CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(pirmā palāta)

2011. gada 5. jūlijā

Lieta F‑73/10

Angel Coedo Suárez

pret

Eiropas Savienības Padomi

Civildienests – Ierēdņi – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Netieši izteikts lēmums noraidīt prasību par zaudējumu atlīdzību, kam seko tiešs lēmums noraidīt minēto prasību – Novēlota iepriekšēja sūdzība par netiešu noraidošo lēmumu – Nepieņemamība

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas ir piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, un ar kuru Coedo Suárez k‑gs lūdz, pirmkārt, atcelt Padomes 2009. gada 26. oktobra lēmumu, ar kuru ir noraidīts viņa 2009. gada 3. jūnija pieteikums par šīs iestādes radīto zaudējumu atlīdzības piešķiršanu, otrkārt, atcelt Padomes 2010. gada 26. maija lēmumu, ar kuru ir noraidīta sūdzība par minēto lēmumu, un, treškārt, piespriest Padomei atlīdzināt viņa norādīto ciesto materiālo un morālo kaitējumu

Nolēmums      Prasību noraidīt kā nepieņemamu. Padome atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Pārsūdzība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Noteiktā termiņā neapstrīdēts netiešs lēmums noraidīt lūgumu – Vēlāks tiešs lēmums – Apstiprinošs akts

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

2.      Ierēdņi – Pārsūdzība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Termiņi – Absolūts raksturs – Noilgums – Atvainojama maldība – Jēdziens

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants; Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

3.      Procedūra – Tiesāšanās izdevumi – Izdevumi – Taisnīguma prasību ņemšana vērā – Piespriešana lietas dalībniekam, kam spriedums ir labvēlīgs, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus

(Civildienesta tiesas Reglamenta 87. panta 2. punkts un 88. pants; Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkts)

1.      Pieteikuma tiešam noraidījumam pēc netieša lēmuma par šī paša pieteikuma noraidīšanu pieņemšanas ir tikai apstiprinošs raksturs, kas neļauj ieinteresētajam ierēdnim uzsākt pirmstiesas procedūru, atjaunojot termiņu sūdzības iesniegšanai. Turklāt, lai gan Civildienesta noteikumu 91. panta 3. punkta otrajā ievilkumā ir paredzēts, ka, ja sūdzība noraidīta ar tiešu lēmumu, kas pieņemts pēc netieša lēmuma, bet pārsūdzības termiņā, termiņš tiek atjaunots, šis noteikums attiecas tikai uz pārsūdzības termiņiem, kas ir sākušies attiecībā uz lēmumu, ar ko ir noraidīta sūdzība, un nav piemērojams pārsūdzības termiņam, kas ir sācies attiecībā uz lēmumu, ar ko ir noraidīts pieteikums. Civildienesta noteikumu 91. panta 3. punkta otrais ievilkums ir īpašs pārsūdzības termiņu aprēķināšanas noteikums, kas ir jāinterpretē gramatiski un šauri.

(skat. 37. un 38. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2000. gada 17. novembris, T‑200/99 Martinelli/Komisija, 11. punkts un tajā minētā judikatūra.

Eiropas Savienības Vispārējā tiesa: 2010. gada 8. jūlijs, T‑368/09 P Sevenier/Komisija, 28.–30. punkts.

Civildienesta tiesa: 2009. gada 8. jūlijs, F‑62/08 Sevenier/Komisija, 33.–40. punkts; 2011. gada 10. maijs, F‑59/10 Barthel u.c./Tiesa, 25.–27. punkts.

2.      Civildienesta noteikumu 90. pantā paredzētie termiņi, kas ir ieviesti, lai nodrošinātu tiesisko attiecību skaidrību un drošību un novērstu jebkuru diskrimināciju vai patvaļību tiesvedībā, ir saistīti ar sabiedrisko kārtību un nav lietas dalībnieku vai tiesas lemšanas ziņā, kurai, arī pēc savas iniciatīvas, ir jāpārbauda, vai tie ir ievēroti.

