VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (devītā palāta)
2020. gada 13. maijā (*)
Eiropas Savienības preču zīme – Spēkā neesamības atzīšanas process – Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “BIO‑INSECT Shocker” – Absolūts atteikuma pamats – Preču zīme, kas var maldināt sabiedrību – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta g) apakšpunkts
Lietā T‑86/19
SolNova AG, Colikona [Zollikon] (Šveice), ko pārstāv P. Lee, advokāts,
prasītāja,
pret
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO), ko pārstāv A. Söder, pārstāve,
atbildētājs,
otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –
Canina Pharma GmbH, Hama [Hamm] (Vācija), ko pārstāv O. Bischof, advokāts,
par prasību, kas celta par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2018. gada 11. decembra lēmumu lietā R 276/2018-2 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp SolNova un Canina Pharma,
VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētāja M. Ž. Kosteira [M. J. Costeira], tiesneši B. Berke [B. Berke] (referents) un T. Perišina [T. Perišin],
sekretārs: E. Kulons [E. Coulon],
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2019. gada 15. februārī,
ņemot vērā EUIPO atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2019. gada 30. aprīlī,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kurš Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2019. gada 24. aprīlī,
ņemot vērā, ka puses trīs nedēļu laikā pēc paziņojuma par tiesvedības rakstveida daļas pabeigšanu nav iesniegušas pieteikumu par tiesas sēdes noteikšanu un, piemērojot Vispārējās tiesas Reglamenta 106. panta 3. punktu, pieņēmusi lēmumu lemt par prasību bez tiesvedības mutvārdu daļas,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2015. gada 26. novembrī persona, kas iestājusies lietā, Canina Pharma GmbH, iesniedza Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO) Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar grozīto Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.) (aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.)).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums “BIO‑INSECT Shocker”.
3 Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem ir pieteikta reģistrācija, ietilpst 1., 5. un 31. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 1. klase: “biocīdie produkti izmantošanai ražošanā; ķīmiskas vielas biocīdu ražošanai; ķīmiskās piedevas insekticīdiem”;
– 5. klase: “dezinfekcijas līdzekļi; kaitēkļu iznīcināšanas līdzekļi; paraziticīdi; bakterioloģiskie preparāti medicīniskiem un veterināriem nolūkiem; uztura bagātinātāji; ārstnieciski aerosoli; antibakteriālie aerosoli; pretiekaisuma aerosoli; insekticīdi; insektu pievilinātāji; pretinsektu aerosoli; insektu repelents; preparāti insektu iznīcināšanai; insektu augšanu regulējoši līdzekļi; salvetes, kas ir piesūcinātas ar insektu atbaidīšanas vielu; pretblusu pulveri; pretblusu aerosoli; pretblusu kaklasiksnas; blusu iznīcināšanas līdzekļi; dzīvnieku pretblusu kaklasiksnas; pulveri blusu iznīcināšanai dzīvniekiem; biocīdi; dzīvnieku atbaidīšanai paredzēti līdzekļi; veterinārie preparāti; diagnostiskie reaģenti veterināriem nolūkiem; veterinārās vakcīnas; barības piedevas izmantošanai veterinārijā; higiēnas preparāti veterinārijas nolūkiem”;
– 31. klase: “dzīvi dzīvnieki; svaigi augļi un dārzeņi; iesals; dzērieni mājas dzīvniekiem; dzīvnieku pārtika un lopbarība”.
4 Preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts 2015. gada 2. decembra Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 2015/229, un apstrīdētā preču zīme tika reģistrēta 2016. gada 10. martā ar numuru 014837553.
5 2016. gada 12. maijā prasītāja, SolNova AG, iesniedza trešās personas apsvērumus pret apstrīdētās preču zīmes reģistrāciju, norādot, ka šīs preču zīmes reģistrāciju nepieļaujot Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b), c) un f) apakšpunkts (tagad – Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b), c) un f) apakšpunkts). Tā kā šie apsvērumi tika iesniegti pēc tam, kad apstrīdētā preču zīme jau bija reģistrēta, EUIPO tos neņēma vērā.
6 2016. gada 25. jūlijā prasītāja iesniedza pieteikumu par apstrīdētās preču zīmes spēkā neesamības atzīšanu atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunktam (tagad – Regulas 2017/1001 59. panta 1. punkta a) apakšpunkts), pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b), c), f) un g) apakšpunktu (tagad – Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b), c), f) un g) apakšpunkts), attiecībā uz visām ar minēto preču zīmi aptvertajām precēm.
7 2017. gada 20. decembrī Anulēšanas nodaļa noraidīja pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, uzskatot, pirmām kārtām, ka apstrīdētā preču zīme attiecībā uz reģistrētajām precēm nav aprakstoša Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē un, it īpaši, ka vārda “shocker” izmantošana saistībā ar šīm precēm nav neparasta.
8 Turklāt Anulēšanas nodaļas uzskatīja, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei ir pietiekama atšķirtspēja Regulas Nr. 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
9 Visbeidzot, Anulēšanas nodaļa nolēma, ka apstrīdētā preču zīme nav pretrunā sabiedriskajai kārtībai Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta f) apakšpunkta izpratnē un ka tā nav maldinoša šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta g) apakšpunkta izpratnē.
