Lieta C‑607/14

Bookit Ltd

pret

Commissioners for Her Majesty’s Revenue and Customs

(First‑tier Tribunal (Tax Chamber)

lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma – Direktīva 2006/112/EK – Atbrīvojums no nodokļa – 135. panta 1. punkta d) apakšpunkts – Darījumi, kas skar maksājumus un pārskaitījumus – Jēdziens – Kino biļešu iegāde pa telefonu vai internetā – Maksājums ar debetkarti vai kredītkarti – Tā sauktie “maksājuma ar karti apstrādes” pakalpojumi

Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2016. gada 26. maija spriedums

1.        Nodokļu tiesību aktu saskaņošana – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma – Atbrīvojumi – Direktīvas 2006/112 135. panta 1. punkta d) punktā paredzētie banku darījumi – Jēdziens – Kino biļešu iegāde pa telefonu vai internetā – Maksājums ar debetkarti vai kredītkarti – Tā dēvētie “maksājuma ar karti apstrādes” pakalpojumi – Izslēgšana

(Direktīvas 2006/112 135. panta 1. punkta d) apakšpunkts)

2.        Nodokļu tiesību aktu saskaņošana – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma – Atbrīvojumi – Direktīvas 2006/112 135. panta 1. punkta d) punktā paredzētie banku darījumi – Darījumi, kas skar maksājumus un pārskaitījumus minētā panta izpratnē – Noteikšanas kritēriji

(Padomes Direktīvas 2006/112 135. panta 1. punkta d) apakšpunkts)

1.        Direktīvas 2006/112 par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 135. panta 1. punkta d) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka atbrīvojums no pievienotās vērtības nodokļa, kāds ir paredzēts attiecībā uz darījumiem, kas skar maksājumus un pārskaitījumus, nav piemērojams attiecībā uz tā saucamo “maksājuma ar debetkarti vai kredītkarti apstrādes pakalpojumu”, kādu sniedz nodokļu maksātājs – šī pakalpojuma sniedzējs, kad persona, maksājot ar debetkarti vai kredītkarti, ar šī pakalpojuma sniedzēja starpniecību iegādājas kino biļeti, ko šis pakalpojuma sniedzējs pārdod cita subjekta vārdā un labā.

Tāda maksājuma ar karti apstrādes pakalpojuma sniedzējs, kas būtībā ietver attiecībā uz šo nodokļu maksātāju datu par izmantoto maksājuma karti iegūšanu no pircēja, šo datu nodošanu saņēmējbankai, izsniedzējas bankas izsniegta autorizācijas koda saņemšanu ar minētas saņēmējbankas starpniecību, esot apstiprinātai biļetes pieejamībai, minēto datu un minētā koda nosūtīšanu saņēmējbankai, specifiski un būtiski nepiedalās juridisku un finansiālu grozījumu īstenošanā, kuri materializējas attiecīgo fondu īpašumtiesību nodošanā un kuri ļauj uzskatīt darījumu, kas skar maksājumu vai pārskaitījumu, par atbrīvotu no nodokļa saskaņā ar minēto 135. panta 1. punkta d) apakšpunktu, bet tikai izmanto tehniskus un administratīvus resursus, kas tam ļauj iegūt informāciju un to paziņot savai saņēmējbankai, kā arī tādā pašā veidā saņemt informāciju, kas tam ļauj veikt pārdošanu un saņemt attiecīgos naudas līdzekļus.

(sal. ar 31., 51., 57. punktu un rezolutīvo daļu)

2.        Lai attiecīgie pakalpojumi varētu tikt kvalificēti par darījumu, kas skar pārskaitījumus Direktīvas 2006/12 par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 135. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē, tiem, vispārīgi vērtējot, ir jāveido atsevišķu darījumu kopums, kam ir funkcijas, kas raksturīgas un būtiskas pārskaitījumam, un kura rezultātā līdz ar to tiek pārskaitīti naudas līdzekļi un radītas juridiskas un finansiālas izmaiņas. Šajā ziņā no nodokļa atbrīvots pakalpojums minētās direktīvas izpratnē ir jānošķir no parasta materiāla vai tehniska pakalpojuma sniegšanas. Šajā ziņā īpaši atbilstoši ir izvērtēt pakalpojumu sniedzēja atbildības apmēru, tostarp jautājumu par to, vai šī atbildība attiecas tikai uz tehniskiem aspektiem vai arī tā aptver darījumu specifiskās un būtiskās funkcijas. Turklāt, tā kā funkcionālie aspekti ir izšķiroši, lai noteiktu, vai darījums ir saistīts ar pārskaitījumu minētā 135. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē, tad kritērijs, kas ļauj nošķirt darījumu, kura rezultātā tiek pārskaitīti naudas līdzekļi un radītas juridiskas un finansiālas izmaiņas Tiesas judikatūras izpratnē un uz kuru attiecas minētais atbrīvojums, no darījuma, kam nav šādu seku un uz kuru līdz ar to neattiecas minētais atbrīvojums, izriet no tā, vai attiecīgais darījums ietver faktisku vai potenciālu attiecīgo naudas līdzekļu pārskaitījumu vai arī šādam pārskaitījumam specifisku un būtisku funkciju izpildi.

Apsvērumi attiecībā uz darījumiem, kas skar pārskaitījumus, ir piemērojami arī maksājumu veikšanas darījumiem.

(sal. ar 40., 41. un 43. punktu)