VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2020. gada 25. novembrī (*)
Eiropas Savienības preču zīme – Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – Trīsdimensiju apzīmējums – Tumšas pudeles forma – Absolūts atteikuma pamats – Atšķirtspējas neesamība – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts
Lietā T‑862/19
Brasserie St Avold, Sentavolda [Saint‑Avold] (Francija), ko pārstāv P. Greffe, D. Brun un F. Donaud, advokāti,
prasītāja,
pret
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO), ko pārstāv A. Folliard‑Monguiral un V. Ruzek, pārstāvji,
atbildētājs,
par prasību par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2019. gada 21. oktobra lēmumu lietā R 466/2019‑4 attiecībā uz trīsdimensiju apzīmējuma, ko veido tumšas pudeles forma, starptautisku reģistrāciju, kas attiecināta uz Eiropas Savienību,
VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs E. M. Kolinss [A. M. Collins], tiesneši V. Kreišics [V. Kreuschitz] un G. Šteinfate [G. Steinfatt] (referente),
sekretāre: Ž. Pišona [J. Pichon], administratore,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2019. gada 18. decembrī,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2020. gada 28. februārī,
pēc 2020. gada 10. septembra tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2018. gada 16. martā prasītāja Brasserie St Avold attiecināja uz Eiropas Savienību trīsdimensiju apzīmējuma, ko veido tumšas pudeles forma, starptautisko reģistrāciju Nr. 1408065. Preču zīme, kura ir starptautiski reģistrēta un attiecināta uz Eiropas Savienību, ir trīsdimensiju apzīmējums, kas attēlots zemāk:
2 Preces, attiecībā uz kurām tika lūgta preču zīmes aizsardzība, ietilpst 32. un 33. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam:
– 32. klase: “Alus; minerālūdeņi; gāzēti ūdeņi; dzērieni uz augļu bāzes; sulas; sīrupi dzērieniem; sastāvdaļas dzērienu pagatavošanai, limonāde; bezalkoholiskie augļu nektāri; saldināti gāzētie dzērieni; bezalkoholiskie aperitīvi”;
– 33. klase: “Alkoholiskie dzērieni (izņemot alu); vīni; vīni ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu; vīni ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes vietas nosaukumu”.
3 Ar 2019. gada 25. janvāra lēmumu Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) pārbaudītāja atteica starptautiskās reģistrācijas aizsardzību, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.) 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
4 2019. gada 20. februārī prasītāja, pamatojoties uz Regulas 2017/1001 66.–71. pantu, iesniedza EUIPO apelācijas sūdzību par pārbaudītājas lēmumu.
5 Ar 2019. gada 21. oktobra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) EUIPO Apelācijas ceturtā padome noraidīja apelācijas sūdzību, jo strīdīgajam apzīmējumam nav atšķirtspējas Regulas Nr. 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē.
6 Lai izdarītu šādu secinājumu, pirmkārt, Apelācijas padome uzskatīja, ka, tā kā strīdīgais apzīmējums atbilst iepakojuma formai, kas ir viena no izplatītākajām saistībā ar alkoholiskajiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem, uz ko attiecas aizsardzības pieteikums, proti, pudelei, to var uzskatīt par tādu, kam piemīt atšķirtspēja tikai tad, ja tas būtiski atšķiras no attiecīgajā nozarē pastāvošajām normām vai ieražām. Šīm atšķirībām esot jābūt īpašām, atmiņā paliekošām un sabiedrībai tās jāuztver kā preces komerciālās izcelsmes norāde.
7 Otrkārt, konkrēto sabiedrības daļu veidojot gan alkoholisku, gan bezalkoholisku dzērienu pircēji visā Savienībā.
8 Treškārt, tumšas krāsas pudeles, kas aizdarīta ar vāciņu, forma dzērienu nozarē esot ierasta. Attiecībā uz balto etiķeti, ar ko pudeles korpuss ir aptīts nevienmērīgi, pārbaudītājas uzskaitītie konkrētie piemēri norādot, ka tā ir īpašība, kas nav neierasta attiecīgajā nozarē, neraugoties uz to, vai etiķete sedz visu pudeli vai tikai tās daļu. Šie konkrētie piemēri pamatojot secinājumu, ka konkrētā sabiedrības daļa drīzāk sliecas identificēt alkoholisko vai bezalkoholisko dzērienu komerciālo izcelsmi, atsaucoties uz vārdiskajiem elementiem uz etiķetēm, nevis atsaucoties uz etiķešu formu vai izvietojumu. Konkrētā sabiedrības daļa strīdīgo apzīmējumu neuztverot kā izcelsmes norādi, neatkarīgi no tā, vai etiķete tiek uztverta kā bīskapa mitras atveidojums vai kā trijstūra formā salocīta galda salvete. Konkrētā sabiedrības daļa strīdīgo apzīmējumu nevarot viegli un uzreiz iegaumēt kā atšķirtspējīgu apzīmējumu. Turklāt etiķeti varētu uztvert kā tādu, kuras funkcija ir aizturēt pilēšanu, lejot šķidrumu.
9 Tādējādi strīdīgo apzīmējumu veidojot tikai attiecīgajām precēm piemītošu tipisku elementu kombinācija, proti, pudele un etiķete, kuras forma un izvietojums būtiski neatšķiroties no atsevišķām minēto preču pamatformām, bet, šķiet, drīzāk esot tikai to variants. Apgalvotās atšķirības no normām šajā nozarē esot uztveramas drīzāk tikai pēc uzmanīgas pārbaudes, kuru vidusmēra patērētājs neveicot, tādēļ tās nevarot uztvert kā attiecīgo preču komerciālās izcelsmes norādi. Minētais patērētājs uztverot strīdīgo apzīmējumu kā attiecīgo preču estētisku, dekoratīvu vai funkcionālu apdari, kas turklāt būtiski neatšķiroties no normām [attiecīgajā] nozarē.
10 Ceturtkārt, Apelācijas padome precizēja, ka Francijā un Amerikas Savienotajās Valstīs veiktās reģistrācijas nevar būt saistošas, veicot tās vērtējumu.