10 2018. gada 7. februārī prasītāja saskaņā ar Regulas 2017/1001 66.–71. pantu iesniedza EUIPO apelācijas sūdzību par Anulēšanas nodaļas lēmumu.
11 Ar 2018. gada 11. decembra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) EUIPO Apelācijas otrā padome noraidīja apelācijas sūdzību.
12 Pirmām kārtām, Apelācijas padome noraidīja pamatu, kurš balstīts uz Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu un saskaņā ar kuru apstrīdētā preču zīme esot aprakstoša saistībā ar tās aptvertajām precēm. Pirmkārt, tā uzskatīja, ka konkrēto sabiedrības daļu veido, daļēji, plaša sabiedrība un speciālisti un, daļēji, vienīgi speciālisti. Tā arī uzskatīja, ka patērētāju uzmanības līmenis esot no vidēja līdz augstam atkarībā no preču veida un, tā kā apstrīdēto preču zīmi veido vārdi angļu valodā, vērā ņemamais konkrētais patērētājs esot angļu valodā runājošs patērētājs.
13 Otrkārt, Apelācijas padome norādīja, ka noteiktām ar apstrīdēto preču zīmi aptvertajām precēm esot saikne ar insekticīdiem vai pretinsektu produktiem (turpmāk tekstā – “preces, kas ir saistītas ar insekticīdiem”), savukārt citām precēm šādas saiknes neesot un ka prasītāja neesot izvirzījusi pamatus un argumentus, kas liecinātu par apstrīdētās preču zīmes aprakstošo raksturu attiecībā uz šīm pēdējām minētajām precēm.
14 Treškārt, Apelācijas padome uzskatīja, ka angļu valodas vārdi “bio insect shocker” neesot tiešs preču, kas ir saistītas ar insekticīdiem, īpašību apraksts, ka šie vārdi esot tikai aluzīvi un uzvedinoši un ka, lai nonāktu pie apstrīdētās preču zīmes nozīmes, kā to ir sapratusi prasītāja, proti, ekoloģiska produkta insektu apkarošanai, radot tiem šoka stāvokli, attiecīgajiem patērētājiem būtu jāveic vairāku pakāpju pārdomu process un jāizrāda intelektuāla piepūle. Šajā kontekstā Apelācijas padome norādīja, ka angļu valodas vārds “shocker” nozīmē “kaut ko, kas šokē”, un ka šī nozīme atšķiras no vārdu “nonāvēt” vai “atbaidīt” nozīmes.
15 Ceturtkārt, Apelāciju padome uzskatīja, ka prasītāja nav pierādījusi vārdu “insect shocker” plaši izplatītu izmantošanu komercdarbībā. Šajā ziņā tā uzskatīja, ka daļa no prasītājas iesniegtajiem pierādījumiem nav jāņem vērā, jo tie attiecoties vai nu uz izmantošanu pēc preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas, vai uz uzņēmumiem, kuri izmanto apstrīdēto preču zīmi ar personas, kas iestājusies lietā, piekrišanu, un ka pārējie pierādījumi nav pietiekami, lai pierādītu parasto izmantošanu.
16 Otrām kārtām, Apelācijas padome noraidīja pamatu, kurš balstīts uz Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu un saskaņā ar kuru apstrīdētajai preču zīmei neesot atšķirtspējas, pamatodamās uz to, ka tas esot balstīts tikai uz minētās preču zīmes apgalvoto aprakstošo raksturu.
17 Trešām kārtām, Apelācijas padome noraidīja pamatu, kurš balstīts uz Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta f) apakšpunktu un saskaņā ar kuru apstrīdētā preču zīme esot pretrunā sabiedriskajai kārtībai, pamatodamās uz to, ka prasītāja neesot pierādījusi, ka minētās preču zīmes izmantošana tās reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī noteikti ir bijusi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV 2012, L 167, 1. lpp.) pārkāpums.
18 Ceturtām kārtām, Apelācijas padome noraidīja pamatu, kurš balstīts uz Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta g) apakšpunktu un saskaņā ar kuru apstrīdētā preču zīme pēc sava rakstura maldinot sabiedrību, pamatodamās uz to, ka prasītāja neesot pierādījusi, ka preču zīmi var kvalificēt kā maldinošu, ko prasītāja esot secinājusi no apgalvotā Regulas Nr. 528/2012 pārkāpuma, un ka esot iespējama apstrīdētās preču zīmes nemaldinoša izmantošana.
Lietas dalībnieku prasījumi
19 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējā tiesas kancelejā iesniegts 2019. gada 15. februārī, prasītāja cēla šo prasību.
20 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas ir radušies procesā Apelācijas padomē.
21 EUIPO prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
22 Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
Par piemērojamām tiesībām
23 Vispirms ir jāatgādina, ka no pastāvīgās judikatūras izriet, ka EUIPO instancēm, lai pārbaudītu, vai Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punktā paredzētie absolūtie pamati nepieļauj preču zīmes reģistrāciju vai arī tiem ir jāizraisa iepriekš reģistrētas preču zīmes atzīšana par spēkā neesošu, ir jāatsaucas uz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumu (skat. spriedumus, 2013. gada 21. novembris, Heede/ITSB (“Matrix‑Energetics”), T‑313/11, nav publicēts, EU:T:2013:603, 47. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2019. gada 8. maijs, VI.TO./EUIPO – Bottega (Zelta pudeles forma), T‑324/18, nav publicēts, EU:T:2019:297, 17. punkts un tajā minētā judikatūra).
