Lieta T‑628/20
Ryanair DAC
pret
Eiropas Komisiju
Vispārējās tiesas (desmitā palāta paplašinātā sastāvā) 2021. gada 19. maija spriedums
Valsts atbalsts – Spānija – Rekapitalizācijas pasākumi, kuru mērķis ir atbalstīt Spānijas tautsaimniecībai sistēmiski un stratēģiski svarīgus uzņēmumus, tiem saskaroties ar Covid‑19 pandēmiju – Lēmums necelt iebildumus – Valsts atbalsta pagaidu regulējums – Pasākums, kas ir paredzēts nopietnu traucējumu novēršanai kādas dalībvalsts tautsaimniecībā – Uz visu dalībvalsts tautsaimniecību vērsts pasākums – Nediskriminācijas princips – Pakalpojumu sniegšanas brīvība un brīvība veikt uzņēmējdarbību – Samērīgums – Kritērijs par atbalsta saņēmēju reģistrēšanu Spānijā – Atbalsta pozitīvās ietekmes ar tā negatīvo ietekmi uz tirdzniecības apstākļiem un uz neizkropļotas konkurences saglabāšanu neizsvēršana – LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts – Jēdziens “atbalsta shēma” – Pienākums norādīt pamatojumu
1. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Atbalsts, ko var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu – Atbalsts, kas paredzēts, lai novērstu nopietnus traucējumus dalībvalsts tautsaimniecībā – Atbalsta shēma, kuras mērķis ir izveidot Atbalsta fondu Spānijas ekonomikai stratēģiski svarīgu uzņēmumu maksātspējai, tiem saskaroties ar Covid‑19 pandēmiju – Finansējums, kas paredzēts Spānijā reģistrētiem nefinanšu uzņēmumiem – Ar iekšējo tirgu atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktam saderīgs atbalsts – Nediskriminācijas pilsonības dēļ principa pārkāpums – Neesamība
(LESD 18. panta pirmā daļa un 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts)
(skat. 25.–27. un 51. punktu)
2. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Atbalsts, ko var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu – Atbalsts, kas paredzēts, lai novērstu nopietnus traucējumus dalībvalsts tautsaimniecībā – Atbalsta shēma, kuras mērķis ir izveidot Atbalsta fondu Spānijas ekonomikai stratēģiski svarīgu uzņēmumu maksātspējai, tiem saskaroties ar Covid‑19 pandēmiju – Finansējums, kas paredzēts Spānijā reģistrētiem nefinanšu uzņēmumiem – Saderīguma ar iekšējo tirgu novērtēšana – Kritēriji – Atbalsta pasākuma mērķis – Atbalsta nepieciešamība – Atbalsta samērīgums
(LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts)
(skat. 28.–52. punktu)
3. Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Līguma noteikumi – Piemērošanas joma – Pakalpojumi transporta jomā LESD 58. panta 1. punkta izpratnē – Gaisa transporta pakalpojumi – Īpašs tiesiskais režīms
(LESD 56. pants, 58. panta 1. punkts un 100. panta 2. punkts)
(skat. 59. un 60. punktu)
4. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Atbalsts, ko var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu – Vērtējums, ņemot vērā LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu – Kritēriji – Atbalsta pozitīvās ietekmes izsvēršana ar tā negatīvo ietekmi uz tirdzniecības apstākļiem un uz neizkropļotas konkurences saglabāšanu – Neobligāts kritērijs
(LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts)
(skat. 66.–70. punktu)
5. Valsts atbalsts – Pārbaude, ko veic Komisija – Atbalsta shēma – Jēdziens – Vērtēšanas kritēriji – Tiesību normas, kurās paredzēti rekapitalizācijas pasākumi par labu valsts ekonomikai sistēmiski un stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem – Papildu valsts piemērošanas pasākumu neesamība – Atbalsta saņēmēju vispārēja un abstrakta definīcija – Nosacījumi – Pierādījums par shēmas būtisko elementu definīciju aktos, kas norādīti kā tās pamats
(LESD 107. panta 1. punkts un 108. panta 1. un 3. punkts; Padomes Regulas 2015/1589 1. panta d) punkts)
(skat. 75.–94. punktu)
6. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēta valsts atbalsta saderība ar iekšējo tirgu, nesākot formālu izmeklēšanas procedūru – Prasības, kuras ceļ ieinteresētās puses LESD 108. panta 2. punkta izpratnē – Prasības priekšmeta noteikšana – Prasība, lai nodrošinātu ieinteresēto pušu procesuālās tiesības – Pamati, kas var tikt izvirzīti – Šāda pamata autonoma satura neesamība konkrētajā lietā