Lietas dalībnieku prasījumi
11 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
12 EUIPO prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
Par pierādījumu, kas pirmo reizi izvirzīti Vispārējā tiesā, pieņemamību
13 Prasības pieteikuma 43. punktā ir ietvertas divas fotogrāfijas, ar kurām ir paredzēts attēlot to pudeļu izvietojumu plauktos, kurām ir apgalvotajai nozares normai atbilstošas etiķetes, un to prasītājas preču izvietojumu plauktos, kurām ir pieteiktā preču zīme.
14 Šīs fotogrāfijas, kas iesniegtas Vispārējā tiesā pirmo reizi, nevar ņemt vērā. Proti, prasības izskatīšana Vispārējā tiesā ir vērsta uz to, lai pārbaudītu EUIPO apelācijas padomju lēmumu tiesiskumu Regulas 2017/1001 72. panta izpratnē, un līdz ar to Vispārējai tiesai nav atkārtoti jāpārbauda faktiskie apstākļi, pamatojoties uz dokumentiem, kuri pirmo reizi iesniegti šajā tiesā. Tāpēc iepriekš minētie dokumenti ir jānoraida, nepārbaudot to pierādījumu spēku (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2005. gada 24. novembris, Sadas/ITSB – LTJ Diffusion (“ARTHUR ET FELICIE”), T‑346/04, EU:T:2005:420, 19. punkts un tajā minētā judikatūra).
Par lietas būtību
15 Prasības pamatojumam prasītāja izvirza vienu pamatu, ar kuru tiek apgalvots Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.
16 Minētais pamats ir sadalīts trijās daļās. Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padome ir kļūdaini izpratusi strīdīgā apzīmējuma īpašības un raksturu. Otrkārt, Apelācijas padome būtībā ir piemērojusi kļūdainus kritērijus, vērtējot strīdīgā apzīmējuma atšķirtspēju. Treškārt, Apelācijas padome esot pieļāvusi kļūdu, secinot, ka strīdīgajam apzīmējumam neesot atšķirtspējas.
Par pirmo daļu, kas attiecas uz kļūdu reģistrācijai pieteiktās preču zīmes īpašību un rakstura izpratnē
17 Šajā daļā prasītāja būtībā izvirza trīs iebildumus. Pirmkārt, tā pārmet Apelācijas padomei, ka tā nav pareizi definējusi strīdīgo apzīmējumu. Tā esot etiķete, kas izvietota uz pudeles īpašā veidā, un pati pudele neietilpst strīdīgajā apzīmējumā. Otrkārt, tā apgalvo, ka šīs etiķetes forma un izvietojums uz pudeles ļoti būtiski atšķiras no attiecīgajā nozarē pastāvošajām normām un ieražām. Treškārt, minētajai etiķetei neesot nekāda funkcionāla aspekta.
18 Tā kā ar diviem pēdējiem minētajiem iebildumiem izvirzītie argumenti attiecas uz strīdīgā apzīmējuma atšķirtspējas pastāvēšanas konkrētu vērtējumu un tie papildina trešajā daļā izvirzītos argumentus, tie tiks ņemti vērā šajā pēdējā daļā.
19 Attiecībā uz pirmo iebildumu prasītāja norāda, ka strīdīgais apzīmējums sastāv no šādiem elementiem:
– etiķete taisnleņķa trijstūra formā;
– īpašs veids, kādā šī etiķete ir piestiprināta pudelei: tās hipotenūza atrodas pudeles apakšdaļā, un etiķete aptinas pilnībā ap pudeles cilindrisko korpusu tā, ka etiķetes augstums uz pudeles virsmas ir atšķirīgs, veidojot smailu galu vienā pusē un izgriezumu lielā “V” burta formā pretējā pusē, tādējādi atgādinot bīskapa mitru; etiķetes augstums ir tāds, ka tā pārsniedz pudeles cilindrisko korpusu tā, ka vietā, kur etiķete veido smailo galu, tai nav saskarsmes ar pudeles formu.
20 Tādēļ neesot nozīmes tam, ka “tumša pudele, kas aizdarīta ar vāciņu, [esot] aplūkoto preču ierasts iepakojums”, jo prasītāja pieprasot tiesības uz īpašo etiķeti, kas uz pudeles ir izvietota īpašā veidā, nevis uz pašu trauku. Līdz ar to būtu neefektīvi izvērtēt pudeles īpašības un būtu nepareizi, kā to esot darījusi Apelācijas padome, aprakstīt strīdīgo apzīmējumu kā “tumšas pudeles, kas aizdarīta ar vāciņu, [..] un kam ir balta etiķete, kas aptīta ap tās korpusa apakšdaļu, trīsdimensionālu atveidojumu no četriem skatu punktiem”. Gluži pretēji – Apelācijas padomei būtu vajadzējis izvērtēt, vai iepriekš minētajā 19. punktā precizēto elementu kombinācija kopumā neveido atšķirtspējīgu apzīmējumu.
21 EUIPO apstrīd prasītājas argumentus.
22 Šajā ziņā, atbildot uz Vispārējās tiesas uzdoto jautājumu tiesas sēdē, prasītāja precizēja, ka apzīmējums, par kuru tika iesniegts reģistrācijas pieteikums, tiešām ir trīsdimensiju apzīmējums, kā attēlots prasības pieteikuma 2. punktā un aizsardzības pieteikumā, proti, pudele ar vāciņu un etiķeti.
23 Tādējādi Apelācijas padome pareizi ir ņēmusi vērā kopējo iespaidu, ko rada visi šie elementi kopā.
24 Turklāt no apstrīdētā lēmuma 16., 17., 20., 22., 23. un 25. punkta konkrēti izriet, ka Apelācijas padome pienācīgi ir ņēmusi vērā visus elementus, kas raksturo to, kā attiecīgais patērētājs uztver strīdīgo apzīmējumu.
