VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
2019. gada 27. novembrī(*)
Piekļuve dokumentiem – Regula (EK) Nr. 1049/2001 – Dokumenti, kas attiecas uz jūras operāciju, kuru 2017. gadā veica Frontex Vidusjūras reģiona centrālajā daļā – Izmantotie kuģi – Piekļuves atteikums – Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts – Izņēmums sabiedrības interešu aizsardzībai valsts drošības jomā
Lietā T‑31/18
Luisa Izuzquiza, ar dzīvesvietu Madridē (Spānija),
Arne Semsrott, ar dzīvesvietu Berlīnē (Vācija),
kurus pārstāv S. Hilbrans, R. Callsen, advokāti, un J. Pobjoy, barrister,
prasītāji,
pret
Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru (Frontex), ko pārstāv H. Caniard un T. Knäbe, pārstāvji, kam palīdz B. Wägenbaur un J. Currall, advokāti,
atbildētāja,
par prasību, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Frontex 2017. gada 10. novembra lēmumu CGO/LAU/18911c/2017, ar ko tiek atteikta piekļuve dokumentiem, kuros ietverta informācija par katra kuģa nosaukumu, karogu un tipu, kurus Frontex ir izmantojusi Vidusjūras reģiona centrālajā daļā kopīgā operācijā Triton laika posmā no 2017. gada 1. jūnija līdz 30. augustam,
VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)
šādā sastāvā: tiesneši P. Niuls [P. Nihoul], kas pilda palātas priekšsēdētāja pienākumus, J. Svenningsens [J. Svenningsen] un U. Ēbergs [U. Öberg] (referents),
sekretārs: P. Kullens [P. Cullen], administrators,
ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu un 2019. gada 2. jūlija tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (turpmāk tekstā – “Frontex”) tika izveidota 2004. gadā, un pašreiz tās darbību regulē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1624 (2016. gada 14. septembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/399 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 863/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 un Padomes Lēmumu 2005/267/EK (OV 2016, L 251, 1. lpp.).
2 Saskaņā ar Regulas 2016/1624 1. pantu Eiropas Robežu un krasta apsardzes, kuru saskaņā ar šīs pašas regulas 3. pantu izveidoja Frontex un par robežu pārvaldību atbildīgās dalībvalstu iestādes, mērķis ir nodrošināt Eiropas integrēto robežu pārvaldību pie ārējām robežām, kas “ietver vēršanos pret migrācijas problēmām un nākotnē iespējamiem apdraudējumiem pie minētajām robežām, tādējādi sniedzot ieguldījumu smagu noziegumu ar pārrobežu dimensiju novēršanā, lai nodrošinātu augstu iekšējās drošības līmeni Savienībā, pilnībā ievērojot pamattiesības un vienlaikus nodrošinot personu brīvu pārvietošanos tajā”.
3 Frontex palīdz dalībvalstu robežu un krasta apsardzes pārvaldības aģentūrām, tostarp koordinējot tās ar “kopīgām operācijām”, ko veic uzņēmēja dalībvalsts un citas dalībvalstis. Noteikumi par saistībām, resursiem, personālu, aprīkojumu un infrastruktūru, ko izmanto dalībnieki, ir noteikti katras operācijas rīcības plānā.
4 Frontex uzsāka operāciju Triton 2014. gada novembra sākumā pēc papildu budžeta piešķīruma saņemšanas no Eiropas Komisijas.
5 Operācijas Triton mērķis bija uzlabot robežu drošības uzraudzību un kontroli, izmantojot kopīgas patruļas un aprīkojumu, ko nodrošina dalībvalstis. Tās darbības zona aptvēra Itālijas un Maltas teritoriālos ūdeņus, kā arī šīm abām dalībvalstīm raksturīgus meklēšanas un glābšanas apgabalus līdz 138 jūras jūdzēm uz dienvidiem no Sicīlijas.
6 Operācija Triton 2017, kas sākās 2017. gada 1. janvārī, beidzās 2018. gada 31. janvārī.
7 Atbilstoši Regulas 2016/1624 74. panta 1. punktam, “izskatot pieteikumus attiecībā uz piekļūšanu dokumentiem, kuru turētājs ir [Frontex], piemēro [Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.)]”.
8 Turklāt Regulas Nr. 2016/1624 8. panta 3. punktā ir paredzēts:
“Aģentūra pēc savas iniciatīvas veic komunikāciju par jautājumiem, kas ietilpst tās pilnvarās. Tā sniedz sabiedrībai precīzu un izsmeļošu informāciju par savām darbībām.
