Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 11. martā iesniedza Fővárosi Törvényszék (Ungārija) – GM/Országos Idegenrendészeti Főigazgatóság u.c.

(Lieta C-159/21)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Törvényszék

Pamatlietas puses

Prasītājs: GM

Atbildētāji: Országos Idegenrendészeti Főigazgatóság, Alkotmányvédelmi Hivatal, Terrorelhárítási Központ

Prejudiciālie jautājumi

Vai Patvēruma procedūru direktīvas 1 11. panta 2. punkts, 12. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 2. punkts, 23. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 45. panta 1. punkts un 3.–5. punkts – ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 47. pantu, – ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja ir piemērojams šīs direktīvas 23. panta 1. punktā minētais izņēmums saistībā ar valsts drošības apsvērumu, dalībvalsts iestādei, kura starptautiskās aizsardzības jomā ir pieņēmusi lēmumu atteikt vai atņemt statusu, pamatojoties uz valsts drošības apsvērumu, un specializētajai iestādei, kura ir noteikusi konfidencialitāti, ir jāpārliecinās, ka pieteikuma iesniedzējam, bēglim vai ārvalstniekam, kuram ir piešķirta alternatīvā aizsardzība, vai arī tā juridiskajam pārstāvim katrā ziņā tiek nodrošinātas tiesības piekļūt vismaz būtiskajai konfidenciālajai vai klasificētajai informācijai vai datiem, ar kuriem ir pamatots lēmums, kura pamatā ir minētais apsvērums, un izmantot šo informāciju vai datus ar lēmumu saistītajā procesā, tad, ja atbildīgā iestāde apgalvo, ka šādas informācijas sniegšanas būtu pretrunā valsts drošības apsvērumam?

Apstiprinošas atbildes gadījumā – kas tieši ir jāsaprot ar “būtisko” konfidenciālo pamatojumu, kas ir šāda lēmuma pamatā, piemērojot Patvēruma procedūru direktīvas 23. panta 1. punkta b) apakšpunktu un ņemot vērā Hartas 41. un 47. pantu?

Vai Patvēruma standartu direktīvas 2 14. panta 4. punkta a) apakšpunkts un 17. panta 1. punkta d) apakšpunkts, kā arī Patvēruma procedūru direktīvas 45. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 3. un 4. punkts un tās 49. apsvērums ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru bēgļa vai ārvalstnieka, kuram ir piešķirta alternatīvā aizsardzība, statusa atņemšana vai izslēgšana no šāda statusa tiek īstenota, izmantojot lēmumu bez pamatojuma, kurš ir balstīts vienīgi uz automātisku atsauci uz specializētās iestādes saistošu un imperatīvu atzinumu, kurš arī nav pamatots un kurā ir noteikts, ka pastāv valsts drošības apdraudējums?

Vai Patvēruma procedūru direktīvas 20. un 34. apsvērums, kā arī 4. pants un 10. panta 2. punkts un 3. punkta d) apakšpunkts, un Patvēruma standartu direktīvas 14. panta 4. [punkta] a) apakšpunkts un 17. panta 1. [punkta] d) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru šī specializētā iestāde veic izslēgšanas pamatu pārbaudi un pieņem lēmumu pēc būtības procedūrā, kas neatbilst Patvēruma procedūru direktīvas un Patvēruma standartu direktīvas materiālajām un procesuālajām normām?

Vai Patvēruma standartu direktīvas 17. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj izslēgšanu, pamatojoties uz apstākli vai noziedzīgu nodarījumu, kas jau bija zināms pirms spēkā stājušās sprieduma vai galīgā lēmuma par bēgļa statusa atzīšanu pieņemšanas, bet nav bijis pamats izslēgšanai ne attiecībā uz bēgļa statusa atzīšanu, ne arī alternatīvo aizsardzību?

____________

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV 2013., L 180., 60. lpp.).

2 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/95/ES (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (OV 2011, L 337, 9. lpp.).