25 Līdz ar to un, ņemot vērā 18. punktā minēto precizējumu, pirmā daļa ir jānoraida.
Par otro daļu, kas attiecas uz kļūdainu kritēriju piemērošanu, vērtējot strīdīgā apzīmējuma atšķirtspēju
26 Atsaucoties uz 2002. gada 27. februāra spriedumu Eurocool Logistik/ITSB (“EUROCOOL”) (T‑34/00, EU:T:2002:41, 39. punkts), prasītāja norāda, ka pietiek ar minimālu atšķirtspēju, lai nepiemērotu Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Proti, strīdīgo apzīmējumu veidojot elementu kombinācija, kas to skaidri atšķir no citām tirgū pieejamām attiecīgo preču formām, līdz ar to, to aplūkojot kopumā, tam esot minimāla atšķirtspēja.
27 Šo secinājumu apstiprinot 2018. gada 3. oktobra spriedums Wajos/EUIPO (Trauka forma) (T‑313/17, nav publicēts, EU:T:2018:638, 26. punkts), saskaņā ar kuru pārtikas nozarē, ko raksturo sīva konkurence, uzņēmējiem ir liels mudinājums padarīt savas preces identificējamas salīdzinājumā ar konkurentu precēm, jo īpaši attiecībā uz to izskatu un to iesaiņojuma izstrādi, lai piesaistītu patērētāju uzmanību. Tādējādi šķiet, ka vidusmēra patērētājs ir pilnībā spējīgs uztvert attiecīgo preču iesaiņojuma formu kā šo preču komerciālās izcelsmes norādi, ja vien šai formai ir pietiekamas īpašības, lai piesaistītu viņa uzmanību.
28 Taču Apelācijas padome neesot ņēmusi vērā šo judikatūru apstrīdētā lēmuma 11. punktā, būtībā uzskatot, ka varot būt grūtāk konstatēt trīsdimensiju apzīmējuma, ko veido pašas preces vai tās iepakojuma izskats, atšķirtspēju salīdzinājumā ar vārdisku vai grafisku preču zīmi. Līdz ar to, pieprasot augstāku atšķirtspējas pakāpi strīdīgajam apzīmējumam, Apelācijas padome esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.
29 EUIPO apstrīd prasītājas argumentus.
30 Šajā ziņā, saskaņā ar Regulas 2017/1001 4. pantu preces forma vai tās iepakojums var būt Eiropas Savienības preču zīme ar nosacījumu, ka šī forma atšķir viena uzņēmuma preces no cita uzņēmuma precēm.
31 Atbilstoši Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunktam nereģistrē preču zīmes, kam nav atšķirtspējas.
32 No pastāvīgās judikatūras izriet, ka preču zīmes atšķirtspēja pēdējās minētās tiesību normas izpratnē nozīmē, ka šī preču zīme ļauj identificēt preces vai pakalpojumus, attiecībā uz kuriem reģistrāciju lūdz, kā tādus, kas nāk no konkrēta uzņēmuma, un tādējādi atšķirt šo preci no citu uzņēmumu precēm (skat. spriedumus, 2011. gada 20. oktobris, Freixenet/ITSB, C‑344/10 P un C‑345/10 P, EU:C:2011:680, 42. punkts un tajā minētā judikatūra, 2019. gada 24. septembris, Fränkischer Weinbauverband/EUIPO (Elipsoīda pudeles forma), T‑68/18, nav publicēts, EU:T:2019:677, 15. punkts un tajā minētā judikatūra).
33 Šī preču zīmes atšķirtspēja ir jāvērtē, pirmkārt, saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem pieteikta reģistrācija, un, otrkārt, saistībā ar to, kā tos uztver konkrētā sabiedrības daļa (skat. spriedumus, 2011. gada 20. oktobris, Freixenet/ITSB, C‑344/10 P un C‑345/10 P, EU:C:2011:680, 43. punkts un tajā minētā judikatūra, 2014. gada 16. janvāris, Steiff/ITSB (Etiķete ar metāla pogu plīša rotaļlietas auss vidū), T‑434/12, nav publicēts, EU:T:2014:6, 19. punkts un tajā minētā judikatūra).
34 Tāpat ir jāatgādina, ka, lai novērtētu, vai preču zīmei ir vai nav atšķirtspēja, ir jāņem vērā tās radītais kopējais iespaids. Tas tomēr nenozīmē, ka pirms tam nevar secīgi pārbaudīt dažādos elementus, kuri izmantoti šīs preču zīmes attēlošanai. Proti, var būt lietderīgi visaptverošā vērtējuma brīdī izvērtēt katru no dažādajiem attiecīgo preču zīmi veidojošajiem elementiem (skat. spriedumu, 2014. gada 16. janvāris, Etiķete ar metāla pogu plīša rotaļlietas auss vidū, T‑434/12, nav publicēts, EU:T:2014:6, 18. punkts un tajā minētā judikatūra).
35 Turklāt pietiek ar minimālu atšķirtspēju, lai Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais absolūtais atteikuma pamats nebūtu piemērojams (skat. spriedumu, 2015. gada 25. septembris, Bopp/ITSB (Zaļa astoņstūra rāmja attēlojums), T‑209/14, nav publicēts, EU:T:2015:701, 45. punkts un tajā minētā judikatūra).
36 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru trīsdimensiju preču zīmju, ko veido pašas preces forma, atšķirtspējas novērtēšanas kritēriji ir tādi paši kā tie, kuri piemērojami attiecībā uz citām preču zīmju kategorijām. Tomēr, piemērojot šos kritērijus, vidusmēra patērētāja uztvere attiecībā uz trīsdimensiju preču zīmi, ko veido pašas preces izskats, ne vienmēr ir tāda pati, kāda tā ir attiecībā uz vārdisku vai grafisku preču zīmi, ko veido apzīmējums, kas nav atkarīgs no ar to aptverto preču veidola. Proti, vidusmēra patērētāji nav pieraduši izdarīt pieņēmumus par preču izcelsmi, balstoties uz preču vai to iepakojuma formu, ja nav nekādu grafisku vai teksta elementu, un šādas trīsdimensiju preču zīmes atšķirtspēja varētu būt grūtāk nosakāma nekā vārdiskas vai grafiskas preču zīmes atšķirtspēja (skat. spriedumus, 2011. gada 20. oktobris, Freixenet/ITSB, C‑344/10 P un C‑345/10 P, EU:C:2011:680, 45. un 46. punkts un tajos minētā judikatūra, 2019. gada 24. septembris, Elipsoīda pudeles forma, T‑68/18, nav publicēts, EU:T:2019:677, 17. punkts un tajā minētā judikatūra, skat. arī pēc analoģijas spriedumu, 2003. gada 8. aprīlis, Linde u.c., C‑53/01–C‑55/01, EU:C:2003:206, 48. punkts).