(LESD 108. panta 2. punkts un 263. panta ceturtā daļa)
(skat. 112.–114. punktu)
7. Valsts atbalsts – Komisijas lēmums necelt iebildumus pret atbalsta shēmu – Pienākums norādīt pamatojumu – Piemērošanas joma – Konteksta un visu attiecīgo jomu reglamentējošo noteikumu ņemšana vērā
(LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 296. pants)
(skat. 117.–124. punktu)
Rezumējums
Spānijai stratēģiski svarīgo uzņēmumu, kuriem ir pagaidu grūtības Covid‑19 pandēmijas dēļ, maksātspējas atbalsta fonds atbilst Savienības tiesībām
Attiecīgais pasākums, kurš ir paredzēts rekapitalizācijas pasākumu veikšanai un kura budžets ir 10 miljardi EUR, ir valsts atbalsta shēma, bet ir samērīgs un nediskriminējošs
2020. gada jūlijā Spānija paziņoja Eiropas Komisijai atbalsta shēmu, kuras mērķis ir izveidot atbalsta fondu Spānijai tādu stratēģiski svarīgu uzņēmumu maksātspējas atbalstam, kuri saskārušies ar pagaidu grūtībām Covid‑19 pandēmijas dēļ. Minētais fonds ir pilnvarots veikt dažādus rekapitalizācijas pasākumus attiecībā uz Spānijā reģistrētiem uzņēmumiem, kuru galvenais darbības centrs ir Spānijā un kuri ir uzskatāmi par sistēmiski vai stratēģiski svarīgiem Spānijas tautsaimniecībā (1). Minētās atbalsta shēmas, kas finansēta no valsts līdzekļiem, budžets līdz 2021. gada 30. jūnijam tika noteikts 10 miljardu EUR apmērā.
Uzskatīdama, ka paziņotā shēma ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, Komisija to izvērtēja, ņemot vērā savu 2020. gada 19. marta paziņojumu “Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid‑19 uzliesmojuma situācijā” (2). Ar 2020. gada 31. jūlija lēmumu Komisija paziņoto shēmu atzina par saderīgu ar iekšējo tirgu atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktam (3). Atbilstoši šim noteikumam atbalsts, kas paredzēts, lai novērstu nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā, noteiktos apstākļos ir uzskatāms par saderīgu ar iekšējo tirgu.
Aviosabiedrība Ryanair cēla prasību par šī lēmuma atcelšanu, kuru Vispārējās tiesas desmitā palāta paplašinātā sastāvā tomēr noraidīja. Šajā kontekstā tā pārbauda valsts atbalsta shēmas, kas pieņemta ar nolūku risināt Covid–19 pandēmijas sekas, saderīgumu ar iekšējo tirgu no LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta aspekta (4). Vispārējā tiesa turklāt precizē saikni starp valsts atbalsta jomas noteikumiem un nediskriminācijas pilsonības dēļ principu, kas nostiprināts LESD 18. panta pirmajā daļā, kā arī “atbalsta shēmas” jēdzienu Regulas 2015/1589 1. panta d) punkta izpratnē (5).
Vispārējās tiesas vērtējums
Pirmkārt, Vispārējā tiesa pārbauda Komisijas lēmumu saistībā ar nediskriminācijas principu, pārbaudot, vai atšķirīgā attieksme, kas ieviesta ar attiecīgo atbalsta shēmu, ciktāl tā attiecas tikai uz Spānijā reģistrētiem uzņēmumiem, kuru galvenais darbības centrs ir Spānijā, ir attaisnota ar likumīgu mērķi un vai tā ir nepieciešama, piemērota un samērīga tā sasniegšanai. Vispārējā tiesa vērtē arī LESD 18. panta pirmās daļas nozīmi, ar kuru, piemērojot Līgumus un neskarot tajos paredzētos īpašos noteikumus, ir aizliegta jebkāda diskriminācija pilsonības dēļ. Tā kā Vispārējā tiesa uzskata, ka LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts ir viens no Līgumos paredzētajiem īpašajiem noteikumiem, tā pārbauda, vai attiecīgo shēmu atbilstoši šai normai var atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.
Šajā ziņā Vispārējā tiesa atzīst, pirmkārt, ka attiecīgās shēmas mērķis atbilst LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā izvirzītajiem nosacījumiem, jo tas tik tiešām ir novērst Covid‑19 pandēmijas radītos būtiskos traucējumus Spānijas tautsaimniecībā. Turklāt Vispārējā tiesa piebilst, ka atbalsta saņēmēju stratēģiskās un sistēmiskās nozīmes kritērijs labi atspoguļo attiecīgā atbalsta mērķi.
