ĢENERĀLADVOKĀTA NILSA VĀLA [NILS WAHL]
SECINĀJUMI,
sniegti 2017. gada 17. maijā (1)
Lieta C‑501/15 P
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)
pret
Cactus SA
Apelācija – Kopienas preču zīme – Regula (EK) Nr. 207/2009 – 15., 28. un 42. pants – Grafiska zīme, kas ietver vārdiskus elementus “CACTUS OF PEACE CACTUS DE LA PAZ” – Agrāku Kopienas preču zīmju, kas ietver vārdisku elementu “CACTUS”, īpašnieka iebildumi – Minēto agrāko preču zīmju tvērums – Mazumtirdzniecības pakalpojumi – Grafiskas preču zīmes faktiskas izmantošanas novērtēšana gadījumā, kad tiek izmantota tikai atsevišķa reģistrētās preču zīmes daļa
1. Savā apelācijas sūdzībā Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) lūdz Tiesu atcelt Vispārējās tiesas spriedumu lietā T‑24/13 (2). Ar minēto spriedumu Vispārējā tiesa atcēla EUIPO Apelācijas padomes lēmumu, ar kuru atcelts Iebildumu nodaļas lēmums, ciktāl tajā bija atzīts, ka ir pierādīta agrākās preču zīmes faktiska izmantošana.
2. Šajā lietā ir jāatrisina divi galvenie jautājumi. Abi minētie jautājumi ir konkrēti saistīti ar jēdzienu “patiesa [faktiska] izmantošana” Regulas (EK) Nr. 207/2009 (3) 15. panta nozīmē. No vienas puses, šī lieta attiecas uz to, cik plaša aizsardzība būtu jāpiešķir agrākai preču zīmei, ja šīs preču zīmes reģistrācijas brīdī nav sniegti nekādi īpaši norādījumi par to, uz kādām precēm un pakalpojumiem tā attiecas, izņemot vispārīgu norādi uz attiecīgo preču un pakalpojumu klasi. Šajā ziņā konkrētā lieta ļauj Tiesai precizēt judikatūru, kas izriet no spriedumiem IP Translator (4) un Praktiker (5). No otras puses, šajā lietā Tiesa ir aicināta skaidrot, kā būtu jāvērtē kombinētas preču zīmes faktiska izmantošana, ja praksē attiecīgā preču zīme tiek izmantota saīsinātā formā.
I. Atbilstošās tiesību normas
3. Preču zīmes regulas 15. panta 1. punktā ir noteikts:
“Ja piecos gados pēc Kopienas preču zīmes reģistrācijas tās īpašnieks nav sācis šo preču zīmi Kopienā patiesi izmantot saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz ko tā ir reģistrēta, vai ja tās izmantošana ir pārtraukta uz nepārtrauktu piecu gadu laikposmu, uz Kopienas preču zīmi attiecina šajā regulā paredzētās sankcijas, ja vien šai neizmantošanai nav pamatotu iemeslu.
Pirmās daļas izpratnē par izmantošanu tiek uzskatīta arī:
a) Kopienas preču zīmes izmantošana tādā veidā, kas atšķiras zināmos elementos, kuri neizmaina preču zīmes atšķirīgumu [atšķirtspēju] no tās formas, kādā tā tikusi reģistrēta [salīdzinājumā ar formu, kādā tā tikusi reģistrēta];
[..].”
4. Preču zīmes regulas 28. pantā ir noteikts:
“Preces un pakalpojumus, attiecībā uz ko ir pieteiktas Kopienas preču zīmes, klasificē saskaņā ar klasifikācijas sistēmu, kas noteikta īstenošanas regulā.”
5. Preču zīmes regulas 42. panta 2. punkts attiecas uz iebildumu izskatīšanu. Tajā ir noteikts:
“Pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma agrākas Kopienas preču zīmes īpašnieks, kas iesniedzis savus iebildumus, apliecina, ka piecu gadu laikā pirms Kopienas preču zīmes pieteikuma publicēšanas agrākā Kopienas preču zīme ir Kopienā faktiski izmantota saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, uz ko tā ir reģistrēta un ko šī persona uzskaita kā savu iebildumu pamatojumu, vai arī norāda pamatotus tās neizmantošanas iemeslus ar nosacījumu, ka agrākā Kopienas preču zīme tobrīd ir reģistrēta ne mazāk kā piecus gadus. Ja šāda apliecinājuma nav, iebildumus noraida. Ja agrākā preču zīme ir izmantota tikai saistībā ar daļu preču vai pakalpojumu, uz ko tā ir reģistrēta, iebildumu izskatīšanas nolūkos uzskata, ka tā ir reģistrēta tikai attiecībā uz šīm precēm vai pakalpojumiem.”
6. Regulas (EK) Nr. 2868/95 (6) 2. noteikumā “Preču un pakalpojumu saraksts” ir noteikts:
“1. Preču un pakalpojumu klasifikācijai izmanto pārstrādātu un grozītu kopējo klasifikāciju, kas norādīta 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumā par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju zīmju reģistrācijai [Nicas Nolīgumā par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām] 1. pantā.
2. Preču un pakalpojumu sarakstu formulē tā, lai skaidri norādītu preču un pakalpojumu īpašības un ļautu katru pozīciju klasificēt tikai vienā Nicas klasifikācijas klasē.
3. Preces un pakalpojumus grupē saskaņā ar Nicas klasifikācijas klasēm, katru grupu ievadot ar šīs klasifikācijas klases numuru, kurai attiecīgā preču vai pakalpojumu grupa pieder, un uzrāda šīs klasifikācijas noteiktajā klašu kārtībā.
4. Preču un pakalpojumu klasifikācija kalpo tikai administratīviem nolūkiem. Tādēļ preces un pakalpojumus var neuzskatīt [nevar uzskatīt] par savstarpēji līdzīgiem, pamatojoties uz faktu, ka saskaņā ar Nicas klasifikāciju tie parādās vienā klasē, un preces un pakalpojumus nevar uzskatīt par atšķirīgiem, pamatojoties uz faktu, ka saskaņā ar Nicas klasifikāciju tie parādās dažādās klasēs.”