37 Konkrētāk, tā kā šķidriem produktiem, lai tos varētu pārdot, noteikti jābūt iepakotiem, vidusmēra patērētājs vispirms uztvers iepakojumu vienīgi kā šo funkciju. Trīsdimensiju preču zīme, ko veido šāds iepakojums, ir atšķirtspējīga tikai tad, ja tā ļauj attiecīgās preces vidusmēra patērētājam, kas ir samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs, neveicot analīzi vai salīdzinājumu un īpaši uz to nevēršot uzmanību, atšķirt attiecīgo preci no citu uzņēmumu precēm (skat. spriedumu, 2019. gada 24. septembris, Elipsoīda pudeles forma, T‑68/18, nav publicēts, EU:T:2019:677, 18. punkts un tajā minētā judikatūra, pēc analoģijas skat. arī spriedumu, 2004. gada 12. februāris, Henkel, C‑218/01, EU:C:2004:88, 53. punkts).
38 Šajos apstākļos, jo vairāk forma, attiecībā uz kuru ir iesniegts pieteikums to reģistrēt kā preču zīmi, līdzinās formai, kuru, visdrīzāk, ieņems konkrētā prece, jo lielāka ir iespējamība, ka minētajai formai nav atšķirtspējas Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Vienīgi tādai preču zīmei, kura būtiski atšķiras no attiecīgajā nozarē pastāvošajām normām vai ieražām un kura tādēļ var pildīt izcelsmes norādes pamatfunkciju, netrūkst atšķirtspējas Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē (skat. spriedumus, 2004. gada 29. aprīlis, Henkel/ITSB, C‑456/01 P un C‑457/01 P, EU:C:2004:258, 39. punkts, 2019. gada 12. decembris, EUIPO/Wajos, C‑783/18 P, nav publicēts, EU:C:2019:1073, 24. punkts un tajā minētā judikatūra, pēc analoģijas skat. arī spriedumu, 2004. gada 12. februāris, Henkel, C‑218/01, EU:C:2004:88, 49. punkts).
39 Tāpat ir svarīgi atgādināt, ka novitāte vai oriģinalitāte nav svarīgi kritēriji, lai novērtētu preču zīmes atšķirtspēju, tādēļ, lai preču zīmi varētu reģistrēt, nepietiek ar to, ka tā ir oriģināla, – tai ir būtiski jāatšķiras no aplūkotās preces pamatformām, ko parasti izmanto tirdzniecībā, un tā nevar izskatīties tikai kā šo formu variants vai iespējamais variants. Turklāt nav nepieciešams sniegt pierādījumu par formas ierasto raksturu tirdzniecībā, lai konstatētu reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspējas neesamību (skat. spriedumu, 2015. gada 7. oktobris, The Smiley Company/ITSB (Seja zvaigznes formā), T‑244/14, nav publicēts, EU:T:2015:764, 38. punkts un tajā minētā judikatūra, šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 28. jūnijs, Gibson Brands/EUIPO – Wilfer (Ģitāras korpusa forma), T‑340/18, nav publicēts, EU:T:2019:455, 39. punkts).
40 Vispārējā tiesa arī precizēja, ka tas, ka tirgū pastāv liels skaits formu, ar kurām patērētājs saskaras, izraisa pavisam mazu iespējamību, ka patērētāja uztverē īpašs formas veids tiek saistīts ar konkrētu ražotāju, nevis tiek uzskatīts par minēto tirgu raksturojošu dažādību. Proti, tirgū jau pastāvošo formu, kurām piemīt oriģināls vai ar iztēli saistīts izskats, lielā daudzveidība ierobežo iespēju, ka kādu konkrētu formu uzskatīs par tādu, kas būtiski atšķiras no šajā tirgū prevalējošās normas, un ka tādēļ patērētāji to identificēs, pamatojoties vienīgi uz tās īpatnību vai oriģinalitāti (spriedums, 2019. gada 28. jūnijs, Ģitāras korpusa forma, T‑340/18, nav publicēts, EU:T:2019:455, 36. punkts).
41 No tā izriet, ka tad, ja trīsdimensiju preču zīmi veido tās preces forma, attiecībā uz kuru to lūdz reģistrēt, vai šīs preces iesaiņojuma forma, ar to vien, ka šī forma ir šāda veida preču vai iesaiņojuma parastās formas variants, nepietiek, lai pierādītu, ka minētajai preču zīmei netrūkst atšķirtspējas Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Vienmēr ir jāpārbauda, vai šāda preču zīme ļauj šīs preces vidusmēra patērētājam, kas ir samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs, neveicot analīzi un īpaši uz to nevēršot uzmanību, atšķirt attiecīgo preci no citu uzņēmumu precēm (skat. spriedumu, 2019. gada 12. decembris, EUIPO/Wajos, C‑783/18 P, nav publicēts, EU:C:2019:1073, 25. punkts un tajā minētā judikatūra).
