EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(plēnums)
2013. gada 11. decembrī (*)
Civildienests – Ierēdņi – Pensijas – Valsts pensiju sistēmā iegūto pensijas tiesību pārskaitīšana – Regula, ar kuru tiek koriģēta iemaksu likme Savienības pensiju shēmā – Aktuāro vērtību koriģēšana – Vajadzība pieņemt vispārīgos īstenošanas noteikumus – Jauno vispārīgo īstenošanas noteikumu piemērošana laikā – Priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājuma atsaukšana – Tiesiskums – Nosacījumi
Lieta F‑130/11
par prasību, kas celta atbilstoši LESD 270. pantam, kas piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu,
Marco Verile, Eiropas Komisijas ierēdnis, ar dzīvesvietu Kadredzatē (Cadrezzate) (Itālija),
Anduela Gjergji, Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūras līgumdarbiniece, ar dzīvesvietu Briselē (Beļģija),
ko pārstāv D. Abreu Caldas, A. Coolen, J.‑N. Louis, É. Marchal un S. Orlandi, advokāti,
prasītāji,
pret
Eiropas Komisiju, ko pārstāv D. Martin un J. Baquero Cruz, pārstāvji,
atbildētāja.
CIVILDIENESTA TIESA
(plēnums)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs Š. van Rapenbušs [S. Van Raepenbusch], palātas priekšsēdētāja M. I. Rofesa i Puhola [M. I. Rofes i Pujol], tiesneši E. Perillo [E. Perillo] (referents), R. Barentss [R. Barents] un K. Bredlijs [K. Bradley],
sekretārs J. Tomacs [J. Tomac], administrators,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2013. gada 24. aprīļa tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Ar prasības pieteikumu, kas Civildienesta tiesas kancelejā iesniegts 2011. gada 2. decembrī, M. Verile un A. Gjergji cēla šo prasību atcelt attiecīgi 2011. gada 20. un 19. maija lēmumus, ar kuriem Eiropas Komisija atsauca pirmo piedāvājumu, saskaņā ar kuru pēc viņu lūguma bija noteiktas priekšrocības par izdienas gadiem Savienības pensiju shēmā, un paziņoja katram no viņiem par jaunām priekšrocībām par izdienas gadiem, kas izriet no pensijas tiesību, kas iegūtas valsts pensiju shēmā pirms stāšanās amatā Komisijā, pārskaitīšanas.
Atbilstošās tiesību normas
2 Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) 83.a pantā ir noteikts:
“1. Programmu pielāgo [Pensiju shēmas līdzsvaru nodrošina] saskaņā ar [Civildienesta noteikumu] XII pielikumā noteiktajiem sīki izstrādātajiem noteikumiem.
[..].
3. Veicot aktuāro novērtēšanu reizi piecos gados saskaņā ar [Civildienesta noteikumu] XII pielikumu un lai nodrošinātu [pensiju] programmas [pensiju shēmas] līdzsvaru, [Eiropas Savienības] Padome pieņem lēmumu par iemaksu likmi un iespējamām izmaiņām pensijas vecumā.
4. Katru gadu Komisija uzrāda Padomei aktuārā novērtējuma atjauninātu versiju saskaņā ar [Civildienesta noteikumu] XII pielikuma 1. panta 2. punktu. Ja konstatē, ka pastāv vismaz 0,25 punktu atšķirība starp pašreiz piemēroto iemaksu likmi un to likmi, kas nepieciešama, lai uzturētu aktuāro līdzsvaru, Padome saskaņā ar [Civildienesta noteikumu] XII pielikumā noteikto kārtību apsver, vai likmi nevajadzētu pielāgot [koriģēt].
[..]”
3 Civildienesta noteikumu 84. pantā ir paredzēts:
“Sīki izstrādāti noteikumi, kas regulē iepriekš minēto pensiju programmu [shēmu], ietverti [Civildienesta noteikumu] VIII pielikumā.”
4 Civildienesta noteikumu 110. panta 1. punktā ir paredzēts:
“Katra iestāde, apspriedusies ar savu Personāla komiteju un Civildienesta noteikumu komiteju, pieņem vispārīgus noteikumus, ar kuriem tiek īstenoti šie Civildienesta noteikumi. [..]”
5 Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 8. pantā, pirms stājās spēkā Padomes 2008. gada 18. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 1324/2008, ar kuru no 2008. gada 1. jūlija koriģē iemaksu likmi Eiropas Kopienu ierēdņu un pārējo darbinieku pensiju shēmā (OV L 345, 17. lpp.), bija paredzēts:
“Izdienas pensijas aktuārais ekvivalents ir ierēdņa uzkrāto pabalstu kapitāla vērtība, kas aprēķināta pēc [Civildienesta noteikumu] XII pielikuma 9. pantā minētās mirstības tabulas un kam piemērojamā procentu likme ir 3,5 % gadā, kuru var pārskatīt saskaņā ar [Civildienesta noteikumu] XII pielikuma 10. pantā paredzētajiem noteikumiem.”
6 Regulas Nr. 1324/2008 2. pantā šajā ziņā ir noteikts:
“No 2009. gada 1. janvāra likme, kas minēta Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 4. panta 1. punktā un 8. pantā [..], ir 3,1 %.”
7 Saskaņā ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 1. punktu:
“Ierēdnis, kurš atstāj Savienības dienestu, lai:
– uzsāktu dienestu valsts pārvaldē, valsts vai starptautiskā organizācijā, kas noslēgusi līgumu ar Savienību,
[..]
ir tiesīgs likt pārskaitīt savu Savienībā iegūto izdienas pensijas tiesību aktuāro ekvivalentu, kas atjaunināts līdz faktiskajam pārskaitījuma datumam, uz šīs pārvaldes vai organizācijas pensiju fondu [..].”
8 Savukārt saskaņā ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktu:
“Ierēdnis, kurš uzsāk dienestu Savienībā pēc:
– darba valsts pārvaldē, valsts vai starptautiskā organizācijā,
[..]
ir tiesīgs pēc štata ierēdņa statusa iegūšanas, bet pirms tiesību saņemt izdienas pensiju iegūšanas [..] iemaksāt Savienībai izdienas pensijas tiesību, kas iegūtas, pamatojoties uz šādu darbu vai statusu, kapitāla vērtību, kas atjaunināta līdz faktiskajam pārskaitījuma datumam.
Tādā gadījumā iestāde, kurā ierēdnis strādā, ņemot vērā ierēdņa pamatalgu, vecumu un maiņas kursu pieteikuma par pārskaitījumu iesniegšanas datumā, ar vispārīgo izpildes [īstenošanas] noteikumu palīdzību nosaka dienesta [izdienas] gadu skaitu, kas dod tiesības uz pensiju un kurus viņam ieskaita Savienības pensiju programmā [shēmā] par iepriekšējo dienesta laiku, pamatojoties uz pārskaitīto kapitālu, atņemot summu, kas atbilst kapitāla vērtības pieaugumam laikā no pieteikuma par pārskaitījumu iesniegšanas datuma līdz faktiskajam pārskaitījuma datumam.
Ierēdņi var izmantot šo iespēju tikai vienreiz attiecībā uz katru dalībvalsti un attiecīgo pensiju fondu.”
9 Ar 2004. gada 28. aprīļa lēmumu C(2004) 1588, kas publicēts 2004. gada 9. jūnija Informations administratives Nr. 60, Komisija pieņēma Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. un 12. panta, kas attiecas uz pensijas tiesību pārskaitīšanu, vispārīgos īstenošanas noteikumus (turpmāk tekstā – “VĪN 2004”). VĪN 2004 ir veikta atsauce uz divām aktuāro vērtību tabulām, kas iekļautas divos pielikumos – 1. pielikumā, kas attiecas uz aktuārajām vērtībām (V1), kuras aprēķinātas, izmantojot parametrus, kas paredzēti Civildienesta noteikumu XII pielikumā pārskaitāmās ekvivalentās aktuārās summas aprēķināšanai, piemērojot Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 1. punktu un 12. pantu, un 2. pielikumā, kas attiecas uz aktuārajām vērtībām (V2), kuras aprēķinātas, izmantojot parametrus, kas paredzēti Civildienesta noteikumu XII pielikumā, lai aprēķinātu izdienas gadu skaitu, par kuriem piešķiramas priekšrocības, piemērojot Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. un 3. punktu.
10 Aktuārās vērtības V1 un V2, ko aprēķina atkarībā no vecuma pieteikuma dienā un piemērojot parametrus, kas paredzēti Civildienesta noteikumu XII pielikumā, ir identiskas.
11 Ar 2011. gada 3. marta Lēmumu C(2011) 1278 par Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. un 12. panta, kas attiecas uz pensijas tiesību pārskaitīšanu, vispārīgajiem īstenošanas noteikumiem, kas publicēts 2011. gada 28. marta Informations administratives Nr. 17, Komisija atcēla VĪN 2004 un pieņēma jaunos Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. un 12. panta vispārīgos īstenošanas noteikumus (turpmāk tekstā – “VĪN 2011”).
