TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA RĪKOJUMS

2021. gada 25. februārī (*)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Paātrinātā tiesvedība – Lietderīgās iedarbības neesamība – Saistība ar valsts pagaidu noregulējuma tiesvedību

Apvienotajās lietās C‑14/21 un C‑15/21

par lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Tribunale amministrativo regionale per la Sicilia (Sicīlijas Reģionālā administratīvā tiesa, Itālija) iesniedza ar 2020. gada 23. decembra lēmumiem un kas Tiesā saņemti 2021. gada 8. janvārī, tiesvedībās

Sea Watch eV

pret

Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti (C‑14/21 un C‑15/21),

Capitaneria di Porto di Palermo (C‑14/21),

Capitaneria di Porto di Porto Empedocle (C‑15/21),

TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJS,

uzklausījis tiesnesi referentu J. Paseru [J. Passer] un ģenerāladvokātu A. Rantu [A. Rantos],

izdod šo rīkojumu.

Rīkojums

1        Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/16/EK (2009. gada 23. aprīlis) par ostas valsts kontroli (OV 2009, L 131, 57. lpp.) un uz Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, kas noslēgta Londonā 1974. gada 1. novembrī (Recueil des traités des Nations unies, 1185. sēj, Nr. 18961, 3. lpp.), interpretāciju.

2        Šie lūgumi ir iesniegti saistībā ar diviem strīdiem starp, no vienas puses, Sea Watch eV un Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti (Infrastruktūras un transporta ministrija, Itālija), kā arī Capitaneria di Porto di Palermo (Palermo ostas pārvalde, Itālija) un, no otras puses, Sea Watch un šo pašu ministriju, kā arī Capitaneria di Porto di Porto Empedocle (Empedokles ostas pārvalde, Itālija), par diviem aizturēšanas rīkojumiem, kurus izdevusi attiecīgi katra no šīm pārvaldēm un kuri attiecīgi skar kuģus Sea Watch 4 un Sea Watch 3.

 Pamatlietas

3        Sea Watch ir nevalstiska bezpeļņas organizācija ar juridisko adresi Berlīnē (Vācija). Tās statūtos ir noteikts, ka tās mērķis ir it īpaši cilvēku glābšana no briesmām un bīstamām situācijām jūrā, kā arī kuģu, laivu un lidaparātu uzturēšana un ekspluatācija, lai dotos palīgā šīm personām. Atbilstoši šim mērķim tā praktiski veic cilvēku meklēšanas un glābšanas operācijas Vidusjūrā, izmantojot kuģus, kas ir tās īpašumā un kurus tā ekspluatē. Starp šiem kuģiem ir īpaši minēti divi – Sea Watch 3 un Sea Watch 4, kas ir reģistrēti Vācijas valsts reģistrā, kuģo ar Vācijas karogu un abi ir sertificēti Vācijā reģistrētā klasifikācijas un sertificēšanas iestādē kā “vispārējs daudzfunkcionāls kravas kuģis”.

4        2020. gada vasarā Sea Watch 3 un Sea Watch 4 viens pēc otra pameta Burrjanas (Spānija) ostu un devās glābt vairākus simtus cilvēku, kas atradās briesmās Vidusjūras starptautiskajos ūdeņos. Pēc tam Italian Maritime Rescue Coordination Centre (Itālijas Jūras glābšanas koordinācijas centrs) informēja šo kuģu attiecīgos kapteiņus, ka Ministero degli Interni (Iekšlietu ministrija, Itālija) ir atļāvusi attiecīgo personu izsēdināšanu un pārsēšanos kuģos, kas atradās Palermo (Itālija) ostā, attiecībā uz Sea Watch 4, un Empedokles (Itālija) ostā, attiecībā uz Sea Watch 3, un viņiem tika dotas norādes vadīt kuģus uz šīm divām ostām, lai tur veiktu minētās darbības.

5        Tiklīdz šīs darbības bija pabeigtas, Ministro della Sanità (veselības ministrs, Itālija) izdeva rīkojumu šiem diviem kuģiem palikt noenkurotiem minēto ostu tuvumā – sākotnēji, lai izolētu kuģu apkalpi nolūkā novērst Covid19 slimības izplatīšanos, un pēc tam, lai iztīrītu, dezinficētu kuģi un izsniegtu sanitāro sertifikātu.