Komunikācijas darbības negatīvi neietekmē 1. punktā minētos uzdevumus, jo īpaši, izpaužot operatīvo informāciju, kuras publiskošana apdraudētu operāciju mērķa sasniegšanu. Komunikācijas darbības veic, neskarot 50. pantu, saskaņā ar attiecīgajiem komunikācijas un izplatīšanas plāniem, kurus ir pieņēmusi valde.”
9 Visbeidzot Regulas Nr. 2016/1624 74. panta 2. punktā ir paredzēts:
“[Frontex] pēc savas iniciatīvas veic komunikāciju par jautājumiem, kas ietilpst tās darbības jomā. Tā publisko būtisku informāciju, tostarp [..] gada darbības pārskatu, un [..] jo īpaši nodrošina, lai sabiedrībai un jebkurai ieinteresētajai personai tiktu ātri sniegta objektīva, visaptveroša, uzticama un viegli saprotama informācija par tās darbu. Tā to dara, neatklājot operatīvo informāciju, kuras publiskošana varētu kaitēt operāciju mērķu sasniegšanai.”
10 Ar 2017. gada 1. septembra elektroniskā pasta vēstuli prasītāji Luisa Izuzquiza un Arne Semsrott saskaņā ar 6. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.) iesniedza Frontex pieteikumu par piekļuvi dokumentiem, kuros ietverta informācija par katra tā kuģa nosaukumu, tipu un karogu, kurus Frontex bija izmantojusi no 2017. gada 1. jūnija līdz 30. augustam Vidusjūras centrālajā daļā operācijā Triton.
11 Ar 2017. gada 8. septembra vēstuli, kas prasītājiem tika nosūtīta tajā pašā dienā, Frontex atteica piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem, pamatojoties uz izņēmumu, kas paredzēts Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā par sabiedrības interešu aizsardzību valsts drošības jautājumos.
12 Šajā vēstulē Frontex norādīja:
“Pieprasītajā dokumentā ietvertā informācija kopā ar publiski pieejamo informāciju, piemēram, tīmekļa vietnē www.marinetraffic.com, ļauj uzzināt patruļas kuģu pašreizējo atrašanās vietu.
Ja šī informācija nonāktu noziedzīgu tīklu, kas iesaistīti migrantu nelikumīgā pārvadāšanā un cilvēku tirdzniecībā, rīcībā, tie būtu informēti par patruļas zonām un grafikiem, un tas tiem ļautu pielāgot rīcības veidu, lai apietu robežu uzraudzību, un tādējādi šķērsot ārējo robežu, nelikumīgi iekļūstot kādas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā.
Robežu uzraudzības mērķis ir apkarot nelegālo migrāciju un cilvēku tirdzniecību un novērst jebkādus draudus dalībvalstu iekšējai drošībai un sabiedrības drošībai.”
13 Ar 2017. gada 29. septembra vēstuli prasītāji, piemērojot Regulas Nr. 1049/2001 7. panta 2. punktu, iesniedza atkārtotu pieteikumu.
14 Atkārtotajā pieteikumā prasītāji apgalvoja, ka, pirmkārt, katra kuģa, kas piedalījies EĀDD (Eiropas Ārējās darbības dienesta) operācijā Sofijā, nosaukums, karogs un tips uzreiz pēc tam tikuši publicēti tiešsaistē un skaidri parādīti plašsaziņas līdzekļos, otrkārt, katra operācijā Triton 2016 iesaistītā kuģa nosaukums, karogs un tips tādējādi bija pieejami tiešsaistē un, treškārt, vēlāk, proti, 2017. gada 12. septembrī, Frontex daļu no pieprasītās informācijas publicēja Twitter.
15 Frontex 2017. gada 17. oktobra elektroniskā pasta vēstulē lūdza saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 8. panta 2. punktu pagarināt termiņu par 15 darba dienām.
16 Ar 2017. gada 10. novembra lēmumu CGO/LAU/18911c/2017 (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) Frontex apstiprināja atteikumu publiskot pieprasītos dokumentus, pamatojoties uz to, ka “detalizētas informācijas par tehnisko aprīkojumu, kāds tiek izmantots pašlaik notiekošajās operācijās, publiskošana kaitētu valsts drošībai”.