12 VĪN 2011 stājās spēkā 2011. gada 1. aprīlī, un to 9. pantā bija precizēts šādi:
“Šie vispārīgie īstenošanas noteikumi [..] stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc to publicēšanas datuma [Informations administratives].
Tie atceļ un aizstāj [VĪN 2004].
Taču [VĪN 2004] joprojām ir piemērojami pārskaitījumiem saskaņā ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 1. punktu un 12. pantu gadījumos, kad dienests ir atstāts līdz 2009. gada [1. janvārim]. Tāpat tie ir piemērojami to darbinieku lietām, kuru pieteikums par pārskaitījumu saskaņā ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. un 3. punktu ir reģistrēts līdz 2009. gada [1. janvārim].
Pārrēķina koeficienti [..], kas paredzēti 1. pielikumā, ir piemērojami, sākot no 2009. gada [1. janvāra]. Šie pārrēķina koeficienti tiks atbilstīgi grozīti, stājoties spēkā koriģētajai procentu likmei, kas noteikta VIII pielikuma 8. pantā.”
13 Atšķirībā no VĪN 2004 VĪN 2011 1. pielikumā ir tikai viena tabula, kurā ir norādītas aktuārās vērtības, kas tagad nosauktas par “pārrēķina koeficientiem”, kuras ir derīgas, gan lai aprēķinātu pārskaitāmo aktuārā ekvivalenta summu, gan lai aprēķinātu izdienas gadu skaitu, par kuriem piešķiramas priekšrocības. Šie pārrēķina koeficienti, kas arī aprēķināti atkarībā no vecuma pieteikuma iesniegšanas dienā un pamatojoties uz parametriem, kuri ir noteikti Civildienesta noteikumu XII pielikumā, ir pārāki par aktuārajām vērtībām V1 un V2, kuras norādītas VĪN 2004 1. un 2. pielikumā.
Tiesvedības rašanās fakti
Attiecībā uz M. Verile
14 M. Verile, ierēdnis, kurš strādā Eiropas Komisijas Kopīgajā pētniecības centrā Isprā (Ispra) (Itālija), 2009. gada 17. novembrī lūdza pārskaitīt pensijas tiesības, kuras viņš ieguvis Luksemburgā pirms darba uzsākšanas Komisijā un kuras atbilst valsts iemaksām, kas veiktas laikā no 1999. gada 1. jūlija līdz 2007. gada 31. martam.
15 Savā 2010. gada 5. maija paziņojumā Komisijas atbildīgais dienests, šajā gadījumā “Atalgojuma un individuālo tiesību” biroja (PMO) “Pensiju” daļas “Pārskaitījumu” nodaļa (turpmāk tekstā – “PMO 4”), izteica M. Verile priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājumu, kurā sakarā ar viņa Luksemburgā iegūto pensijas tiesību pārskaitīšanu izdienas pensijas gadu skaits bija noteikts septiņi gadi un deviņi mēneši. Kapitāla pārpalikumu EUR 58 557,18 apmērā, kuru nevarēja pārvērst obligātās pensijas izdienas gados, bija jāizmaksā M. Verile gadījumā, ja pensijas tiesības tiek galīgi pārskaitītas.
16 M. Verile 2010. gada 7. maijā ar savu parakstu apliecināja, ka pieņem iepriekš minēto 5. maija priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājumu. PMO 4 parakstīto piedāvājumu saņēma 2010. gada 18. maijā.
17 2011. gada 20. maijā, kad spēkā bija stājušies VĪN 2011, PMO 4 nosūtīja M. Verile jaunu priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājumu, kuram bija pievienots paziņojums, kurā skaidrots jaunais piedāvājums, kurš “anulē[ja] un aizstāj[a]” iepriekšējo priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājumu. Saskaņā ar šo jauno priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājumu pārrēķina koeficienti, kas izmantoti pirmajā priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājumā, bija “novecojuši” un “kopš 2009. gada 1. janvāra tiem nebija atbilstoša tiesiskā pamata”, jo šajā datumā bija stājusies spēkā procentu likme, kas noteikta ar Regulu Nr. 1324/2008. Šī procentu likme bija viens no elementiem, kas jāiekļauj to pārrēķina koeficientu aprēķināšanā, kurus izmanto, lai iepriekš iegūtās pensijas tiesības pārvērstu obligātajai pensijai pieskaitāmo izdienas gadu skaitā. Tādēļ pirmais priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājums bija “uzskatāms par neesošu un nenotikušu”. Piemērojot pārrēķina koeficientu, kas noteikts VĪN 2011, pieskaitāmo izdienas gadu skaits nebija mainījies, bet atmaksājamais kapitāla pārpalikums bija samazināts no EUR 58 557,18 līdz EUR 9200,77.
18 M. Verile 2011. gada 17. jūnijā, apliecinot to ar savu parakstu, pieņēma otro priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājumu. PMO 4 parakstīto otro piedāvājumu saņēma 2011. gada 24. jūnijā.
19 Tomēr 2011. gada 26. jūlijā M. Verile, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu, iecēlējinstitūcijai iesniedza sūdzību, lūdzot atcelt otro priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājumu un pārskaitīt viņa pensijas tiesības, pamatojoties nevis uz VĪN 2011, bet gan uz vispārīgajiem īstenošanas noteikumiem, kas bija spēkā dienā, kad viņš iesniedza pieteikumu par pārskaitījumu, proti, VĪN 2004.
20 Ar 2011. gada 19. augusta lēmumu, kuru M. Verile saņēma tā paša gada 29. augustā, iecēlējinstitūcija noraidīja minēto sūdzību.
Attiecībā uz A. Gjergji
21 A. Gjergji ir līgumdarbiniece Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūrā, kura atrodas Briselē (Beļģija). Viņa 2009. gada 1. jūlijā lūdza pārskaitīt pensijas tiesības, kuras viņa bija ieguvusi Beļģijā pirms darba uzsākšanas minētajā aģentūrā un kas atbilda iemaksām valsts shēmā laikā no 1998. līdz 2004. gadam.
22 Komisijas atbildīgais dienests, šajā gadījumā PMO 4, ar savu 2010. gada 30. jūlija paziņojumu nosūtīja A. Gjergji priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājumu, kurā, pārskaitot viņas pensijas tiesības, kas iegūtas Beļģijā, obligātās pensijas izdienas gadu skaits bija noteikts pieci gadi, pieci mēneši un divas dienas. Kapitāla pārpalikums EUR 13 143,08 apmērā, kuru nevar pārvērst obligātās pensijas izdienas gados, bija jāizmaksā A. Gjergji gadījumā, ja pensijas tiesības tiek galīgi pārskaitītas.
23 A. Gjergji 2010. gada 7. septembrī, apliecinot to ar savu parakstu, pieņēma 2010. gada 30. jūlija priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājumu. PMO 4 parakstīto piedāvājumu saņēma tā paša gada 16. septembrī.
24 2011. gada 19. maijā, kad spēkā bija stājušies VĪN 2011, PMO 4 A. Gjergji nosūtīja jaunu priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājumu, kam bija pievienots tāda paša satura paziņojums, kāds adresēts M. Verile, obligātās pensijas izdienas gadu skaitu samazinot no pieciem gadiem, pieciem mēnešiem un divām dienām līdz četriem gadiem, desmit mēnešiem un septiņpadsmit dienām un vairs neparedzot kapitāla pārpalikuma atmaksu.
25 A. Gjergji 2011. gada 23. septembrī, apliecinot to ar savu parakstu, pieņēma šo otro priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājumu.
26 Starplaikā, 2011. gada 27. jūlijā, A. Gjergji tomēr iesniedza sūdzību par otro priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājumu, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu. A. Gjergji sūdzībā bija iekļauts arī lūgums, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktu, pārskaitīt viņas Beļģijā iegūtās pensijas tiesības, ņemot vērā pirmo priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājumu, kurā tika piemēroti VĪN 2004 paredzētie parametri.
27 Savā 2011. gada 22. augusta lēmumā iestāde, kura ir pilnvarota slēgt darba līgumus (turpmāk tekstā – “AHCC”), noraidīja A. Gjergji sūdzību, kā arī viņas uz Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktu pamatoto lūgumu.
Lietas dalībnieku prasījumi un tiesvedība
28 Prasītāju prasījumi Civildienesta tiesai, ciktāl tas attiecas uz katru no viņiem, ir šādi:
– atcelt otro priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājumu;
– atcelt lēmumu par sūdzības noraidīšanu;
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
29 Komisijas prasījumi Civildienesta tiesai ir šādi:
– atzīt prasību par nepieņemamu un katrā ziņā par nepamatotu;
– piespriest prasītājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
30 Civildienesta tiesa 2013. gada 28. janvārī, veicot procesa organizatoriskos pasākumus, lūdza lietas dalībniekiem precizēt noteiktus savu procesuālo rakstu punktus un iesniegt dažādus dokumentus. Lietas dalībnieki izpildīja šo lūgumu atbilstoši Civildienesta tiesas norādījumiem.