6        Pēc tīrīšanas un dezinfekcijas procedūrām Palermo un Empedokles ostu pārvaldes veica attiecīgi kuģu Sea Watch 4 un Sea Watch 3 inspekciju uz klāja un pēc tam izdeva aizturēšanas rīkojumu, pamatojoties uz to, ka tās ir secinājušas rindu tehnisku un funkcionālu pārkāpumu, no kuriem dažus var kvalificēt kā “smagus”, kuri kā tādi tie pamato šo aizturēšanu.

7        Kopš tā brīža Sea Watch ir novērsusi daļu šo pārkāpumu. Taču tā uzskata, ka pārējie pārkāpumi (turpmāk tekstā – “aplūkotās neatbilstības”) nav pierādīti. Šīs neatbilstības būtībā attiecas uz faktu, ka Sea Watch 3 un Sea Watch 4, pēc Itālijas kompetento iestāžu domām, nav nedz sertificēti, lai uzņemtu uz klāja un transportētu vairākus simtus personu, kā tie ir darījuši 2020. gada vasarā, nedz aprīkoti ar piemērotu tehnisko aprīkojumu notekūdeņu attīrīšanai, dušām un tualetēm.

8        Šādos apstākļos Sea Watch iesniedza Tribunale amministrativo regionale per la Sicilia (Sicīlijas Reģionālā administratīvā tiesa, Itālija) divas prasības par tiesību aktu atcelšanu par pasākumiem, ar kuriem Palermo ostas pārvalde un Empedokles ostas pārvalde izdeva rīkojumu attiecīgi par kuģu Sea Watch 4 un Sea Watch 3 aizturēšanu, līdz tiks novērstas minētās neatbilstības, kā arī par šiem pasākumiem pievienotajiem inspekcijas ziņojumiem un jebkuru citu agrāku dokumentu, kas saistīts ar šiem pasākumiem vai pieņemts pēc tiem.

9        Turklāt Sea Watch pievienoja šīm prasībām pieteikumus par pagaidu noregulējumu, lai tiktu noteikti aizsardzības pasākumi, ko tā pamatoja ar būtiska un neatgriezeniska kaitējuma risku saskaņā ar Itālijas tiesību normām, kuras piemērojamas šajā gadījumā.

10      Lūgumos sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniedzējtiesa it īpaši norāda, ka pamatlietu attiecīgajos materiālos minētie fakti atklāj, ka par aplūkoto pārkāpumu esamību ir paudušas atšķirīgu nostāju ne vien šo strīdu puses, bet arī Itālijas, kas ir ostas valsts, kompetentās iestādes un Vācijas, kas ir karoga valsts, kompetentās iestādes. Proti, Itālijas kompetentās iestādes būtībā uzskata, ka šīs neatbilstības ir pierādītas un ka tās ir jānovērš, turpretim Vācijas kompetentās iestādes uzskata, ka atbilstošo Savienības tiesību un piemērojamo starptautisko tiesību pareiza interpretācija ļauj secināt, ka šādas neatbilstības nepastāv.

11      Ņemot vērā šo situāciju, iesniedzējtiesa uzskata, ka Direktīvas 2009/16 un Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras interpretācija izvirza sarežģītus, jaunus un visām dalībvalstīm īpaši nozīmīgus tiesību jautājumus, kuru atrisinājums ir nepieciešams, lai iesniedzējtiesa varētu atrisināt pamatlietas.

12      Šādos apstākļos Tribunale amministrativo regionale per la Sicilia (Sicīlijas Reģionālā administratīvā tiesa) katrā no abām pamatlietām nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai piecus prejudiciālos jautājumus, kas formulēti gandrīz identiski. Tā arī lūdza Tiesu šīm lietām piemērot Tiesas Reglamenta 105. pantā paredzēto paātrināto tiesvedību.