II. Tiesvedības priekšvēsture
7. Pārsūdzētajā spriedumā lietas priekšvēsture ir aprakstīta šādi.
8. 2009. gada 13. augustā Isabel Del Rio Rodríguez, pamatojoties uz Preču zīmes regulu, iesniedza EUIPO Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu.
9. Viņa lūdza kā preču zīmi reģistrēt grafisku apzīmējumu, kas ietver vārdiskus elementus “CACTUS OF PEACE CACTUS DE LA PAZ”.
10. Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta minētā reģistrācija, ietilpst pārskatītā un grozītā 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīguma par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām (turpmāk tekstā – “Nicas klasifikācija”) 31., 39. un 44. klasē (7).
11. Preču zīmes pieteikums tika publicēts 2009. gada 14. decembrī.
12. 2010. gada 12. martā Cactus SA (turpmāk tekstā – “Cactus”) atbilstoši Preču zīmes regulas 41. pantam iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju.
13. Pamatojot savus iebildumus, Cactus atsaucās uz savām agrāk reģistrētajām Kopienas preču zīmēm (turpmāk tekstā – “agrākās Cactus preču zīmes”). Konkrētāk, minēto iebildumu pamatā, no vienas puses, bija Kopienas vārdiska preču zīme “CACTUS” (turpmāk tekstā – “agrākā vārdiskā preču zīme”), kas reģistrēta 2002. gada 18. oktobrī attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kuri ietilpst 2., 3., 5.–9., 11., 16., 18., 20., 21., 23.–35., 39., 41. un 42. klasē (8). No otras puses, iebildumu pamatā bija Kopienas grafiska preču zīme (turpmāk tekstā – “agrākā grafiskā preču zīme”), kas reģistrēta 2001. gada 6. aprīlī attiecībā uz tām pašām precēm un pakalpojumiem, uz kurām attiecas vārdiskā preču zīme, izņemot “pārtikas produktus, kas nav iekļauti citās klasēs; dabīgos augus un ziedus, sēklas; svaigus augļus un dārzeņus”, kas ietilpst 31. klasē.
14. Iebildumi, kas bija balstīti uz Preču zīmes regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, bija vērsti pret visām precēm un pakalpojumiem, uz kuriem attiecās pieteiktā preču zīme, un to pamatā bija visas preces un pakalpojumi, uz kuriem attiecās agrākās preču zīmes.
15. Savā 2011. gada 2. augusta lēmumā Iebildumu nodaļa atbalstīja iebildumus attiecībā uz “sēklām, dabīgajiem augiem un ziediem”, kas ietilpst 31. klasē, un “dārzkopības, kokaudzētavu un augkopības pakalpojumiem”, kas ietilpst 44. klasē, uz kuriem attiecas agrākā vārdiskā preču zīme. Tāpēc attiecībā uz minētajām precēm un pakalpojumiem pieteiktās preču zīmes reģistrācija tika atteikta, taču attiecībā uz 39. klasē iekļautajiem pakalpojumiem reģistrācijas pieteikums tika apmierināts.
16. Iebildumu nodaļa cita starpā uzskatīja, ka pierādījumi, ko iebildumu iesniedzējs sniedza pēc tam, kad I. Del Rio Rodríguez bija lūgusi Cactus pierādīt, ka agrākās preču zīmes ir faktiski izmantotas, liecina par to, ka agrākā vārdiskā preču zīme ir faktiski izmantota attiecībā uz “dabīgajiem augiem un ziediem, sēklām; svaigiem augļiem un dārzeņiem; izņemot kaktusus, kaktusu sēklas un vispār kaktusu dzimtas augus un to sēklas”, kas ietilpst 31. klasē, un attiecībā uz “dabīgo augu un ziedu, sēklu; svaigu augļu un dārzeņu mazumtirdzniecības” pakalpojumiem, kas ietilpst 35. klasē.
17. 2011. gada 28. septembrī I. Del Rio Rodríguez iesniedza apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu.
18. Savā 2012. gada 19. oktobra lēmumā (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) EUIPO Apelācijas otrā padome apmierināja minēto sūdzību un pilnībā noraidīja iebildumus. Tā it īpaši uzskatīja, ka Iebildumu nodaļa ir kļūdījusies, pieņemot, ka Cactus ir sniedzis pierādījumus tam, ka agrākās Cactus preču zīmes ir faktiski izmantotas attiecībā uz “dabīgo augu un ziedu, sēklu; svaigu augļu un dārzeņu mazumtirdzniecības” pakalpojumiem, kas ietilpst 35. klasē. Konkrētāk, Apelācijas padome konstatēja, ka i) agrākās Cactus preču zīmes neattiecas uz minētajiem pakalpojumiem; ii) lai gan Cactus apgalvoja izmantošanu attiecībā uz “lielveikalu pakalpojumiem”, agrākās Cactus preču zīmes ne tikai neaptver šos pakalpojumus, bet arī nav pierādīta faktiska izmantošana attiecībā uz šiem pakalpojumiem, un iii) “lielveikalu vai dižveikalu pārvaldība”, kas ietilpst 35. klasē un uz kuru attiecas agrākās Cactus preču zīmes, atbilst pārvaldības pakalpojumiem, kas tiek sniegti citiem uzņēmumiem, un tāpēc būtu jāuzskata, ka šie pakalpojumi atšķiras no mazumtirdzniecības pakalpojumiem – tiem ir atšķirīga būtība un mērķis, un tie ir paredzēti citiem tiešajiem lietotājiem. Turklāt Apelācijas padome uzskatīja, ka Cactus nav sniedzis pierādījumus par laikposmu no 2004. gada 14. decembra līdz 2009. gada 13. decembrim, kas apliecinātu, ka agrākās Cactus preču zīmes ir faktiski izmantotas saistībā ar kādām precēm un pakalpojumiem, uz kuriem šīs preču zīmes attiecas.
III. Tiesvedība Vispārējā tiesā
19. Ar prasības pieteikumu, kas iesniegts 2013. gada 21. janvārī, Cactus lūdza Vispārējo tiesu atcelt apstrīdēto lēmumu.
20. Ar pārsūdzēto spriedumu Vispārējā tiesa atcēla apstrīdēto lēmumu, ciktāl iepriekš minētie iebildumi tajā noraidīti, pamatojoties uz to, ka agrākās Cactus preču zīmes neattiecas uz “dabīgo augu un ziedu, sēklu; svaigu augļu un dārzeņu mazumtirdzniecības” pakalpojumiem, kas ietilpst 35. klasē, un attiecībā uz “dabīgajiem augiem un ziediem, sēklām”, kas ietilpst 31. klasē, bet pārējā daļā prasību noraidīja.