17 Apstrīdētajā lēmumā Frontex atkārtoti apstiprināja:
– “pamatojoties uz informāciju, kas ietverta pieprasītajos dokumentos, apvienojot to ar publiski pieejamo informāciju noteiktās tīmekļa vietnēs/jūrniecības rīkos, [būtu] iespējams uzzināt patruļas kuģu pašreizējo atrašanās vietu”,
– “šādai informācijai [esot] noziedzīgu tīklu, kas iesaistīti migrantu nelikumīgā pārvadāšanā un cilvēku tirdzniecībā, rīcībā, tie būtu informēti par patruļas kuģu zonām un grafikiem”, un tas “ļautu šiem noziedzīgajiem tīkliem pielāgot modus operandi, lai apietu robežu uzraudzību, un tādējādi šķērsot ārējo robežu, nelikumīgi iekļūstot kādas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā”.
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
18 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2018. gada 20. janvārī, prasītāji cēla šo prasību.
19 2018. gada 27. martā Frontex iesniedza iebildumu rakstu.
20 2018. gada 30. maijā prasītāji iesniedza replikas rakstu.
21 2018. gada 20. jūlijā Frontex iesniedza atbildi uz repliku.
22 2018. gada 1. oktobrī Frontex iesniedza pieteikumu par slēgtas sēdes noturēšanu saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 109. panta 2. punktu. 2018. gada 24. oktobrī prasītāji iesniedza apsvērumus par pieteikumu par slēgtas sēdes noturēšanu.
23 Ar 2019. gada 30. aprīļa lēmumu Vispārējā tiesa noraidīja pieteikumu par slēgtas sēdes noturēšanu.
24 Pēc tiesneša referenta ziņojuma Vispārējā tiesa nolēma sākt mutvārdu procesu un, veicot Reglamenta 89. pantā paredzētos procesa organizatoriskos pasākumus, rakstveidā uzdeva lietas dalībniekiem jautājumus. Viņi uz tiem atbildēja noteiktajā termiņā.
25 Ar Reglamenta 91. panta c) punktā paredzētu pierādījumu savākšanas pasākumu Vispārējā tiesa lika Frontex iesniegt “visus dokumentus, kuros ietverta informācija par kuģu nosaukumiem, karogiem un tipu attiecībā uz visiem tiem kuģiem, kuri tika izmantoti operācijā Triton no 2017. gada 1. jūnija līdz 30. augustam”, vienlaikus precizējot, ka saskaņā ar Reglamenta 104. pantu šie dokumenti prasītājiem netiks publiskoti. Atbildot uz šo pierādījumu savākšanas pasākumu, Frontex noteiktajā termiņā iesniedza vienu dokumentu, kurā bija ietverta visa nepieciešamā informācija.
26 Lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un atbildes uz Vispārējās tiesas jautājumiem tika uzklausīti 2019. gada 2. jūlija tiesas sēdē.
27 Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– katrā ziņā – piespriest Frontex atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
28 Frontex prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Par prasības pieņemamību
29 Frontex uzskata, ka prasība nav pieņemama, jo pirms pieteikuma par piekļuvi apstrīdētajiem dokumentiem tika iesniegts un tam sekoja virkne pieteikumu, kurus prasītāji iesniedza atsevišķi (iebildumu raksta 33. punkts) un kas vismaz daļēji attiecoties uz šo pašu informāciju. Ar šo prasību prasītāji faktiski cenšas apiet termiņus, kas piemērojami prasības celšanai, jo lēmumi par atteikumiem, kas attiecas uz pārējiem pieteikumiem, ir kļuvuši galīgi tāpēc, ka tie nav tikuši apstrīdēti Vispārējā tiesā.
30 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru prasību atcelt tiesību aktu var celt vienīgi par aktiem, kas rada saistošas tiesiskās sekas, kuras skar prasītāja intereses, būtiski mainot tā tiesisko stāvokli (spriedums, 1981. gada 11. novembris, IBM/Komisija, 60/81, EU:C:1981:264, 9. punkts, un rīkojums, 2009. gada 2. septembris, E.ON Ruhrgas un E.ON Földgáz Trade/Komisija, T‑57/07, nav publicēts, EU:T:2009:297, 30. punkts).
31 Turpretim prasība atcelt tiesību aktu, kas ir celta par lēmumu, ar kuru tikai ir apstiprināts agrāks lēmums, kas nav ticis pārsūdzēts tam paredzētajā termiņā, ir nepieņemama (skat. spriedumu, 1996. gada 11. janvāris, Zunis Holding u.c./Komisija, C‑480/93 P, EU:C:1996:1, 14. punkts un tajā minētā judikatūra, un rīkojumu, 1998. gada 16. marts, Goldstein/Komisija, T‑235/95, EU:T:1998:56, 41. punkts un tajā minētā judikatūra).