24 Regula 2017/1001 saskaņā ar tās 212. pantu ir piemērojama no 2017. gada 1. oktobra, un no tās redakcijas, mērķa un struktūras neizriet, ka tās 7. pants būtu jāpiemēro situācijām, kas ir radušās pirms regulas stāšanās spēkā.
25 Šajā lietā, tā kā apstrīdētās preču zīmes reģistrācija tika pieteikta 2015. gada 26. novembrī, ir piemērojams Regulas Nr. 207/2009 7. pants.
26 Tomēr, kā izriet no apstrīdētā lēmuma 12. punkta, Apelācijas padome ir pamatojusies uz Regulas 2017/1001 tiesību normām, tāpat kā prasītāja, kas ir atsaukusies uz šo regulu prasības pieteikumā.
27 Taču, tā kā Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b), c), f) un g) apakšpunkts ar Regulu 2017/1001 nav tikuši grozīti, tas, ka Apelācijas padome un prasītāja ir atsaukušās uz Regulas 2017/1001 7. pantu, neietekmē šo lietu. Līdz ar to apstrīdētais lēmums un prasības pieteikums ir jāinterpretē tādējādi, ka tajos ir ietverta atsauce uz Regulu Nr. 207/2009.
Par lietas būtību
28 Lai pamatotu savu prasību, prasītāja izvirza trīs pamatus, no kuriem pirmais attiecas uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpumu, otrais – uz šīs regulas 7. panta 1. punkta f) apakšpunkta pārkāpumu un trešais – uz minētās regulas 7. panta 1. punkta g) apakšpunkta pārkāpumu.
29 Vispārējā tiesa uzskata par lietderīgu vispirms izvērtēt pirmo pamatu un pēc tam – trešo pamatu.
Par pirmo pamatu attiecībā uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpumu
30 Ar pirmo pamatu prasītāja apstrīd Apelācijas padomes vērtējumu attiecībā uz apstrīdētās preču zīmes atšķirtspējas neesamību un aprakstošo raksturu Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta izpratnē, ciktāl runa ir par precēm, kas saistītas ar insekticīdiem.
31 EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.
32 Atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktam nereģistrē preču zīmes, ko veido tikai apzīmējumi vai norādes, kas tirdzniecībā var kalpot tam, lai norādītu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfisko izcelsmi vai laiku un citas preču un pakalpojumu īpašības. Saskaņā ar tā paša panta 2. punktu šā panta 1. punktu piemēro arī tad, ja pamats reģistrācijas atteikumam pastāv tikai kādā Eiropas Savienības daļā.
33 Tātad Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts nepieļauj situāciju, ka tajā minētie apzīmējumi vai norādes būtu rezervēti tikai vienam uzņēmumam tādēļ, ka tie ir reģistrēti kā preču zīmes. Šīs normas mērķis tādējādi ir aizsargāt vispārējās intereses, kas prasa, lai ikviens varētu brīvi izmantot tādus apzīmējumus vai norādes (spriedumi, 2003. gada 23. oktobris, ITSB/Wrigley, C‑191/01 P, EU:C:2003:579, 31. punkts, un 2015. gada 27. februāris, Universal Utility International/ITSB (“Greenworld”), T‑106/14, nav publicēts, EU:T:2015:123, 14. punkts).
34 Turklāt apzīmējuma aprakstošā rakstura vērtējumu var veikt tikai, pirmkārt, saistībā ar to, kā to uztver konkrētā sabiedrības daļa, un, otrkārt, saistībā ar konkrētajām precēm vai pakalpojumiem (skat. spriedumu, 2017. gada 14. jūlijs, Klassisk investment/EUIPO (“CLASSIC FINE FOODS”), T‑194/16, nav publicēts, EU:T:2017:498, 22. punkts un tajā minētā judikatūra).
35 No tā izriet – lai uz apzīmējumu būtu attiecināms Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētais aizliegums, tam ir jābūt pietiekami tieši un konkrēti saistītam ar attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem, lai ļautu konkrētajai sabiedrības daļai uzreiz un bez jebkādām pārdomām uztvert attiecīgo preču un pakalpojumu vai kādas no to īpašībām aprakstu (skat. spriedumu, 2017. gada 14. jūlijs, “CLASSIC FINE FOODS”, T‑194/16, nav publicēts, EU:T:2017:498, 20. punkts un tajā minētā judikatūra).
36 Šajā ziņā Apelācijas padome vispirms uzskatīja, ka konkrēto sabiedrības daļu veido, daļēji, plaša sabiedrība un speciālisti un, daļēji, vienīgi speciālisti, ka uzmanības līmenis atkarībā no precēm ir no vidēja līdz augstam un ka ir jāpamatojas uz angļu valodā runājošo sabiedrības daļu, jo attiecīgo preču zīmi veidojot angļu valodas vārdi.
37 Prasītāja šo Apelācijas padomes vērtējumu nav apstrīdējusi.
38 Turpinājumā Apelācijas padome norādīja, ka saskaņā ar Oxford English Dictionary angļu valodas vārds “shocker” būtībā nozīmējot kaut ko, kas šokē, it īpaši tādēļ, ka tas ir nepieņemams vai sensacionāls, un ka saistītais angļu valodas darbības vārds “to shock” nozīmējot “likt kādam justies pārsteigtam vai satriektam” vai “ietekmēt kādu ar fizioloģisko vai elektrisko šoku”.