IV. Tiesvedība Tiesā un lietas dalībnieku prasījumi
21. Apelācijas sūdzībā, kas Tiesā iesniegta 2015. gada 22. septembrī, EUIPO lūdz Tiesu:
– atcelt pārsūdzēto spriedumu;
– piespriest Cactus atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
22. Cactus lūdz Tiesu noraidīt apelācijas sūdzību un piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
23. Lietas dalībnieki sniedza mutvārdu paskaidrojumus tiesas sēdē, kas notika 2017. gada 29. martā.
V. Analīze
24. Savas apelācijas sūdzības pamatošanai EUIPO izvirza divus pamatus.
25. Saskaņā ar pirmo apelācijas sūdzības pamatu EUIPO apgalvo, ka pārsūdzētais spriedums ir pretrunā Preču zīmes regulas 28. pantam, lasot to kopsakarā ar Īstenošanas regulas 2. noteikumu, jo tajā 35. klases nosaukuma tvērums ir pielīdzināts visiem pakalpojumiem, kas ietilpst šajā klasē.
26. Saskaņā ar otro apelācijas sūdzības pamatu EUIPO apgalvo, ka pārsūdzētais spriedums ir pretrunā Preču zīmes regulas 42. panta 2. punktam un 15. panta 1. punktam, jo Vispārējā tiesa ir secinājusi, ka grafiskā elementa, proti, logotipa, kurā attēlots stilizēts kaktuss, izmantošana bez vārdiskā elementa nav mainījusi grafiskās preču zīmes atšķirtspēju salīdzinājumā ar formu, kādā tā tikusi reģistrēta.
A. Pirmais apelācijas sūdzības pamats – vai preču zīme var attiekties uz mazumtirdzniecības pakalpojumiem, pat ja šie pakalpojumi nav minēti Nicas klasifikācijas 35. klases alfabētiskajā sarakstā?
1. Ievads
27. Šis apelācijas sūdzības pamats ir saistīts ar iespēju reģistrēt preču zīmes attiecībā uz mazumtirdzniecības pakalpojumiem un ar klašu nosaukumu izmantošanu, lai apzīmētu preces un pakalpojumus, uz kuriem attiecas preču zīme. Saistībā ar šo pamatu ir jāatrisina vēl kāds būtisks jautājums, proti, kā EUIPO publicētie paziņojumi par savu reģistrācijas praksi ietekmē to, cik plašu aizsardzību nodrošina preču zīme.
28. Plašākā nozīmē šis pamats attiecas uz to, cik plaša aizsardzība ir jāpiešķir agrākai preču zīmei gadījumā, kad preces un pakalpojumi, uz kuriem attiecas preču zīme, ir norādīti, izmantojot vispārīgos Nicas klasifikācijas klašu nosaukumus. Pēc agrāko Cactus preču zīmju reģistrācijas Tiesa savā judikatūrā ir ierobežojusi preču zīmju reģistrācijas pieteicēju iespējas vienkārši atsaukties uz vispārīgiem klašu nosaukumiem, lai norādītu, uz kādām precēm un pakalpojumiem attiecas preču zīme. Tiesa ir sniegusi norādījumus arī par to, ar kādiem nosacījumiem ir pieļaujama preču zīmes reģistrācija attiecībā uz mazumtirdzniecības pakalpojumiem.
29. No vienas puses, spriedumā IP Translator Tiesa uzskatīja, ka, “lai ievērotu [..] skaidrības un precizitātes prasības, valsts preču zīmes reģistrācijas pieteicējam, kurš izmanto visus Nicas klasifikācijas vienas konkrētas klases nosaukuma vispārīgos apzīmējumus, lai identificētu preces vai pakalpojumus, attiecībā uz kuriem tiek lūgta preču zīmes aizsardzība, ir jāprecizē, vai tā reģistrācijas pieteikumā ir paredzēts aptvert visas konkrētās klases alfabētiskajā sarakstā ietilpstošās preces vai pakalpojumus vai vienīgi dažas no šīm precēm vai pakalpojumiem. Ja reģistrācijas pieteikums attiecas vienīgi uz dažām šīm precēm vai pakalpojumiem, pieteicējam ir pienākums precizēt, kuras no šajā klasē ietilpstošajām precēm vai pakalpojumiem ir paredzēts aptvert” (9).
30. No otras puses, spriedumā Praktiker Tiesa norādīja, ka, lai gan preču zīme var attiekties uz mazumtirdzniecības pakalpojumiem, “pieteicējam ir jāuzliek pienākums [pieteikumā] precīzi noteikt preces vai preču tipus, uz kuriem šie pakalpojumi attiecas” (10).
31. Pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka Tiesas secinājums spriedumā IP Translator neietekmē agrāko Cactus preču zīmju nodrošinātās aizsardzības tvērumu un ka 35. klases nosaukuma apzīmējums aptver “visus šajā klasē iekļautos pakalpojumus”, tostarp preču mazumtirdzniecības pakalpojumus. Vispārējās tiesas ieskatā agrāko Kopienas preču zīmju aizsardzība attiecas uz mazumtirdzniecības pakalpojumiem, kas ir saistīti ar jebkādu preču tirdzniecību, jo pieteikumi šo preču zīmju reģistrācijai tika iesniegti pirms Tiesas sprieduma Praktiker. Tāpēc Vispārējā tiesa secināja, ka agrākās Kopienas preču zīmes ir aizsargātas arī attiecībā uz “dabīgo augu un ziedu, sēklu; svaigu augļu un dārzeņu mazumtirdzniecības” pakalpojumiem (11).