31 Lieta, kas sākotnēji tika piešķirta Civildienesta tiesas trešajai palātai, vēlāk tika nodota Civildienesta tiesas plēnumam, par ko lietas dalībnieki tika informēti ar kancelejas 2013. gada 8. februāra vēstuli par tiesas sēdes sasaukšanu un tiesas sēdes sagatavošanas ziņojuma paziņošanu.
Juridiskais pamatojums
Par prasības priekšmetu
32 Ir jāatgādina, ka prasījumi atcelt tiesību aktus, kas formāli vērsti pret lēmumu, ar kuru ir noraidīta sūdzība, gadījumā, ja šim lēmumam nav autonoma satura, nozīmē, ka Civildienesta tiesā izskatīšanai tiek iesniegts akts, pret kuru ir iesniegta sūdzība (Tiesas 1989. gada 17. janvāra spriedums lietā 293/87 Vainker/Parlaments, 8. punkts).
33 Šajā gadījumā lēmumi par sūdzību noraidīšanu vienīgi apstiprina M. Verile 2011. gada 20. maija un A. Gjergji 2011. gada 19. maija otro priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājumu (turpmāk tekstā – “otrie priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājumi”). Tāpēc prasības ir uzskatāmas par tādām, kas vērstas vienīgi pret šiem priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājumiem.
Par prasības pieņemamību
Lietas dalībnieku argumenti
34 Komisija uzskata, ka prasība ir nepieņemama, jo tā ir vērsta pret otrajiem priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājumiem, kuri nav uzskatāmi par nelabvēlīgiem aktiem.
35 Komisija uzskata, ka administratīvo procedūru par pensijas tiesību, kas iegūtas valsts pensiju shēmā, noteikšanu veido pieci posmi: pirmkārt, ieinteresētā ierēdņa vai darbinieka pieteikums par pārskaitījumu; otrkārt, priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājums, kurā noteikti izdienas gadi, kuri atzīti par atbilstošiem Savienības pensiju shēmai, un ko Komisija adresē ieinteresētajai personai; treškārt, ieinteresētās personas veikta minētā piedāvājuma pieņemšana vai noraidīšana; ceturtkārt, ja ieinteresētā persona to ir pieņēmusi, Komisijas atbildīgajai valsts iestādei adresēts lūgums pārskaitīt kapitālu, kas atbilst pensijas tiesībām, kuras iegūtas valsts pensiju shēmā; piektkārt, lēmuma pieņemšana, nosakot ierēdnim vai darbiniekam apstiprināto, obligātajai pensijai pieskaitāmo galīgo izdienas gadu skaitu, par ko personai tiek paziņots tikai tad, kad Komisija reāli ir saņēmusi no attiecīgajiem valsts vai starptautiskajiem pensiju fondiem kapitālu, kurš atbilst iepriekš iegūtajām pensijas tiesībām.
36 Ņemot vērā pieteikumu par pensijas tiesību pārskaitīšanu administratīvās noteikšanas procedūras iepriekš veikto izklāstījumu, kuru prasītāji neapstrīd, Komisija uzskata, ka priekšrocību piedāvājums par izdienas gadiem, kas minēts ieinteresētajām personām nosūtītajā priekšlikumā, kļūtu galīgs vienīgi tad, kad attiecīgie valsts vai starptautiskie pensiju fondi summas, kas atbilst aktualizētajam, iepriekš iegūtajam pensijas tiesību kapitālam, faktiski būtu ieskaitījuši Komisijas bankas kontā. Tātad vienīgi lēmums, kas tiek pieņemts iepriekš minētās administratīvās procedūras piektajā posmā, varētu būt nelabvēlīgs ierēdnim vai darbiniekam, kurš iesniedzis lūgumu pārskaitīt viņa pensijas tiesības, kas iegūtas pirms viņa darba uzsākšanas Savienībā. Komisija no tā secina, ka priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājums, kas atbilst attiecīgās administratīvās procedūras otrajam posmam, ir tikai sagatavošanas akts, kura mērķis ir vienīgi sagatavot galīgo lēmumu par priekšrocībām par izdienas gadiem. Šajā gadījumā strīda priekšmets ir otrie priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājumi.
Civildienesta tiesas vērtējums
37 Vispirms ir jāatgādina, ka pensijas tiesību pārskaitīšanas sistēma, kas noteikta Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktā, nodrošinot koordināciju starp valstu shēmām un Savienības pensiju shēmu, ir paredzēta, lai atvieglotu valstu sabiedriskā vai privātā sektora, kā arī starptautiskā sektora darbinieku pāreju uz Savienības pārvaldes sistēmu un tādējādi nodrošinātu Savienībai vislabākās iespējas izvēlēties jau kvalificētu personālu ar atbilstošu profesionālo pieredzi (Tiesas 2010. gada 9. jūlija rīkojums apvienotajās lietās C‑286/09 un C‑287/09 Ricci, 28. punkts un tajā minētā judikatūra).
38 Šajā kontekstā Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesa it īpaši ir uzskatījusi, ka priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājumi, kas iesniegti ierēdnim apstiprināšanai, ir “lēmumi” ar divējādu iedarbību: pirmkārt, saglabāt par labu attiecīgajam ierēdnim un saskaņā ar sākotnējo tiesību sistēmu viņa pensijas tiesību summu, kuru viņš ieguvis valsts pensiju shēmā, un, otrkārt, saskaņā ar Savienības tiesību sistēmu un ar noteikumu, ka tiek izpildīti zināmi papildu nosacījumi, nodrošināt, lai šīs tiesības tiktu ņemtas vērā Savienības pensiju shēmā (Pirmās instances tiesas 2008. gada 18. decembra spriedums apvienotajās lietās T‑90/07 P un T‑99/07 P Beļģija un Komisija/Genette, 91. punkts un tajā minētā judikatūra).
39 Tomēr arī Civildienesta tiesa jau ir lēmusi, ka priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājumi ir uzskatāmi par vienpusējiem aktiem, kas no atbildīgās iestādes puses nav saistīti ne ar kādiem citiem pasākumiem, un ieinteresētajam ierēdnim ir nelabvēlīgi. Pretējā gadījumā šādi akti paši par sevi nebūtu uzskatāmi par apstrīdamiem tiesā vai vismaz sūdzības un prasības varētu iesniegt vienīgi pēc tiem sekojoša lēmuma pieņemšanas iepriekš nenoteiktā datumā, un tas būtu jādara iestādei, kas nav iecēlējinstitūcija. Šādā analīzē netiktu ievērotas ne ierēdņa tiesības uz faktisku tiesisko aizsardzību, ne prasības par tiesisko noteiktību, kas paredzētas Civildienesta noteikumu nosacījumos par termiņiem (Civildienesta tiesas 2007. gada 10. oktobra rīkojums lietā F‑17/07 Pouzol/Revīzijas palāta, 52. un 53. punkts).
40 Visbeidzot, šo judikatūru pamato arī Civildienesta tiesas 2012. gada 11. decembra spriedums lietā F‑122/10 Cocchi un Falcione/Komisija (šobrīd pārsūdzēts Eiropas Savienības Tiesā, lieta T‑103/13 P, 37.–39. punkts), kurā Civildienesta tiesa ir lēmusi, ka priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājums ir bijis attiecīgajam ierēdnim nelabvēlīgs akts.
41 Visbeidzot, no šī sprieduma 38.–40. punktā minētās judikatūras izriet, ka priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājums, kuru Komisijas atbildīgie dienesti iesniedz ierēdnim apstiprināšanai vairāku posmu administratīvās procedūras gaitā, kas aprakstīta šī sprieduma 35. punktā, ir vienpusējs akts, kas ir nodalāms no procesuālās tiesību normas, kurā tas īstenots un pieņemts saskaņā ar saistīto kompetenci, kas ex lege attiecināta uz iestādi, jo izriet tieši no individuālām tiesībām, kuras saskaņā ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktu ierēdņiem un darbiniekiem nepārprotami tiek piešķirtas, uzsākot darbu Savienībā.
42 Faktiski šī saistītā kompetence uzliek Komisijai pienākumu izteikt priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājumu, kas balstītos uz visiem atbilstošajiem datiem, kuri tai būtu jāiegūst no attiecīgajām valstu vai starptautiskajām iestādēm ciešas koordinācijas un lojālas sadarbības ietvaros starp pēdējām minētām un tās dienestiem. Tādējādi šāds priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājums nebūtu uzskatāms par iestādes dienestu “vienkāršu nodomu” informēt attiecīgo ierēdni, gaidot viņa faktisko piekrišanu, lai pēc tam varētu iekasēt kapitālu, kurš ļautu uzsākt priekšrocību nodrošināšanu. Gluži pretēji, šāds piedāvājums parāda nepieciešamo iestādes apņemšanos pareizi uzsākt ierēdņa pensijas tiesību pārskaitīšanu, ko viņš ir lūdzis, iesniedzot savu pieteikumu par pārskaitījumu. Savukārt atjauninātā kapitāla pārskaitījums Savienības pensiju shēmā nozīmē atsevišķa pienākuma izpildi, kas jāveic valsts vai starptautiskām iestādēm un kas ir nepieciešama, lai pabeigtu procedūru, kas saistītas ar pensijas tiesību pārskaitīšanu uz Savienības pensiju shēmu, kopumu.