Otrkārt, Vispārējā tiesa konstatē, ka attiecīgās shēmas attiecināšana tikai uz nefinanšu uzņēmumiem, kuriem ir sistēmiska vai stratēģiska nozīme Spānijas tautsaimiecībā, kuri ir reģistrēti Spānijā un kuru galvenais darbības centrs ir tās teritorijā, ir gan piemērota, gan vajadzīga, lai sasniegtu mērķi novērst nopietnus traucējumus Spānijas tautsaimniecībā. Vispārējā tiesa uzskata, ka gan shēmas atbalsttiesīguma kritēriji, gan atbalsta piešķiršanas noteikumi, kas izpaužas kā Spānijas valsts pagaidu dalība attiecīgo uzņēmumu kapitālā, gan minētajā shēmā paredzētie ex post ierobežojumi atbalsta saņēmējiem (6) liecina par Spānijas vēlmi atbalstīt Spānijas ekonomikā patiesi un ilgtspējīgi iesaistītos uzņēmumus. Šī pieeja atbilst shēmas mērķim novērst nopietnus traucējumus Spānijas tautsaimniecībā, lai panāktu tās attīstību vidējā un ilgtermiņā.
Attiecībā uz atbalsta shēmas samērīgumu Vispārējā tiesa nospriež, ka, paredzēdama vispārpiemērojamas un daudznozaru atbalsta shēmas piemērošanas kārtību, nenošķirot konkrētu tautsaimniecības nozari, Spānija varēja likumīgi pamatoties uz atbilstības kritērijiem, kuru mērķis ir identificēt uzņēmumus, kuriem ir gan sistēmiska vai stratēģiska nozīme tās tautsaimniecībā, gan ilgstoša un stabila saikne ar šo tautsaimniecību. Ar citādu atbilstības kritēriju, kas iekļautu arī Spānijas teritorijā darbojošos uzņēmumus kā vienkāršus pakalpojumu sniedzējus, nebūtu iespējams garantēt attiecīgās atbalsta shēmas pamatā esošu atbalsta saņēmēju stabilu un ilgstošu saikni ar Spānijas ekonomiku.
Ņemot vērā šos konstatējumus, Vispārējā tiesa apstiprina, ka attiecīgās shēmas mērķis atbilst LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētās atkāpes prasībām un ka šī atbalsta piešķiršanas kārtība nepārsniedz to, kas ir nepieciešams minētā mērķa sasniegšanai. Tādējādi ar minēto shēmu netiek pārkāpts nediskriminācijas princips un LESD 18. panta pirmā daļa.
Otrkārt, Vispārējā tiesa pārbauda Komisijas lēmumu no LESD 56. un 49. pantā ietverto pakalpojumu sniegšanas brīvības un brīvības veikt uzņēmējdarbību aspekta. Šajā ziņā Vispārējā tiesa atgādina, ka šī pakalpojumu sniegšanas brīvība kā tāda neattiecas uz transporta jomu, kurai ir piemērojams īpašs tiesiskais regulējums, ko tostarp veido Regula Nr. 1008/2008 (7). Šīs regulas mērķis tieši ir noteikt pakalpojumu sniegšanas brīvības principa piemērošanas nosacījumus gaisa transporta nozarē. Tādējādi Ryanair katrā ziņā nav pierādījusi, kādā veidā izslēgšana no piekļuves rekapitalizācijas pasākumiem, kas paredzēti attiecīgajā shēmā, varētu to atturēt no uzņēmējdarbības veikšanas Spānijā vai no pakalpojumu sniegšanas no šīs valsts un uz šo valsti.
Treškārt, Vispārējā tiesa noraida pamatu par to, ka Komisija neesot izpildījusi pienākumu izsvērt atbalsta pozitīvo un tā negatīvo ietekmi uz tirdzniecības nosacījumiem un neizkropļotas konkurences saglabāšanu. Šajā ziņā Vispārējā tiesa norāda, ka šāda izsvēršana nav prasīta LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā, pretēji tam, kas ir noteikts LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā, un ka šīs lietas apstākļos šādai izsvēršanai nebūtu jēgas, jo tiek pieņemts, ka tai ir pozitīvs rezultāts.
Ceturtkārt, attiecībā uz apgalvoto kļūdaino attiecīgā pasākuma kvalificēšanu par “atbalsta shēmu” Vispārējā tiesa atzīst, ka Spānijas tiesību normas, kas ir attiecīgā pasākuma juridiskais pamats (8), ir vispārpiemērojami tiesību akti, kas reglamentē visas attiecīgā atbalsta iezīmes. Minētās tiesību normas pašas par sevi bez turpmākiem piemērošanas pasākumiem ļauj gan piešķirt individuālu atbalstu uzņēmumiem, kas ir iesnieguši pieteikumu, gan vispārīgi un abstrakti definēt atbalsta saņēmējus. Līdz ar to Vispārējā tiesa secina, ka Komisija, nepieļaudama kļūdu tiesību piemērošanā, attiecīgo atbalstu varēja kvalificēt kā atbalsta shēmu, piemērojot Regulas 2015/1589 1. panta d) punktu.
Visbeidzot, Vispārējā tiesa kā nepamatotus noraida pamatus par apgalvotu pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi un konstatē, ka nav nepieciešams izvērtēt tā pamata pamatotību, kurš saistīts ar 108. panta 2. punktā balstīto procesuālo tiesību pārkāpumu.