32. EUIPO apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir nepareizi piemērojusi judikatūru, kas izriet no sprieduma IP Translator, un kļūdaini ierobežojusi sprieduma Praktiker piemērošanu attiecībā uz agrākajām Cactus preču zīmēm. EUIPO uzskata, ka tādējādi ir pārkāpts Preču zīmes regulas 28. pants, lasot to kopsakarā ar Īstenošanas regulas 2. noteikumu. Tā kā nedz mazumtirdzniecības pakalpojumi kā tādi, nedz “dabīgo augu un ziedu, sēklu; svaigu augļu un dārzeņu mazumtirdzniecības” pakalpojumi nav iekļauti 35. klases alfabētiskajā sarakstā, agrākās Cactus preču zīmes nav aizsargātas attiecībā uz šādiem pakalpojumiem.
33. Cactus uzskata, ka EUIPO iebildumiem nav pamata un ka pirmais apelācijas sūdzības pamats būtu jānoraida kā nepamatots.
2. EUIPO prakse
34. Vispirms ir lietderīgi atgādināt, ka preces un pakalpojumi, uz kuriem attiecas Kopienas preču zīmes, tiek klasificēti saskaņā ar kopējo klasifikāciju, kas minēta Nicas nolīguma 1. pantā. Saskaņā ar Īstenošanas regulas 2. noteikumu preču un pakalpojumu saraksts ir jāformulē tā, lai skaidri norādītu preču un pakalpojumu īpašības un ļautu katru pozīciju klasificēt, vēlams, tikai vienā Nicas klasifikācijas klasē.
35. Pirms Tiesas sprieduma IP TranslatorEUIPO apmierināja preču zīmju pieteikumus, kuros bija atsauce uz vienu vai vairākiem klašu nosaukumiem, neprasot sīkāk norādīt, uz kādām precēm un pakalpojumiem attiecas pieteiktā preču zīme. Konkrētāk, šajā kontekstā Biroja priekšsēdētāja Paziņojumā Nr. 4/03 (12) ir skaidrota (toreizējā) Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja prakse attiecībā uz klašu nosaukumiem. No vienas puses, bija atļauts izmantot vispārīgos apzīmējumus, kas veido klašu nosaukumus. Neviens no tiem nebija uzskatāms par pārāk neskaidru vai nenoteiktu. No otras puses, tika uzskatīts, ka, norādot visu kādas noteiktas klases nosaukumu, tiek aptvertas visas preces un pakalpojumi, kas varētu ietilpt attiecīgajā klasē (visaptverošā pieeja).
36. Pēc tam, kad 2012. gada 19. jūnijā tika pasludināts spriedums IP Translator, EUIPO aizstāja Paziņojumu Nr. 4/03 ar Paziņojumu Nr. 2/12 (13). Šajā pēdējā paziņojumā ir paredzēta atšķirīga kārtība atkarībā no datuma, kurā ir iesniegts Kopienas preču zīmes pieteikums. Attiecībā uz Kopienas preču zīmēm, kuru reģistrācijas pieteikums ir iesniegts 2012. gada 21. jūnijā vai vēlāk, pieteicējiem ir skaidri jāpaziņo par savu nodomu aptvert visas konkrētās klases alfabētiskajā sarakstā ietilpstošās preces vai pakalpojumus. Attiecībā uz Kopienas preču zīmēm, kuru reģistrācijas pieteikums ir iesniegts pirms minētā robeždatuma, proti, 2012. gada 21. jūnija, gadījumos, kad pieteikumā ir izmantoti klases nosaukuma vispārīgie apzīmējumi, tiek uzskatīts, ka pieteikums aptver visas konkrētās klases alfabētiskajā sarakstā ietilpstošās preces vai pakalpojumus. Kā minēts iepriekš, saskaņā ar visaptverošo pieeju agrāk tika pieņemts, ka šāds prasījums aptver visas preces vai pakalpojumus, kas ietilpst konkrētajā klasē.
37. EUIPO norāda, ka ir būtiski nošķirt, no vienas puses, preces vai pakalpojumus, kas ietilpst konkrētas klases alfabētiskajā sarakstā, un, no otras puses, preces vai pakalpojumus, kas varētu ietilpt konkrētajā klasē. Tas esot būtiski tāpēc, ka alfabētiskajā sarakstā neesot minētas visas iespējamās preces un pakalpojumi, kas ietilpst konkrētajā klasē.
38. Līdz ar to rodas jautājums, kā Tiesas secinājums spriedumā IP Translator ietekmē to, cik plašu aizsardzību nodrošina preču zīmes, kas ir reģistrētas pirms minētā sprieduma pasludināšanas.
3. Judikatūra un tās sekas
a) Spriedums IP Translator
39. Nesenajā spriedumā Brandconcern, kas tika pasludināts pēc tam, kad šajā lietā bija beidzies rakstveida process, ir skaidrota spriedumā IP Translator ietvertā Tiesas secinājuma jēga attiecībā uz preču zīmēm, kas ir reģistrētas pirms minētā sprieduma pasludināšanas (14).
40. Izskatot apelācijas sūdzību, Tiesa lietā Brandconcern nosprieda, ka Tiesas secinājums spriedumā IP Translator attiecas nevis uz jau reģistrēto preču zīmju īpašniekiem, bet gan tikai uz (jaunajiem) preču zīmju reģistrācijas pieteicējiem. Konkrētāk, tā nosprieda, ka Tiesas vienīgais mērķis bija precizēt prasības, kas jāizvirza valsts preču zīmju reģistrācijas pieteicējiem, kuri izmanto kādas konkrētas klases vispārīgos apzīmējumus, lai identificētu preces un pakalpojumus, attiecībā uz kuriem tiek lūgta preču zīmes aizsardzība. Minētās prasības ir paredzētas tālab, lai būtu iespējams precīzi noteikt preču zīmes nodrošinātās aizsardzības apmēru, ja preču zīmes reģistrācijas pieteicējs ir izmantojis visus klases nosaukuma apzīmējumus. Tiesa arī skaidroja, ka spriedums IP Translator neietekmē Paziņojumā Nr. 4/03 izklāstītās pieejas piemērojamību attiecībā uz preču zīmēm, kas ir reģistrētas pirms minētā sprieduma pasludināšanas(15)
41. Citiem vārdiem sakot, netika norādīts, ka minētais Tiesas secinājums būtu piemērojams preču zīmēm, kas ir reģistrētas pirms minētā sprieduma pasludināšanas.
