EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA RĪKOJUMS


2012. gada 28. februārī


Lieta F‑140/11 R


BK

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Pagaidu noregulējums – Pieteikums par piemērošanas apturēšanu – Izmeklēšana, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) – Uzaicinājums uz noklausīšanos – Ziņojums par izmeklēšanas slēgšanu – Nelabvēlīgs akts – Pamatprasības nepieņemamība

Priekšmets      Prasība, kas celta atbilstoši LESD 278. pantam un EAEK līguma 157. pantam, kā arī LESD 279. pantam, kas piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, ar ko BK lūdz apturēt Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) 2011. gada 28. oktobra lēmuma par viņa uzaicināšanu uz noklausīšanos iekšējās izmeklēšanas ietvaros izpildi, ciktāl tajā ir paziņots par izmeklēšanas izbeigšanu un izmeklēšanas noslēguma ziņojuma sagatavošanu

Nolēmums      Pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt. Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.



Kopsavilkums

1.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Pieņemamības nosacījumi – Apstrīdētais lēmums, kuram pieteikuma par pagaidu noregulējumu iesniegšanas dienā jau daļēji nebija nekādas iedarbības – Daļēji nepieņemams pieteikums

(LESD 278. pants)

2.      Pagaidu noregulējums – Pagaidu noregulējuma tiesneša kompetence – Pagaidu rīkojumu izdošana

(LESD 279. pants)

3.      Pagaidu noregulējums – Pieņemamības nosacījumi – Pamatprasības pieņemamība – Neatbilstība – Ierobežojumi

(LESD 278. un 279. pants)

4.      Ierēdņi – Pārsūdzība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Tiesību akti, kas rada saistošas tiesiskās sekas – Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklēšanas noslēguma ziņojums – Paziņojums par izmeklēšanas noslēgumu un galīgā ziņojuma sagatavošanu – Lēmums, ar kuru ierēdnis uzaicināts uz noklausīšanos un ar kuru informē par šīs noklausīšanās mērķi un norisi – Izslēgšana

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1073/1999 4. panta 1. un 2. punkts un 9. pants)

5.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Pagaidu pasākumi – Noteikšanas nosacījumi – “Fumus boni juris” – Steidzamība – Kumulatīvs raksturs – Visu attiecīgo interešu izsvēršana – Pagaidu noregulējuma tiesneša novērtējuma brīvība

(LESD 278. un 279. pants; Civildienesta tiesas Reglamenta 102. panta 2. punkts)

6.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Pagaidu pasākumi – Noteikšanas nosacījumi – Steidzamība – Būtisks un neatgriezenisks kaitējums – Pierādīšanas pienākums

(LESD 278. un 279. pants; Civildienesta tiesas Reglamenta 102. panta 2. punkts)

1.      Ja daļai apstrīdētā lēmuma pieteikuma par pagaidu noregulējuma iesniegšanas dienā vairs nav iedarbības, ar to saistītie prasījumi nav pieņemami.

(skat. 29. punktu)


Atsauce

Civildienesta tiesa: 2011. gada 27. maijs, F‑5/11 R un F‑15/11 R Mariën/Komisija un SEAE, 39. un 42. punkts.

2.      Pagaidu noregulējuma tiesneša kompetencē ietilpst izdot pagaidu rīkojumus, kuri nekādā veidā neskar tiesas nolēmumu par lietas būtību.

(skat. 31. punktu)


Atsauces

Tiesa: 1983. gada 5. augusts, 118/83 R CMC u.c./Komisija, 53. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1995. gada 12. decembris, T‑203/95 R Connolly/Komisija, 25. punkts.

3.      Jautājums par pamatprasības pieņemamību principā nav jāizskata pagaidu noregulējuma ietvaros, bet jāatliek līdz minētās prasības izskatīšanai. Lemjot par pieņemamību pagaidu noregulējuma stadijā, ja vien tā prima facie nav pilnīgi izslēgta, faktiski tiktu iepriekš noteikts tiesas nolēmums par lietas būtību.

Tomēr gadījumos, kad ir izvirzīts jautājums par acīmredzamu tās pamata prasības nepieņemamību, uz kuru balstīts pieteikums par pagaidu noregulējumu, tiesnesim var rasties vajadzība pārbaudīt konkrētu elementu esamību, kas ļautu prima facie secināt, ka šāda prasība ir pieņemama.