43 Arī kompetences īstenošana atbilstoši Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta piemērošanai liek Komisijai rīkoties ar visu nepieciešamo rūpību, lai ierēdnim, kurš iesniedzis lūgumu īstenot VIII pielikuma 11. panta 2. punktu, dotu iespēju piekrist priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājumam, apzinoties visu ar to saistīto informāciju gan attiecībā uz nepieciešamajiem elementiem, lai aprēķinātu obligātās pensijas izdienas gadu skaitu, kas jāņem vērā gan attiecībā uz noteikumiem, kuri ir spēkā “pieteikuma iesniegšanas datumā”, gan šā aprēķina noteikumiem, kā tas ir precizēts VIII pielikuma 11. panta 2. punkta formulējumā, ciktāl tas paredz, ka iestāde, kurā ierēdnis strādā, izmantojot vispārīgos īstenošanas noteikumus un ņemot vērā ierēdņa pamatalgu, vecumu un maiņas kursu pieteikuma par pārskaitījumu iesniegšanas datumā, “nosaka izdienas gadu skaitu”, ko tā ņem vērā.
44 No visa iepriekš minētā izriet, ka priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājums ir nelabvēlīgs akts ierēdnim, kurš ir iesniedzis pieteikumu par savu pensijas tiesību pārskaitījumu.
45 Šo secinājumu apliecina arī turpmāk izklāstītie apsvērumi.
46 Pirmkārt, apstiprinot iepriekšējo praksi, kas tika norādīta pantos, kuri minēti priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājumos, VĪN 2011 8. pantā tomēr skaidri ir noteikts, ka piekrišana priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājumam, kuru ierēdnis ir aicināts izteikt, ir “neatsaucama”. Tas, ka ierēdņa piekrišana, kad tā reiz ir dota, nav atsaucama, ir attaisnoti vienīgi tad, ja Komisija no savas puses ir ieinteresētajai personai izteikusi priekšlikumu, kurā ietvertie aprēķini ir sniegti, ievērojot visu pienācīgo rūpību, un tas Komisijai ir saistoši tādā ziņā, ka tai, pamatojoties uz to, ieinteresētās personas piekrišanas gadījumā ir jāuzsāk pārskaitījuma procedūra.
47 Otrkārt, priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājums būtībā tiek gatavots, pamatojoties uz tādu pašu aprēķina principu, kāds tiek izmantots brīdī, kad Savienības pensiju shēma saņem visu kapitālu, kuru galīgi pārskaita izcelsmes valstu vai starptautiskie pensiju fondi.
48 Tas, kas vajadzības gadījumā varētu mainīties laikā no priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājuma līdz galīgai pārskaitītā kapitāla iekasēšanai, ir atrunātā summa, jo pieteikuma par pārskaitījumu iesniegšanas datumā norādītā atjauninātā pārskaitāmā kapitāla summa varētu atšķirties no kapitāla summas datumā, kad tā tiek faktiski pārskaitīta, atkarībā, piemēram, no maiņas kursa svārstībām. Arī pēdējā minētajā gadījumā, kas attiecas vienīgi uz kapitālu pārskaitījumiem, kuri ir citā valūtā, nevis euro, abām vērtībām piemērotais aprēķina princips tomēr ir viens un tas pats.
49 Treškārt, Komisijas apgalvojums, ka vienīgi lēmums, kas pieņemts pēc pārskaitītā kapitāla iekasēšanas, var būt nelabvēlīgs attiecīgajam ierēdnim, ir skaidri pretrunā pensijas tiesību pārskaitījuma administratīvās procedūras mērķim. Šīs procedūras mērķis tieši ir dot iespēju attiecīgajam ierēdnim izlemt, pilnībā apzinoties visus apstākļus un pirms kapitāls, kas atbilst viņa iemaksām, tiek galīgi pārskaitīts uz Savienības pensiju shēmu, vai viņam ir izdevīgi savas iepriekš iegūtās pensijas tiesības apvienot ar tiesībām, ko viņš iegūs, strādājot par Savienības ierēdni, vai, gluži pretēji, saglabāt šīs tiesības valsts tiesību sistēmā (skat. iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās Beļģija un Komisija/Genette, 91. punkts). Faktiski Komisijas apgalvojums attiecīgajam ierēdnim liktu apstrīdēt veidu, kādā Komisijas dienesti ir aprēķinājuši izdienas gadus, par kuriem piešķiramas priekšrocības, uz kurām viņam ir tiesības vienīgi tad, kad izcelsmes valstu vai starptautiskie pensiju fondi ir galīgi pārskaitījuši kapitālu Komisijai, ar ko pēc būtības tiktu atceltas Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktā ierēdnim dotās izvēles tiesības veikt savu pensijas tiesību pārskaitījumu vai tās saglabāt izcelsmes valsts vai starptautiskajos pensijas fondos.
50 Visbeidzot, ceturtkārt, nebūtu atbalstāms, kā to dara Komisija, ka priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājumi ir tikai sagatavošanas akti tā iemesla dēļ, ka Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktā ir noteikts, ka izdienas gadu skaitu aprēķina, “pamatojoties uz pārskaitīto kapitālu”.
51 Šajā ziņā vispirms ir jāatgādina, ka no Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta formulējuma izriet, ka attiecīgā iestāde, “ņemot vērā ierēdņa pamatalgu, vecumu un maiņas kursu pieteikuma par pārskaitījumu iesniegšanas datumā, ar vispārīgo izpildes [īstenošanas] noteikumu palīdzību nosaka dienesta [izdienas] gadu skaitu” un ka tā ņem vērā šādi noteikto izdienas gadu skaitu saskaņā ar Savienības pensiju shēmu, “pamatojoties uz pārskaitīto kapitālu”.
52 Šo formulējumu apstiprina VĪN 2004 7. panta formulējums un VĪN 2011 7. panta formulējums. Faktiski abu šo pantu 1. punkta formulējumā ir noteikts, ka vērā ņemamo izdienas gadu skaitu aprēķina, “pamatojoties uz pārskaitāmo summu, kas atspoguļo iegūtās tiesības [..], atņemšanu veicot no summas, kas attēlo kapitāla vērtības pieaugumu laikā no dienas, kad reģistrēts pieteikums par pārskaitījumu, līdz dienai, kad pārskaitījums faktiski veikts”.
53 VĪN 2004 7. panta 2. punktā, tāpat kā VĪN 2011, ir precizēts, ka vērā ņemamo izdienas gadu skaitu “pēc tam aprēķina [..], pamatojoties uz pārskaitīto summu”, saskaņā ar matemātisku formulu, kas norādīta tā paša punkta pirmajā ievilkumā.
54 No iepriekš minētajiem noteikumiem tādējādi izriet, ka priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājumus aprēķina, pamatojoties uz pieteikuma reģistrācijas datumā pārskaitāmo summu, kādu to Komisijas dienestiem paziņo atbildīgās valsts vai starptautiskās iestādes, vajadzības gadījumā atņemot summu, kas veido kapitāla pieaugumu laikā no dienas, kad pieteikums reģistrēts, līdz dienai, kad faktiski veikts pārskaitījums, un šī starpība nav jāsedz no Savienības pensiju shēmas līdzekļiem.
55 No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka otrie priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājumi ir nelabvēlīgi akti un tāpēc prasījumi par to atcelšanu ir pieņemami.
Par lietas būtību
56 Pamatojot savus prasījumus, kas vērsti pret otrajiem priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājumiem (turpmāk tekstā – “apstrīdētie lēmumi”), prasītāji norāda trīs pamatus:
– pirmais ir saistīts ar kļūdu tiesību piemērošanā un Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta pārkāpumu, kā arī, būtībā, iegūto tiesību neievērošanu;
– otrais ir saistīts ar saprātīga termiņa, tiesiskās noteiktības principa un tiesiskās paļāvības principa neievērošanu;
– trešais ir saistīts ar vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas un samērīguma principu neievērošanu.
