CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS

(pirmā palāta)

2010. gada 15. jūnijā

Lieta F‑35/08

Dimitrios Pachtitis

pret

Eiropas Komisiju

Atklāts konkurss EPSO/AD/77/06 – Nepielaišana pie rakstiskā pārbaudījuma, ņemot vērā pielaišanas testos iegūtos rezultātus – EPSO pilnvaras

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru D. Pachtitis lūdz atcelt, pirmkārt, Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) 2007. gada 31. maija lēmumu, ar kuru viņš tika informēts par to, ka viņš nav nokārtojis atklātā konkursa EPSO/AD/77/06 pielaišanas testus, otrkārt, EPSO 2007. gada 6. decembra lēmumu, ar kuru noraidīta viņa sūdzība par 2007. gada 31. maija lēmumu, un, treškārt, jebkādu saistīto aktu

Nolēmums      Atcelt EPSO 2007. gada 31. maija lēmumu un 2007. gada 6. decembra lēmumu, ar kuriem D. Pachtitis nav iekļauts to 110 kandidātu skaitā, kuri atklātā konkursa EPSO/AD/77/06 pielaišanas testos ir ieguvuši visaugstāko punktu skaitu. Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina prasītāja tiesāšanās izdevumus. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs – persona, kas iestājusies lietā, – sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Tiešs lēmums, ar ko noraidīta sūdzība – Lēmums, kas pieņemts, pārskatot iepriekšēju lēmumu – Pieņemamība

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

2.      Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) – Pilnvaras – Konkursa pielaišanas testu satura noteikšana un labošana – Izslēgšana

(Civildienesta noteikumu III pielikuma 7. pants; Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas, Tiesas, Revīzijas palātas, Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, Reģionu komitejas un Eiropas ombuda Lēmuma 2002/620 2. pants)

3.      Ierēdņi – Konkurss – Jēdziens – Iepriekšējas izskatīšanas stadija, kurā ietilpst pielaišanas testi ar jautājumiem ar vairākiem atbilžu variantiem – Iekļaušana

(Civildienesta noteikumu III pielikums)

1.      Netiešā vai tiešā sūdzību noraidošā lēmumā, kuram ir tikai un vienīgi šāds saturs, ir vienīgi apstiprināta darbība vai bezdarbība, pret kuru iebilst sūdzības iesniedzējs, un pats šis lēmums atsevišķi nav apstrīdams akts. Tas tā ir it īpaši attiecībā uz aktu, kurā nav nekādu jaunu elementu salīdzinājumā ar iepriekšējo nelabvēlīgo aktu un ar ko tas tādējādi netiek aizstāts. Tomēr lēmums par sūdzības tiešu noraidīšanu, ņemot vērā tā saturu, var nebūt apstrīdētā akta apstiprinājums.

Tas tā ir gadījumā, kad noraidošā lēmumā ir pārskatīta prasītāja situācija, ņemot vērā jaunus juridiskos un faktiskos apstākļus, vai kad ar to tiek grozīts vai papildināts iepriekšējais lēmums. Šādos gadījumos sūdzības noraidījums ir akts, kas ir pakļauts pārbaudei tiesā, kura to ņem vērā, izvērtējot apstrīdētā akta tiesiskumu, vai pat uzskata to par nelabvēlīgu aktu, ar ko tiek aizstāts apstrīdētais akts.

(skat. 37.–39. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1980. gada 28. maijs, 33/79 un 75/79 Kuhner/Komisija, Recueil, 1677. lpp., 9. punkts; 1980. gada 10. decembris, 23/80 Grasselli/Komisija, Recueil, 3709. lpp., 18. punkts; 1988. gada 16. jūnijs, 371/87 Progoulis/Komisija, Recueil, 3081. lpp., 17. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2000. gada 27. jūnijs, T‑608/97 Plug/Komisija, Recueil FP, I‑A‑125. un II‑569. lpp., 23. punkts; 2002. gada 12.decembris, T‑338/00 un T‑376/00 Morello/Komisija, Recueil FP, I‑A‑301. un II‑1457. lpp., 34. un 35. punkts; 2004. gada 2. marts, T‑14/03 Di Marzio/Komisija, Recueil FP, I‑A‑43. un II‑167. lpp., 54. punkts; 2004. gada 10. jūnijs, T‑258/01 Eveillard/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑167. un II‑747. lpp., 31. punkts; 2004. gada 14. oktobris, T‑389/02 Sandini/Tiesa, Krājums‑CDL, I‑A‑295. un II‑1339. lpp., 49. punkts; 2005. gada 7. jūnijs, T‑375/02 Cavallaro/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑151. un II‑673. lpp., 63.–66. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 9. septembris, F‑18/08 Ritto/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑281. un II‑A‑1‑1495. lpp., 17. punkts.

