CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(pirmā palāta)

2011. gada 4. aprīlī


Lieta F‑45/10


AO

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Disciplinārsods – Atstādināšana no amata – Reglamenta 35. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 2. punkta a) apakšpunkts – Prasība, kas ir daļēji acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota

Priekšmets Prasība, kura celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas EAEK līgumam ir piemērojams saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar kuru AO lūdz atcelt Komisijas 2009. gada 23. jūlija lēmumu, ar kuru viņam no 2009. gada 15. augusta kā sods ir noteikta atstādināšana no amata bez pensijas tiesību samazināšanas

Nolēmums: Prasību noraidīt kā daļēji acīmredzami nepieņemamu un daļēji acīmredzami nepamatotu. Prasītājs atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Prasība Civildienesta tiesā – Iespēja pēc būtības noraidīt prasību, iepriekš nelemjot par atbildētājas izvirzīto iebildi par nepieņemamību

2.      Ierēdņi – Psiholoģiska vardarbība – Jēdziens – Rīcība ar mērķi diskreditēt ieinteresēto personu vai pasliktināt tās darba apstākļus

(Civildienesta noteikumu 12.a panta 3. punkts)

1.      Savienības tiesa, ņemot vērā katras lietas apstākļus, ir tiesīga izvērtēt, vai pareiza tiesvedība attaisno pēc būtības noraidīt prasību, iepriekš nelemjot par atbildētājas celto iebildi par nepieņemamību.

(skat. 34. punktu)

Atsauces

Civildienesta tiesa: 2008. gada 8. aprīlis, F‑134/06 Bordini/Komisija, 56. punkts; 2000. gada 28. oktobris, F‑113/05 Kay/Komisija, 31. punkts un tajā minētā judikatūra.

2.      Civildienesta noteikumu 12.a panta 3. punktā psiholoģiska uzmākšanās [vardarbība] ir definēta kā “nepiedienīga rīcība”, kuras pierādīšanai ir nepieciešams, lai būtu izpildīti divi kumulatīvi nosacījumi. Pirmais nosacījums ir saistīts ar to, ka pastāv fiziska rīcība, mutiska vai rakstu valoda, žesti vai cita rīcība, kura ir “pastāvīga, atkārtojas vai ir sistemātiska”, kas nozīmē, ka psiholoģiska uzmākšanās [vardarbība] ir jāsaprot kā process, kas noteikti turpinās laikā un kas saistīts ar atkārtotām vai turpinātām darbībām, kuras ir “tīšas”. Otrais nosacījums, kas no pirmā ir nošķirts ar saikli “un”, paredz, ka šī fiziskā rīcība, mutiskā vai rakstu valoda, žesti vai cita rīcība rada kaitējumu jebkuras personas personībai, cieņai vai fiziskai vai psiholoģiskai integritātei. Tā kā apstākļa vārds “tīša” ir saistīts ar pirmo, nevis ar otro nosacījumu, var izdarīt divus secinājumus. Pirmkārt, Civildienesta noteikumu 12.a panta 3. punktā paredzētajai fiziskajai rīcībai, mutiskajai vai rakstu valodai, žestiem vai citai rīcībai ir jābūt brīvprātīgai, kas no šīs normas piemērošanas izslēdz rīcību, kura ir notikusi nejauši. Otrkārt, netiek savukārt prasīts, ka šai fiziskajai rīcībai, mutiskajai vai rakstu valodai, žestiem vai citai rīcībai ir jābūt izdarītai ar nodomu radīt kaitējumu personas personībai, cieņai vai fiziskai vai psiholoģiskai integritātei. Citiem vārdiem sakot, psiholoģiska uzmākšanās [vardarbība] Civildienesta noteikumu 12.a panta 3. punkta nozīmē var pastāvēt, kaut arī ietekmētājam nav bijis nodoma diskreditēt cietušo vai apzināti pasliktināt viņa darba apstākļus. Pietiek vien ar to, ka šī rīcība, kas ir īstenota labprātīgi, objektīvi ir radījusi šādas sekas.

(skat. 37. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2008. gada 9. decembris, F‑52/05 Q/Komisija, 135. punkts, spriedums pārsūdzēts Eiropas Savienības Vispārējā tiesā, lieta T‑80/09 P.