42 Šajā lietā apstrīdētā lēmuma 8.–13. punktā Apelācijas padome ir norādījusi judikatūru, kas piemērojama, pārbaudot, vai trīsdimensiju preču zīmei, kuru veido pašas preces forma vai tās iepakojums, ir atšķirtspēja. Tā konkrēti ir atgādinājusi prasību, saskaņā ar kuru šādai preču zīmei ir būtiski jāatšķiras no attiecīgajā nozarē pastāvošajām normām vai ieražām. Apstrīdētā lēmuma 14.–27. punktā tā piemēroja šo judikatūru strīdīgajam apzīmējumam, un šī lēmuma 25.–27. punktā tā secināja, pirmkārt, ka šo apzīmējumu neveido attiecīgajām precēm piemītošu tipisku elementu kombinācija, proti, pudele un etiķete, kuru forma un izvietojums būtiski neatšķiras no dažām aplūkoto preču pamatformām, bet, šķiet, ir drīzāk to variants, otrkārt, ka apgalvotās atšķirības no attiecīgās nozares normas esot uztveramas drīzāk tikai pēc uzmanīgas pārbaudes, kuru vidusmēra patērētājs neveicot, tādēļ tās nevarot uztvert kā attiecīgo preču komerciālās izcelsmes norādi, un, treškārt, ka minētais patērētājs uztverot preču zīmi kā preču, ko tā aptver, estētisku, dekoratīvu vai funkcionālu apdari, kura turklāt būtiski neatšķiroties no normām [attiecīgajā] nozarē.
43 Ir taisnība, ka no 2018. gada 3. oktobra sprieduma, Trauka forma (T‑313/17, nav publicēts, EU:T:2018:638) 26. punkta, uz kuru atsaucas prasītāja, izriet, ka pārtikas nozarē, ko raksturo sīva konkurence, uzņēmējiem ir liels mudinājums padarīt savas preces identificējamas salīdzinājumā ar konkurentu precēm, jo īpaši attiecībā uz to izskatu un to iesaiņojuma izstrādi, lai piesaistītu patērētāju uzmanību, tādējādi šķiet, ka vidusmēra patērētājs ir pilnībā spējīgs uztvert attiecīgo preču iesaiņojuma formu kā šo preču komerciālās izcelsmes norādi, ja vien šai formai ir pietiekamas īpašības, lai piesaistītu viņa uzmanību.
44 Tomēr, pirmkārt, ir jāatgādina, ka kopš 2003. gada 8. aprīļa sprieduma Linde u.c. (C‑53/01–C‑55/01, EU:C:2003:206, 48. punkts), kas tika pasludināts Padomes Pirmās direktīvas 89/104/EEK (1988. gada 21. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.), piemērošanas ietvaros, bet kurā noteiktie principi ir attiecināmi uz šo lietu, no pastāvīgās judikatūras izriet, ka vidusmēra patērētāji nav pieraduši izdarīt pieņēmumus par preču izcelsmi, balstoties uz preču vai to iesaiņojuma formu, ja nav nekādu grafisku vai teksta elementu, un ka tādēļ šādas trīsdimensiju preču zīmes atšķirtspēja varētu būt grūtāk nosakāma nekā vārdiskas vai grafiskas preču zīmes atšķirtspēja (skat. iepriekš 36. punktu).
45 Otrkārt, 2018. gada 3. oktobra sprieduma, Trauka forma (T‑313/17, nav publicēts, EU:T:2018:638) 26. punktā Vispārējā tiesa ir atsaukusies uz savu 2003. gada 3. decembra spriedumu Nestlé Waters France/ITSB (Pudeles forma) (T‑305/02, EU:T:2003:328, 34. punkts), kas tai tika nosūtīts atkārtotai izskatīšanai, pirms Tiesa savā 2004. gada 12. februāra spriedumā Henkel (C‑218/01, EU:C:2004:88, 49. punkts), 2004. gada 29. aprīļa spriedumā Henkel/ITSB (C‑456/01 P un C‑457/01 P, EU:C:2004:258, 39. punkts) un 2004. gada 7. oktobra spriedumā Mag Instrument/ITSB (C‑136/02 P, EU:C:2004:592, 31. punkts) precizēja, ka trīsdimensiju preču zīmju, ko veido pašas preces forma vai tās iepakojuma forma, jomā vienīgi tādai preču zīmei, kura būtiski atšķiras no attiecīgajā nozarē pastāvošajām normām vai ieražām un kura tādējādi var pildīt savu izcelsmes norādes pamatfunkciju, netrūkst atšķirtspējas Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē (skat. 38. punktu iepriekš).
46 Tādējādi noteikums, kas izriet no 2003. gada 3. decembra sprieduma, Pudeles forma (T‑305/02, EU:T:2003:328) 34. punkta ir jāinterpretē, ņemot vērā Tiesas vēlāko judikatūru (skat. 36. un 38. punktu iepriekš). Līdz ar to premisa, saskaņā ar kuru vidusmēra patērētājs ir pilnībā spējīgs uztvert attiecīgo preču iepakojuma formu kā to komerciālās izcelsmes norādi, ja vien šai formai ir pietiekamas īpašības, lai piesaistītu viņa uzmanību, ir jāsaprot tādējādi, ka tā attiecas uz situāciju, kurā reģistrācijai pieteiktā trīsdimensiju preču zīme, ko veido pašas preces forma vai tās iepakojuma forma, būtiski atšķiras no nozarē pastāvošajām normām vai ieražām.
47 Tas tā ir vēl jo vairāk tāpēc, ka Vispārējā tiesa savā 2018. gada 3. oktobra spriedumā, Trauka forma (T‑313/17, nav publicēts, EU:T:2018:638, 28. punkts) precizēja, ka, lai izvērtētu trīsdimensiju preču zīmes, ko veido pašas preces forma vai tās iepakojums, atšķirtspēju, ir jāpārbauda, vai reģistrācijai pieteiktā preču zīme būtiski atšķiras no nozarē pastāvošajām normām vai ieražām. Savā 2019. gada 12. decembra spriedumā EUIPO/Wajos (C‑783/18 P, nav publicēts, EU:C:2019:1073, 24., 26. un 30. punkts), Tiesa skaidri apstiprināja “būtiskas atšķirības no attiecīgajā nozarē pastāvošajām normām un ieražām” testa piemērošanu šajā jomā.
48 No tā izriet, ka prasītāja kļūdaini apgalvo, ka Apelācijas padome ir piemērojusi kļūdainus kritērijus, lai novērtētu reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspēju.