(skat. 32. un 33. punktu)


Atsauces

Tiesa: 1991. gada 27. jūnijs, C‑117/91 R Bosman/Komisija, 7. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1999. gada 4. februāris, T‑196/98 R Peña Abizanda u.c./Komisija, 10. punkts un tajā minētā judikatūra; 2003. gada 30. oktobris, T‑125/03 R un T‑253/03 R Akzo Nobel Chemicals un Akcros Chemicals/Komisija, 56. punkts.

Civildienesta tiesa: 2006. gada 14. decembris, F‑120/06 R Dálnoky/Komisija, 41. punkts.

4.      Gan Eiropas civildienesta īpašo strīdu, gan vispārējo strīdu izskatīšanas ietvaros nelabvēlīgi un tādējādi apstrīdami akti ir tikai tādi pasākumi, kuri rada saistošas tiesiskas sekas, kas var ietekmēt prasītāja intereses, būtiski izmainot tā tiesisko stāvokli.

Šajā ziņā ar Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklēšanas noslēguma ziņojumu tajā minēto personu tiesisko stāvokli neizmaina. Piedevām paziņojums par izmeklēšanas noslēgšanu un galīgā ziņojuma sagatavošanu nav uzskatāms par nelabvēlīgu aktu.

Turklāt OLAF lēmums uzaicināt ierēdni vai darbinieku ierasties uz noklausīšanos, pakārtoti to informējot par šīs noklausīšanās mērķi un norisi, ievērojami nemaina tā tiesisko stāvokli, lai to varētu uzskatīt par nelabvēlīgu aktu. Runa ir par sagatavojošu pasākumu, veicot izmeklēšanu, kuras noslēgumā tiks pieņemts galīgais lēmums, ko attiecīgā iestāde vai valsts kompetentās tiesu iestādes var pieņemt attiecībā uz minētās OLAF izmeklēšanas noslēguma ziņojumu.

(skat. 39., 41. un 42. punktu)


Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2006. gada 6. aprīlis, T‑309/03 Camós Grau/Komisija, 48. un 49. punkts.

Eiropas Savienības Vispārējā tiesa: 2010. gada 20. maijs, T‑261/09 P Komisija/Violetti u.c., 46. punkts.

5.      Atbilstoši Civildienesta tiesas Reglamenta 102. panta 2. punktam pieteikumos par pagaidu pasākumu noteikšanu citu starpā ir jānorāda apstākļi, kas nosaka steidzamību, kā arī faktiskie un tiesību pamati, kuri sākotnēji šķietami (fumus boni juris) pamato prasītos pagaidu pasākumus.

Pagaidu pasākumu noteikšanas nosacījumi attiecībā uz steidzamību un fumus boni juris ir kumulatīvi, tādējādi, ja viens no tiem nav izpildīts, pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu ir jānoraida. Pagaidu noregulējuma tiesnesis attiecīgā gadījumā nodrošina arī atbilstošo interešu izsvēršanu.

Visas šīs pārbaudes gaitā pagaidu noregulējuma tiesnesim ir plaša novērtējuma brīvība un tiesības, ņemot vērā lietas īpatnības, brīvi noteikt veidu, kādā šo dažādu nosacījumu izpilde ir jāpārbauda, kā arī šīs pārbaudes kārtību, jo neviena tiesību norma viņam neparedz iepriekš noteiktu analīzes shēmu, lai izvērtētu nepieciešamību pieņemt lēmumu par pagaidu pasākumiem.

(skat. 56.–58. punktu)


Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1999. gada 10. septembris, T‑173/99 R Elkaïm un Mazuel/Komisija, 18. punkts; 2001. gada 9. augusts, T‑120/01 R De Nicola/EIB, 12. un 13. punkts.

Civildienesta tiesa: 2006. gada 31. maijs, F‑38/06 R Bianchi/ETF, 20. un 22. punkts.

6.      Pagaidu noregulējuma tiesvedības mērķis ir nevis nodrošināt kaitējuma atlīdzināšanu, bet nodrošināt pilnīgu sprieduma pēc būtības efektivitāti. Lai sasniegtu šo pēdējo mērķi, prasītajiem pasākumiem ir jābūt steidzamiem tādā nozīmē, ka, lai novērstu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu prasītāja interesēm, tie ir jānosaka un to iedarbībai jāizpaužas pirms nolēmuma pieņemšanas pamattiesvedībā. Turklāt lietas dalībniekam, kas iesniedz pieteikumu par pagaidu pasākumiem, ir jāiesniedz pierādījumi, ka tas nevar gaidīt pamattiesvedības iznākumu, neciešot šāda veida kaitējumu.

(skat. 60. punktu)


Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2002. gada 19. decembris, T‑320/02 R Esch‑Leonhardt u.c./ECB, 27. punkts.