39 Pēc tam, kad Apelācijas padome būtībā bija konstatējusi, ka to preču funkcija, attiecībā uz kurām ir reģistrēta apstrīdētā preču zīme un kurām ir saikne ar insekticīdiem, esot nonāvēt insektus vai atbaidīt tos, nevis radīt tiem elektrisko šoku vai izraisīt šoka stāvokli, tā secināja, ka būtu nepieciešami vairāki intelektuālas darbības posmi, lai radītu saikni starp vārdiem “bio insect shocker” un prasītājas pieņemto nozīmi, un ka tātad preču zīme esot nevis aprakstošs apzīmējums, bet uzvedinošs vai aluzīvs apzīmējums.
40 Turklāt Apelācijas padome uzskatīja, ka prasītāja nav pierādījusi vārdu “insect shocker” plaši izplatītu izmantošanu komercdarbībā. Šajā ziņā tā uzskatīja, ka daļa no prasītājas iesniegtajiem pierādījumiem nav ņemama vērā, jo tie attiecoties vai nu uz izmantošanu pēc preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas, vai uz uzņēmumiem, kuri izmanto apstrīdēto preču zīmi ar personas, kas iestājusies lietā, piekrišanu, un ka pārējie divi pierādījumi nav pietiekami, lai pierādītu parasto izmantošanu.
41 Pirmām kārtām, prasītāja norāda, ka vārds “shocker” aprakstot acīmredzamu, iespējamu vai vēlamu pretinsektu iedarbības veidu un ka esot viegli saprotams, ka pretinsektu ķīmiskās vielas insektiem rada šoka stāvokli vai tos atbaida, līdz ar to patērētājs bez papildu pārdomām izveidos tiešu un konkrētu saikni starp apstrīdēto preču zīmi un reģistrācijas pieteikumā norādītajām precēm.
42 Prasītāja neapstrīd Apelācijas padomes noteikto vārda “shocker” nozīmi, saskaņā ar kuru šis vārds norāda uz domu par kaut ko, kas šokē, bet piebilst, ka minētais vārds esot tikpat viegli saprotams kā tāds, kas norāda uz domu par insektus atbaidošu vai pretinsektu produktu.
43 Šajā ziņā tomēr ir jākonstatē, ka, ņemot vērā Oxford English Dictionary definīciju, nekas neļauj konstatēt, ka konkrētā sabiedrības daļa izveidos saikni starp vārdu “shocker” un insektus atbaidošiem vai pretinsektu produktiem.
44 Proti, tā kā vārda nozīme norāda uz domu par kaut ko, kas šokē, nevis nonāvē vai atbaida, būtu nepieciešami vairāki intelektuālās darbības posmi, lai konkrētā sabiedrības daļa uztvertu apstrīdēto preču zīmi kā attiecīgo preču vai kādas no to īpašībām aprakstu.
45 Tādējādi starp tiem nav pietiekami tiešas un konkrētas saiknes iepriekš 35. punktā minētās judikatūras izpratnē, kas ļautu konkrētajai sabiedrības daļai uzreiz un bez jebkādām pārdomām uztvert attiecīgo preču vai kādas no to īpašībām aprakstu.
46 Otrām kārtām, prasītāja norāda, ka vārdi “shocker” un “insect shocker” esot tikuši izmantoti pirms apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datuma, lai aprakstītu dažādas pretinsektu produktu vispārīgajā kategorijā ietilpstošās preces. Līdz ar to konkrētais patērētājs attiecīgo vārdu saistīšot nevis ar dažādu preču īpašu izcelsmi, bet vienīgi ar sugasvārdu, ar ko tiek apzīmētas pretinsektu preces.
47 Turklāt prasītāja uzskata, ka dažādu ražotāju pretinsektu preces tiek tirgotas ar nosaukumu “Bio Insect Shocker” un Apelācijas padome ir kļūdaini uzskatījusi, ka divi no iesniegtajiem pierādījumiem attiecas uz sabiedrībām, kuras ir izmantojušas apstrīdēto preču zīmi ar personas, kas iestājusies lietā, piekrišanu.
48 Lai palīdzētu pierādīt vārda “shocker” parasto raksturu attiecībā uz pretinsektu produktiem, pirmkārt, prasītāja ir iesniegusi trīs pierādījumus prasības pieteikuma pielikumos L 5, L 6 un L 7.
49 Kā norāda EUIPO, šie dokumenti pirmo reizi ir tikuši iesniegti Vispārējā tiesā.
50 Taču prasības izskatīšana Vispārējā tiesā ir vērsta uz to, lai pārbaudītu EUIPO apelācijas padomju lēmumu tiesiskumu Regulas Nr. 2017/1001 72. panta izpratnē, un līdz ar to Vispārējai tiesai nav atkārtoti jāpārbauda faktiskie apstākļi, pamatojoties uz dokumentiem, kuri pirmo reizi iesniegti šajā tiesā. Tātad iepriekš minētie dokumenti ir jānoraida un nav vajadzības pārbaudīt to pierādījuma spēku (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2005. gada 24. novembris, Sadas/ITSB – LTJ Diffusion (“ARTHUR ET FELICIE”), T‑346/04, EU:T:2005:420, 19. punkts un tajā minētā judikatūra).