42. Tāds pats secinājums būtu jāizdara arī šajā gadījumā: Vispārējai tiesai nevar tikt pārmests, ka tā ir nospriedusi, ka Tiesas secinājums spriedumā IP Translator neietekmē to, cik plašu aizsardzību nodrošina preču zīmes, kas ir reģistrētas pirms minētā sprieduma pasludināšanas (16).
43. Tas, ka Paziņojumā Nr. 2/12 EUIPO pieņēma jaunu pieeju arī attiecībā uz preču zīmēm, kas ir reģistrētas pirms 2012. gada 21. jūnija, šo faktu nemaina.
44. Kā norādīts iepriekš, pamatojoties uz minēto paziņojumu, EUIPO pārskatīja savu praksi attiecībā uz iepriekš reģistrētajām preču zīmēm, – ja šo preču zīmju pieteikumā bija izmantoti klases nosaukuma vispārīgie apzīmējumi, tika uzskatīts, ka attiecīgās preču zīmes nodrošinātā aizsardzība attiecas uz visām precēm vai pakalpojumiem, kas ir ietverti attiecīgās klases alfabētiskajā sarakstā, nevis uz visām precēm vai pakalpojumiem, kas ietilpst (potenciāli) attiecīgajā klasē, kā tas bija pirms tam.
45. Reģistrētu preču zīmju nodrošinātās aizsardzības tvērums gluži vienkārši nevar tikt mainīts, pamatojoties uz nesaistošu paziņojumu. Ja EUIPO varētu ar paziņojumiem ierobežot jau reģistrēto preču zīmju tvērumu, tiktu apdraudēta reģistrēto preču zīmju stabilitāte (17).
46. Šajā ziņā nedrīkst aizmirst, ka minēto EUIPO paziņojumu mērķis ir skaidrot un precizēt EUIPO praksi Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu izskatīšanā. Tie nav juridiski saistoši. Agrāko Cactus preču zīmju reģistrācijas brīdī EUIPO pieļāva preču zīmju reģistrāciju attiecībā uz 35. klasē ietilpstošajiem mazumtirdzniecības pakalpojumiem un nedz attiecīgajos paziņojumos, nedz – šajos jautājumos – judikatūrā vēl nebija noteikti nekādi ierobežojumi attiecībā uz klases nosaukumu izmantošanu, lai norādītu preces un pakalpojumus, uz kuriem attiecas konkrētā preču zīme (18).
47. Pretēji EUIPO tiesas sēdē apgalvotajam iepriekš minētais nav pretrunā tam, kā Birojs ir interpretējis spriedumu Brandconcern. Tiesa patiešām ir ne tikai nospriedusi, ka tās secinājums spriedumā IP Translator neattiecas uz jau reģistrētām preču zīmēm, bet arī konkrēti apstiprinājusi Vispārējās tiesas pieeju, saskaņā ar kuru agrākas preču zīmes [reģistrācijas pieteikums], kurā ir minēts attiecīgās klases nosaukums (konkrētajā lietā – 12. klases nosaukums), ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to tiek lūgta preču zīmes aizsardzība attiecībā uz visām precēm, kas ir ietvertas attiecīgās klases alfabētiskajā sarakstā, atbilstoši pieejai, kas ir izklāstīta Paziņojumā Nr. 2/12 attiecībā uz preču zīmēm, kuras ir reģistrētas pirms sprieduma IP Translator pasludināšanas (19). Saskaņā ar EUIPO paskaidrojumu tādējādi tiek atzīts, ka klases nosaukuma izmantošana, lai norādītu preces vai pakalpojumus, uz kuriem attiecas preču zīme, var attiekties tikai uz precēm vai pakalpojumiem, kas ir ietverti attiecīgās klases alfabētiskajā sarakstā.
48. Šajā ziņā vēlos norādīt, ka lietā Brandconcern jautājums par dalījumu starp precēm vai pakalpojumiem, kas ir minēti alfabētiskajā sarakstā, no vienas puses, un visām precēm vai pakalpojumiem, uz kuriem attiecas konkrētās klases nosaukums, no otras puses, nebija aktuāls.
49. Attiecīgajā apelācijas tiesvedībā Tiesa tika aicināta lemt par to, vai Vispārējā tiesa ir pamatoti nospriedusi, ka, lai gan agrākās preču zīmes (“LAMBRETTA”) īpašnieks saskaņā ar reģistrācijas pieteikumu, kas ir iesniegts pirms Paziņojuma Nr. 4/03 stāšanās spēkā, ir ieguvis savas preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz “transportlīdzekļiem, pārvietošanās līdzekļiem pa sauszemi, gaisu vai ūdeni”, kas ietilpst 12. klasē, šim īpašniekam – pamatojoties uz Paziņojumu Nr. 2/12 un atbilstoši īpašnieka nodomiem – bija jāpiešķir aizsardzība attiecībā uz visām precēm, kas ir norādītas 12. klases alfabētiskajā sarakstā (20).
50. Tāpēc spriedums Brandconcern nav autoritatīvs avots, kas varētu apstiprināt EUIPO Paziņojumā Nr. 2/12 izklāstīto pieeju attiecībā uz pieņēmumu, ka preču zīme, kas ir reģistrēta pirms robeždatuma, proti, 2012. gada 21. jūnija, labākajā gadījumā var nodrošināt aizsardzību attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas ir minēti attiecīgajā alfabētiskajā sarakstā. Tāpat nebūtu uzskatāms, ka spriedumā Brandconcern jau no paša sākuma ir izslēgta varbūtība, ka aizsardzība, ko nodrošina preču zīmes, kuras ir reģistrētas pirms sprieduma IP Translator pasludināšanas, varētu attiekties arī uz precēm un pakalpojumiem, kas nav minēti kādas konkrētas klases alfabētiskajā sarakstā.
51. Tagad, kad esam noskaidrojuši šo jautājumu, pievērsīsimies lietā Praktiker pasludinātā Tiesas sprieduma tvērumam.
b) Spriedums Praktiker
52. Šajā ziņā rodas jautājums, vai Vispārējā tiesa ir rīkojusies pareizi, nospriežot, ka, tā kā agrākās Cactus preču zīmes ir reģistrētas, pirms Tiesa pasludināja spriedumu Praktiker, aizsardzība, ko nodrošina šīs agrākās preču zīmes, attiecas uz mazumtirdzniecības pakalpojumiem, kas ir saistīti ar jebkādu preču tirdzniecību, un nav nepieciešams precīzi noteikt preces vai preču tipus, uz kuriem attiecas šie mazumtirdzniecības pakalpojumi.
