Lieta C507/17

Google LLC

pret

Commission nationale de l’informatique et des libertés (CNIL)

(Conseil d’État (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

 Tiesas (virspalāta) 2019. gada 24. septembra spriedums

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Personas dati – Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz šo datu apstrādi – Direktīva 95/46/EK – Regula (ES) 2016/679 – Interneta meklētājprogrammas – Tīmekļa lapās ietverto datu apstrāde – Tiesību uz atsauču atsaistīšanu teritoriālā piemērojamība

1.        Tiesību aktu tuvināšana – Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Direktīvas 95/46 12. un 14. pants – Datu subjekta tiesības piekļūt personas datiem un tiesības iebilst pret to apstrādi – Tiesības pieprasīt saišu uz tīmekļa lapām izņemšanu no rezultātu saraksta – Nosacījumi

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46 12. panta b) punkts un 14. panta pirmās daļas a) apakšpunkts)

(skat. 44. punktu)

2.        Tiesību aktu tuvināšana – Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Direktīvas 95/46 12. un 14. pants – Datu subjekta tiesības piekļūt personas datiem un tiesības iebilst pret to apstrādi – Meklēšana ar meklētājprogrammu, izmantojot attiecīgās personas vārdu – Rezultātu saraksta parādīšana – Tiesības pieprasīt vairs nesniegt šo informāciju sabiedrībai

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pants un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46 6. panta 1. punkta c)–e) apakšpunkts, 12. panta b) punkts un 14. panta pirmās daļas a) apakšpunkts)

(skat. 45. punktu)

3.        Tiesību aktu tuvināšana – Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Direktīvas 95/46 4. pants – Piemērojamās valsts tiesības – Datu apstrāde meklēšanas pakalpojumu sniedzēja dalībvalsts teritorijā esoša dibinājuma darbības ietvaros – Tvērums – Šīs dalībvalsts iedzīvotājiem domātu reklāmas laukumu meklētājprogrammā reklamēšana un pārdošana ar šā dibinājuma starpniecību – Iekļaušana

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/679 3. panta 1. punkts)

(skat. 49.–51. punktu)

4.        Tiesību aktu tuvināšana – Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Direktīva 95/46 – Tiesības labot un dzēst datus – Tiesības uz atsauču atsaistīšanu – Teritoriālā piemērojamība – Meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzēja pienākums veikt atsauču atsaistīšanu tikai visās dalībvalstīm paredzētajās savas meklētājprogrammas versijās – Minētā pakalpojumu sniedzēja pienākums veikt iedarbīgus pasākumus, lai interneta lietotājiem liegtu piekļūt saitēm, uz kurām attiecas lūgums atsaistīt atsauces, vai vismaz tos nopietni atturētu no šādas piekļūšanas – Pārbaude valsts tiesā

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46 12. panta b) punkts un 14. panta pirmās daļas a) apakšpunkts) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/679 17. panta 1. punkts)

(skat. 60.–73. punktu un rezolutīvo daļu)

Rezumējums

Meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējam nav jāveic atsauču atsaistīšana visās savas meklētājprogrammas versijās

2019. gada 24. septembra spriedumā Google (Atsauču atsaistīšanas teritoriālā piemērojamība) (C‑507/17) Tiesas virspalāta nosprieda, ka meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējam principā ir jāveic atsauču atsaistīšana vienīgi visās dalībvalstīm paredzētajās savas meklētājprogrammas versijās.

Commission nationale de l’informatique et des libertés (CNIL) (Valsts informātikas un brīvību komisija, Francija) izteica brīdinājumu sabiedrībai Google, pieprasot, lai tā – apmierinot lūgumu atsaistīt atsauces – no rezultātu saraksta, kas parādās, veicot meklēšanu pēc datu subjekta vārda, izņemtu saites uz tīmekļa lapām, kurās ir šā subjekta personas dati, visos savas meklētājprogrammas domēna nosaukuma paplašinājumos. Tā kā Google atteicās izpildīt šo prasību, CNIL šai sabiedrībai uzlika sodu 100 000 EUR apmērā. Google prasību izskatošā Conseil d’État lūdza Tiesai konkretizēt, kāda teritoriālā piemērojamība ir meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzēja pienākumam nodrošināt tiesību uz atsauču atsaistīšanu izmantošanu saskaņā ar Direktīvu 95/46 (1).