51 Otrkārt, prasītāja Anulēšanas nodaļā ir iesniegusi tīmekļvietnes “amazon.co.uk” 2017. gada 11. marta kopiju, kurā ir attēlota insektus atvairoša ģerānija ar nosaukumu “Mosquito‑Shocker”. No šī dokumenta izriet, ka šis produkts šajā vietnē bija pieejams no 2014. gada 31. marta.
52 Turklāt prasītāja Anulēšanas nodaļā ir iesniegusi 2017. gada 11. marta reklāmas sludinājuma precei ar nosaukumu “Dr. Obermann’s Insect shocker spray for dogs and cats” kopiju.
53 Prasītāja Anulēšanas nodaļā ir iesniegusi arī tīmekļvietnes “sk‑snakes.de” 2017. gada 11. marta kopiju, kurā ir attēlota ražotāja Dragon prece “Bio Insect Shocker 150 ml. – Milbenspray”.
54 Vēl prasītāja Anulēšanas nodaļā ir iesniegusi tīmekļvietnes “www.aponeo.de” 2017. gada 11. marta kopiju, kurā ir attēlota ražotāja organicVet GmbH, kas ir reģistrēts adresē Gutenbergstr. 11, 26632 Ihlova, prece “Bio Insect Shocker flüssig”.
55 Visbeidzot, prasītāja Anulēšanas nodaļā ir iesniegusi tīmekļvietnes “www.canina.de” 2017. gada 14. marta kopiju attiecībā uz “Petvital Bio‑Insect‑Shocker”, kas ir bioloģisks pretparazītu aerosols pret blusām, utīm, grauzējutīm, ērcītēm un ērcēm.
56 Treškārt, prasītāja Apelācijas padomē ir iesniegusi nedatētu tīmekļvietnes “Dr. Obermann’s” ekrānuzņēmumu un nedatētu tīmekļvietnes “Dr. Obermann’s” ekrānuzņēmumu, kurā ir iekļauti vārdi “Dr. Obermann’s Insect shocker spray for dogs and cats”, nedatētu tīmekļvietnes “Amazon”, kurā tika piedāvātas ar preču zīmi “Dr. Obermann’s” aptvertās preces, ekrānuzņēmumu un nedatētu Google meklētājprogrammā veiktas meklēšanas, izmantojot atslēgvārdu “Fahrrad [divritenis]”, ekrānuzņēmumu.
57 Apelācijas padome ir uzskatījusi, ka iesniegtie pierādījumi nav pietiekami, pamatodamās uz to, ka, izņemot EUIPO lietas materiālu pielikumā L 2 iesniegto tīmekļvietnes “amazon.co.uk” kopiju, piedāvāto pierādījumu datums ir bijis vēlāks par reģistrācijas pieteikuma datumu vai arī tie nav bijuši datēti nemaz, ka divi no četriem piemēriem ir nākuši no uzņēmumiem, kuri izmanto apzīmējumu “Bio Insect Shocker” ar personas, kas iestājusies lietā, piekrišanu, un ka trešais piemērs ir bijis no uzņēmuma, pret kuru persona, kas iestājusies lietā, ir vērsusies tiesas ceļā saistībā ar apstrīdētās preču zīmes pārkāpumu.
58 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka no judikatūras izriet, ka EUIPO instancēm, lai pārbaudītu, vai Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punktā paredzētie absolūtie pamati nepieļauj preču zīmes reģistrāciju vai arī tiem ir jāizraisa iepriekš reģistrētas preču zīmes atzīšana par spēkā neesošu, ir jāatsaucas uz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumu (skat. spriedumus, 2013. gada 21. novembris, Matrix‑Energetics, T‑313/11, nav publicēts, EU:T:2013:603, 47. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2019. gada 8. maijs, VI.TO./EUIPO – Bottega (Zelta pudeles forma), T‑324/18, nav publicēts, EU:T:2019:297, 17. punkts un tajā minētā judikatūra).
59 Tomēr šāds pienākums neizslēdz to, ka EUIPO instances vajadzības gadījumā var ņemt vērā pierādījumus, kas ir vēlāki par reģistrācijas pieteikumu, ja vien tie ļauj izdarīt secinājumus par situāciju, kāda tā ir bijusi šajā pašā datumā (skat. spriedumu, 2014. gada 6. marts, Pi‑Design u.c./Yoshida Metal Industry, no C‑337/12 P līdz C‑340/12 P, nav publicēts, EU:C:2014:129, 60. punkts un tajā minētā judikatūra).
60 Tātad pierādījumiem par apstrīdētās preču zīmes aprakstošo raksturu ir jāattiecas uz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdi, proti, 2015. gada 26. novembri, vai ir jāļauj izdarīt secinājumus par situāciju, kāda tā ir bijusi šajā datumā.
61 Vienīgi Anulēšanas nodaļā iesniegtais pielikums L 2, kurā ir norādīts uz vārda “shocker” izmantošanu saistībā ar pretinsektu produktu, sākot no 2014. gada, ļauj izdarīt secinājumus par situāciju, kāda tā ir bijusi reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumā.