32 Šajā ziņā ir jānorāda, ka starp iebildumu raksta 33. punktā minētajiem līdzīgajiem pieteikumiem tikai attiecībā uz 2017. gada 19. jūnija pieteikumu tika pieņemts lēmums pirms apstrīdētā lēmuma, proti, 2017. gada 30. jūnijā. Tādējādi apstrīdētais lēmums var būt apstiprinošs tikai attiecībā uz šo lēmumu.
33 Tomēr apstrīdētais lēmums nav apstiprinošs attiecībā uz šo 2017. gada 30. jūnija lēmumu.
34 Kā uzsver prasītāji, abi pieteikumi par piekļuvi attiecas uz atšķirīgu informāciju. 2017. gada 19. jūnija pieteikums, par kuru tika pieņemts 2017. gada 30. jūnija lēmums, attiecās uz piekļuvi kuģu, kurus Frontex tobrīd izmantoja kopīgās operācijās Triton un Poseidon, sarakstam, kurā ietverta detalizēta informācija par floti, tostarp kuģu nosaukumi, to izsaukuma numuri, jūras mobilā dienesta identifikācijas numuri (MSSI), reģistrācijas ostas, kruīza ātrumi, kuģu tipi un degvielas ietilpība, taču 2017. gada 1. septembra pieteikums, attiecībā uz kuru tika pieņemts apstrīdētais lēmums, attiecās uz šo kuģu nosaukumiem, tipiem un karogu laika posmā no 2017. gada 1. jūnija līdz 30. augustam.
35 Lai gan 2017. gada 19. jūnija pieteikumā bija ietverta identiska informācija tai, kāda tika pieprasīta nākamajā 1. septembrī, proti, operācijā Triton izmantoto kuģu nosaukumi, karogi un tipi, laika posms, uz kuru attiecās šie pieteikumi, bija atšķirīgs. 2017. gada 19. jūnijā pieprasītā informācija attiecās uz kuģiem, kas tika izmantoti šī pieteikuma datumā, taču 2017. gada 1. septembra pieteikums attiecās uz kuģiem, kas tika izmantoti laika posmā no 2017. gada 1. jūnija līdz 30. augustam, kurš tādējādi minētā pieteikuma iesniegšanas brīdī bija noslēdzies. Turklāt pirmo no šiem pieteikumiem bija iesniedzis A. Semsrott, savukārt otro – abi prasītāji.
36 Līdz ar to ir jākonstatē, ka 2017. gada 1. septembra pieteikums atšķiras no 2017. gada 19. jūnija pieteikuma, un tas nozīmē, ka apstrīdētais lēmums nevar tikt uzskatīts par lēmumu, ar kuru ir apstiprināts 2017. gada 30. jūnija lēmums.
37 Tādēļ šī prasība ir pieņemama.
Par lietas būtību
38 Prasītāji izvirza piecus pamatus.
39 Pirmajā pamatā ir divas daļas. Pirmajā daļā prasītāji apgalvo, ka Frontex ir pārkāpusi Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu, jo tā nav pārbaudījusi, vai uz katru no pieprasītajiem dokumentiem attiecas izņēmums saistībā ar valsts drošību, savukārt otrajā daļā prasītāji pārmet Frontex, ka tā nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu.
40 Četri pārējie pamati ir balstīti attiecīgi uz:
– Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pārkāpumu, jo lēmums esot pamatots ar acīmredzami kļūdainiem faktiem: kuģi, kas tika izmantoti operācijā Triton, misiju laikā nevarēja tikt izsekoti ar plašai sabiedrībai pieejamiem līdzekļiem;
– Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pārkāpumu, jo informācijas izpaušana par iepriekšējā periodā izmantotajiem kuģiem automātiski neradot neērtības robežu uzraudzībā;
– Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pārkāpumu, jo daļa pieprasītās informācijas jau esot publicēta;
– Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 6. punkta pārkāpumu, jo iespējamais risks, ka noziedzīgie tīkli apietu robežu uzraudzību, neattaisnojot atteikumu sniegt informāciju par attiecīgo kuģu tipu vai karogu.
41 Pirmā pamata otrā daļa tiks izskatīta pēdējā.
Par pirmā pamata pirmo daļu, kas ir balstīta uz Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pārkāpumu, jo Frontex neesot pārbaudījusi, vai uz katru no pieprasītajiem dokumentiem attiecas izņēmums saistībā ar valsts drošību
42 Prasītāji pārmet Frontex, ka tā apstrīdētajā lēmumā nav individuāli pārbaudījusi dažādus dokumentus, kuros ir ietverta pieprasītā informācija, lai noteiktu, vai uz tiem attiecas Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā paredzētais izņēmums.
