CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS

(otrā palāta)

2010. gada 15. aprīlī

Lieta F‑104/08

Angel Angelidis

pret

Eiropas Parlamentu

Civildienests – Ierēdņi – Amata vakance – Sprieduma, ar ko atcelts lēmums par iecelšanu amatā, izpilde – Jauns paziņojums par vakanci – Tiesiskā paļāvība – Ierēdņu tiesību veidot karjeru princips – Vienlīdzīga attieksme – Labas pārvaldības princips – Pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Pilnvaru nepareiza izmantošana

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru A. Angelidis lūdz, pirmkārt, atcelt paziņojumu par vakanci Nr. 12564 par direktora amata vakanci Parlamenta Savienības Iekšējās politikas ģenerāldirekcijas direktora budžeta jautājumos amatam, lēmumus par V k‑dzes iecelšanu šajā amatā un viņa kandidatūras noraidīšanu, kā arī lēmumus, ar kuriem tikušas noraidītas viņa sūdzības par šiem lēmumiem; otrkārt, piespriest Parlamentam atlīdzināt radušos kaitējumu, kas radies apstrīdēto aktu rezultātā; visbeidzot, katrā ziņā iecelt viņu direktora pakāpē ad personam

Nolēmums Piespriest Eiropas Parlamentam samaksāt A. Angelidis EUR 1000. Prasību pārējā daļā noraidīt. Parlaments sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina vienu trešdaļu A. Angelidis tiesāšanās izdevumu. A. Angelidis sedz divas trešdaļas savu tiesāšanās izdevumu.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Pārsūdzība – Prasība par lēmumu, ar kuru noraidīta sūdzība – Pieņemamība

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Pienākums veikt izpildes pasākumus – Piemērošanas joma

(EKL 233. pants)

3.      Ierēdņi – Pārsūdzība – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Lēmuma par iecelšanu amatā atcelšana – Administrācijas pienākumi

(EKL 233. pants; Civildienesta noteikumu 91. pants)

4.      Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Kritēriji – Dienesta intereses – Administrācijas rīcības brīvība

5.      Ierēdņi – Paziņojums par vakanci – Mērķis – Salīdzinošs kandidātu nopelnu izvērtējums

(Civildienesta noteikumu 29. pants)

6.      Ierēdņi – Pārsūdzība – Pamati – Pilnvaru nepareiza izmantošana – Jēdziens

1.      Prasījumu par sūdzības noraidīšanu rezultātā Civildienesta tiesā tiek apstrīdēts pats akts, par kuru ir iesniegta sūdzība, un tiem kā tādiem nav patstāvīga satura.

(skat. 18. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1989. gada 17. janvāris, 293/87 Vainker/Parlaments, Recueil, 23. lpp., 8. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2006. gada 6. aprīlis, T‑309/03 Camós Grau/Komisija, Krājums, II‑1173. lpp., 43. punkts.

Civildienesta tiesa: 2009. gada 9. jūlijs, F‑85/08 Notarnicola/Revīzijas palāta, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑263. un II‑A‑1‑1429. lpp., 14. punkts.

2.      Ja Kopienu tiesa atceļ iestādes aktu, iestādei saskaņā ar EKL 233. pantu ir jāveic piemēroti pasākumi sprieduma izpildei. Lai ievērotu spriedumu, ar kuru tiek atcelts tiesību akts, un to pilnībā izpildītu, iestādei, kas ir izdevusi atcelto tiesību aktu, ir jāievēro ne tikai sprieduma rezolutīvā daļa, bet arī tā pamatojums, kas ir nepieciešams, lai noskaidrotu sprieduma rezolutīvajā daļā izdarīto atzinumu precīzo nozīmi. Sprieduma pamatojumā, pirmkārt, ir norādīta tieši tā norma, kas tiek uzskatīta par prettiesisku, un, otrkārt, ir norādīti precīzi iemesli, kuru dēļ šī norma rezolutīvajā daļā ir atzīta par prettiesisku, un attiecīgajai iestādei, atcelto tiesību aktu aizstājot ar citu, ir jāņem vērā tieši šis sprieduma pamatojums. Attiecībā uz sekām, kas iestājas, kad Kopienu tiesa pasludina aktu par atceltu, ir arī jāatgādina, ka šī atcelšana notiek ex tunc un tātad tās sekas ir atceltā akta izslēgšana no tiesību sistēmas ar atpakaļejošu spēku. Atbildētājai iestādei saskaņā ar EKL 233. pantu ir jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai novērstu konstatēto nelikumību sekas, kas saistībā ar jau izpildītu aktu nozīmē, ka ir jāatjauno prasītājs tiesiskajā stāvoklī, kāds viņam bija pirms šī akta.