57 Pirmais un otrais pamats ir vērtējami kopā.
Lietas dalībnieku argumenti
58 Pirmkārt, prasītāji apgalvo, ka Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktā ir noteikts, ka Komisijai, ja tā vēlas grozīt aktuārās vērtības, kas piemērojamas pieteikumiem par pensijas tiesību, kas iegūtas kādā dalībvalstī, pārskaitījumu uz Savienības pensiju shēmu (turpmāk tekstā – “pārskaitījums “in””), ir pienākums pieņemt jaunus vispārīgos īstenošanas noteikumus. Komisija jaunos vispārīgos īstenošanas noteikumus esot pieņēmusi tikai 2011. gada 3. martā. Tāpēc VĪN 2004, kas bija spēkā līdz šim datumam, esot vienīgie noteikumi, kas piemērojami attiecīgajam pieteikumam par pārskaitījumu.
59 Katrā ziņā Regulas Nr. 1324/2008 spēkā stāšanās 2009. gada 1. janvārī nekādi neietekmējot likmi, kas piemērota, aprēķinot izdienas gadu skaitu, par kuriem piešķirama priekšrocība. Ar šo regulu faktiski esot grozīta procentu likme, kas noteikta Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 8. pantā un kura tiekot izmantota vienīgi likumā noteiktā aktuāra ekvivalenta pārskaitījumiem uz valsts pensiju shēmu, proti, attiecībā uz pensijas tiesību kapitālu, kuru ierēdnis ieguvis, strādājot Savienībā (turpmāk tekstā – “pārskaitījums “out””), tāpēc tā neesot piemērojama pārskaitījumu “in” gadījumā.
60 Turklāt, pat pieņemot, ka ar Regulu Nr. 1324/2008 “pēc analoģijas” ir grozīta procentu likme, kura pakļauta pārrēķina koeficientiem, kas piemērojami pārskaitījuma “in” gadījumā, Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta vispārīgie īstenošanas noteikumi, pēc prasītāju domām, kā lex specialis esot pārāki par minēto regulu. Attiecīgi saskaņā ar pārvaldes aktu likumības prezumpcijas principu Savienības regula nevarot atņemt tiesisko pamatu vispārīgajiem īstenošanas noteikumiem, ko katra attiecīgā iestāde pieņem speciāli, pamatojoties uz Civildienesta noteikumiem. Tā kā VĪN 2004 saskaņā ar VĪN 2011 tika atcelti tikai 2011. gada 3. martā, tie bija jāpiemēro brīdī, kad tika pieņemti pirmie viņiem adresētie priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājumi, kam viņi attiecīgi deva savu piekrišanu.
61 Attiecīgi, pieņemot, pirmkārt, ka viens no aprēķina parametriem, kas piemērojams pārskaitījuma “in” gadījumā saskaņā ar Regulu Nr. 1324/2008, varēja būt grozīts “netieši un nejauši”, Komisija esot pārkāpusi Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktu. Otrkārt, uzskatot, ka saskaņā ar Regulu Nr. 1324/2008 datumā, kad stājās spēkā jaunā procentu likme, tai bija jāpiemēro VĪN 2011 un attiecīgi tie [VĪN 2011] ar atpakaļejošu spēku bija jāpiemēro līdz 2009. gada 1. janvārim, Komisija esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.
62 Tāpat prasītāji uzsver, ka, pretēji tam, ko apgalvo Komisija, pensijas tiesību, kas iegūtas pirms darba uzsākšanas Savienībā, pārskaitījums būtu galīgs, tiklīdz attiecīgais ierēdnis būtu piekritis priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājumam. Tikai gadījumā, ja valsts iestāde pilnībā atteiktos veikt kapitāla pārskaitījumu, līgums starp ierēdni un attiecīgo iestādi zaudētu jebkādu vērtību. Šajā gadījumā pirmie priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājumi esot kļuvuši par galīgiem, jo tie tika pieņemti, lai gan kapitāla pārskaitīšana vēl nebija notikusi.
63 Otrkārt, prasītāji apgalvo, ka pirmajos priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājumos nebija pieļautas nekādas nelikumības. Atsaucot šos piedāvājumus, Komisija neesot ievērojusi viņu tiesības un esot pārkāpusi tiesiskās paļāvības principu. Turklāt viņi vairākkārt esot saņēmuši apliecinājumu, ka viņu pieteikumiem par pārskaitījumu tikšot piemēroti VĪN 2004.
64 Treškārt, prasītāji norāda, ka Komisija, pārkāpjot saprātīga termiņa un tiesiskās noteiktības principus, pirmo priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājumu, kas adresēts M. Verile, atsauca vienu gadu pēc tam, kad viņš to bija pieņēmis, un A. Gjergji adresēto piedāvājumu atsauca vairāk nekā sešus mēnešus pēc tā pieņemšanas.
65 Turklāt savā atbildē attiecībā uz procedūras organizatoriskajiem pasākumiem prasītāji ir uzsvēruši, ka Komisija gaidīja līdz 2010. gada 17. septembrim, lai piesaistītu personāla uzmanību šim jautājumam, izmantojot paziņojumu, kas izplatīts tās iekštīkla vietnē, un ka pēc tam tā atkal gaidīja līdz 2011. gada 3. martam, lai pieņemtu jaunus vispārīgos īstenošanas noteikumus, lai gan saskaņā ar apstrīdētajiem lēmumiem tā uzskatīja, ka tad, kad 2009. gada 1. janvārī spēkā stājās jaunā procentu likme, kas paredzēta Regulā Nr. 1324/2008, VĪN 2004 esot zaudējuši “tiesisko pamatu”.
66 Attiecībā uz pirmo pamatu Komisija norāda, ka prasītāju pamatojuma premisa, proti, ka procentu likme, kas noteikta Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 8. pantā, attiecoties vienīgi uz aktuārā ekvivalenta aprēķināšanas metodi pārskaitījuma “out” gadījumā, nevis uz atjaunināto kapitālu vai izdienas gadu skaitu pārskaitījuma “in” gadījumā, esot kļūdaina. Tāpēc pirmais pamats, ko prasītāji cēluši, neesot pamatots.
67 Savā atbildē attiecībā uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem Komisija ir norādījusi, ka, tā kā pārrēķina koeficienti, kas paredzēti Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta vispārīgajos īstenošanas noteikumos, ir “tieši atkarīgi” no Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 8. pantā noteiktās procentu likmes, ar tās grozīšanu, kas notika 2009. gada 1. janvārī, stājoties spēkā Regulai Nr. 1324/2008, tajā pašā datumā “obligāti” ir grozīti minētie pārrēķina koeficienti. Attiecīgi pārrēķina koeficienti, kas paredzēti VĪN 2004, 2009. gada 1. janvārī esot kļuvuši “novecojuši” un “bez tiesiskā pamata”, turklāt tas tā esot neatkarīgi no formālas VĪN 2004 atcelšanas.
68 Otrkārt, Komisija apgalvo, ka prasītāji nav formāli norādījuši pamatu par administratīvo aktu pensijas noteikumu pārkāpumu un ka katrā ziņā pirmie priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājumi kopš Regulas Nr. 1324/2008 spēkā stāšanās bija zaudējuši juridisko pamatu un tādēļ nevarēja radīt prasītājiem iegūtas tiesības vai tiesisko paļāvību.
69 Turklāt Komisija norāda, ka 2010. gada 17. septembra paziņojums, kas izplatīts tās iekštīkla vietnē, vērsa darbinieku uzmanību uz to, ka ir stājušās spēkā jaunas aktuārās vērtības un ka profesionālās arodbiedrību organizācijas par turpmāko procentu likmi ir informētas kopš 2008. gada, bet par turpmākajiem pārrēķina koeficientiem – kopš 2009. gada novembra. Ierēdņu un darbinieku, kuru pieteikumi par pārskaitījumu bija reģistrēti pēc 2009. gada 1. janvāra, individuāla informēšana tomēr nebija reāli īstenojama saprātīgā termiņā, jo attiecīgo ierēdņu un darbinieku skaits bija ļoti liels (vairāk nekā 10 000).
70 Visbeidzot, pat pieņemot, ka pārrēķina koeficienti, kas paredzēti VĪN 2011, tika piemēroti ar atpakaļejošu spēku, šādu piemērošanu attaisnojot “būtiska interese”. Patiesi, VĪN 2004 paredzēto aktuāro vērtību piemērošanas izmaksas līdz brīdim, kad stātos spēkā VĪN 2011, attiecīgo lietu skaita dēļ apdraudētu Savienības pensiju shēmas stabilitāti.
71 Treškārt, Komisija uzskata, ka pamats par saprātīga termiņa pārkāpumu ir nepietiekami izvērsts un ka, pat pieņemot, ka tas ir pamatots, šāds pamats nevarētu rosināt apstrīdēto lēmumu atcelšanu. Katrā ziņā, ņemot vērā konkrētos apstākļus, pirmie priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājumi esot atcelti saprātīgā termiņā.