13      Ar Tiesas priekšsēdētāja 2021. gada 2. februāra lēmumu šīs lietas tika apvienotas tiesvedības rakstveida un mutvārdu daļā, kā arī Tiesas nolēmuma taisīšanai.

 Par lūgumiem piemērot paātrināto tiesvedību

14      Saskaņā ar Reglamenta 105. panta 1. punktu, ja lietas raksturs prasa tās izskatīšanu īsā termiņā, Tiesas priekšsēdētājs pēc iesniedzējtiesas pieteikuma vai izņēmuma kārtā pēc savas ierosmes var nolemt piemērot šai lietai paātrinātu tiesvedību, atkāpjoties no šā reglamenta noteikumiem.

15      Šajā gadījumā iesniedzējtiesa pamato savus lūgumus piemērot šīm lietām paātrināto tiesvedību, kas paredzēta minētajā tiesību normā, atsaucoties uz šādiem apstākļiem.

16      Vispirms šī tiesa būtībā uzsver, ka šīs lietas skar sensitīvu jomu, jo tās attiecas uz cilvēku, kuri atrodas briesmās, glābšanas operācijām, ko kopš 2014. un 2015. gada Vidusjūrā veic nevalstiskas humānās palīdzības organizācijas, izmantojot galvenokārt kravas kuģus, kuri kuģo ar dalībvalstu karogiem, tostarp kuģus Sea Watch 3 un Sea Watch 4.

17      Pēc tam šī tiesa būtībā izskaidro, ka aizturēšanas pasākumi, kas piemēroti Sea Watch ekspluatētajiem kuģiem, iekļaujas pasākumu kopumā, kuri var vispārīgi ietekmēt iepriekšējā punktā minētās darbības. Patiesībā šobrīd gandrīz attiecībā uz visiem kuģiem, kas veic šīs operācijas, dažādu Itālijas ostu (tostarp Olbijas, Palermo, Empedokles un Venēcijas) pārvaldes ir pieņēmušas aizturēšanas pasākumus, kas pamatoti ar to, ka šie kuģi neievēro izvirzītās prasības.

18      Turklāt iesniedzējtiesa uzskata, ka, ņemot vērā šo situāciju, ir steidzami jānoskaidro atbilstošās tiesību normas, saskaņā ar kurām šīs darbības tiek veiktas, norādot ne vien to, ka izvirzītās prasības drošības un veselības jomā ir sabiedriskās kārtības jautājums, bet arī ka šobrīd, bez šādas skaidrības, nav neviena instrumenta, kas ļautu izbeigt kuģu aizturēšanas praksi.

19      Visbeidzot šī tiesa uzskata, ka vidējie lietu izskatīšanas termiņi Tiesā neļaus tai atrisināt pamatlietas līdz 2021. gada vasaras sākumam, lai gan iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka tieši šajā sezonā parasti koncentrējas cilvēku, kas atrodas briesmās, glābšanas operācijas, kuras tādām nevalstiskajām organizācijām kā Sea Watch un tās līdziniecēm ir jāveic Vidusjūrā.

20      Ņemot vērā šo visus šos apstākļus, minētā tiesa uzskata, ka ir vajadzīgs īsā termiņā saņemt atbildes uz Tiesai uzdotajiem jautājumiem, tai pat laikā norādot, ka, ņemot vērā tās lūgumus piemērot šīm lietām paātrināto tiesvedību, šī tiesa pati ir noraidījusi – tikai provizoriski un neietekmējot galīgo lēmumu šajā sakarā, tiklīdz būs zināms, kādu likteni Tiesa būs lēmusi šiem lūgumiem, – pieteikumus par pagaidu noregulējumu, ko tajā iesniegusi Sea Watch, lai tiktu pieņemti aizsardzības pasākumi.