Vispirms Tiesa atgādināja par iespēju fiziskām personām, pamatojoties uz Savienības tiesībām, izmantot savas tiesības uz atsauču atsaistīšanu attiecībā pret meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzēju, kuram ir viens vai vairāki dibinājumi Savienības teritorijā, neatkarīgi no tā, vai personas datu apstrāde (šajā gadījumā – saišu uz tīmekļa lapām, kurās ir šīs tiesības izmantojošā datu subjekta personas dati) notiek Savienībā vai ārpus tās (2).

Jautājumā par to, kāds ir tiesību uz atsauču atsaistīšanu tvērums, Tiesa atzina, ka meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējam ir pienākums veikt atsauču atsaistīšanu nevis visās savas meklētājprogrammas versijās, bet gan visās dalībvalstīm paredzētajās savas meklētājprogrammas versijās. Šajā ziņā tā norādīja, ka, lai arī ar atsauču vispārēju atsaistīšanu, ņemot vērā interneta un meklētājprogrammu raksturiezīmes, tiktu pilnībā sasniegts Savienības likumdevēja mērķis nodrošināt personas datu aizsardzību augstā līmenī visā Savienībā, tomēr no Savienības tiesībām nekādi neizriet (3), ka šā mērķa sasniegšanai likumdevējs būtu izvēlējies tiesībām uz atsauču atsaistīšanu piešķirt tvērumu, kas būtu plašāks par dalībvalstu teritoriju. Konkrēti, Savienības tiesībās ir paredzēti mehānismi dalībvalstu uzraudzības iestāžu sadarbībai, lai, samērojušas tiesības uz privātās dzīves un personas datu aizsardzību ar dažādu dalībvalstu sabiedrības interesēm piekļūt informācijai, tās varētu panākt kopīgu lēmumu, taču šādi mehānismi pašreiz nav paredzēti attiecībā uz atsauču atsaistīšanas tvērumu ārpus Savienības.

Pašreizējā Savienības tiesību attīstības stadijā meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējam lūgtā atsauču atsaistīšana ir jāveic nevis vienīgi tajā meklētājprogrammas versijā, kas ir paredzēta dalībvalstij, kurā atrodas atsauču atsaistīšanu prasīt tiesīgās personas dzīvesvieta, bet gan visās dalībvalstīm paredzētajās meklētājprogrammas versijās, tostarp tālab, lai nodrošinātu konsekventu un augsta līmeņa aizsardzību visā Savienībā. Turklāt šādam meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējam ir pienākums vajadzības gadījumā veikt pietiekami iedarbīgus pasākumus, lai Savienībā esošajiem interneta lietotājiem liegtu piekļuvi – piemēram, no kādai trešajai valstij paredzētas meklētājprogrammas versijas – saitēm, uz kurām attiecas atsauču atsaistīšana, vai vismaz viņus nopietni atturētu no šādas piekļūšanas, un valsts tiesai ir jāpārbauda, vai pakalpojumu sniedzēja veiktie pasākumi atbilst šai prasībai.

Visbeidzot, Tiesa uzsvēra, ka, lai arī Savienības tiesībās netiek prasīts, lai atsauču atsaistīšanu meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējs veiktu visās savas meklētājprogrammas versijās, taču tas arīdzan netiek aizliegts. Tāpēc dalībvalsts uzraudzības iestādes vai tiesas kompetencē joprojām ir attiecīgajā valstī esošo pamattiesību aizsardzības standartu gaismā veikt datu subjekta tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību un savu personas datu aizsardzību samērošanu ar tiesībām uz informācijas brīvību un šīs samērošanas iznākumā vajadzības gadījumā likt šīs meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējam veikt atsauču atsaistīšanu visās šīs meklētājprogrammas versijās.


1      Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV 1995, L 281, 31. lpp.). Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV 2016, L 119, 1. lpp.) šī direktīva kopš 2018. gada 25. maija ir atcelta.


2      Direktīvas 95/46 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts un Regulas 2016/679 3. panta 1. punkts.


3      Direktīvas 95/46 12. panta b) punkts un 14. panta pirmās daļas a) apakšpunkts un Regulas 2016/679 17. panta 1. punkts.