Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 29. martā iesniedza Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD) (Portugāle) – VX/Autoridade Tributária e Aduaneira

(Lieta C-224/21)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD)

Pamatlietas puses

Prasītājs: VX

Atbildētāja: Autoridade Tributária e Aduaneira

Prejudiciālie jautājumi

Vai LESD 63. pants saistībā ar LESD 65. panta 1. punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā dalībvalsts nodokļu režīms saistībā ar tiešo nodokli, ar kuru tiek aplikti fizisko personu ienākumi un kurā attiecībā uz nodokļu maksātājiem nerezidentiem un ienākumiem no kapitāla pieauguma no nekustamā īpašuma, kas gūts, pārdodot nekustamos īpašumus, kas atrodas šajā dalībvalstī, vienlaicīgi pastāv divi tiesiskie regulējumi, vienā no tiem i) piemērojot īpašu vienotu 28 % likmi visiem ienākumiem no kapitāla pieauguma (tax base [nodokļa bāze]), kas aprēķināti atbilstoši vispārējiem šādu ienākumu noteikšanas noteikumiem (kvantitatīvā noteikšana, quantum), savukārt otrā ii) piemērojot uz rezidentiem attiecināmu režīmu, saskaņā ar kuru, pēc tam, kad atbilstoši šiem pašiem vispārējiem noteikumiem ir aprēķināti ienākumi no kapitāla pieauguma, tiek ņemta vērā (tax base) vienīgi puse no šiem ienākumiem (50 %) un šie ienākumi (50 % apmērā no kapitāla pieauguma) obligāti ir jāakumulē (palielinot, saskaitot) ar pārējiem ienākumiem, kurus nodokļu maksātājs attiecīgajā gadā guvis visā pasaulē, lai vēlāk noteiktu nodokļu likmi, kas saskaņā ar vispārēju rezidentiem piemērojamu skalu ir piemērojama visiem šiem ienākumiem (progresīvas likmes pa daļām robežās no 14.5 % līdz 48 %, kuras gadījumā, ja kopējais ienākumu apmērs pārsniedz noteiktus sliekšņus, var tikt palielinātas par likmi, kas nepārsniedz 5 %), šī nodokļu likme nerezidentu gadījumā tiktu piemērota vienīgi minētajiem ieņēmumiem, proti, ieņēmumiem no kapitāla pieauguma no nekustamā īpašuma, kas tiktu ņemti vērā 50 % apmērā (savukārt rezidentu gadījumā šādi aprēķināta likme tiktu piemērota šiem ienākumiem, kā arī visiem pārējiem attiecīgajā gadā gūtajiem ienākumiem)?

Jānorāda, ka nodokļu maksātājam nerezidentam ienākumu deklarācijā, kura tam katrā ziņā ir jāiesniedz dalībvalstī (Portugālē), ir jāizvēlas viens vai otrs no iespējamajiem režīmiem, neatkarīgi no tā, vai viņš izvēlas tikt aplikts ar nodokli atbilstoši vispārējam nerezidentu režīmam [izklāstīts iepriekš i) punktā], vai tikt aplikts ar nodokli atbilstoši režīmam, kas piemērojams rezidentiem [izklāstīts iepriekš ii) punktā], un viena no šīm divām iespējām ir jāatzīmē ienākumu deklarācijā. Jāpiebilst, ka pienākums iesniegt deklarāciju nerezidentiem (ienākumu deklarācijas iesniegšana, 3. modelis) pastāvēja vēl pirms grozījumu veikšanas tiesību aktos, oficiālajā minētās deklarācijas modelī iekļaujot iespēju izvēlēties režīmu, kas piemērojams rezidentiem.

Jānorāda, ka, izvēloties aplikt ar nodokli saskaņā ar režīmu, kas piemērojams rezidentiem, nerezidentam (šajā pašā deklarācijā) ir jānorāda kopējā visu to ienākumu summa, ko viņš gada laikā ir guvis visā pasaulē.

Vai LESD 63. pants saistībā ar LESD 65. panta 1. punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā dalībvalsts nodokļu režīms saistībā ar tiešo nodokli, ar kuru tiek aplikti fizisko personu ienākumi un saskaņā ar kuru, lai gan a) rezidentu gadījumā ienākumi no kapitāla pieauguma, tos samazinot par 50 % (tax base), obligāti tiek akumulēti ar pārējiem ienākumiem, kurus nodokļu maksātājs tajā pašā gadā guvis visā pasaulē (bez opting out [atsacīšanās] iespējas), tādējādi nosakot kopējos rezidenta ienākumus gadā, kuriem tiek piemērotas vispārējā skalā ietvertās progresīvās nodokļu likmes pa daļām (pēc personiskajiem samazinājumiem un atskaitījumiem), b) nerezidentu gadījumā tiek piemērota īpaša vienota likme kopējiem ienākumiem no kapitāla pieauguma (tax base) (pēc tam, kad minēto ienākumu summa ir noteikta atbilstoši tiem pašiem noteikumiem, kas piemērojami rezidentiem)?

Ir jānorāda, ka a) gadījumā progresīvās likmes ir noteiktas robežās no 14,5 % līdz 48 %, un maksimālā robežlikme var tikt palielināta ne vairāk kā par 5 %, ja kopējā ienākumu summa pārsniedz noteiktu slieksni, savukārt b) gadījumā īpašā likme ir 28 %.

____________