CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(otrā palāta)

2011. gada 19. jūlijā

Lieta F‑127/10

Eberhard Bömcke

pret

Eiropas Investīciju banku

Iestāšanās lietā – Pamatprasības nepieņemamība – Procesuālā rīcībspēja – Iestāšanās lietā mērķis – Iestāšanās lietā interese – Pēc personāla pārstāvja atbrīvošanas no amata organizētas vēlēšanas

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kā arī Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamenta 41. pantu un ar kuru E. Bömcke galvenokārt lūdz atcelt dokumentu, ar kuru Vēlēšanu komisija 2010. gada 8. decembrī ir konstatējusi, ka pēc viņa atbrīvošanas no amata ir ievēlēts jauns personāla pārstāvis

Nolēmums      Eiropas Investīciju bankas (EIB) Personāla pārstāvniecības kolēģijas pieteikumu par iestāšanos lietā noraidīt. Atļaut Bodson, Kourgias, Sutil un Vanhoudt k‑giem iestāties lietā F‑105/10 Bömcke/EIB, lai atbalstītu EIB prasījumus. Pieteikumus par atsevišķu E. Bömcke un EIB iesniegtajos lietas materiālos iekļautu dokumentu vai to daļu konfidencialitāti apmierināt pagaidu kārtā. Sekretārs lietas dalībniekiem, kuriem atļauts iestāties lietā, nosūtīs katra lietas dalībniekiem izsniegtā procesuālā dokumenta nekonfidenciālo versiju. Lietas dalībniekiem, kuriem atļauts iestāties lietā, tiks noteikts termiņš savu iespējamo iebildumu par pieteikumu par konfidencialitāti iesniegšanai. Lēmuma par šī pieteikuma pamatotību pieņemšanu atlikt. Lietas dalībniekiem, kuriem atļauts iestāties lietā, tiks noteikts termiņš iestāšanās raksta iesniegšanai, neskarot iespēju attiecīgā gadījumā to vēlāk papildināt pēc lēmuma par pieteikuma par konfidencialitāti pieņemšanas. EIB Personāla pārstāvniecības kolēģija savus tiesāšanās izdevumus sedz pati. Lēmuma par prasītāju tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Iestāšanās lietā – Pamatprasības nepieņemamības sekas

2.      Tiesvedība – Iestāšanās lietā – Ieinteresētās personas – Eiropas Investīciju bankas Personāla pārstāvniecības kolēģija – Procesuālās rīcībspējas neesamība – Nepieņemamība

3.      Tiesvedība – Iestāšanās lietā – Pieņemamības nosacījumi – Tieša un pastāvoša interese – Iestādes personāla pārstāvju vēlēšanu apstrīdēšana – Tiesības vēlēt

1.      Lai arī pieteikums par iestāšanos lietā var tikt noraidīts, ja pamatprasība ir tāda rakstura, ka tā ir jāatzīst par nepieņemamu, neizvērtējot to pēc būtības, šis risinājums izriet no apgalvojuma, ka pamatprasība ir acīmredzami nepieņemama.

(skat. 6. punktu)

2.      Trešā persona var iestāties lietā tikai tad, ja tai ir procesuālā rīcībspēja. Attiecībā uz personām, kuras nav fiziskas personas, kā tas ir Eiropas Investīciju bankas Personāla pārstāvniecības kolēģijas gadījumā, judikatūrā tām ir atzīta procesuālā rīcībspēja, ja tām vai nu atbilstoši attiecībā uz to izveidošanu piemērojamajām tiesībām ir juridiskās personas statuss, vai arī tām vismaz piemīt īpašības, kuras ir juridiskās personas pamatā, it īpaši, ja tās ir autonomas un tām ir sava, pat ierobežota, atbildība.

Pat ja Eiropas Investīciju bankā piemērojamajā tiesiskajā regulējumā ir atzīta Personāla pārstāvniecības kolēģijas esamība, no šī paša tiesiskā regulējuma izriet, ka minētā kolēģija veic funkcijas, kuras iestādēs, uz kurām attiecas Civildienesta noteikumi, īsteno Personāla komiteja. Taču iestādes Personāla komiteja ir iestādes iekšēja struktūra, un līdz ar to tai nav procesuālās rīcībspējas. Tā kā neviens no Personāla pārstāvniecības kolēģijai piemērojamajiem noteikumiem nepamato, ka tās gadījumā būtu jālemj citādi, ir jāuzskata, ka minētajai kolēģijai nav procesuālās rīcībspējas.

(skat. 10.–12. punktu)

3.      Attiecībā uz iestādes personāla pārstāvniecības struktūrām ikvienam vēlētājam ir tieša un pastāvoša interese, lai vēlēšanas noritētu atbilstīgi apstākļiem un vēlēšanu sistēmai, kura atbilst Civildienesta noteikumu tiesību normām, kurām ir pakļauta attiecīgā vēlēšanu procedūra, un tajā nenoliedzami ir ietverta interese, ka tiek ievērots ievēlēto pārstāvju pilnvaru termiņa ilgums, it īpaši tāpēc, ka personāla pārstāvja pilnvaru termiņa izbeigšanās rezultātā principā tiek rīkotas vēlēšanas. Tādējādi tiesvedībā par personāla pārstāvja atbrīvošanu no amata darbiniekam kā personai, kurai ir tiesības vēlēt, ir pietiekama interese celt prasību, lai pamatotu prasības vai iestāšanās lietā pieņemamību. Tikai ar to vien, ka ieinteresētajai personai ir tiesības vēlēt, ir pietiekami, lai konstatētu, ka viņa nerīkojas vienīgi likuma vai iestādes interesēs.

(skat. 19. un 20. punktu)