53. EUIPO pamatoti norāda, ka Tiesas spriedumu radīto tiesisko seku ierobežošana laikā ir izņēmums, nevis likums. Turklāt EUIPO pareizi norāda, ka Tiesa nav noteikusi konkrētus laika ierobežojumus attiecībā uz sprieduma Praktiker radītajām sekām.
54. Tas, ka laika ierobežojumi attiecībā uz spriedumu radītajām sekām tiek noteikti tikai izņēmuma gadījumos, loģiski izriet no tā, kā Tiesas spriedumu radītās sekas tiek izmantotas. Tiesas spriedumi principā rada tiesiskas sekas ex tunc. Saskaņā ar vispāratzīto kārtību, kas ir vairākkārt atkārtota saistībā ar prejudiciāliem nolēmumiem, kuri tiek sniegti atbilstoši LESD 267. pantam, Tiesas sniegtā Savienības tiesību normas interpretācija izskaidro un precizē šīs tiesību normas jēgu un apjomu, kādā tā jāsaprot un jāpiemēro vai kādā tā būtu bijusi jāsaprot un jāpiemēro no tās spēkā stāšanās brīža. Tātad šādi interpretētu normu var piemērot un tā ir jāpiemēro pat tiesiskajām attiecībām, kas ir radušās un nodibinātas pirms sprieduma par lūgumu sniegt interpretāciju, ja citos aspektos ir izpildīti nosacījumi, kas ļauj kompetentajās tiesās izskatīt lietu saistībā ar minētās normas piemērošanu (21). Tāpēc Tiesa savu spriedumu radītās sekas ierobežo tikai izņēmuma gadījumos (22). Katrā ziņā Tiesa to var izdarīt tikai attiecīgajā spriedumā par lūgumu sniegt interpretāciju (23).
55. Tomēr Vispārējās tiesas pieeja, manuprāt, ir pamatota. Tam ir vienkāršs iemesls.
56. Būtu nekonsekventi pieņemt, ka Tiesas secinājums spriedumā Praktiker attiecas uz jau reģistrētām preču zīmēm, bet Tiesas secinājums spriedumā IP Translator – neattiecas. Turklāt, ja šajā lietā tiktu pieļauta sprieduma Praktiker piemērošana ar atpakaļejošu spēku, tas būtu ne tikai nekonsekventi, bet arī nepareizi. Tas tā ir tāpēc, ka secinājums, ko Tiesa ir izdarījusi spriedumā Praktiker, – tāpat kā Tiesas secinājums IP Translator – šajā gadījumā nav piemērojams. Abi minētie spriedumi attiecas uz preču zīmju reģistrācijas pieteikumiem, turpretim šajā lietā Tiesai ir jāatrisina jautājums, kas ir saistīts ar to, cik plašu aizsardzību nodrošina agrāk reģistrēta preču zīme.
57. Kā ģenerāladvokāts M. Kamposs Sančess-Bordona [M. Campos Sánchez-Bordona] ir norādījis lietā Brandconcern, starp preču zīmju reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas posmu un preču zīmju reģistrācijas posmu pastāv būtiska atšķirība. Reģistrācijas pieteikumā iekļautā preču un pakalpojumu saraksta interpretācija vēl var tikt grozīta saskaņā ar Preču zīmes regulas 43. panta noteikumiem. To pašu nevar teikt par tāda preču un pakalpojumu saraksta interpretāciju, uz kuru attiecas jau reģistrēta preču zīme. Saskaņā ar šīs pašas regulas 48. pantu reģistrēta preču zīme principā nav grozāma (24). Pieņemot, ka vēlākie Tiesas secinājumi attiecībā uz preču zīmju reģistrācijas pieteikumiem var ietekmēt agrāk reģistrēto preču zīmju nodrošināto aizsardzību, tiktu apdraudēta šādu preču zīmju stabilitāte. Tas arī būtu pretrunā tiesiskās noteiktības principam un aizskartu preču zīmju īpašnieku tiesisko paļāvību.
58. Noslēgumā aplūkosim vēl vienu jautājumu, ko tiesas sēdē izvirzīja EUIPO.
c) Noslēguma piezīmes
59. EUIPO norādīja, ka Cactus atbilstoši Preču zīmes regulas 28. panta 8. punktam līdz 2016. gada 24. septembrim nav paziņojis, ka tā nolūks agrāko Cactus preču zīmju reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienā bija prasīt aizsardzību attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, uz ko neattiecas konkrētās klases nosaukuma burtiskā nozīme, bet kas ir iekļauti šīs klases alfabētiskajā sarakstā.
60. Pats par sevi šis fakts, protams, nekādi neietekmē šīs apelācijas sūdzības iznākumu.
61. Tomēr EUIPO izteiktā piezīme un tai sekojošais Cactus komentārs par minētā paziņojuma neesamību pierāda divas lietas.
62. Pirmkārt, tas pierāda, ka likumdevējs ir centies saskaņot aizsardzību, kas turpmāk tiks piešķirta preču zīmēm, kuras ir reģistrētas pirms Tiesas sprieduma pasludināšanas lietā IP Translator, un aizsardzību, kas tiek piešķirta preču zīmēm, kuras ir reģistrētas pēc minētā sprieduma pasludināšanas (25). Preču zīmes regulas 28. panta 8. punktā ir noteikts, ka tiek uzskatīts, ka ES preču zīmes, par kurām līdz 2016. gada 24. septembrim nav iesniegts paziņojums, pēc šā datuma attiecas tikai uz precēm vai pakalpojumiem, uz ko skaidri attiecas to apzīmējumu burtiskā nozīme, kuri ir iekļauti attiecīgās klases nosaukumā.
63. Otrkārt, nav skaidrs, cik lielā mērā fakts, ka šie pakalpojumi nav nepārprotami minēti 35. klases alfabētiskajā sarakstā, ir izšķirošs, nosakot, vai tādas preču zīmes kā agrākās Cactus preču zīmes var nodrošināt aizsardzību arī attiecībā uz mazumtirdzniecības pakalpojumiem. Patiesībā, ņemot vērā 35. klases paskaidrojošo piezīmi (26), šķiet, nebūtu pilnīgi aplami apgalvot, ka šie pakalpojumi minētajā klasē varētu ietilpt arī saskaņā ar burtisko pieeju (27).