21      Attiecībā uz iesniedzējtiesas izvirzītajiem apstākļiem, pirmkārt, ir jānorāda – kā izriet no Tiesas pastāvīgās judikatūras –, ka tiesiskā nenoteiktība, kas, no vienas puses, var kavēt vienas no strīda pušu darbību valsts tiesā, saistībā ar kuru kompetentā tiesa uzskata par nepieciešamu vērsties Tiesā ar jautājumiem par Savienības tiesību interpretāciju, un, no otras puses, šīs puses likumīgā interese pēc iespējas ātrāk uzzināt, kādas tiesības tai izriet no Savienības tiesībām, ir apstākļi, kas var rasties daudzos strīdos, un tādēļ tie nevar pamatot Reglamenta 105. pantā paredzētās paātrinātās tiesvedības piemērošanu kādai prejudiciālajai tiesvedībai (šajā nozīmē skat. Tiesas priekšsēdētāja rīkojumu, 2017. gada 20. decembris, M. A. u.c., C‑661/17, nav publicēts, EU:C:2017:1024, 16. punkts, kā arī spriedumu, 2021. gada 14. janvāris, The International Protection Appeals Tribunal u.c., C‑322/19 un C‑385/19, EU:C:2021:11, 47. punkts).

22      Patiesībā šī paātrinātā tiesvedība ir procesuāls instruments, kas paredzēts, lai reaģētu uz ārkārtēji steidzamu situāciju, kuras eksistence jāpierāda attiecībā uz lietai, saistībā ar kuru iesniegts paātrinātās tiesvedības pieteikums, piemītošiem ārkārtas apstākļiem (šajā nozīmē skat. Tiesas priekšsēdētāja rīkojumu, 2017. gada 20. decembris, M. A. u.c., C‑661/17, nav publicēts, EU:C:2017:1024, 17. punkts).

23      Otrkārt un tāda paša iemesla dēļ, lielais skaits personu, kas var atrasties tādā pašā nenoteiktībā kā puses pamatlietā, vai lielais skaits tiesisko situāciju, kuras potenciāli skar lēmums, kas jāpieņem iesniedzējtiesai, kad tā saņems atbildes uz Tiesai uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem, vai kuras skar lēmumi, ko šī tiesa vai citas valsts tiesas var tikt aicinātas pieņemt līdzīgos strīdos, pats par sevi nav ārkārtas apstāklis, kas var pamatot paātrinātās tiesvedības piemērošanu (šajā nozīmē skat. Tiesas priekšsēdētāja rīkojumus, 2016. gada 13. jūlijs, Banco Santander, C‑96/16, nav publicēts, EU:C:2016:566, 18. punkts; 2018. gada 20. septembris, Minister for Justice and Equality, C‑508/18 un C‑509/18, nav publicēts, EU:C:2018:766, 14. punkts, kā arī spriedumu, 2020. gada 8. decembris, Staatsanwaltschaft Wien (Viltoti pārskaitījuma rīkojumi), C‑584/19, EU:C:2020:1002, 36. punkts).

24      Līdz ar to jāuzskata, ka, visādā ziņā izceļot pamatlietu un atbilžu, ko Tiesa varētu sniegt uz tai uzdotajiem jautājumiem, nozīmīgo un sensitīvo raksturu attiecīgajā Savienības tiesību jomā (pēc analoģijas skat. Tiesas priekšsēdētāja rīkojumu, 2018. gada 8. marts, Vitali, C‑63/18, nav publicēts, EU:C:2018:199, 16. punkts, kā arī 2019. gada 27. februāris, M.V. u.c., C‑760/18, nav publicēts, EU:C:2019:170, 17. punkts), dažādie apstākļi, kuru esamība šajā gadījumā skaidri izriet no iesniedzējtiesas izklāstījuma, kas rezumēts šī rīkojuma 17. un 18. punktā, nav tādi, kas varētu pamatot paātrinātās tiesvedības piemērošanu šīm lietām.