43 Frontex uzskata, ka pirmā pamata pirmā daļa nav pamatota, un uzsver, ka prasītāji ir lūguši piekļuvi nevis konkrētiem dokumentiem, bet gan informācijai, kas ietverta dokumentos, kuri nav precizēti.
44 Šajā ziņā ir jānorāda, ka prasītāji 2017. gada 1. septembra vēstulē lūdza piekļuvi “dokumentiem, kuros ietverta informācija” par visu to kuģu nosaukumiem, tipiem un karogiem, kurus Frontex izmantoja laika posmā no 2017. gada 1. jūnija līdz 30. augustam Vidusjūras reģiona centrālajā daļā operācijā Triton 2017.
45 Attiecībā uz šādu pieteikumu ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 2. panta 1. punktu pieteikumiem par piekļuvi ir jāattiecas uz dokumentiem un ka saskaņā ar tās pašas regulas 6. panta 1. punktu pieteikumi par piekļuvi ir jāformulē “pietiekami precīzi, lai iestāde varētu identificēt [pieprasīto] dokumentu”.
46 Saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 6. panta 2. punktu, “ja pieteikums nav pietiekami skaidri formulēts, iestāde lūdz iesniedzēju precizēt pieteikumu un turklāt sniedz viņam palīdzību, piemēram, paskaidrojot, kā ir izmantojami publiskie dokumentu reģistri”.
47 Regulas Nr. 1049/2001 6.–8. pantā paredzētās procedūras galvenais mērķis ir ļaut ātri un viegli izskatīt pieteikumus par piekļuvi šiem dokumentiem un, pakārtoti, saskaņā ar labas pārvaldības principu novērst nesamērīgu darba slodzi iestādei (spriedums, 2018. gada 3. maijs, Malte/Komisija, T‑653/16, EU:T:2018:241, 77. punkts; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 2014. gada 2. oktobris, Strack/Komisija, C‑127/13 P, EU:C:2014:2250, 25., 27. un 28. punkts).
48 Turklāt Regulas Nr. 1049/2001 11. panta 1. punktā ir paredzēts, ka, “īstenojot pilsoņu tiesības saskaņā ar šo regulu, ikviena iestāde nodrošina publisku piekļuvi dokumentu reģistram”.
49 Šajā gadījumā Frontex nav uzturējusi dokumentu reģistru saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 11. panta 1. punktu. Tā arī nav aicinājusi prasītājus sīkāk precizēt viņu pieteikumu par piekļuvi un šajā ziņā viņiem nav palīdzējusi. Turklāt šķiet, ka Frontex nav nodrošinājusi citus līdzekļus, kas varētu palīdzēt prasītājiem atrast, aprakstīt vai definēt attiecīgos dokumentus.
50 Atbildot uz Vispārējās tiesas pierādījumu savākšanas pasākumu, Frontex nosūtīja dokumentu, kurā bija visa prasītāju pieprasītā informācija. Tiesas sēdē tā paziņoja, ka pirms šīs informācijas apkopošanas dokumentā, kas nosūtīts Vispārējai tiesai, tā to ir ieguvusi no elektroniskas datu bāzes.
51 Šajā ziņā Tiesa ir atzinusi, ka, lai gan tiesības piekļūt iestāžu dokumentiem attiecas tikai uz tiem dokumentiem, kuri jau pastāv un ir attiecīgās iestādes rīcībā, nošķiršanai starp pastāvošu un jaunu dokumentu, runājot par elektroniskām datubāzēm, ir jānotiek, pamatojoties uz šo datubāzu tehniskās specifikācijas kritēriju un atbilstoši Regulas Nr. 1049/2001 mērķim, kurš, kā tas izriet no minētās regulas 4. apsvēruma un 1. panta a) punkta, ir nodrošināt iespējami plašāku piekļuvi dokumentiem (spriedums, 2017. gada 11. janvāris, Typke/Komisija, C‑491/15 P, EU:C:2017:5, 31. un 35. punkts).
52 Par pastāvošu dokumentu tādējādi ir jāatzīst jebkāda informācija, kura var tikt iegūta no elektroniskas datubāzes, veicot tās ikdienas izmantošanu ar iepriekš programmētu meklēšanas rīku palīdzību, pat ja šī informācija vēl nav afišēta šādā formā vai ja iestādes darbinieki to vēl vispār nav meklējuši (spriedums, 2017. gada 11. janvāris, Typke/Komisija, C‑491/15 P, EU:C:2017:5, 37. punkts).