49 Tāpēc otrā daļa ir jānoraida.
Par trešo daļu, kas attiecas uz to, ka Apelācijas padome ir kļūdaini secinājusi, ka strīdīgajam apzīmējumam nav atšķirtspējas
50 Ņemot vērā iepriekš 18. punktā veikto precizējumu, prasītāja trešajā daļā izvirza divus iebildumus. Pirmkārt, tā būtībā apgalvo, ka Apelācijas padome ir nepareizi noteikusi nozarē pastāvošās normas un ieražas. Otrkārt, etiķetes formai un izvietojumam uz pudeles neesot nekāda funkcionāla aspekta, un tie būtiski atšķiras no [attiecīgajā] nozarē pastāvošajām normām un ieražām.
– Par pirmo iebildumu, kas attiecas uz kļūdu nozarē pastāvošo normu un ieražu noteikšanā
51 Prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padomes minētie piemēri nozarē pastāvošās normas un ieražas neataino uzskatāmi. Pārtikas nozarē un it īpaši alkoholisko dzērienu nozarē norma esot uz pudeles izvietot etiķeti, kas parasti ir taisnstūra formā un kas ir pilnībā piestiprināta vienai pudeles cilindriskā korpusa daļai.
52 EUIPO apstrīd prasītājas argumentus.
53 Šajā ziņā no pastāvīgās judikatūras izriet, ka tad, ja prasītāja atsaucas uz reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspēju, neraugoties uz EUIPO vērtējumu, tai ir pienākums sniegt konkrētas un pamatotas norādes, kas pierāda, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei ir raksturīgā atšķirtspēja (skat. spriedumus, 2010. gada 28. septembris, Rosenruist/ITSB (Divu līkņu atveidojums uz kabatas), T‑388/09, nav publicēts, EU:T:2010:410, 37. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2018. gada 21. novembris, Bopp/EUIPO (Vienādmalu astoņstūra atveidojums), T‑460/17, nav publicēts, EU:T:2018:816, 53. punkts un tajā minētā judikatūra).
54 Tāpat ir jāatgādina, ka Apelācijas padomei nav jānorāda, turklāt – vispārīgi un abstrakti – visas attiecīgajā nozarē pastāvošās normas un ieražas (skat. spriedumu, 2020. gada 13. maijs, Cognac Ferrand/EUIPO (Pinuma forma uz pudeles), T‑172/19, nav publicēts, EU:T:2020:202, 49. punkts un tajā minētā judikatūra).
55 Šajā lietā, apstiprinot pārbaudītājas vērtējumu par etiķešu uz dzērienu pudelēm formu daudzveidību, tostarp attiecībā uz to izvietojumu, un reproducējot dažus piemērus apstrīdētā lēmuma 17. punktā, Apelācijas padome konstatēja, ka šajā nozarē pastāvošās normas un ieražas raksturo liela noformējuma formu dažādība (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 28. jūnijs, Ģitāras korpusa forma, T‑340/18, nav publicēts, EU:T:2019:455, 38. un 39. punkts).
56 Tādējādi, pat pieņemot, ka aplūkoto preču etiķetes vairumā gadījumu, kā to apgalvo prasītāja, esot taisnstūra, un ir pilnībā piestiprinātas vienai pudeles cilindriskā korpusa daļai, nozarē pastāvošās normas un ieražas nevar reducēt, kā to pamatoti apgalvo EUIPO, līdz vienai – statistiski visizplatītākajai formai, bet tās aptver visas formas, ko patērētājs ir ieradis redzēt tirgū.
57 No tā izriet, ka pirmais iebildums ir jānoraida.
– Par otro iebildumu, kas attiecas uz kļūdu etiķetes funkcionālā rakstura un būtiskas atšķirības no nozarē pastāvošajām normām un ieražām vērtējumā
58 Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka etiķetes forma un veids, kādā tā ir aptīta ap pudeli, ir ļoti īpaši. Strīdīgo apzīmējumu raksturojot tā etiķete taisnleņķa trijstūra formā, kuras hipotenūza atrodoties pudeles apakšdaļā un kuras augstums uz pudeles virsmas esot atšķirīgs, veidojot smailu galu vienā pusē un izgriezumu lielā “V” burta formā pretējā pusē, tādējādi atgādinot bīskapa mitru. Etiķetes augstums esot tāds, ka tā pārsniedz pudeles cilindrisko korpusu tā, ka vietā, kur etiķete veido smailo galu, tai neesot saskarsmes ar pudeles formu.
59 Savukārt gandrīz visos Apelācijas padomes sniegtajos piemēros etiķete esot saburzīta, nevis gluda. Šīs etiķetes aptverot pudeles korpusu pilnībā, nevis daļēji. Vienīgais apstrīdētajā lēmumā sniegtais piemērs, kurā attēlota etiķete, kas ir aptīta ap visu pudeles korpusu, tomēr esot taisnstūra etiķete, kuras augstums esot vienāds uz visas pudeles virsmas, nevis etiķete ar nevienādu augstumu, kas veido smailu galu.
60 Tādējādi strīdīgais apzīmējums esot ļoti atšķirīgs no šiem piemēriem un – tātad – no normas. Nevienā no Apelācijas padomes norādītajiem piemēriem neesot attēlota pudele, kuras etiķetei būtu strīdīgā apzīmējuma atšķirtspējas īpašības. Šī apzīmējuma īpašais izskats būtu uztverams pat no attāluma. Konkrētā sabiedrības daļa to neuztvertu kā attiecīgajām precēm iespējamo formu klasisku variantu, bet kā viegli iegaumējamu izcelsmes norādi, kas tai ļautu, pat nelasot uz tās uzrakstītās norādes, nekavējoties atšķirt prasītājas preces no precēm, kurām ir cita komerciālā izcelsme.