Lai gan noteikumu par sūdzību un pārsūdzību termiņiem neievērošanas gadījumā prasību var nenoraidīt sakarā ar nepieņemamību tad, ja šī neievērošana ir notikusi atvainojamas ierēdņa maldības dēļ, tomēr atvainojamas maldības jēdziens var attiekties tikai uz ārkārtas apstākļiem, it īpaši tādiem, kuros iestāde būtu rīkojusies veidā, kas labticīgai personai, kura pierāda, ka ir rīkojusies ar parasti informētai peronai prasīto rūpību, – pats par sevi vai noteicošā mērā – var radīt apjukumu.

Šajā ziņā paziņojums par to, ka pieteikums, kas iesniegts atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktam, tiek izskatīts un ka attiecīgās iestādes dienesti vēl nav izdarījuši galīgu secinājumu, nerada nekādas tiesiskas sekas un ar to it īpaši nevar tikt pagarināti Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā paredzētie termiņi. Lietas dalībnieki nevar pēc savas vēlēšanās pagarināt Civildienesta noteikumos noteiktos termiņus, jo tie ir saistīti ar sabiedrisko kārtību un to strikta ievērošana nodrošina tiesisko situāciju skaidrību un drošību.

Turklāt Savienības tiesiskā regulējuma par procesuālajiem termiņiem šaura piemērošana, kas atbilst tiesiskās drošības prasībai un vajadzībai novērst jebkuru diskrimināciju vai jebkuru patvaļību tiesvedībā, nekādā mērā neietekmē tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā. Tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu, kas ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu ir atzītas Savienības tiesību sistēmā, nav šķērslis, lai būtu paredzēts termiņš prasības celšanai tiesā.

(skat. 34., 40., 41. un 43. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1965. gada 17. jūnijs, 43/64 Müller/Padome; 1972. gada 17. februāris, 40/71 Richez‑Parise/Komisija, 8. un 9. punkts; 1987. gada 1. aprīlis, 257/85 Dufay/Parlaments, 10. punkts; 2000. gada 29. jūnijs, C‑154/99 P Politi/Fondation européenne pour la formation, 15. punkts; 2002. gada 17. maijs, C‑406/01 Vācija/Parlaments un Padome, 20. punkts un tajā minētā judikatūra; 2007. gada 18. janvāris, C‑229/05 P PKK un KNK/Padome, 101. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2003. gada 10. aprīlis, T‑186/01 Robert/Parlaments, 54. punkts; 2004. gada 2. marts, T‑14/03 Di Marzio/Komisija, 40. punkts; 2009. gada 15. janvāris, T‑306/08 P Braun-Neumann/Parlaments, 36. punkts.

Civildienesta tiesa: 2009. gada 11. jūnijs, F‑72/08 Ketselidis/Komisija, 52. punkts; 2010. gada 12. maijs, F‑13/09 Peláez Jimeno/Parlaments, 18. punkts.

3.      Atbilstoši tās Reglamenta 87. panta 2. punktam, ja to prasa taisnīgums, Civildienesta tiesa var nolemt, ka lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt izdevumus tikai daļēji vai atbrīvo no šā pienākuma. Turklāt atbilstoši šī paša reglamenta 88. pantam lietas dalībniekam – pat tad, ja tam spriedums ir labvēlīgs, – var piespriest daļēji vai pat pilnībā atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to pamato tā rīcība, tostarp pirms tiesvedības ierosināšanas.

Izdevumu piespriešanu iestādei, lai gan tai spriedums ir labvēlīgs, it īpaši var pamatot ar tās rūpības trūkumu pirmstiesas procedūrā, ja, pirmkārt, tā ir ļāvusi beigties četru mēnešu termiņam, kas paredzēts Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktā, pirms tiek pieņemts tiešais lēmums, ar ko ir noraidīts attiecīgā ierēdņa iesniegtais pieteikums, un, otrkārt, attiecīgajā lēmumā nav vērsusi ieinteresētās personas uzmanību uz apstākli, ka netiešais noraidošais lēmums jau ir pieņemts un ka trīs mēnešu pārsūdzības termiņš ir sācies no šī pēdējā lēmuma.

(skat. 45., 47. un 48. punktu)

Atsauces

Civildienesta tiesa: 2006. gada 28. jūnijs, F‑27/05 Le Maire/Komisija, 53. punkts; Barthel u.c./Tiesa, minēts iepriekš, 33. un 34. punkts.