53 No šīs judikatūras izriet, ka, pretēji prasītāju apgalvotajam, iestādes, lai izpildītu Regulas Nr. 1049/2001 prasības, var sastādīt dokumentu no datubāzē esošās informācijas, izmantojot esošos meklēšanas rīkus (spriedums, 2017. gada 11. janvāris, Typke/Komisija, C‑491/15 P, EU:C:2017:5, 38. punkts).
54 Kad tiek sastādīts dokuments, kurā ir šāda informācija, attiecīgajai iestādei vai aģentūrai nav jāveic individuāla katra dokumenta, no kura ir iegūti pieprasītie dati, pārbaude, jo galvenais, kā šajā gadījumā, ir tas, lai tiktu veikta šāda attiecīgās informācijas pārbaude.
55 Tādēļ pirmā pamata pirmā daļa ir jānoraida.
Par otro pamatu, kas ir balstīts uz Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pārkāpumu, jo lēmums esot pamatots ar acīmredzami kļūdainiem faktiem
56 Prasītāji noliedz, ka operācijā Triton izmantotos kuģus – kā Frontex norādījusi 2017. gada 8. septembra vēstulē un apstrīdētajā lēmumā – ir iespējams izsekot caur publiski pieejamām jūrniecības vietnēm, piemēram, marinetraffic.com. Kuģi, ko izmanto operācijā Triton, ir aprīkoti ar iekārtām, kas ietver automātisko identifikācijas sistēmu (AIS), kura ļauj atklāt it īpaši to nosaukumu, atrašanās vietu, ātrumu un maršrutu, izmantojot radiopārraides caur stacijām vai satelītiem. Tomēr misijas laikā šie kuģi, lai izvairītos no izsekojamības, nepārsūta savus AIS datus. Šīs prakses dēļ informācija par izmantoto kuģu identitāti nevar palīdzēt trešajām personām uzzināt šo kuģu atrašanās vietu vai patruļas ieradumus, tiem esot misijā un, it īpaši, robežu uzraudzībā. Tādējādi, pēc prasītāju domām, iemesls, kādu Frontex ir norādījusi apstrīdētajā lēmumā, neatbilst patiesībai.
57 Frontex uzskata, kas šis arguments nav pamatots.
58 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 1049/2001 mērķis, kā to parāda tās 4. apsvērums un 1. pants, ir piešķirt sabiedrībai tiesības uz iespējami plašāku piekļuvi iestāžu dokumentiem (spriedums, 2007. gada 1. februāris, Sison/Padome, C‑266/05 P, EU:C:2007:75, 61. punkts; skat. arī spriedumu, 2018. gada 7. februāris, Access Info Europe/Komisija, T‑851/16, EU:T:2018:69, 34. punkts un tajā minētā judikatūra).
59 Šīs tiesības tomēr ir pakļautas noteiktiem ierobežojumiem, pamatojoties uz valsts vai privātiem apsvērumiem (spriedumi, 2007. gada 1. februāris, Sison/Padome, C‑266/05 P, EU:C:2007:75, 62. punkts, un 2018. gada 7. februāris, Access Info Europe/Komisija, T‑851/16, EU:T:2018:69, 35. punkts).
60 Precīzāk un saskaņā ar tās 11. apsvērumu – Regulas Nr. 1049/2001 4. pantā ir paredzēta izņēmumu sistēma, kas iestādēm atļauj atteikt piekļuvi dokumentam, ja dokumenta publiskošana negatīvi ietekmētu kādu no šajā pantā aizsargātajām interesēm (spriedums, 2018. gada 7. februāris, Access Info Europe/Komisija, T‑851/16, EU:T:2018:69, 35. punkts).
61 Tā kā ar šādiem izņēmumiem tiek veikta atkāpe no principa par iespējami plašāku publisku piekļuvi dokumentiem, tie ir jāinterpretē un jāpiemēro stingri (spriedumi, 2007. gada 1. februāris, Sison/Padome, C‑266/05 P, EU:C:2007:75, 63. punkts, un 2018. gada 7. februāris, Access Info Europe/Komisija, T‑851/16, EU:T:2018:69, 36. punkts), kā rezultātā ar to vien, ka dokuments attiecas uz interesēm, ko aizsargā izņēmums, nav pietiekami, lai pamatotu šī izņēmuma piemērošanu (spriedumi, 2014. gada 27. februāris, Komisija/EnBW, C‑365/12 P, EU:C:2014:112, 64. punkts, un 2018. gada 7. februāris, Access Info Europe/Komisija, T‑851/16, EU:T:2018:69, 36. punkts).