Civildienesta tiesas vērtējums
72 Savā pirmajā un otrajā pamatā prasītāji būtībā ceļ iebildi par VĪN 2011 9. panta trešās daļas pēdējā teikuma, kā arī 9. panta ceturtās daļas pirmā teikuma prettiesiskumu. Prasītāji uzskata, ka šajos VĪN 2011 nosacījumos ir paredzēts, ka pārrēķina koeficienti, kas norādīti VĪN 2011 1. pielikumā, kuri noteikti saskaņā ar Regulu Nr. 1324/2008, ir piemērojami kopš dienas, kad stājās spēkā minētā regula, proti, 2009. gada 1. janvāra, lai gan šajā datumā VĪN 2004 2. pielikums, kur paredzēti atšķirīgi pārrēķina koeficienti, kuri piemērojami kopš 2004. gada 1. maija, oficiāli nebija grozīts. Prasītāji apgalvo, ka šādi oficiāli grozījumi bija jāveic, piemērojot Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktu, un ka jauno pārrēķina koeficientu, kas noteikti VĪN 2011 1. pielikumā, piemērošana ar atpakaļejošu spēku kopš 2009. gada 1. janvāra, tostarp to ierēdņu un darbinieku lietām, kuru pieteikumi par pārskaitījumu “in” bija iesniegti pirms šī datuma, nozīmētu tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu neievērošanu.
73 Lai juridiski pamatotu VĪN 2011 9. panta trešo un ceturto daļu, Komisija būtībā norāda, ka ar Regulas Nr. 1324/2008 2. pantu VĪN 2004 ir padarīti par spēkā neesošiem un automātiski atņemts tiem tiesiskais pamats, ciktāl tas attiecas uz vērā ņemamo izdienas gadu skaita aprēķināšanas veidu.
– Par Regulas Nr. 1324/2008 ietekmi uz VĪN 2004
74 No Regulas Nr. 1324/2008 2. panta formulējuma izriet, ka tai attiecībā uz Savienības ierēdņiem un citiem darbiniekiem ir tikai divi mērķi.
75 Pirmais attiecas uz to, kā saskaņā ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 4. panta 1. punktu tiek noteikta likme, kas piemērojama ierēdņu, kuri atsāk darbu Savienībā pēc tam, kad iepriekš kādu laikposmu tur ir strādājuši, pensijas tiesību aprēķināšanai. Šim mērķim, šķiet, nav nekādas saistības ar šo lietu.
76 Otrais attiecas uz likmes, kas izmantojama, lai definētu izdienas pensijas “aktuāro ekvivalentu”, noteikšanu. Ir jākonstatē, ka šis jēdziens ir izmantots Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 1. punktā attiecībā uz pārskaitījumiem “out”, nevis tā paša pielikuma 11. panta 2. punktā attiecībā uz pārskaitījumiem “in”.
77 Ir jāatgādina, ka Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. pantā ir skaidri nošķirti, pirmkārt, 1. punktā – pārskaitījumi “out” un, otrkārt, 2. punktā – pārskaitījumi “in”.
78 Attiecībā uz pārskaitījumu “out” Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 1. punktā ir noteikts, ka attiecīgais ierēdnis ir tiesīgs likt pārskaitīt “savu Savienībā iegūto izdienas pensijas tiesību aktuāro ekvivalentu, kas atjaunināts līdz faktiskajam pārskaitījuma datumam”. Savukārt pārskaitījuma “in” gadījumā to pašu noteikumu 2. punktā ir paredzēts, ka attiecīgajam ierēdnim ir tiesības pārskaitīt Savienībai “izdienas pensijas tiesību, kas iegūtas [valsts vai starptautiskā shēmā, kurai tas ir bijis piesaistīts], kapitāla vērtību, kas atjaunināta līdz faktiskajam pārskaitījuma datumam”. Pārskaitījuma “out” gadījumā pārskaitāmā naudas summa ir Savienībā iegūto tiesību “aktuārais ekvivalents”; pārskaitījuma “in” gadījumā pārskaitāmā summa ir “atjauninātais kapitāls”, proti, naudas summa, kas faktiski atspoguļo pensijas tiesības, kuras saistībā ar attiecīgā ierēdņa iepriekšējo darbību iegūtas attiecīgā valsts vai starptautiskā pensiju shēmā, kāda tā ir aktualizēta saskaņā ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta pirmo daļu, pārskaitījuma faktiskajā datumā (šajā ziņā skat. Tiesas 2013. gada 5. decembra spriedumu lietā C‑166/12 Časta, 26. punkts).
79 “Aktuārais ekvivalents”, kas minēts Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 1. punktā, un “atjauninātais kapitāls”, kas minēts tā paša panta 2. punktā, ir divi juridiski atšķirīgi jēdzieni, kas cēlušies no divām savstarpēji neatkarīgām shēmām.
80 “Aktuārais ekvivalents” saskaņā ar Civildienesta noteikumiem faktiski ir autonoms jēdziens, kas raksturīgs Savienības pensiju shēmas sistēmai. Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 8. pantā tas ir aprakstīts kā “ierēdņa uzkrāto [izdienas pensijas] pabalstu kapitāla vērtība, kas aprēķināta pēc [Civildienesta noteikumu] XII pielikuma 9. pantā minētās mirstības tabulas un kam piemērojamā procentu likme ir 3,1 % gadā, kuru var pārskatīt saskaņā ar [Civildienesta noteikumu] XII pielikuma 10. pantā paredzētajiem noteikumiem”. Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 8. pantā noteiktās procentu likmes pārskatīšana atbilstoši Civildienesta noteikumu XII pielikuma 10. pantam notika tieši saskaņā ar Regulu Nr. 1324/2008, ar kuru procentu likme tika pazemināta no 3,5 % uz 3,1 % procentam.
81 Savukārt “atjauninātais kapitāls” Civildienesta noteikumos nav definēts, tajos nav arī norādīta tā aprēķināšanas metode, un tas tā ir tādēļ, ka tā aprēķināšana un aprēķināšanas kontroles noteikumi, kā tas parasti precizēts judikatūrā, ir vienīgi attiecīgo valstu vai starptautisko iestāžu kompetencē (iepriekš minētais spriedums apvienotajās lietās Beļģija un Komisija/Genette, 56. un 57. punkts un tajos minētā judikatūra).
82 Tomēr Komisija norāda, ka aktuārais ekvivalents esot arī aprēķināšanas “metode”, kas kā tāda esot izmantojama ne tikai pārskaitījumu “out” gadījumos, kad summas tiek pārskaitītas no Savienības pensiju shēmas fondiem, lai ieskaitītu tās dalībvalsts vai starptautiskas organizācijas pensijas shēmu fondos, bet arī pārskaitījuma “in” gadījumā, kad – pretēji – naudas summa ienāk Savienības pensijas shēmas fondos.
83 Komisija uzskata, ka aktuārais ekvivalents kā aprēķina metode esot piemērojams kā vienam, tā otram izdienas pensijas tiesību pārskaitījumam. Komisija šajā saistībā uzsver, ka Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktā kopš 2004. gada Civildienesta noteikumu reformas ir paredzēts jauns nosacījums attiecīgajām valstu iestādēm, proti, ka kapitāls, kas atbilst ierēdņa, kurš uzsāk darbu Savienībā, veiktajām iemaksām, tiek “atjaunināt[s] līdz faktiskajam pārskaitījuma datumam”. Komisija uzskata, ka šis jaunais nosacījums, ciktāl tas ir norādīts Civildienesta noteikumos, attiecīgajām valstu iestādēm ir radījis pienākumu atjaunināt kapitālu saskaņā ar Civildienesta noteikumos norādītajiem parametriem, ieskaitot atbilstoši Regulai Nr. 1324/2008 grozīto procentu likmi.
84 Tomēr Komisijas apgalvojums nav juridiski pamatots.
85 Faktiski no judikatūras izriet, ka pārskaitījuma “in” sistēmu veido divi atšķirīgi administratīvie posmi. Pirmajā posmā atjauninātā kapitāla noteikšanu veic valstu vai starptautiskās iestādes, kuras pārvalda pensiju shēmu, kurai ieinteresētā persona ir bijusi piesaistīta pirms darba uzsākšanas Savienībā. Viss šis posms ir vienīgi kompetento valstu vai starptautisko iestāžu kompetencē. Savukārt otrajā posmā attiecīgā Savienības iestāde pārrēķina atjaunināto kapitālu, ko ir noteikušas izcelsmes valstu vai starptautiskās iestādes, to izsakot izdienas gados, kas jāņem vērā Savienības pensiju shēmā, un tas notiek, piemērojot Savienības pensiju shēmas noteikumus, ieskaitot noteikumus, kas minēti vispārīgajos īstenošanas noteikumos, kuri katrai iestādei ir jāpieņem attiecībā uz pārskaitījumiem “in” (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās Beļģija un Komisija/Genette, 56. un 57. punkts).
86 Tātad uz abiem saistītajiem lēmumiem, pirmo – par atjauninātā kapitāla noteikšanu un otro – par atjauninātā kapitāla pārrēķināšanu obligātās pensijas izdienas gados, attiecas divas atšķirīgas tiesību sistēmas un pārbaudes tiesā, kas raksturīgas katrai no šīm divām tiesību sistēmām.
