Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 27. aprīlī iesniedza Sąd Okręgowy w Krakowie (Polija) – BC, DC/X

(Lieta C-269/21)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Okręgowy w Krakowie

Pamatlietas puses

Prasītāji: BC, DC

Atbildētājs: X

Prejudiciālie jautājumi

Vai Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk tekstā – “LES”) 2. pants un 19. panta 1. punkts, kā arī LES 6. panta 1. līdz 3. punkts, saistībā ar Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 47. pantu, ir jāsaprot tādējādi, ka:

a)    par tiesību aktos noteiktu tiesu Savienības tiesību izpratnē nav uzskatāma tiesa, kuras sastāvā ir persona, kas iecelta šīs tiesas tiesneša amatā procedūrā, kurā nepiedalījās tiesnešu pašpārvaldes struktūras, kuru amatos lielākajā daļā gadījumu tiesneši tika ir iecelti neatkarīgi no izpildvaras vai likumdošanas varas, situācijā, kad, ņemot vērā dalībvalsts konstitucionālo mantojumu, tādas tiesnešu pašpārvaldes struktūras dalība, kas atbilst šīm prasībām, ir obligāta tiesneša iecelšanā amatā, ņemot vērā institucionālo un strukturālo kontekstu, kā arī ievērojot, ka:

-    atzinums par kandidatūru tiesneša amatam bija jāsniedz tiesas kolēģijai, proti, iestādei, kura ir nodibināta tādējādi, ka tajā esošo personu vairākumu veido izpildvaras pārstāvja, t.i. tieslietu ministra-ģenerālprokurora, ieceltās personas;

–    pašreizējā Krajowa Rada Sądownictwa [Valsts tiesu padome], kas tika iecelta pretēji Polijas konstitucionālajām un likumu normām, nav neatkarīga iestāde un tajā nav tiesnešu pārstāvju, kuri tajā būtu iecelti tajā neatkarīgi no izpildvaras un likumdošanas varas, tādējādi valsts tiesību aktos paredzētais lūgums iecelt tiesneša amatā faktiski nav ticis iesniegts;

–    iecelšanas amatā procedūras dalībniekiem nebija tiesību vērsties tiesā LES 2. panta un 19. panta 1. punkta, kā arī LES 6. panta 1. līdz 3. punkta, saistībā ar Pamattiesību hartas 47. pantu, izpratnē.

b)    prasībām par neatkarīgu tiesu, kas noteikta tiesību aktos, neatbilst tāda tiesa, kuras sastāvā ir persona, kas iecelta šīs tiesas tiesneša amatā procedūrā, kura bija atkarīga no izpildvaras patvaļīgas iekaukšanās un nepiedalījās tiesnešu pašpārvaldes struktūras, kuru amatos lielākajā daļā gadījumu tiesneši ir iecelti neatkarīgi no izpildvaras vai likumdošanas varas, vai cita iestāde, kas nodrošina objektīvu kandidāta novērtēšanu, ņemot vērā to, ka tiesnešu pašpārvaldes struktūru vai tādas iestādes dalība, kas ir neatkarīga no izpildvaras un likumdošanas varas un nodrošina objektīvu kandidāta novērtēšanu tiesneša iecelšanas procedūrā, Eiropas tiesību tradīcijā, uz kuru balstās LES un Hartas noteikumi un kas veido Eiropas Savienības kā tiesiskas Savienības pamatus, ir nepieciešama, lai uzskatītu, ka valsts tiesa garantē obligāto efektīvas tiesību aizsardzības tiesā pakāpi lietās, uz kurām attiecas Savienības tiesības, tādējādi nodrošinot varas dalīšanas, varas līdzsvarošanas un tiesiskuma principus;

Vai LES 2. pants un 19. panta 1. punkts, saistībā ar Hartas 47. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka situācijā, kad tiesas sastāvā ir persona, kas iecelta tiesneša amatā 1. punktā aprakstītajos apstākļos:

a)    nepieļauj tādu valsts tiesību aktu piemērošanu, kurās šādas personas iecelšanas amatā likumības pārbaude ir nodota tikai tādas Sąd Najwyższy [Augstākās tiesas] palātas kompetencē, ko veido vienīgi personas, kuras ir ieceltas tiesneša amatā 1. punktā aprakstītajos apstākļos, un kurās vienlaikus ir noteikts pienākums atstāt iebildes pret personas iecelšanu tiesneša amatā bez izskatīšanas, ņemot vērā institucionālo un sistēmisko kontekstu;

b)     prasa veikt tādu valsts tiesību aktu interpretāciju, kas ļautu tiesai pēc tās iniciatīvas atstatīt šādu personu no lietas izskatīšanas, pamatojoties – pēc analoģijas – uz noteikumiem par tiesneša, kurš nav spējīgs spriest (iudex inhabilis), atstatīšanu, lai nodrošinātu Eiropas tiesību efektivitāti.

____________