62 Līdz ar to ir jāuzskata, ka Apelācijas padome, nepieļaujot kļūdu vērtējumā, ir varējusi uzskatīt, ka iesniegtie pierādījumi nav pietiekami, lai pierādītu vārda “shocker” par vispārēju kļuvušu izmantošanu, apzīmējot pretinsektu preces.
63 No iepriekš minētā izriet, ka Apelācijas padome nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka apstrīdētā preču zīme ir reģistrēta atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktam.
64 Trešām kārtām, prasītāja pirmā pamata ietvaros apgalvo, ka apstrīdētajai preču zīmei nav atšķirtspējas, jo konkrētajai sabiedrības daļai nebūšot nepieciešami vairāki intelektuālās darbības posmi, lai tai rastos iespaids par vēlamo rīcības veidu.
65 Tā kā prasītājas argumentācija par apgalvoto apstrīdētās preču zīmes atšķirtspējas neesamību saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu ir balstīta vienīgi uz šīs zīmes, kā tiek apgalvots, aprakstošo raksturu, un ievērojot, ka apstrīdētā preču zīme nav aprakstoša attiecībā uz konkrētajām precēm, šo argumentāciju nevar atbalstīt.
66 Tādējādi pirmais pamats ir nepamatots un tas ir jānoraida.
Par trešo pamatu attiecībā uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta g) apakšpunkta pārkāpumu
67 Ar trešo pamatu prasītāja būtībā apgalvo, ka apstrīdētā preču zīme var maldināt patērētāju attiecībā uz preču raksturu vai kvalitāti Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta g) apakšpunkta izpratnē, jo konkrētā sabiedrības daļa to uztveršot kā tādu, kas attiecas uz bioloģiskiem produktiem vai tādiem produktiem, kuri tiek asociēti ar draudzīgumu videi.
68 Vispirms jānorāda, ka trešajā pamatā prasītāja apstrīd vienīgi preču zīmes maldinošā rakstura vērtējumu attiecībā uz produktiem, kurus Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 48. un 49. punktā ir identificējusi kā biocīdus.
69 EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, būtībā norāda, ka nav pietiekama maldināšanas riska, jo, pirmkārt, konkrētā sabiedrības daļa apzīmējumu “bio” neasociēšot ar to, ka preces būtu nekaitīgas videi vai veselībai, un, otrkārt, tādēļ, ka ir iespējama apzīmējuma nemaldinoša izmantošana.
70 Saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta g) apakšpunktu netiek reģistrētas preču zīmes, kuru raksturs ļauj maldināt sabiedrību, piemēram, attiecībā uz preču vai pakalpojumu raksturu, kvalitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi.
71 No pastāvīgās judikatūras izriet, ka Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta g) apakšpunktā paredzēto reģistrācijas atteikuma gadījumu priekšnosacījums ir tas, ka var tikt konstatēta patērētāja faktiska maldināšana vai pietiekami nopietns maldināšanas risks (skat. spriedumu, 2018. gada 29. novembris, Khadi and Village Industries Commission/EUIPO – BNP Best Natural Products (“Khadi Ayurveda”), T‑683/17, nav publicēts, EU:T:2018:860, 44. punkts un tajā minētā judikatūra).
72 Šajā ziņā jāatgādina, ka preču zīmes pamatfunkcija ir garantēt patērētājam vai galalietotājam preces vai pakalpojuma, ko apzīmē ar šo preču zīmi, izcelsmes identitāti, ļaujot šim patērētājam vai šim galalietotājam šo preci vai šo pakalpojumu bez sajaukšanas iespējas atšķirt no citas izcelsmes precēm un pakalpojumiem. Proti, lai preču zīme varētu pildīt savu būtiska elementa lomu netraucētas konkurences sistēmā, kuru ar Līgumu ir paredzēts iedibināt un uzturēt, preču zīmei ir jāsniedz garantija, ka visas preces vai pakalpojumi, kas ar to apzīmēti, ir ražoti vai piegādāti viena uzņēmuma kontrolē, kuru var uzskatīt par atbildīgu par to kvalitāti. Preču zīme zaudē šo garantijas lomu, ja informācija, ko tā ietver, var maldināt sabiedrību (skat. spriedumu, 2018. gada 29. novembris, “Khadi Ayurveda”, T‑683/17, nav publicēts, EU:T:2018:860, 45. punkts un tajā minētā judikatūra).
73 Apstrīdētā lēmuma 58. punktā Apelācijas padome attiecībā uz produktiem, kurus tā ir identificējusi kā biocīdus, ir uzskatījusi, ka, ciktāl prasītāja nav pierādījusi, ka ar apstrīdēto preču zīmi ir pārkāpts Regulas Nr. 528/2012 69. panta 2. punkts un 72. panta 3. punkts, nevar būt Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta g) apakšpunkta pārkāpuma.
74 Tā arī ir precizējusi, ka Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta g) apakšpunkta pārkāpums ir izslēgts, jo esot iespējama apzīmējuma nemaldinoša izmantošana.
75 Saskaņā ar Regulas Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu biocīds ir definēts kā jebkura viela vai maisījums lietotājam piegādātajā veidā, kas sastāv no vienas vai vairākām aktīvajām vielām, satur vai rada vienu vai vairākas aktīvās vielas, lai iznīcinātu, atbaidītu, padarītu nekaitīgu jebkuru kaitīgu organismu, kavētu tā iedarbību vai uz to iedarbotos citādā veidā, kas nav tikai fiziska vai mehāniska iedarbošanās.