61 Otrkārt, Apelācijas padomes apgalvojums apstrīdētā lēmuma 20. punktā, ka etiķetes smailais gals varot nebūt redzams vai pamanāms, ja persona, kas patērē pudelē esošo šķidrumu, satver pudeli ar roku tieši šajā pudeles daļā, esot pārsteidzošs. Pirmkārt, [smailais] izvirzījums neatrodoties pudeles korpusa līmenī, proti, tās apakšdaļā, kurā patērētājs pudeli satver, kad vēlas patērēt šķidrumu, bet gan pudeles kakliņa līmenī, un tādējādi patērētājs dzerot to ar savu roku neaizsegtu. Otrkārt, tad nepastāvētu prasība, ka apzīmējumam, lai tas būtu atšķirstpējīgs, ir jābūt redzamam patērētājam visu laiku. Pretējā gadījumā neviena preču zīme nebūtu aizsargājama, jo ir paredzams, ka ikviens apzīmējums, ko piestiprina precei, uz brīdi tiks apslēpts – atkarībā no tā, kā prece tiek uzglabāta vai lietota.
62 Treškārt, pretēji tam, ko norādot Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 24. punktā, prasītājas norādītajai etiķetei neesot funkcionāla aspekta un tā neesot paredzēta apturēt šķidruma pilienu, kas palikusi uz kakliņa uzreiz pēc ieliešanas glāzē vai pēc tam, kad ir dzerts tieši no pudeles. Proti, neesot runa par salveti, bet par etiķeti no plāna papīra, kuram nepiemīt absorbējošas īpašības. Pili, kas tecētu pa pudeles virsmu pusē, kur [etiķetes] izvirzījums veido smailo galu, vai pusē, kur etiķete veido izgriezumu “V” formā, neaizturētu ne aplūkotā etiķete, ne jebkura cita papīra etiķete.
63 EUIPO apstrīd prasītājas argumentus.
64 Šajā ziņā, pirmkārt, ir jāatgādina, ka strīdīgo apzīmējumu veido tumšas pudeles, kas aizdarīta ar vāciņu, trīsdimensionāls atainojums no četriem dažādiem skatu punktiem. Pudeles korpusa apakšdaļa ir nevienmērīgi aptīta ar baltu etiķeti – vienīgi [etiķetes] izvirzījumam ar smailu galu augšup nav saskarsmes ar šo pudeles korpusa daļu. Pudeles otrā pusē etiķete veido izgriezumu lielā “V” burta formā.
65 Gan Apelācijas padome, gan pārbaudītāja ir pierādījusi, ka uzturā lietojamo dzērienu nozari raksturo liela etiķešu formu un etiķešu izvietojuma uz pudelēm veidu dažādība. Konkrēti, pastāv gan saburzītas, gan gludas etiķetes – kā šajā lietā aplūkotā –, kā arī etiķetes, kas pilnībā nosedz pudeli vai sedz tikai tās daļu tāpat kā šajā lietā aplūkotā etiķete. Dažas etiķetes ir uzlīmētas ar visu virsmu uz pudeles, bet citas, kā šajā lietā aplūkotā, ir daļēji nepielīmētas. Tāpat pastāv taisnstūra, apaļas vai tādas etiķetes, kurām, tāpat kā aplūkotajai etiķetei, ir citas ģeometriskas formas. Lai arī nav izslēgts, ka tāda etiķete kā tā, par kuru iesniegts reģistrācijas pieteikums, vai pat ļoti līdzīga etiķete vēl nav pieejama attiecīgo preču tirgū, ir tomēr jāatgādina, ka novitāte vai oriģinalitāte nav svarīgi kritēriji, lai novērtētu preču zīmes atšķirtspēju. Aplūkotās etiķetes izskats un izvietojums uz pudeles iekļaujas virknē formu, ko patērētājs parasti var redzēt tirgū. Tādējādi, kā būtībā izriet no apstrīdētā lēmuma 17.–25. punkta, tā kā šī etiķete it nemaz nav būtiski atšķirīga no nozarē pastāvošajām normām vai ieražām, tā ir tikai jau pastāvošo formu iespējams variants.
66 Kā pamatoti konstatēja Apelācijas padome, konkrēti, apstrīdētā lēmuma 23. un 26. punktā, lai uztvertu atšķirības starp etiķeti, uz ko attiecas strīdīgais apzīmējums, un citām tirgū parasti sastopamajām etiķešu formām, ir jāveic uzmanīga pārbaude, ko attiecīgo preču vidusmēra patērētājs neveiks. Tādējādi minētās atšķirības nepiesaistīs patērētāja uzmanību, un viņš tās neiegaumēs kā atšķirtspējīgu apzīmējumu (skat. iepriekš 37. un 41. punktā minēto judikatūru).
67 Jebkurā gadījumā ar vienkāršu atšķirību no nozares normām vai ieražām nepietiek, lai pierādītu strīdīgā apzīmējuma atšķirtspēju (spriedums, 2020. gada 13. maijs, Pinuma forma uz pudeles, T‑172/19, nav publicēts, EU:T:2020:202, 55. punkts).
68 Otrkārt, kā izriet no apstrīdētā lēmuma 18., 19., 22. un 27. punkta, un kā to pamatoti apgalvo EUIPO, vidusmēra patērētāji sagaida, ka uz etiķetes ir norādīta informācija par attiecīgajām precēm, tostarp, norāde par to komerciālo izcelsmi, un nevis, ka tā pati par sevi, proti, bez jebkādiem grafiskiem vai attēlojošiem elementiem norāda šo preču izcelsmi. Turklāt prasītāja atzīst, ka uz etiķetes tiks izvietoti vārdiski elementi (skat. iepriekš 60. punktu). Patērētāji varētu uztvert etiķeti arī kā estētisku apdari. Nepastāvot informācijai, kas pievērš patērētāju uzmanību faktam, ka šis apzīmējums ir paredzēts, lai norādītu attiecīgo preču izcelsmi, viņi nevarēs iedomāties, ka attiecīgā apzīmējuma mērķis ir apzīmēt konkrētu ražotāju, un nepievērsīs tam īpašu uzmanību (skat. pēc analoģijas spriedumus, 2002. gada 9. oktobris, Glaverbel/ITSB (Stikla plāksnes virsma), T‑36/01, EU:T:2002:245, 28. punkts un 2018. gada 21. novembris, Bopp/EUIPO (Vienādmalu astoņstūra atveidojums), T‑460/17, nav publicēts, EU:T:2018:816, 63. punkts).