2.      No Civildienesta noteikumu III pielikuma izriet, ka konkursa norises procedūras regulējuma pamatā ir princips par pilnvaru dalīšanu starp iecēlējinstitūciju un konkursa atlases komisiju. Šī Civildienesta noteikumos paredzētā divvaldība, kas ir administratīvās varas pašierobežošanas izpausme, nolūkā nodrošināt Savienības personāla atlases procedūras pārskatāmību atspoguļo Civildienesta noteikumu pieņēmēja gribu noteikt, ka ne tikai iestādei vienai pašai ir rezervēts sarežģītais uzdevums atlasīt attiecīgo personālu, bet ka, izmantojot atlases komisiju, šā uzdevuma izpildē piedalās arī personas, kuras neietilpst iestādes hierarhiskajā sistēmā, it īpaši darbinieku pārstāvji.

Šo pilnvaru sadalījumu nav ietekmējusi Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) izveidošana, jo Lēmuma 2002/620 par EPSO izveidi 2. pantā nepārprotami ir noteikts, ka EPSO īsteno atlases pilnvaras, kuras konkursu jomā piešķirtas iecēlējinstitūcijām. Turklāt no Civildienesta noteikumu III pielikuma 7. panta izriet, ka attiecībā uz konkursu ierēdņu iecelšanai amatā norisi EPSO uzdevumi galvenokārt ir organizatoriska rakstura. Šajā ziņā gan konkursā uzdoto jautājumu tematu izvēle, gan to novērtēšana nav EPSO kompetencē.

Tādējādi, kaut arī EPSO uzticētie uzdevumi ir tādi, kas padara šo iestādi par svarīgu figūru Savienības politikas personāla atlases jomā noteikšanā un īstenošanā, tomēr saistībā ar konkursu ierēdņu iecelšanai amatā norisi tā loma – lai arī nozīmīga tiktāl, ciktāl šī iestāde palīdz atlases komisijai, – katrā ziņā ir pakārtota salīdzinājumā ar atlases komisijas lomu, kuru EPSO turklāt nevar aizstāt.

Tādējādi lēmums, ar kuru EPSO ir izslēgusi kandidātu no konkursa, jo pielaišanas testos iegūtie punkti nebija pietiekami, ir jāatceļ. Faktiski, kaut arī pielaišanas testu, kuros uzdoti jautājumi ar iespējamiem atbilžu variantiem, labošana tika veikta, izmantojot datoru, un kaut arī līdz ar to labošana balstās uz automatizētu procedūru, neietverot nekādu subjektīvu vērtējumu, tomēr šīs automatizētās procedūras norise prasīja lēmumu pēc būtības pieņemšanu attiecībā uz pielaišanas testos uzdoto jautājumu ar iespējamiem atbilžu variantiem sarežģītības pakāpi un dažu jautājumu izslēgšanu. Tomēr, ja vien Civildienesta noteikumos netiek izdarīts grozījums, ar kuru EPSO tiek piešķirti uzdevumi, kuri attiecas uz pārbaudījumu satura noteikšanu un to labošanu, acīmredzami tie ir uzdevumi, kuri parasti ir jāveic konkursa atlases komisijai.

(skat. 50., 56.–58., 63., 65. un 70. punktu)

3.      Tas, ka konkursa procedūras sākotnējā posma noslēgumā vairāk nekā 90 % no kandidātiem, kas piedalās minētajā konkursā, tiek izslēgti nevis formālu iemeslu dēļ, bet gan tāpēc, ka viņi pietiekami apmierinoši nav nokārtojuši testus, ir daļa no pašas konkursa būtības. Šo pielaišanas testu “konkursa” daba ir vēl acīmredzamāka tādēļ, ka nepietiek attiecīgajos testos iegūt apmierinošu rezultātu, bet, lai varētu piedalīties konkursa otrajā kārtā, ir jāiekļūst to kandidātu vidū, kuri pielaišanas testos ieguvuši visaugstāko punktu skaitu. Šis sākotnējā posmā notiekošo testu salīdzinošais raksturs ir paša konkursa jēdziena neatņemama sastāvdaļa.

(skat. 61. un 62. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1996. gada 4. jūlijs, C‑254/95 P Parlaments/Innamorati, Recueil, I‑3423. lpp., 28. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2001. gada 2. maijs, T‑167/99 un T‑174/99 Giulietti u.c./Komisija, Recueil FP, I‑A‑93. un II‑441. lpp., 81. punkts.