62 Ja attiecīgā iestāde nolemj atteikt piekļuvi dokumentam, kuru tai tiek lūgts paziņot, tai principā ir jāsniedz paskaidrojumi par to, kā piekļuve šim dokumentam varētu konkrēti un faktiski kaitēt interesēm, kas ir aizsargātas ar kādu no Regulas Nr. 1049/2001 4. pantā paredzētajiem izņēmumiem, uz kuru šī iestāde norāda. Turklāt šāda kaitējuma riskam ir jābūt saprātīgi paredzamam, nevis tikai hipotētiskam (spriedumi, 2014. gada 3. jūlijs, Padome/in’t Veld, C‑350/12 P, EU:C:2014:2039, 52. punkts, un 2018. gada 7. februāris, Access Info Europe/Komisija, T‑851/16, EU:T:2018:69, 37. punkts).
63 Tiesa judikatūrā ir izstrādājusi īpašu režīmu izņēmumiem, kas paredzēti Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā attiecībā uz sabiedrības interešu aizsardzību saistībā ar valsts drošību, aizsardzību un militāro jomu, starptautiskajām attiecībām un Savienības vai kādas dalībvalsts finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku.
64 Runājot par šīm interesēm, Tiesa ir atzinusi, ka attiecīgo sabiedrības interešu īpaši sensitīvais un būtiskais raksturs apvienojumā ar obligāto piekļuves atteikumu, kas saskaņā ar šo Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir jānosaka iestādei, ja dokumenta izpaušana aizskartu šīs intereses, piešķir šādam iestādes pieņemamam lēmumam sarežģītu un delikātu raksturu, kas prasa īpašu piesardzības līmeni, un ka šajā gadījumā tāda lēmuma pieņemšanai ir nepieciešama rīcības brīvība (spriedumi, 2007. gada 1. februāris, Sison/Padome, C‑266/05 P, EU:C:2007:75, 35. punkts, un 2018. gada 7. februāris, Access Info Europe/Komisija, T‑851/16, EU:T:2018:69, 38. punkts).
65 Regulas Nr. 1049/2001 4. pantā paredzēto izņēmumu šaura interpretācija, kā norāda Tiesa, nav pretrunā tam, ka, runājot par šī panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem izņēmumiem saistībā ar sabiedrības interesēm, attiecīgajai iestādei ir plaša rīcības brīvība, nosakot, vai dokumenta izpaušana sabiedrībai varētu kaitēt ar šo noteikumu aizsargātajām interesēm, un līdz ar to Vispārējās tiesas tiesiskuma pārbaudē attiecībā uz lēmumu par atteikumu izpaust dokumentu, ko iestāde pieņēmusi saskaņā ar kādu no šiem izņēmumiem, ir jāizvērtē tikai procesa un pamatojuma noteikumu ievērošana, faktu materiālā pareizība, kā arī acīmredzamas kļūdas vērtējumā un pilnvaru nepareizas izmantošanas neesamība (spriedumi, 2007. gada 1. februāris, Sison/Padome, C‑266/05 P, EU:C:2007:75, 64. punkts, un 2018. gada 7. februāris, Access Info Europe/Komisija, T‑851/16, EU:T:2018:69, 40. punkts).
66 Līdz ar to šajā lietā ir jāizvērtē, vai Frontex apstrīdētajā lēmumā ir sniegusi ticamus paskaidrojumus par to, kā piekļuve strīdīgajiem dokumentiem varētu konkrēti un faktiski kaitēt valsts drošības aizsardzībai Savienībā, un vai, ievērojot plašo rīcības brīvību, kas ir Frontex saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punktā minētajiem izņēmumiem, apgalvotais kaitējums ir uzskatāms par saprātīgi paredzamu, nevis tikai hipotētisku (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 7. februāris, Access Info Europe/Komisija, T‑851/16, EU:T:2018:69, 41. punkts).
67 Šajā gadījumā ar pamatu tiek apšaubīta saturiskā pareizība apstrīdētajā lēmumā ietvertajam Frontex apgalvojumam, saskaņā ar kuru, ja pieprasītā informācija tiktu izpausta, tā varētu tikt apvienota ar informāciju, kas pieejama noteiktās tīmekļa vietnēs vai jūrniecības rīkos, lai noskaidrotu to kuģu atrašanās vietu, kuri piedalās operācijā Triton.
68 Šajā ziņā prasītāji it īpaši apgalvo, ka kuģu, kas piedalās operācijā Triton 2017, atrašanās vietai nav iespējams izsekot vietnē www.marinetraffic.com, uz kuru atsaucas Frontex 2017. gada 8. septembra vēstulē, jo šie kuģi misiju laikā izslēdz uztvērējraidītājus, kā rezultātā tie vairs nepārraida signālu, kas ļautu uzzināt to atrašanās vietu, izmantojot šo tīmekļa vietni.
