Prasība, kas celta 2019. gada 9. septembrī – Deutsche Telekom/Komisija

(Lieta T-610/19)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Deutsche Telekom AG (Bonna, Vācija) (pārstāvji: P. Linsmeier, U. Soltész, C. von Köckritz un P. Lohs, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atzīt saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu par spēkā neesošu Komisijas 2019. gada 28. jūnija lēmumu, ar kuru Komisija noraidīja lūgumu par nokavējuma procentu samaksu;

piespriest Savienībai, kuru pārstāv Komisija, izmaksāt prasītājai finansiālu kompensāciju 2 580 374,07 EUR apmērā par zaudējumiem, kas prasītājai radušies tāpēc, ka laikposmā no 2015. gada 16. janvāra līdz 2019. gada 19. februārim tā nevarēja izmantot nepamatoti izmaksāto summu un tādēļ tā nevarēja saņemt parasti no šīs summas gūtos ienākumus vai tās kapitāla cena nevarēja atbilstoši samazināties, vai

pakārtoti, ja Vispārējā tiesa noraida otro prasījumu, izmaksāt prasītājai finansiālu kompensāciju 1 750 522,83 EUR apmērā par zaudējumiem, kas prasītājai radušies tāpēc, ka Komisija par laikposmu no 2015. gada 16. janvāra līdz 2019. gada 19. februārim atteicās tai izmaksāt nokavējuma procentus par summu 12 039 019 EUR apmērā, proti, ar procentu likmi, ko Eiropas Centrālā banka piemēro galvenajām refinansēšanas operācijām, palielinot to par 3,5 procentu punktiem, attiecībā uz laikposmu no 2015. gada 16. janvāra līdz 2019. gada 19. februārim, vai – vēl pakārtotāk – citas summas, kuru Vispārējā tiesa uzskata par atbilstošu, apmērā, kas aprēķināta, pamatojoties uz nokavējuma procentu likmi, ko Vispārējā tiesa uzskata par atbilstošu;

konstatēt, ka summai, kas Komisijas jāmaksā atbilstoši otrajam un trešajam prasījumam, ir jāpiemēro procenti par laikposmu no sprieduma pasludināšanas šajā tiesvedībā līdz pilnīgai Komisijas maksājuma veikšanai, tāpat pamatojoties uz procentu likmi, ko Eiropas Centrālā banka piemēro galvenajām refinansēšanas operācijām, palielinot to par 3,5 procentu punktiem, pakārtoti – citas nokavējuma procentu likmes, kuru Vispārējā tiesa uzskata par atbilstošu, apmērā; un

piespriest Komisijai un Eiropas Savienībai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza šādus pamatus.

Pirmais pamats (prasījums par spēkā neesamības atzīšanu): Komisija ar atteikumu izmaksāt prasītājai nokavējuma procentus neesot pildījusi savu pienākumu izpildīt 2018. gada 13. decembra spriedumu Deutsche Telekom/Komisija (T-827/14, EU:T:2018:930), kas ir apstiprināts 2019. gada 5. septembra spriedumā Eiropas Savienība/Guardian Europe (C-447/17 P, EU:C:2019:672), tādējādi pārkāpjot LESD 266. panta pirmo daļu.

Otrais pamats (prasījums par spēkā neesamības atzīšanu): pienākuma norādīt pamatojumu saskaņā ar LESD 296. panta otro daļu neizpilde.

Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka noraidošā lēmuma pamatojums esot nepietiekams, jo neesot pietiekami skaidrs pamats prasītājas lūguma par nokavējuma procentiem noraidīšanai. Neesot skaidrs, vai Komisija atzīst, ka Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 ¹ 90. pantā ir izsmeļoši reglamentētas arī tiesības uz nokavējuma procentiem, kas izriet no LESD 266. panta pirmās daļas, un kā šāda interpretācija ir saderīga ar pastāvīgo judikatūru par Komisijas pienākumu maksāt procentus atbilstoši LESD 266. panta pirmajai daļai.

Trešais pamats (prasījums par zaudējumu atlīdzību): prasītājai nodarītie zaudējumi saistībā ar prettiesiskā naudas soda pārmaksātās daļas izmantošanas iespējas neesamību atbilstoši LESD 266. panta otrajai daļai, 268. pantam un 340. panta otrajai daļai, un, pakārtoti, atteiktais nokavējuma procentu maksājums.

____________

¹ Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV 2012, L 362, 1. lpp.).