69 Līdz ar to strīdīgais apzīmējums nevar apzīmēt attiecīgo preču izcelsmi. Tādēļ tam nepiemīt vajadzīgā minimālā atšķirtspēja.
70 Šo secinājumu neatspēko prasītājas argumenti.
71 Pirmkārt, prasītāja nav pierādījusi, ka vidusmēra patērētājs uztvertu etiķeti kā tādu, kas izraisa asociāciju ar bīskapa mitru, kas būtu viens no elementiem, lai to izceltu uz nozarē pastāvošo normu un ieražu fona. Pirmām kārtām, atšķirībā no minētās etiķetes bīskapa mitrai parasti ir divas smailes – viena ir priekšā un otra – aizmugurē. Otrām kārtām, tieši patērētājiem visā Savienības mērogā būtu jāuztver etiķetes kā bīskapa mitras nozīme. Taču mitra ar smailiem galiem parasti ir daļa no katoļu un anglikāņu baznīcas, kā arī citu – mazāk izplatītu – baznīcu bīskapu apģērba. Tā netiek izmantota pareizticīgo vai evaņģēliskajās baznīcās, kuras gan ir plaši izplatītas vairākās dalībvalstīs. Katrā ziņā prasītāja tiesas sēdē precizēja, ka tam, ka patērētāji atpazīst etiķeti kā tādu, kas norāda uz mitru, nav nozīmes.
72 Otrkārt, Apelācijas padomes konstatējums apstrīdētā lēmuma 20. punktā, ka būtībā patērētāji varētu nepamanīt, ka etiķetes smailajam galam nav saskarsmes ar pudeles augšējo daļu atkarībā no veida, kā viņi tur pudeli, kad patērē tās saturu, ir jāinterpretē, ņemot vērā iepriekš 37. un 41. punktā minēto judikatūru, kas atgādināta un piemērota konkrēti apstrīdētā lēmuma 12., 22., 23. un 26. punktā, saskaņā ar kuru konkrētā sabiedrības daļa, kas ir samērā informēta un uzmanīga, parasti nepievērš īpašu uzmanību, pērkot attiecīgās preces, līdz ar to aplūkotā etiķete, kā arī veids, kādā tā ir izvietota uz pudeles, nepiesaistīs tās uzmanību. Tāpat Apelācijas padome nav konstatējusi, ka neviens no patērētājiem neuztvertu šo elementu. Tādēļ tā tikai pieminēja iespēju, ka samērā uzmanīgs patērētājs varētu nepamanīt šo īpatnību, ja viņš tur pudeli noteiktā veidā. Šādu situāciju nevar izslēgt, jo pudeli var turēt gan tās apakšdaļā, gan augšdaļā, pat ja šī situācija var rasties reti.
73 Turklāt no apstrīdētā lēmuma un konkrēti no tā 17.–19. punkta, 21., 22. un 27. punkta skaidri izriet, ka šo etiķetes īpašo iezīmi patērētāji neuztvers kā elementu, kas tai var piešķirt atšķirtspēju. Pirmkārt, tā ir tikai neliela estētiska vai dekoratīva variācija salīdzinājumā ar tirgū pieejamajām formām. Otrkārt, vidusmēra patērētāji sagaida, ka uz etiķetes ir norādīta informācija par attiecīgajām precēm, tostarp, norāde par to komerciālo izcelsmi, un nevis, ka tā pati par sevi, proti, bez jebkādiem grafiskiem vai attēlojošiem elementiem norāda šo preču izcelsmi. Līdz ar to apstrīdētā lēmuma 20. punktā norādītais pamatojums patiesībā bija lieks.
74 Treškārt, lai gan apstrīdētā lēmuma 24. un 27. punktā ietvertais pamatojums saistībā ar apgalvoto attiecīgās etiķetes pilēšanas aizturēšanas funkciju nav pārliecinošs, kā to turklāt atzīst EUIPO, tas katrā ziņā ir lieks. No iepriekš minētā izriet ne tikai tas, ka citi apstrīdētajā lēmumā norādītie iemesli ir pietiekami, lai pamatotu strīdīgā apzīmējuma atšķirtspējas neesamību, bet attiecīgo konstatējumu ievadvārdi ir “tāpat” vai pat “vai pat”, kas apstiprina to otršķirīgo nozīmi Apelācijas padomes argumentācijā. No tā izriet, ka prasītājas argumenti, ar kuriem tā apstrīd šo pamatojumu, ir jānoraida, jo šajā lietā tie nav efektīvi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 29. janvāris, Vinos de Arganza/EUIPO – Nordbrand Nordhausen (“ENCANTO”), T‑239/19, nav publicēts, EU:T:2020:12, 51. punkts).
75 Attiecīgo preču patērētāji neuztvers strīdīgo apzīmējumu kā tādu, kas apzīmē to komerciālo izcelsmi, līdz ar to šim apzīmējumam nav minimālas atšķirstpējas Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
76 Konstatējums par minimālas atšķirtspējas neesamību šīs tiesību normas izpratnē ir vēl jo vairāk pareizs tādēļ, ka strīdīgo apzīmējumu – vēl bez aplūkotās etiķetes – veido tumša pudele un tās vāciņš, kuru pavisam ierasto raksturu uz nozarē pastāvošās normas, ko ir pierādījusi Apelācijas padome, fona prasītāja nav apstrīdējusi. Līdz ar to strīdīgais apzīmējums ir tikai tirgū pieejamo noformējuma formu variants.
77 No visa iepriekš minētā izriet, ka prasītāja nav pierādījusi, ka strīdīgais apzīmējums būtiski atšķiras no nozarē pastāvošajām normām vai ieražām tirgū, ko raksturo liela iepakojuma formu dažādība. Līdz ar to trešās daļas otrais iebildums arī ir jānoraida.
78 No iepriekš minētā izriet, ka vienīgais pamats un tātad visa prasība kopumā ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
79 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar EUIPO prasījumiem.
Pamatojoties uz iepriekšminēto,
VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta)
nospriež:
1) Prasību noraidīt.
2) Brasserie St Avold atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Collins | Kreuschitz | Steinfatt |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2020. gada 25. novembrī.
[Paraksti]