Lieta C‑82/12

Transportes Jordi Besora SL

pret

Generalitat de Catalunya

(Tribunal Superior de Justicia de Cataluña lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Netiešie nodokļi – Akcīzes nodoklis – Direktīva 92/12/EEK – 3. panta 2. punkts – Naftas produkti – Nodoklis par mazumtirdzniecību – Jēdziens “īpašs nolūks” – Kompetenču nodošana autonomajām kopienām – Finansējums – Iepriekš noteikts mērķis – Izdevumi par veselības aprūpes un vides aizsardzības pasākumiem

Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 27. februāra spriedums

1.        Noteikumi par nodokļiem – Tiesību aktu saskaņošana  – Akcīzes nodoklis – Direktīva 92/12 – Naftas produkti – Valsts tiesību regulējums, ar kuru tiek ieviests nodoklis par naftas produktu mazumtirdzniecību – Nodoklis, ar kuru tiek finansēta teritoriālo kopienu kompetenču īstenošana veselības aizsardzības un vides jomā – Nodoklis, kas pats par sevi nav paredzēts aizsardzības nodrošināšanai minētajās jomās – Īpaša nolūka neesamība – Nepieļaujamība

(Padomes Direktīvas 92/12 3. panta 2. punkts)

2.        Prejudiciāli jautājumi – Interpretācija – Interpretējošu spriedumu iedarbība laikā – Atpakaļejošs spēks – Tiesas noteikts ierobežojums – Nosacījumi – Sprieduma radīto finansiālo seku nozīme attiecīgajai dalībvalstij – Neizšķirošs kritērijs

(LESD 267. pants)

1.        Direktīvas 92/12 par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību 3. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tāds valsts tiesību regulējums, ar kuru tiek ieviests nodoklis par naftas produktu mazumtirdzniecību, – šādu nodokli nevar uzskatīt par tādu, kuram ir īpašs nolūks šī noteikuma izpratnē, jo šis nodoklis, kurš ir paredzēts, lai finansētu attiecīgo teritoriālo kopienu kompetenču īstenošanu veselības aizsardzības un vides jomā, pats par sevi nav paredzēts veselības un vides aizsardzības nodrošināšanai.

Īpašs nolūks Direktīvas 92/12 3. panta 2. punkta izpratnē nav tāds, kas attiecināms tikai uz budžetu. Turklāt, jau ir lemts, ka pašvaldību autonomijas nostiprināšana, piešķirot tām tiesības saņemt ienākumus no nodokļiem, ietver tikai budžeta papildināšanas nolūku, kas pats par sevi nevar ietvert īpašu nolūku Direktīvas 92/12 3. panta 2. punkta izpratnē.

Tādējādi, tā kā visiem nodokļiem ir budžeta papildināšanas mērķis, tas apstāklis vien, ka šim nodoklim ir budžeta papildināšanas mērķis, pats par sevi nevar būt pietiekams, lai izslēgtu iespēju, ka šo nodokli varētu uzskatīt par tādu, kam ir arī īpašs nolūks minētā noteikuma izpratnē, pretējā gadījumā tiktu atņemta jēga Direktīvas 92/12 3. panta 2. punktam. Saistībā ar minēto, iepriekš noteikts ieņēmumu, kas saņemti no šī nodokļa, mērķis, lai reģionālās pašvaldības varētu finansēt to kompetenču īstenošanu, ko tām nodevusi valsts veselības aizsardzības un vides jomā, varētu būt fakts, kas jāņem vērā, lai identificētu īpaša nolūka pastāvēšanu. Tomēr šāds mērķis, kas ataino vienkāršu dalībvalsts budžeta organizācijas veidu, pats par sevi nevar būt šajā ziņā pietiekams nosacījums, jo katra dalībvalsts var nolemt piemērot precei nodokli, lai finansētu konkrētus izdevumus, neatkarīgi no mērķa.

Lai varētu uzskatīt, ka pastāv īpašs nolūks Direktīvas 92/12 3. panta 2. punkta izpratnē, ir būtiski, lai tāds nodoklis pats par sevi būtu paredzēts veselības un vides aizsardzības nodrošināšanai. Tā tas it īpaši būtu tad, ja ieņēmumi no šī nodokļa noteikti būtu jāizlieto, lai samazinātu sociālās un vides izmaksas, kas saistītas ar īpašo naftas produktu, kuriem piemēro minēto nodokli, izmantošanas veidu tā, lai pastāvētu tieša saikne starp šo ieņēmumu izmantošanu un aplūkotā nodokļa nolūku.

(sal. ar 23., 25., 27.– 30. un 36. punktu un rezolutīvo daļu)

2.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 40.–42., 48. un 49. punktu)