64. Pamatojoties uz visu iepriekš minēto, uzskatu, ka Vispārējā tiesa nav kļūdījusies, nospriežot, ka 35. klases nosaukuma apzīmējums aptver visus šajā klasē iekļautos pakalpojumus, tostarp preču mazumtirdzniecības pakalpojumus. Tāpēc pirmais apelācijas sūdzības pamats ir jānoraida kā nepamatots.
B. Otrais pamats – kā jāvērtē preču zīmes atšķirtspēja, ja šī preču zīme tiek izmantota saīsinātā formā?
1. Ievads
65. Pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa norādīja, ka “jāatzīmē, ka agrākā grafiskā preču zīme sastāv no grafiskā elementa, proti, stilizēta kaktusa, kam seko vārdiskais elements “Cactus”. Tātad abi elementi, kas veido agrāko grafisko preču zīmi, katrs savā veidā izsaka vienu un to pašu semantisko saturu. Jāpiebilst, ka stilizētā kaktusa attēlojums reģistrētajā grafiskajā preču zīmē ir tāds pats kā šīs preču zīmes saīsinātajā formā un ka tāpēc patērētāji minētās preču zīmes saīsināto formu pielīdzina šīs preču zīmes reģistrētajai formai. Tātad agrākā grafiskā preču zīme tādā formā, kādā tā ir reģistrēta, un saīsinātā preču zīme, kuru lieto prasītājs, būtībā ir jāuzskata par ekvivalentām. Tāpēc jāsecina, ka tas, ka prasītājs izmanto tikai stilizētā kaktusa attēlojumu, nemaina agrākās grafiskās preču zīmes atšķirtspēju” (28).
66. Vai Vispārējā tiesa ir rīkojusies pareizi, nospriežot, ka stilizētā logotipa, kurā ir attēlots kaktuss, izmantošana bez vārdiskā elementa “Cactus” ir uzskatāma par izmantošanu “tādā formā, kas atšķiras elementos, kuri neizmaina preču zīmes atšķirtspēju salīdzinājumā ar formu, kādā tā tikusi reģistrēta” Preču zīmes regulas 15. panta 1. punkta nozīmē? Tieši tāds ir jautājums, uz kuru Tiesai ir jāatbild, izskatot otro apelācijas sūdzības pamatu.
67. EUIPO tā neuzskata. Būtībā Birojs apgalvo, ka Vispārējās tiesas secinājuma pamatā ir nepareizs kritērijs (proti, logotipa un vārdiskā elementa “Cactus” semantiskā ekvivalence). Pēc EUIPO domām, Vispārējai tiesai būtu bijusi atsevišķi jāizvērtē izlaistā vārdiskā elementa “Cactus” atšķirtspēja un nozīmīgums.
68. Konkrētāk, Birojs norāda, ka pārsūdzētajā spriedumā ir pieļautas četras kļūdas tiesību piemērošanā, kas visas ir saistītas ar Preču zīmes regulas 15. panta 1. punktu. Pirmkārt, pamatojot savu secinājumu vienīgi ar to, ka logotips un vārdiskais elements ir semantiski saskaņoti, Vispārējā tiesa neesot izvērtējusi, cik atšķirtspējīgs un nozīmīgs kombinētajā preču zīmē ir vārdiskais elements “Cactus”. Otrkārt, Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā vizuālās un (iespējams) fonētiskās atšķirības starp logotipu un kombinēto preču zīmi. Treškārt, tā esot kļūdaini pamatojusi savu konstatējumu ar Luksemburgas sabiedrības iepriekšējām zināšanām par agrāko grafisko preču zīmi. Ceturtkārt, novērtējot grafiskās preču zīmes atšķirtspēju, tā neesot ņēmusi vērā visas Eiropas sabiedrības uztveri.
69. Cactus uzskata, ka otrais apelācijas sūdzības pamats nav pieņemams. Katrā ziņā Cactus apgalvo, ka Vispārējās tiesas argumentācija ir pareiza.
2. Kritēriji, kas ļauj noteikt, vai preču zīmes saīsinātās formas izmantošana maina minētās preču zīmes atšķirtspēju salīdzinājumā ar formu, kādā tā tikusi reģistrēta
70. Vispirms man jāteic, ka es šaubos par to, vai vismaz divi argumenti (no četriem), ko EUIPO ir izvirzījis šajā apelācijas sūdzības pamatā, vispār ir pieņemami. Kā labi zināms, lietas faktisko apstākļu vai pierādījumu atkārtota izvērtēšana nav Tiesas kompetencē. Tiesa parasti nevar ar savu vērtējumu aizstāt Vispārējās tiesas vērtējumu (29).
71. Manuprāt, EUIPO, izvirzot argumentus attiecībā uz to, kā patērētāji uztver agrāko grafisko preču zīmi, un attiecībā uz konkrēto sabiedrības daļu (trešā un ceturtā kļūda), netieši lūdz Tiesu atkārtoti izvērtēt faktus, kas ir šīs lietas pamatā. Saskaņā ar judikatūru šādi argumenti nav pieņemami (30). Gan konkrētās sabiedrības daļas raksturojums, gan tas, kā patērētāji uztver attiecīgo preču zīmi, paši par sevi ietilpst Vispārējās tiesas kompetencē izvērtēt lietas faktiskos apstākļus (31).
72. Runājot par trešo apgalvoto kļūdu, EUIPO norāda, ka Vispārējā tiesa savu konstatējumu par ekvivalenci starp stilizēto kaktusu un grafisko preču zīmi tādā formā, kādā tā tikusi reģistrēta, netieši ir pamatojusi ar iepriekšējām zināšanām, kādas patērētājiem (Luksemburgā) varētu būt par izlaisto preču zīmes elementu. Runājot par ceturto apgalvoto kļūdu, EUIPO norāda, ka Vispārējā tiesa nebūtu varējusi izdarīt šādus secinājumus, ja būtu ņemta vērā Eiropas patērētāju uztvere kopumā. Lai pārbaudītu šo apgalvojumu pareizību, noteikti būtu atkārtoti jāizvērtē lietas faktiskie apstākļi un pierādījumi, kas ir iesniegti iepriekš un ko ir izvērtējusi Vispārējā tiesa.
