CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS

(otrā palāta)

2010. gada 15. aprīlī

Lieta F‑4/09

Jorge de Britto Patricio-Dias

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Iecelšana amatā – Iecelšana citā amatā – Dienesta intereses – Saistība starp pakāpi un nodarbinātību – Tiesības uz aizstāvību – Pamatojums

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru J. de Britto Patricio‑Dias lūdz, pirmkārt, atcelt iecēlējinstitūcijas (AIPN) 2008. gada 11. aprīļa lēmumu, ar kuru viņš iecelts citā amatā Eiropas Kopienu Komisijas Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāta nodaļā B.3 “Loģistika, inovācijas un komodalitāte”, un, otrkārt, atcelt AIPN 2008. gada 21. oktobra lēmumu noraidīt viņa sūdzību

Nolēmums Prasību noraidīt. Prasītājs atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Dienestu organizēšana – Personāla iecelšana amatā – Iecelšana citā amatā – Administrācijas rīcības brīvība – Robežas

(Civildienesta noteikumu 7. panta 1. punkts)

2.      Ierēdņi – Dienestu organizēšana – Personāla iecelšana amatā – Iecelšanas citā amatā dienesta interesēs pasākums – Pienākums norādīt pamatojumu – Neesamība

3.      Ierēdņi – Nelabvēlīgs lēmums – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms

(Civildienesta noteikumu 25. pants)

1.      Kaut gan Civildienesta noteikumos nav termina “iecelšana citā amatā”, lēmumi par iecelšanu citā amatā, tāpat kā pārcelšanas, ir pakļauti attiecīgo ierēdņu tiesību un leģitīmo interešu aizsardzībai saskaņā ar Civildienesta noteikumu 7. panta 1. punktu.

Šajā sakarā iestādēm ir plaša rīcības brīvība savu dienestu darbības organizēšanā atkarībā no tiem uzticētajiem uzdevumiem un, ņemot vērā šos uzdevumus, to rīcībā esošā personāla iecelšanā amatā, tomēr ar nosacījumu, ka, pirmkārt, šī iecelšana amatā notiek dienesta interesēs un, otrkārt, tiek ievērota līdzvērtība starp amatu un pakāpi; šajā ziņā ieinteresētās personas uztverei nav nozīmes.

Ņemot vērā iestāžu izvērtēšanas pilnvaru apjomu dienesta interešu novērtēšanā, Vispārējās tiesas kontrole attiecībā uz to, vai tiek ievērots nosacījums par dienesta interesēm, ir jāierobežo līdz jautājumam, vai iecēlējinstitūcija ir rīkojusies pieņemamās robežās un vai tā savas izvērtēšanas pilnvaras nav izmantojusi acīmredzami kļūdaini.

Turklāt, lai gan administrācija ir ieinteresēta iecelt ierēdņus amatā, ņemot vērā viņu īpašās spējas un personīgās vēlmes, ierēdnim tomēr nevar atzīt tiesības veikt konkrētās funkcijas vai saglabāt tās.

(skat. 35.–38. un 55. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1981. gada 22. oktobris, 218/80 Kruse/Komisija, Recueil, 2417. lpp., 7. punkts; 1988. gada 23. marts, 19/87 Hecq/Komisija, Recueil, 1681. lpp., 6. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2004. gada 28. oktobris, T‑76/03 Meister/ITSB, Krājums‑CDL, I‑A‑325. un II‑1477. lpp., 64. punkts; 2007. gada 7. februāris, T‑339/03 Clotuche/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑29. un II‑A‑2‑179. lpp., 35. un 47. punkts; 2007. gada 7. februāris, T‑118/04 un T‑134/04 Caló/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑37. un II‑A‑2‑253. lpp., 99. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 8. maijs, F‑119/06 Kerstens/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑147. un II‑A‑1‑787. lpp., 84. un 98. punkts, spriedums pārsūdzēts Vispārējā tiesā, lieta T‑266/08 P.

2.      Tā kā vienkāršs iekšējs organizatoriskais pasākums, kas veikts dienesta interesēs, – tāds kā iecelšana citā amatā, nerada kaitējumu ierēdņa stāvoklim vai amata un pakāpes atbilstības principam, administrācijai tas nav jāpamato.

(skat. 61. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: Clotuche/Komisija, minēts iepriekš, 153. un 195. punkts; Caló/Komisija, minēts iepriekš, 126. un 142. punkts.

3.      Lēmums ir pietiekami pamatots, ja tas ir pieņemts kontekstā, kas ir zināms attiecīgajam ierēdnim un kas tam ļauj saprast viņam piemērojamo pasākumu saturu. Tā ir gadījumos, kad apstākļi, kādos attiecīgais tiesību akts ir pieņemts, kā arī dienesta raksti un pārējie tam pievienotie paziņojumi ļauj secināt, kādi ir būtiskie apstākļi, ko administrācija lemjot ir ņēmusi vērā.

(skat. 62. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 29. septembris, T‑218/02 Napoli Buzzanca/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑267. un II‑1221. lpp., 65. punkts.