TIESAS SPRIEDUMS

(otrā palāta)

2005. gada 1. decembrī

lietā C-14/04 (Valsts Padomes lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Abdelkader Dellas u.c. pret premjerministru u.c.1

(Sociālā politika - Darbinieku (darba ņēmēju) drošības un veselības aizsardzība - Direktīva 93/104/EK - "Darba laika" jēdziens - Piemērojamība - Valsts tiesiskais regulējums, kurā jo īpaši attiecībā uz nedēļas darba laika ilgumu noteikta darbiniekam (darba ņēmējam) izdevīgāka maksimālā robeža - Darba laika ilguma noteikšana atsevišķās sociālajās iestādēs - Dežūra, kuras laikā darbiniekam (darba ņēmējam) jāatrodas darba vietā - Laikposmi šādā darba laikā, kad darbinieks (darba ņēmējs) neveic aktīvu darbību - Valsts diferencētais darba stundu saskaitīšanas mehānisms atkarībā no darbības intensitātes)

(tiesvedības valoda - franču)

Lietā C-14/04 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Valsts Padome (Francija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2003. gada 3. decembrī un kas Tiesā reģistrēts 2004. gada 15. janvārī, tiesvedībā Abdelkader Dellas, Confédération générale du travail, Fédération nationale des syndicats des services de santé et des services sociaux CFDT, Fédération nationale de l'action sociale Force ouvrière pret premjerministru un sociālo, darba un solidaritātes lietu ministru, Tiesa (otrā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. V. A. Timmermanss [C. W. A. Timmermans], tiesneši R. Šintgens [R. Schintgen] (referents), R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta], P. Kūris [P. Kūris] un Dž. Arestis [G. Arestis], ģenerāladvokāts Ruiss-Harabo Kolomers [D. Ruiz-Jarabo Colomer], sekretāre L. Hjūleta [L. Hewlett], galvenā administratore, 2005. gada 1. decembrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

Padomes 1993. gada 23. novembra Direktīva 93/104 par dažiem darba laika organizācijas aspektiem ir interpretējama tādējādi, ka tā nepieļauj dalībvalsts tiesisko regulējumu, kurā attiecībā uz dežūrām, ko darbinieki (darba ņēmēji) veic atsevišķās sociālajās un medicīniski sociālajās iestādēs, kuru laikā viņiem ir fiziski jāatrodas darba vietā, faktiskā darba laika aprēķināšanai ir noteikta atbilstības sistēma, tāda kā pamata prāvā minētā, ja nav nodrošināta atbilstība šīs direktīvas noteiktajām minimālajām darbinieku (darba ņēmēju) drošības un veselības efektīvas aizsardzības prasībām.

Ja valsts tiesībās ir noteikta darbiniekiem (darba ņēmējiem) labvēlīgāka maksimālā robeža, jo īpaši attiecībā uz maksimālo nedēļas darba laiku, attiecīgās maksimālās vai minimālās robežas, lai izvērtētu, vai šajā direktīvā paredzētie aizsardzības noteikumi ir izpildīti, ir tikai un vienīgi šajā direktīvā paredzētās.

____________

1 - OV C 59, 06.03.2004.