87 Apstāklis, kas paredzēts Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktā, ka kopš 2004. gada Civildienesta noteikumu reformas valsts vai starptautiskām iestādēm līdz faktiskā pārskaitījuma datumam ir jāatjaunina kapitāls, kas atbilst iemaksu kopumam, kuru ir veicis ierēdnis vai darbinieks, kas uzsāk darbu Savienībā, noteikti rada minētajām iestādēm pienākumu, tomēr skaidru noteikumu trūkums šajā ziņā nenozīmē, ka šī atjaunināšana pieņemtajā veidā būtu jāveic arī pārskaitījumiem “out”. Savukārt, kā Tiesa ir lēmusi iepriekš minētajā spriedumā lietā Časta, 25. un 26. punkts, dalībvalstis drīkst piemērot vai nu metodi, ko dēvē par “aktuāro ekvivalentu”, vai metodi, ko dēvē par “vienotas likmes izpirkuma vērtību”, vai vēl citas metodes.
88 Tātad, pirmkārt, attiecībā uz atjauninātā kapitāla aprēķinu, ko veic valstu vai starptautiskās atbildīgās iestādes saistībā ar pārskaitījumu “in”, šo kapitālu nosaka, pamatojoties uz piemērojamajām valsts tiesību normām un saskaņā ar nosacījumiem, kas definēti šajās tiesību normās, vai – starptautiskas organizācijas gadījumā – pamatojoties uz tās noteikumiem, nevis uz Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 8. pantu un saskaņā ar procentu likmi, kas noteikta šajos noteikumos. Tieši to Pirmās instances tiesa ir precizējusi iepriekš minētā sprieduma apvienotajās lietās Beļģija un Komisija/Genette 57. punktā, apstiprinot, ka pārskaitījuma “in” gadījumā uz lēmumu par pārskaitāmās pensijas tiesību summas aprēķināšanu attiecas konkrētā valsts tiesību sistēma un tas ir vienīgi valsts tiesneša kontrolē (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Časta, 24. punkts).
89 No tā izriet, ka Regulas Nr. 1324/2008 2. pants nav uzskatāms par pensijas tiesību, kuras ierēdnis vai darbinieks ir ieguvis pirms darba uzsākšanas Savienībā, atbilstīgā kapitāla aprēķināšanas metodes elementu un ka tas attiecīgajām valsts vai starptautiskajām iestādēm nav obligāti jāņem vērā, kad tās veic minētā kapitāla, kurš tām jāpārskaita, atjaunināšanu.
90 Otrkārt, attiecībā uz to izdienas gadu skaita aprēķināšanu, par kuriem piešķirama priekšrocība un kas ņemami vērā Savienības pensiju shēmā, tā, kā tas izriet no šī sprieduma 85.–87. punkta, atšķiras no atjauninātā kapitāla aprēķina, līdz ar to ir jākonstatē, ka ne Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktā par pārskaitījumiem “in”, ne kādā citā Civildienesta noteikumu normā skaidri nav paredzēts pienākums izdienas gadu, par kuriem Savienības pensiju shēmā piešķirama priekšrocība, skaita aprēķināšanai piemērot tā paša pielikuma 8. pantā noteikto procentu likmi. No tā izriet, ka Komisijas apgalvojums, kurā norādīts, ka pārskaitījuma “in” gadījumā pārrēķina koeficienti esot “tieši atkarīgi” no procentu likmes, kas norādīta Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 8. pantā, nav pamatots ne ar kādiem likumos paredzētiem noteikumiem.
91 Turklāt Padome, izmantojot īstenošanas regulu, kas pieņemta saskaņā ar Civildienesta noteikumu 83.a pantu, nevar samazināt Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta otrās daļas iedarbības jomu, apšaubot autonomiju, kuru Savienības likumdevējs ar šiem noteikumiem ir piešķīris iestādēm, uzticot tām pilnvaras, izmantojot vispārīgos īstenošanas noteikumus, noteikt izdienas gadu, par kuriem piešķiramas priekšrocības, skaitu pārskaitījumu “in” gadījumā.
92 Protams, VĪN 2004 7. panta 2. punktā, lai aprēķinātu izdienas gadu skaitu, kas jāņem vērā, pamatojoties uz kapitālu, kas atbilst faktiski veiktajām iemaksām Savienības pensiju shēmā, ir veikta atsauce uz aktuārajām vērtībām V2, kuras noteiktas VĪN 2004 2. pielikuma tabulā, kas savukārt saskaņā ar minēto 2. pielikumu ir “aprēķinātas, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu XII pielikumā paredzētajiem parametriem”. Starp šiem parametriem ir arī Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 8. pantā noteiktā likme.
93 Tomēr VĪN 2004 2. pielikumā ir minētas aktuārās vērības, kādas tās ir aprēķinātas, pamatojoties tostarp uz 3,5 % likmi, kas paredzēta Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 8. pantā, pirms tajā veikti grozījumi saskaņā ar Regulu Nr. 1324/2008. Tās ir vērtības, kuras Komisija bija ņēmusi vērā, gatavojot pirmos priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājumus, kas iesniegti prasītājiem, lai gan tajā laikā Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 8. pants jau bija grozīts saskaņā ar Regulu Nr. 1324/2008.
94 Šādos apstākļos, īstenojot Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktu un, it īpaši, lai aktualizētu pārrēķina koeficientus pārskaitījuma “in” gadījumā, ņemot vērā jauno 3,1 % likmi, kas pēc Regulas Nr. 1324/2008 spēkā stāšanās paredzēta Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 8. pantā, Komisijai atbilstoši minētajam 11. panta 2. punktam, kurā ir atsauce uz vispārīgiem īstenošanas noteikumiem tā īstenošanai, un atbilstoši tiesiskās noteiktības principam bija jāgroza VĪN 2004 un jāizveido jauna aktuāro vērtību tabula. Tieši to Komisija izdarīja, pieņemot VĪN 2011, kur iekļauts pielikums ar jaunām aktuārajām vērtībām, kas šajos pēdējos vispārīgajos īstenošanas noteikumos nosauktas par “pārrēķina koeficientiem” izdienas gadu, par kuriem piešķiramas priekšrocības, aprēķināšanas vajadzībām.
95 Jāpiebilst, ka Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 8. pants ar grozījumiem, kas veikti, stājoties spēkā Regulai Nr. 1324/2008, varēja tikt piemērots pārskaitījumiem “in”, vienīgi pieņemot vispārīgos īstenošanas noteikumus, kas iestādēm jāpieņem saskaņā ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktu. Minētā 8. panta piemērojamība šajā gadījumā izriet no atsauces uz “parametriem, kas paredzēti Civildienesta noteikumu XII pielikumā”, kas parādās VĪN 2004 2. pielikuma virsrakstā, un tas tā ir, ciktāl minētā XII pielikuma 1. panta 2. punktā, 10. panta 2. punktā un 12. pantā ir atsauces uz likmi, kas minēta Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 8. pantā. VĪN 2004 2. pielikuma virsraksts atklāj aprēķināšanas metodi, kuru Komisija izmanto atbilstoši savai īstenošanas kompetencei, kas tai noteikta ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktu, un kura vienīgi palīdz interpretēt normatīvos noteikumus, kuri iekļauti aktuāro vērtību tabulā (attiecībā uz direktīvas panta virsraksta normatīvo vērtību skat. Tiesas 2003. gada 3. aprīļa spriedumu lietā C‑144/00 Hoffmann, 37.–40. punkts). Šādas pakārtotas atsauces, turklāt lielākoties izolētas, lai netiktu pārkāpts tiesiskās noteiktības princips, nevar būt pārākas par datiem, kas skaidri norādīti attiecīgajā aktuāro vērtību tabulā.
96 Visbeidzot, Komisijas arguments par to, ka aktuārā ekvivalenta aprēķināšanas metode, kas paredzēta Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 8. pantā, ir bijusi obligāti jāizmanto, arī nosakot atjaunināto kapitālu, proti, izdienas gadu, par kuriem piemērojamas priekšrocības, skaita aprēķināšanai, kā ir paredzēts Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktā, ir pretrunā šī pēdējā noteikuma formulējumam, kā arī Savienības likumdevēja gribai, kas Civildienesta noteikumos vēlējās paredzēt skaidru atšķirību starp diviem pensijas tiesību pārskaitījumiem “in” un “out” un attiecīgi arī starp diviem atjauninātā kapitāla un aktuārā ekvivalenta jēdzieniem.
97 Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisijas apgalvojums, saskaņā ar kuru ar Regulu Nr. 1324/2008 VĪN 2004 saistībā ar veidu, kā aprēķināms izdienas gadu, par kuriem piešķiramas priekšrocības, skaits, tika padarīti par spēkā neesošiem un automātiski atņemts to tiesiskais pamats, nav pareizs, jo šī apgalvojuma pamatojumā nav ņemta vērā ne minētās regulas darbības joma, ne Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkts.