(skat. 35. un 36. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2000. gada 13. jūlijs, C‑8/99 P Gómez de Enterría y Sanchez/Parlaments, Recueil, I‑6031. lpp., 19. un 20. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2000. gada 27. jūnijs, T‑47/97 Plug/Komisija, Recueil FP, I‑A‑119. un II‑527. lpp., 58. punkts; 2002. gada 5. decembris, T‑119/99 Hoyer/Komisija, Recueil FP, I‑A‑239. un II‑1185. lpp., 35. punkts; 2003. gada 17. decembris, T‑324/02 McAuley/Padome, Recueil FP, I‑A‑337. un II‑1657. lpp., 56. punkts; 2005. gada 29. jūnijs, T‑254/04 Pappas/Reģionu komiteja, Krājums‑CDL, I‑A‑177. un II‑787. lpp., 36. un 37. punkts.

3.      Pirmās instances tiesai nav jāaizstāj administratīvā iestāde, lai noteiktu konkrētus pasākumus, kuri iecēlējinstitūcijai vajadzības gadījumā ir jāpieņem. Šīs pēdējās pienākums, īstenojot savu rīcības brīvību, kura tai ir piešķirta ar EKL 233. pantu, ir izvēlēties vienu no vairākiem iespējamiem pasākumiem, lai saskaņotu dienesta intereses un vajadzību labot prasītājam nodarīto kaitējumu. Iecēlējinstitūcijai nav pienākuma turpināt darbā pieņemšanas procedūru, kas ir uzsākta, piemērojot Civildienesta noteikumu 29. pantu. Šis princips ir piemērojams arī tajā gadījumā, kad darbā pieņemšanas procedūru Kopienas tiesa ir daļēji atcēlusi. No tā izriet, ka šāda atcelšana nekādā gadījumā nevar ietekmēt iecēlējinstitūcijas rīcības brīvību pavairot savas izvēles iespējas dienesta interesēs, atsaucot sākotnējo paziņojumu par vakanci un vienlaicīgi uzsākot jaunu procedūru pieņemšanai darbā apstrīdētajos amatos.

(skat. 41. un 42. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1990. gada 14. februāris, T‑38/89 Hochbaum/Komisija, Recueil, II‑43. lpp., 15. punkts; 1992. gada 8. oktobris, T‑84/91 Meskens/Parlaments, Recueil, II‑2335. lpp., 78. punkts; 1996. gada 21. jūnijs, T‑41/95 Moat/Komisija, Recueil FP, I‑A‑319. un II‑939. lpp., 38. un 39. punkts; Pappas/Reģionu komiteja, minēts iepriekš, 44. punkts; 2006. gada 17. oktobris, T‑432/03 un T‑95/05 Dehon/Parlaments, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑209. un II‑A‑2‑1077. lpp., 49. punkts.

4.      Iecēlējinstitūcijai ir plaša rīcības brīvība dienesta interešu izvērtēšanā, it īpaši, definējot īpašās ieņemamā amata prasības. Kopienu tiesa pārbauda tikai, vai šī institūcija nav pārsniegusi robežas, kas nav apstrīdamas, un nav izmantojusi savas pilnvaras acīmredzami kļūdaini.

(skat. 58. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 1997. gada 12. jūnijs, T‑237/95 Carbajo Ferrero/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑141. un II‑429. lpp., 99. punkts.

5.      Paziņojuma par vakanci mērķis ir, pirmkārt, informēt ieinteresētās personas pēc iespējas skaidrāk par to, kādi ir nosacījumi šī amata ieņemšanai, otrkārt, noteikt tiesību normas, saskaņā ar kurām iecēlējinstitūcija salīdzinoši izvērtēs kandidātu nopelnus un kuras tā uzskata par sev saistošām. Šī iecēlējinstitūcija šādas tiesību normas nav ievērojusi un turklāt pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu, ja tā ir pieņēmusi kandidatūru, kas ir iesniegta pēc šajā paziņojumā par vakanci noteiktā termiņa, kura kavējums nav attaisnojams ar neparedzētiem apstākļiem vai force majeure.

(skat. 78. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 4. maijs, T‑30/04 Sena/AESA, Krājums‑CDL, I‑A‑113. un II‑519. lpp., 52. punkts.

6.       Lēmums ir pieņemts, nepareizi izmantojot pilnvaras, tikai tad, ja, pastāvot objektīvām, nozīmīgām un saskaņotām pazīmēm, tas ir ticis pieņemts, lai īstenotu citus mērķus, nevis tos, kuri ir šim tiesiskajam regulējumam.

(skat. 89. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1987. gada 25. februāris, 52/86 Banner/Parlaments, Recueil, 979. lpp., 6. punkts; 1988. gada 8. jūnijs, 135/87 Vlachou/Revīzijas palāta, Recueil, 2901. lpp., 27. punkts.

Civildienesta tiesa: 2009. gada 21. oktobris, F‑33/08 V/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑403. un II‑A‑1‑2159. lpp., 250. punkts.