdami lēmumi jau ir pieņemti?

____________

¹ Padomes Direktīva 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām (OV 1989, L 395, 33. lpp.).

²     Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV 2014, L 94, 1. lpp.).

³     Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2012, L 351, 1. lpp.).

⁴ Eiropas Savienības Pamattiesību harta (OV 2012, C 326, 391. lpp.).

⁵     Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV 2014, L 94, 65. lpp.).

⁶ Spriedums, 2018. gada 19. decembris, Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato – Antitrust un Coopservice, ECLI:EU:C:2018:1034.