76 Regulas Nr. 528/2012 69. panta 2. punktā ir paredzēts:
“Atļauju turētāji [..] nodrošina, ka marķējums nav maldinošs attiecībā uz biocīda radīto risku cilvēku veselībai, dzīvnieku veselībai vai videi vai tā efektivitāti, un tajā nekādā gadījumā nav norādes “zema riska biocīds”, “netoksisks”, “nekaitīgs”, “dabīgs”, “videi draudzīgs”, “nekaitīgs dzīvniekiem” vai līdzīgas norādes. [..]”
77 Turklāt Regulas Nr. 528/2012 72. panta 3. punkts ir izteikts šādā redakcijā:
“3. Biocīdu reklāmās biocīdu nedrīkst attēlot veidā, kas sniedz maldinošu priekšstatu par biocīda radīto risku cilvēku veselībai, dzīvnieku veselībai vai videi vai par tā efektivitāti. Biocīda reklāmā nekādā gadījumā nedrīkst būt norādes “zema riska biocīds”, “netoksisks”, “nekaitīgs”, “dabīgs”, “videi draudzīgs”, “nekaitīgs dzīvniekiem” vai līdzīgas norādes.”
78 Vispirms, no šīm tiesību normām izriet, ka tad, ja uz biocīda produkta, tāda kā tie, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta apstrīdētā preču zīme, ir sniegtas norādes, kas ļauj domāt, ka šis produkts ir dabīgs, ka tas nekaitē veselībai vai ir videi draudzīgs, patērētajam var tikt radīts kļūdains un maldinošs priekšstats.
79 Līdz ar to pietiek ar šāda veida norādi uz biocīda produkta, lai konstatētu pietiekami nopietnu patērētāja maldināšanas risku iepriekš 71. punktā minētās judikatūras izpratnē.
80 Šajā ziņā Vispārējā tiesa jau ir nospriedusi, ka vārdiskais elements “bio” mūsdienās ir ieguvis ļoti suģestīvu tvērumu, ko, iespējams, var uztvert atšķirīgi atkarībā no tirdzniecībā laistās preces, kurai tas ir piesaistīts, bet kas vispārīgi norāda uz ideju par draudzīgumu videi, dabīgu materiālu izmantošanu vai pat ekoloģiskiem ražošanas procesiem (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2010. gada 29. aprīlis, Kerma/ITSB (“BIOPIETRA”), T‑586/08, nav publicēts, EU:T:2010:171, 25. punkts; 2013. gada 21. februāris, Laboratoire Bioderma/ITSB – Cabinet Continental (“BIODERMA”), T‑427/11, nav publicēts, EU:T:2013:92, 45. un 46. punkts, un 2015. gada 10. septembris, Laverana/ITSB (“BIO FLUIDE DE PLANTE PROPRE FABRICATION”), T‑568/14, nav publicēts, EU:T:2015:625, 17. punkts).
81 Turklāt no Padomes Regulas (EK) Nr. 834/2007 (2007. gada 28. jūnijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (OV 2007, L 189, 1. lpp.) 2. panta c) punkta izriet, ka vārds “bioloģisks” kvalificē produktus, kas ir iegūti bioloģiskajā ražošanā vai ir saistīti ar to. No šīs regulas 1. apsvēruma izriet, ka minētais vārds attiecas uz tādiem jēdzieniem kā vides aizsardzība, bioloģiskā daudzveidība un produkti, kas ir ražoti, izmantojot dabiskas vielas un procesus. Minētās regulas 23. panta 1. punktā ir norādīts, ka šī definīcija attiecas arī uz tādiem saīsinājumiem kā “bio” (spriedums, 2019. gada 5. jūnijs, Biolatte/EUIPO (“Biolatte”), T‑229/18, nav publicēts, EU:T:2019:375, 49. punkts).
82 Šādus konstatējumus šai lietā var izdarīt arī attiecībā uz to, kā konkrētā angļu valodā runājošā sabiedrības daļa uztver vārdisko elementu “bio”.
83 Tātad ar apzīmējuma “bio” esamību biocīdos produktos, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta apstrīdētā preču zīme, pietiek, lai konstatētu pietiekami nopietnu patērētāja maldināšanas risku.
84 Turpinot – Vispārējā tiesa jau ir nospriedusi, ka Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta g) apakšpunkts ir piemērojams pat tad, ja ir iespējama nemaldinoša attiecīgas preču zīmes izmantošana (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 27. oktobris, Caffè Nero Group/EUIPO (“CAFFÈ NERO”), T‑29/16, nav publicēts, EU:T:2016:635, 48. un 49. punkts).
85 Tādējādi preču zīmes nemaldinošas izmantošanas iespēja, pieņemot, ka tā ir pierādīta, nevar izslēgt Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta g) apakšpunkta pārkāpumu.
86 Visbeidzot – tam, ka persona, kas iestājusies lietā, nav atļaujas turētāja Regulas Nr. 528/2012 izpratnē, nav nozīmes šajā lietā, jo tas nevar atņemt uz biocīdiem produktiem izvietotajam apzīmējumam “bio” tā maldinošo raksturu šīs regulas izpratnē.
