CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2009. gada 7. oktobrī

Lieta F‑101/08

Spyridon Pappas

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Pensijas – Tiesību uz pensiju, kas iegūtas pirms darba uzsākšanas Kopienu dienestā, pārnešana uz Kopienu sistēmu – Atsaukšana – Pieņemamība – Atvaļināšana dienesta interesēs – Pensijas apmērs

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru S. Pappas lūdz, pirmkārt, atcelt Komisijas 2008. gada 6. februāra lēmumu, ar ko ir noteiktas prasītāja tiesības uz izdienas pensiju, otrkārt, atcelt Komisijas 2003. gada 27. februāra lēmumu, ar kuru tika atsaukta 2000. gada 23. oktobra vēstule, kurā Kopienas pensijas izdienas gadi pēc tiesību, ko viņš ieguva tostarp kā Grieķijas Valsts padomes loceklis, pārnešanas uz Kopienu pensiju sistēmu tika noteikti par 18 gadiem un 10 dienām, no vienas puses, un ar kuru šī izdienas pensija tika noteikta par 15 gadiem 2 mēnešiem un 21 dienu, no otras puses, treškārt, atcelt citu Komisijas 2003. gada 27. februāra lēmumu, ar kuru, no vienas puses, tika atsaukta 2001. gada 7. septembra vēstule, kurā Kopienas pensijas izdienas gadi pēc tiesību, ko viņš ieguva tostarp kā advokāts Grieķijā, pārnešanas uz Kopienu pensiju sistēmu tika noteikti par 2 gadiem 4 mēnešiem un 2 dienām un, no otras puses, ar kuru šī izdienas pensija tika noteikta par 1 gadu 10 mēnešiem un 15 dienām

Nolēmums Prasību noraidīt. Prasītājs atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Pārsūdzība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Termiņi – Termiņa sākums

(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts)

2.      Ierēdņi – Pensijas – Tiesību uz pensiju iegūšana

(Civildienesta noteikumu 50. pants)

1.      Lai lēmums būtu atbilstoši paziņots Civildienesta noteikumu izpratnē, jābūt paziņotam tā adresātam un tam ir bijis jābūt iespējai atbilstoši iepazīties ar tā saturu.

Iestādei, kas atsaucas uz termiņa nokavējumu, kurš noteikts Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktā, saskaņā ar kuru sūdzības ir jāiesniedz trīs mēnešu laikā, sākot no “dienas, kad par lēmumu paziņo attiecīgajai personai, bet nekādā gadījumā ne vēlāk kā no dienas, kad persona šo paziņojumu ir saņēmusi, ja pasākums attiecas uz noteiktu personu”, ir jāsniedz pierādījumi par datumu, sākot no kura sākās iepriekš minētais termiņš.

Ja pierādījums, ka lēmuma adresāts ir lietderīgi iepazinies ar tā saturu, nevar izrietēt no vienkāršām norādēm, tad citi apstākļi bez formālas minētā lēmuma paziņošanas, tādi kā saņēmēja e‑pasts, no kura izriet, ka viņš ir lietderīgi iepazinies ar lēmumu, var būt par šādu pierādījumu.

(skat. 41.–44. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1976. gada 15. jūnijs, 5/76 Jänsch/Komisija, Recueil, 1027. lpp., 10. punkts; 1980. gada 5. jūnijs, 108/79 Belfiore/Komisija, Recueil, 1769. lpp., 7. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1993. gada 8. jūnijs, T‑50/92 Fiorani/Parlaments, Recueil, II‑555. lpp., 16. punkts; 1997. gada 3. jūnijs, T‑196/95 H/Komisija, Recueil FP, I‑A‑133. un II‑403. lpp., 32.–35. punkts; 2002. gada 27. septembris, T‑254/01 Di Pietro/Revīzijas palāta, Recueil FP, I‑A‑177. un II‑929. lpp., 25.–27. punkts.

Civildienesta tiesa: 2007. gada 20. aprīlis, F‑13/07 L/EMA, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 29.–32. punkts; 2007. gada 25. aprīlis, F‑71/06 Lebedef-Caponi/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 34. punkts.

2.      No Civildienesta noteikumu 50. panta pēdējās daļas formulējuma skaidri izriet, ka tiesības uz pensiju pienākas A 1 un A 2 pakāpes ierēdņiem, kuri ir atvaļināti dienesta interesēs, tiem nepiemērojot jauno Civildienesta noteikuma VIII pielikuma 9. pantā paredzēto samazinājumu, ar nosacījumu, ka, beidzoties periodam, kura laikā ir tiesības saņemt 50. punktā minēto kompensāciju, ierēdnis ir sasniedzis 55 gadu vecumu.

50. panta pēdējā daļa ir jāinterpretē gramatiski vēl jo vairāk tāpēc, ka, pirmkārt, šai tiesību normai ir izņēmuma raksturs attiecībā pret vispārējām tiesību normām par izdienas pensijas aprēķināšanu un tātad tā ir šauri interpretējama, un, otrkārt, tiesību normas, kurās ir noteiktas tiesības uz finanšu pabalstiem, ir šauri interpretējamas.

(skat. 62., 64. un 65. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2003. gada 18. septembris, T‑211/02 Lebedef u.c./Komisija, Recueil FP, I‑A‑211. un II‑1037. lpp., 38. punkts un tajā minētā judikatūra; 2004. gada 16. decembris, T‑11/02 Pappas/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑381. un II‑1773. lpp., 53. punkts.

Civildienesta tiesa: 2006. gada 14. decembris, F‑10/06 André/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑183. un II‑A‑1‑755. lpp., 34.–36. punkts.