25      Treškārt un visbeidzot, no iesniedzējtiesas izklāstījuma, kas rezumēts šī rīkojuma 16. un 19. punktā, skaidri izriet, ka strīdus, saistībā ar kuriem šī tiesa uzdod Tiesai jautājumus par Savienības tiesību interpretāciju, papildus to juridiskajiem aspektiem un to konkrētai ietekmei, raksturo nozīmīga un delikāta humānā dimensija, jo tie attiecas uz apstākļiem, kādos nevalstiskas humānās palīdzības organizācijas ir aicinātas veikt cilvēku, kuri atrodas briesmās vai bīstamā situācijā jūrā, glābšanas operācijas. Šajā kontekstā iesniedzējtiesa it īpaši uzsver, ka tā lūdz piemērot paātrināto tiesvedību, lai saņemtu Tiesas atbildes tādā termiņā, kas tai ļautu iztiesāt pamatlietas līdz 2021. gada vasaras sākumam, proti, sezonai, kurā, kā rāda iepriekšējo gadu pieredze, parasti koncentrējas cilvēku, kas atrodas briesmās vai bīstamā situācijā, glābšanas operācijas, kuras jāveic Vidusjūrā.

26      Tomēr, kā izriet no Tiesas pastāvīgās judikatūras, tas, ka strīdam valsts tiesā ir steidzams raksturs un ka kompetentajai tiesai ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu tā ātru noregulējumu, pats par sevi neattaisno to, ka Tiesa piemērotu šai prejudiciālajai tiesvedībai Reglamenta 105. pantā paredzēto paātrināto tiesvedību (Tiesas priekšsēdētāja rīkojums, 2017. gada 31. jūlijs, Mobit, C‑350/17 un C‑351/17, nav publicēts, EU:C:2017:626, 6. punkts, kā arī 2017. gada 29. novembris, Bosworth un Hurley, C‑603/17, nav publicēts, EU:C:2017:933, 9. punkts).

27      Patiesībā gan šīs tiesvedības priekšmets, gan tās īstenošanas noteikumi atšķiras no pagaidu noregulējuma tiesvedības, kas paredzēta Reglamenta 160.–166. un 190. pantā attiecībā uz tiešajām prasībām un apelācijām (šajā nozīmē skat. Tiesas priekšsēdētāja rīkojumus, 2016. gada 7. aprīlis, Padome/Front Polisario, C‑104/16 P, nav publicēts, EU:C:2016:232, 18. punkts, un 2017. gada 11. oktobris, Komisija/Polija, C‑441/17, nav publicēts, EU:C:2017:794, 15. punkts), un no tā procesa, kas piemērojams iesniedzējtiesā, kā minēts šī rīkojuma 20. punktā.

28      Reglamenta 105. pantā paredzētās paātrinātās tiesvedības mērķis ir it īpaši ļaut Tiesai īsā laikā pieņemt nolēmumu pēc būtības prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā, kas tajā ierosināta, nevis novērtēt nepieciešamību pieņemt pagaidu pasākumus, kamēr tiek gaidīts šāds nolēmums.

29      Turklāt atšķirībā no šī rīkojuma 27. punktā minētajām pagaidu noregulējuma tiesvedībām paātrinātā tiesvedība neļauj Tiesai pieņemt nolēmumu bez kavēšanās un, ja nepieciešams, provizoriski lemt par tai uzdotajiem jautājumiem, bet vispirms uzliek tai pienākumu ievērot tiesības iesniegt rakstveida apsvērumus, kas Reglamenta 105. panta 3. punktā ir piešķirtas pamatlietas pusēm un citām ieinteresētajām personām, kuras minētas Eiropas Savienības Tiesas statūtu 23. pantā un kuru skaitā ir dalībvalstis, kas saskaņā ar šī reglamenta 38. panta 4. punktu var iesniegt apsvērumus savā valsts valodā. Termiņiem, kas saistīti ar šīs prasības ievērošanu, tostarp jāpieskaita laiks, ko prasa lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu tulkošana Savienības oficiālajās valodās, dalībvalstu iesniegto rakstveida apsvērumu tulkošana tiesvedības valodā un Tiesas nolēmuma tulkošana publikācijas vajadzībām.

30      Taču šajā gadījumā, ņemot vērā šīs prasības un datumu, kad iesniedzējtiesa ir iesniegusi lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu, šķiet, ka Tiesai nav iespējas, pat piemērojot šīm lietām paātrināto tiesvedību, pieņemt tajās nolēmumu tādā termiņā, kurā tiek ievērota pareiza tiesvedība un kurš ļauj iesniedzējtiesai iztiesāt pamatlietas līdz 2021. gada vasaras sākumam, kā tas atbilstoši iesniedzējtiesas norādītajam tai būtu jāizdara šī rīkojuma 19. un 25. punktā minēto iemeslu dēļ.