73. Abi atlikušie argumenti Tiesai, šķiet, tomēr ir jāizskata (32). Tas jādara tāpēc, ka šie argumenti ir saistīti ar kritērijiem, kas jāizmanto, lai novērtētu, vai preču zīmes izmantošana saīsinātajā formā maina reģistrētās preču zīmes atšķirtspēju.
74. Preču zīmes regulas 15. panta 1. punkta a) apakšpunkta noteikumi ļauj preču zīmes īpašniekam variēt reģistrēto preču zīmi, kad tā tiek izmantota komerciāliem mērķiem. Saskaņā ar minēto tiesību normu variācijas ir pieļaujamas tikai gadījumā, ja tās nemaina preču zīmes atšķirtspēju. Tādējādi šīs tiesību normas mērķis ir dot iespēju preču zīmes īpašniekam labāk pielāgoties attiecīgo preču vai pakalpojumu reklāmas un veicināšanas vajadzībām. Šajā kontekstā Tiesa ir spriedusi, ka reģistrēta preču zīme ir faktiski izmantota, “ja ir iesniegti pierādījumi par šīs preču zīmes izmantošanu formā, kas nedaudz atšķiras no formas, kādā tā tikusi reģistrēta” (33).
75. Vispārīgi runājot, lai noteiktu, vai forma, kurā preču zīme tiek izmantota, ir ekvivalenta tai, kurā attiecīgā preču zīme ir reģistrēta, ir jāveic visaptverošs ekvivalences novērtējums.
76. Tomēr judikatūrā nav atrodami skaidri norādījumi par to, kā novērtēt, vai preču zīmes saīsinātās formas izmantošana maina reģistrētās preču zīmes atšķirtspēju. Minētā judikatūra lielākoties attiecas uz nedaudz atšķirīgu konfigurāciju, it īpaši saistībā ar reģistrētās preču zīmes papildināšanu, pievienojot tai jaunus, konceptuāli atšķirīgus elementus (vai preču zīmes izmantošanu izmainītā formā). Šajā ziņā Vispārējā tiesa parasti uzskata, ka, lai konstatētu, vai ir mainījusies preču zīmes atšķirtspēja salīdzinājumā ar formu, kādā tā tikusi reģistrēta, ir jānovērtē pievienoto elementu atšķirtspēja un dominējošais raksturs, pamatojoties uz katra no šādiem elementiem raksturīgajām īpašībām, kā arī dažādo elementu relatīvais izvietojums preču zīmes konfigurācijā (34).
77. Saistībā ar šo apelācijas sūdzību rodas jautājums, vai iepriekš minētais attiecas arī uz gadījumiem, kuros kāds preču zīmes elements ir izlaists.
78. Manuprāt, atbilde uz šo jautājumu ir atkarīga no katra atsevišķa gadījuma apstākļiem.
79. Pieņemsim, ka Cactus ir reģistrējis grafisku preču zīmi, ko veido divi elementi, – grafiskais elements, kurā attēlota roze, un vārdiskais elements “Cactus”. Tāpat pieņemsim, ka Cactus, izmantojot minēto grafisko preču zīmi saistībā ar komerciālām darbībām, ir izmantojis tikai tās grafisko elementu, kurā attēlota roze. Šādos apstākļos būtu jānovērtē izlaistā elementa atšķirtspēja un dominējošais raksturs, lai noteiktu, kā šāds izlaidums ietekmē preču zīmes atšķirtspēju salīdzinājumā ar formu, kādā tā tikusi reģistrēta. Būtībā tas ir jādara tāpēc, ka starp grafisko elementu un vārdisko elementu, kas kopā veido reģistrēto preču zīmi, pastāv konceptuāla neatbilstība. Šādā situācijā viena elementa izlaišana patiešām var ietekmēt preču zīmes atšķirtspēju (35).
80. Konkrētajā gadījumā situācija ir atšķirīga. Grafiskais elements (stilizētais kaktuss) un vārdiskais elements (“Cactus”) abi attiecas uz vienu un to pašu jēdzienu. Lai gan šaubos, vai ir pareizi apgalvot, ka logotipam un vārdiskajam elementam ir viens un tas pats semantiskais saturs, kā ir norādījusi Vispārējā tiesa, tas nemaina faktu, ka izlaistais elements ir konceptuāli ekvivalents grafiskajam elementam, kurš tiek izmantots.
81. Kaut arī Vispārējā tiesa nav paziņojusi par savu nodomu veikt visaptverošu ekvivalences novērtējumu, man ir skaidrs, ka apstrīdētajā pārsūdzētā sprieduma punktā tā šādu novērtējumu ir veikusi. Vispārējā tiesa ir salīdzinājusi konkrēto preču zīmi tādā formā, kādā tā tikusi izmantota (stilizēts kaktuss), ar šo pašu preču zīmi tādā formā, kādā tā ir reģistrēta (stilizēts kaktuss un vārdiskais elements). Tieši minētais visaptverošais ekvivalences novērtējums ļāva Vispārējai tiesai secināt, ka abas preču zīmes ir būtībā ekvivalentas. Cactus norāda, ka, ja attiecīgie elementi ir konceptuāli ekvivalenti, vārdiskā elementa “Cactus” atšķirtspēja nevar būt citāda kā grafiskā elementa atšķirtspēja. Šādā situācija būtu lieki atsevišķi izvērtēt izlaistā vārdiskā elementa atšķirtspēju.
82. Tāpēc Vispārējā tiesa ir rīkojusies pareizi, nospriežot, ka stilizētā kaktusa izmantošana bez vārdiskā elementa “Cactus” nemaina agrākās grafiskās preču zīmes atšķirtspēju. Līdz ar to uzskatu, ka otrais apelācijas sūdzības pamats būtu jānoraida daļēji kā nepieņemams un daļēji kā nepamatots.
VI. Secinājumi
83. Ņemot vērā šos apsvērumus, ierosinu Tiesai noraidīt apelācijas sūdzību un piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.