87 No tā izriet, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka apstrīdētā preču zīme nav maldinoša attiecībā uz produktiem, kurus tā bija identificējusi kā biocīdus produktus.
88 Līdz ar to trešais pamats ir jāapmierina un apstrīdētais lēmums ir jāatceļ tiktāl, cik tas attiecas uz “biocīdiem produktiem izmantošanai ražošanā; ķīmiskām vielām biocīdu ražošanai; ķīmiskajām piedevām insekticīdiem”, kas ietilpst 1. klasē, un “dezinfekcijas līdzekļiem; kaitēkļu iznīcināšanas līdzekļiem; paraziticīdiem; bakterioloģiskiem preparātiem medicīniskiem un veterināriem nolūkiem; ārstnieciskiem aerosoliem; antibakteriāliem aerosoliem; insekticīdiem; insektu pievilinātājiem; pretinsektu aerosoliem; insektu repelentiem; preparātiem insektu iznīcināšanai; insektu augšanu regulējošiem līdzekļiem; salvetēm, kas ir piesūcinātas ar insektu atbaidīšanas vielu; pretblusu pulveriem; pretblusu aerosoliem; pretblusu kaklasiksnām; blusu iznīcināšanas līdzekļiem; dzīvnieku pretblusu kaklasiksnām; pulveriem blusu iznīcināšanai dzīvniekiem; biocīdiem; dzīvnieku atbaidīšanai paredzētiem līdzekļiem; veterināriem preparātiem; veterinārām vakcīnām; higiēnas preparātiem veterinārijas nolūkiem”, kas ietilpst 5. klasē.
89 Ņemot vērā iepriekš minēto secinājumu un ievērojot, ka otrais pamats attiecas uz tām pašām precēm kā trešais pamats, otrais pamats nav jāvērtē.
Par tiesāšanās izdevumiem
90 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Turklāt saskaņā ar minētā Reglamenta 134. panta 2. punktu, ja spriedums ir nelabvēlīgs vairākiem lietas dalībniekiem, Vispārējā tiesa lemj par tiesāšanās izdevumu sadali.
91 Šajā lietā EUIPO un personai, kas iestājusies lietā, spriedums būtībā ir nelabvēlīgs, bet prasītāja ir prasījusi piespriest vienīgi personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
92 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka atbilstoši Reglamenta 135. panta 1. punktam, ja to prasa taisnīgums, Vispārējā tiesa var nolemt, ka lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, sedz savus tiesāšanās izdevumus pats, bet tikai daļēji atlīdzina pretējās puses tiesāšanās izdevumus vai pat vispār tiek atbrīvots no šā pienākuma. Līdz ar to šajā lietā persona, kas iestājusies lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina pusi no prasītājas tiesāšanās izdevumiem Vispārējā tiesā. Prasītāja sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem. EUIPO sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
93 Turklāt prasītāja ir arī prasījusi piespriest personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt izdevumus, kuri prasītājai radušies procesā Apelācijas padomē. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Reglamenta 190. panta 2. punktu nepieciešamos izdevumus, kas lietas dalībniekiem ir radušies, izskatot lietu apelācijas padomē, uzskata par atlīdzināmiem tiesāšanās izdevumiem. Tomēr tas neattiecas uz izdevumiem, kas radušies procesā Anulēšanas nodaļā. Līdz ar to personai, kas iestājusies lietā, ir jāpiespriež atlīdzināt izdevumus, kas prasītājai radušies procesā Apelācijas padomē.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta)
nospriež:
1) Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas otrās padomes 2018. gada 11. decembra lēmumu lietā R 276/2018-2 tiktāl, cik tas attiecas uz “biocīdiem produktiem izmantošanai ražošanā; ķīmiskām vielām biocīdu ražošanai; ķīmiskajām piedevām insekticīdiem”, kas ietilpst 1. klasē, un “dezinfekcijas līdzekļiem; kaitēkļu iznīcināšanas līdzekļiem; paraziticīdiem; bakterioloģiskiem preparātiem medicīniskiem un veterināriem nolūkiem; ārstnieciskiem aerosoliem; antibakteriāliem aerosoliem; insekticīdiem; insektu pievilinātājiem; pretinsektu aerosoliem; insektu repelentiem; preparātiem insektu iznīcināšanai; insektu augšanu regulējošiem līdzekļiem; salvetēm, kas ir piesūcinātas ar insektu atbaidīšanas vielu; pretblusu pulveriem; pretblusu aerosoliem; pretblusu kaklasiksnām; blusu iznīcināšanas līdzekļiem; dzīvnieku pretblusu kaklasiksnām; pulveriem blusu iznīcināšanai dzīvniekiem; biocīdiem; dzīvnieku atbaidīšanai paredzētiem līdzekļiem; veterināriem preparātiem; veterinārām vakcīnām; higiēnas preparātiem veterinārijas nolūkiem”, kas ietilpst 5. klasē.
2) Pārējā daļā prasību noraidīt.
3) Canina Pharma GmbH sedz savus tiesāšanās izdevumus, atlīdzina pusi no SolNova AG tiesāšanās izdevumiem Vispārējā tiesā, kā arī nepieciešamos izdevumus, kas tai ir radušies, izskatot lietu EUIPO Apelācijas padomē.
4) SolNova pati sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem Vispārējā tiesā.
5) EUIPO sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2020. gada 13. maijā.
[Paraksti]