31      No tā izriet, ka ar šādas tiesvedības izmantošanu katrā ziņā nevar sasniegt šī rīkojuma iepriekšējā punktā minēto mērķi un līdz ar to šajās lietās tai nav lietderīgās iedarbības (pēc analoģijas skat. Tiesas priekšsēdētāja rīkojumu, 2017. gada 20. decembris, de Diego Porras, C‑619/17, nav publicēts, EU:C:2017:1025, 25. punkts). Tādēļ šīs lietas apstākļi nepamato Tiesas atkāpšanos no parasti piemērojamiem noteikumiem tās Reglamentā, šajā gadījumā – balstoties uz šī reglamenta 105. panta 1. punktu.

32      Ņemot to vērā, Tiesa jau ir lēmusi, ka jebkurai valsts tiesai, kas izskata Savienības tiesību regulētu strīdu, ir jābūt pilnvarām pieņemt pagaidu pasākumus, kas ļauj garantēt nākamā nolēmuma pilnīgu efektivitāti attiecībā uz tiesībām, kas izvirzītas uz šo [Savienības] tiesību pamata, vajadzības gadījumā atkāpjoties no tādu valsts tiesību piemērošanas, kas kavē šīs [tiesas] pilnvaras. Tā tas a fortiori ir tad, ja kompetentā valsts tiesa nolemj apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai prejudiciālus jautājumus, jo šādi pagaidu pasākumi var izrādīties piemēroti, lai nodrošinātu LESD 267. pantā paredzētās prejudiciālā nolēmuma tiesvedības sistēmas lietderīgo iedarbību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1990. gada 19. jūnijs, Factortame u.c., C‑213/89, EU:C:1990:257, 21.–23. punkts).

33      Tādējādi vispirms valsts tiesai, kura izskata steidzama rakstura strīdu, kura atrodas labākajā pozīcijā, lai izvērtētu pušu konkrētās problēmas, un kura uzskata par nepieciešamu uzdot Tiesai prejudiciālus jautājumus par Savienības tiesību interpretāciju, ir, gaidot Tiesas nolēmumu, jāpieņem visi atbilstošie pagaidu pasākumi, lai nodrošinātu lēmuma, kas tai jāpieņem, pilnīgu efektivitāti (šajā nozīmē skat. Tiesas priekšsēdētāja rīkojumu, 2018. gada 10. aprīlis, Gómez del Moral Guasch, C‑125/18, nav publicēts, EU:C:2018:253, 15. punkts un tajā minētā judikatūra).

34      Tātad šajā gadījumā iesniedzējtiesai, kā tā ir pieļāvusi šī rīkojuma 20. punktā rezumētajos lūgumos sniegt prejudiciālu nolēmumu, būs jāizlemj, vai pagaidu pasākumi ir atbilstoši, lai nodrošinātu lēmumu, kuri tai jāpieņem, pilnīgu efektivitāti, un vajadzības gadījumā jānosaka pieņemamie pasākumi.

35      Savukārt Tiesa izskatīs šīs lietas prioritārā kārtībā, piemērojot Reglamenta 53. panta 3. punktu, ievērojot šo lietu īpašos apstākļus, kādi izriet no iesniedzējtiesas izklāstījuma, kas rezumēts šī rīkojuma 16. un 19. punktā.

36      Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, jāsecina, ka iesniedzējtiesas lūgumi piemērot šīm lietām Reglamenta 105. pantā paredzēto paātrināto tiesvedību nevar tikt apmierināti.

Ar šādu pamatojumu Tiesas priekšsēdētājs izdod rīkojumu:

Noraidīt Tribunale amministrativo regionale per la Sicilia (Sicīlijas Reģionālā administratīvā tiesa, Itālija) lūgumu piemērot apvienotajām lietām C14/21 un C15/21 Tiesas Reglamenta 105. pantā paredzēto paātrināto tiesvedību.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – itāļu.