98 Tādēļ ir jāvērtē jautājums par to, vai Komisija bija tiesīga jaunos pārrēķina koeficientus, kas norādīti VĪN 2011 1. pielikumā, piemērot pieteikumiem par pārskaitījumu, kas iesniegti pirms 2011. gada 1. aprīļa, kad stājās spēkā VĪN 2011.
– Par pārrēķina koeficientu, kas iekļauti VĪN 2011 1. pielikumā, piemērošanu ar atpakaļejošu spēku
99 Pakārtoti ir jāatgādina, ka saskaņā ar vispāratzītu principu, ja vien nepastāv izņēmumi, jauno normu uzreiz piemēro no jauna radušās situācijās, kā arī jau esošo situāciju, kuras tomēr nav pilnībā īstenojušās agrākās tiesību normas laikā, sekām nākotnē (Civildienesta tiesas 2012. gada 13. jūnija spriedums lietā F‑31/10 Guittet/Komisija, 47. punkts un tajā minētā judikatūra).
100 Attiecīgi ir jāpārbauda, vai brīdī, kad jaunie VĪN 2011 paredzētie pārrēķina koeficienti kļuva piemērojami, proti, 2011. gada 1. aprīlī, prasītāji bija situācijā, kas bija radusies un pilnībā attīstījusies VĪN 2004 piemērošanas laikā. Tikai tādā gadījumā būtu faktiski atzīstams, ka VĪN 2011 paredzētie pārrēķina koeficienti prasītājiem ir piemēroti ar atpakaļejošu spēku. Šādā gadījumā būtu jāvērtē prasītāju iebildums par prettiesiskumu un, konkrētāk, par to, cik likumīgi ir bijis VĪN 2011 paredzētos pārrēķina koeficientus piemērot ar atpakaļejošu spēku, ņemot vērā tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības ievērošanas principus (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Guittet/Komisija, 48. punkts).
101 Šajā gadījumā, lai ierēdņa vai darbinieka, kurš iesniedzis pieteikumu par pārskaitījumu “in”, situācija būtu pilnībā attīstījusies VĪN 2004 pielikumā minēto aktuāro vērtību V2 piemērošanas laikā, ir jākonstatē, ka ne vēlāk kā iepriekšējās dienas beigās pirms jauno VĪN 2011 paredzēto pārrēķina koeficientu stāšanās spēkā, proti, 2011. gada 31. martā, ieinteresētās personas ir pieņēmušas priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājumu, kas ticis sagatavots saskaņā ar VĪN 2004.
102 Šajā gadījumā abi prasītāji, ciktāl tas uz viņiem attiecas, bija pieņēmuši pirmo priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājumu. Viņu situācija attiecībā uz viņu tiesībām uz pārskaitījumu “in”, kas radās saskaņā ar VĪN 2004, brīdī, kad stājās spēkā VĪN 2011, bija pilnībā attīstījusies, tāpēc tai bija piemērojami VĪN 2004.
103 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, šķiet, ka VĪN 2011 9. pantā, ciktāl tā ceturtās daļas pirmajā teikumā ir noteikts, ka VĪN 2011 1. pielikumā paredzētie pārrēķina koeficienti ir piemērojami, sākot no 2009. gada 1. janvāra, attiecībā uz ierēdņiem vai darbiniekiem, kuri priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājumu ir pieņēmuši līdz 2011. gada 31. martam, ir paredzētas situācijas, kas pilnībā attīstījušās laikā, kad bija piemērojami VĪN 2004. Tātad ar VĪN 2011 9. pantu minēto koeficientu piemērošanai ir piešķirts atpakaļejošs spēks.
104 Kā ir atgādināts šī sprieduma 99. un 100. punktā, juridisko situāciju noteiktības princips nepieļauj, ka Savienības akta iedarbība laikā varētu attiekties uz datumu pirms tā stāšanās spēkā. Izņēmuma gadījumā var būt citādi, ja to prasa sasniedzamais mērķis un ja tiek pienācīgi ievērota ieinteresēto personu tiesiskā paļāvība (iepriekš minētais spriedums lietā Guittet/Komisija, 63. un 64. punkts un tajos minētā judikatūra).
105 Šajā gadījumā Komisija nav pierādījusi, ka sasniedzamā mērķa labad ir nepieciešama VĪN 2011 piemērošana ar atpakaļejošu spēku. Lai arī Komisija apgalvo, ka pārrēķina koeficientu spēkā stāšanās, sākot no 2009. gada 1. janvāra, ir bijusi obligāta, piemērojot Regulu Nr. 1324/2008, no šī sprieduma 91.–97. punkta savukārt izriet, ka ar Regulu Nr. 1324/2008 VĪN 2004 nav padarīti par spēkā neesošiem un automātiski nav atņemts to tiesiskais pamats, ciktāl tas attiecas uz izdienas gadu, par kuriem piešķiramas priekšrocības, aprēķināšanas veidu.
106 Turklāt ir jākonstatē, ka Komisija nav pierādījusi, ka tai VĪN 2011 kopš Regulas Nr. 1324/2008 spēkā stāšanās datuma nācies piemērot augstāku un pamatotāku interešu dēļ. Ir jāatgādina, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumu 83.a pantu pienākums uzturēt Savienības pensiju shēmas stabilitāti ir Padomes kompetencē, kura, pamatojoties uz Komisijas ik gadu iesniegto aktuāru izvērtējumu un saskaņā ar pēdējās minētās priekšlikumu, ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem attiecīgu regulu, kura, kā tas jau bija gadījumā ar Regulu Nr. 1324/2008, ir piemērojama visām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām. Tāpēc Komisijai nav vienai pašai jānodrošina Savienības pensiju shēmas stabilitāte un, vēl jo mazāk, tas jādara, pieņemot savus vispārīgos īstenošanas noteikumus.
107 Visbeidzot, ar VĪN 2011 1. pielikumā paredzēto pārrēķina koeficientu piemērošanu (pirms minēto vispārīgo īstenošanas noteikumu stāšanās spēkā 2011. gada 1. aprīlī) ierēdņiem vai darbiniekiem, kuri priekšrocību par izdienas gadiem priekšlikumu ir pieņēmuši pirms 2011. gada 1. aprīļa, noteikti ir pārkāpta šo ierēdņu un darbinieku tiesiskā paļāvība (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Guittet/Komisija, 66. punkts).
108 No iepriekš minētā izriet, ka VĪN 2011 9. panta trešās daļas pēdējais teikums un 9. panta ceturtās daļas pirmais teikums ir jāpasludina par prettiesiskiem, ciktāl tajos VĪN 2011 1. pielikumā noteiktos pārrēķina koeficientus ir paredzēts piemērot ierēdņiem un darbiniekiem, kuri priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājumu ir pieņēmuši pirms VĪN 2011 stāšanās spēkā.
109 Pirmie priekšrocību par izdienas gadiem piedāvājumi, kas sagatavoti, piemērojot VĪN 2004, nebija prettiesiski, un tādēļ nebija pamata tos atcelt (šajā ziņā skat. Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2010. gada 12. maija spriedumu lietā T‑491/08 P Bui Van/Komisija, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).
110 Katrā ziņā vispārīgie īstenošanas noteikumi, kas bija piemērojami prasītāju pieteikumu par pārskaitījumu “in” reģistrēšanas datumos, attiecīgi 2009. gada 17. novembrī un 1. jūlijā, bija VĪN 2004, nevis VĪN 2011. Attiecībā uz apstrīdētajiem lēmumiem, kuros ir piemēroti VĪN 2011 1. pielikumā paredzētie pārrēķina koeficienti, ir jāpieņem kopā vērtētie pirmais un otrais pamats, un, tā kā nav jālemj par prasības trešo pamatu, apstrīdētie lēmumi ir jāatceļ.
Par tiesāšanās izdevumiem
111 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 1. punktam, ievērojot citus šā reglamenta otrās sadaļas astotās nodaļas noteikumus, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Saskaņā ar šā paša panta 2. punktu, ja to prasa taisnīgums, Civildienesta tiesa var nolemt, ka lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus tikai daļēji vai pat vispār atbrīvo viņu no šā pienākuma.
112 No šajā spriedumā sniegtā pamatojuma izriet, ka Komisija ir lietas dalībniece, kurai spriedums ir nelabvēlīgs. Turklāt prasītāji savos prasījumos ir tieši lūguši piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Tā kā lietas apstākļi neattaisno Reglamenta 87. panta 2. punkta piemērošanu, ir jāpiespriež Komisijai segt savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzināt prasītājiem radušos tiesāšanās izdevumus.
Ar šādu pamatojumu
CIVILDIENESTA TIESA (plēnums)
nospriež:
1) atcelt Komisijas 2011. gada 20. maija un 2011. gada 19. maija lēmumus, kas adresēti attiecīgi M. Verile un A. Gjergji;
2) Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina M. Verile un A. Gjergji radušos tiesāšanās izdevumus.
Van Raepenbusch | Rofes i Pujol | Perillo |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2013. gada 11. decembrī.
W. Hakenberg | | S. Van Raepenbusch |