69 Šajā sakarā ir jānorāda, ka saskaņā ar Frontex paziņojumiem tiesas sēdē šajos periodos sistemātiski netiek izslēgti to kuģu uztvērējraidītāji, kuri piedalās Frontex organizētajās misijās.
70 Tieši pretēji – no Frontex paziņojumiem izriet, ka – pretēji tam, kas norādīts prasības pieteikumā, – uz kuģiem uzstādītie uztvērējraidītāji dažreiz ir aktīvi un lēmumu par to aktivizēšanu vai izslēgšanu pieņem katra kuģa kapteinis. Tikai viņa ziņā, ņemot vērā īpašos apstākļus, kādos kuģis pārvietojas, ir izlemt, vai drošības apsvērumu dēļ ir lietderīgi nepieļaut iespēju noteikt atrašanās vietu vai, gluži pretēji, piemēram, lai izvairītos no sadursmes vai glābtu cilvēkus, kuriem ir vajadzīga palīdzība, ir lietderīgi, ka kuģa atrašanās vieta parādās uz citu kuģu radariem.
71 Turklāt saskaņā ar Frontex teikto pat tad, ja AIS sistēma netiek izmantota, prasītāju pieprasītā informācija ir pietiekama kuģa atrašanās vietas noteikšanai un pēc tam sekošanai tam, ja tā tiek apvienota, pirmkārt, ar zemo tehnoloģiju (low‑tech) novērošanas metodēm, piemēram, kuģu kustības novērošanu no krasta vai no viena vai vairākiem citiem kuģiem, vai, otrkārt, ar augsto tehnoloģiju (high‑tech) novērošanas metodēm, piemēram, dronu izmantošanu. Šīs divas metodes plaši izmanto noziedzīgās grupas, kas darbojas atklātā jūrā vai citās jūras zonās.
72 Ja kontrabandisti zinātu, kur atrodas kuģi, viņiem būtu vajadzīgā informācija, lai izvairītos no kontroles, kas paredzēta, lai novērstu nelegālu robežu šķērsošanu.
73 Iespēja, ka kontrabandisti varētu atrast šādus kuģus, radītu risku sabiedrības drošībai situācijā, kad šie kontrabandisti nevilcinātos uzbrukt kuģiem, dažreiz lietojot kaujas ieročus, vai veikt manevrus, kas varētu apdraudēt apkalpi un aprīkojumu.
74 Tādējādi ir jākonstatē, ka, neraugoties uz prasītāju izvirzītajiem argumentiem, Frontex paskaidrojumi apstrīdētajā lēmumā saglabā savu ticamību un pierāda, kā tas ir prasīts iepriekš 62. punktā minētajā judikatūrā, ka pastāv paredzams, nevis tikai hipotētisks risks sabiedrības drošībai. Tas pamato Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā paredzētā izņēmuma piemērošanu plašās rīcības brīvības, kāda saskaņā ar iepriekš 63.–65. punktā izklāstīto judikatūru ir jāatzīst Frontex šī izņēmuma īstenošanai, ietvaros.
75 Līdz ar to otrais pamats ir jānoraida kā nepamatots.
Par trešo pamatu, kas ir balstīts uz Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pārkāpumu, jo informācijas izpaušana par iepriekšējā periodā izmantotajiem kuģiem automātiski neradot neērtības robežu uzraudzībā
76 Prasītāji uzskata, ka Frontex, atsakot viņiem sniegt pieprasīto informāciju, ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo šī informācija attiecās uz laika posmu no 2017. gada 1. jūnija līdz 30. augustam, kas jau bija beidzies laikā, kad tika iesniegts viņu pieteikums un kad a fortiori tika pieņemts apstrīdētais lēmums.
77 Frontex apstrīd šo pamatu.
78 Šajā gadījumā pieteikums par piekļuvi tika iesniegts 2017. gada 1. septembrī un attiecās uz informāciju par laikposmu no 2017. gada 1. jūnija līdz 30. augustam.
79 Jāatzīst, ka laika posms, uz kuru attiecās pieprasītā informācija, pieteikuma iesniegšanas brīdī bija beidzies. Tomēr šis laika posms iekļāvās daļā no garāka laika posma, kurā bija jāīsteno operācija Triton 2017 un kurš savukārt beidzās 2018. gada 31. janvārī.
80 Tā kā operācija Triton 2017 pieteikuma iesniegšanas brīdī turpinājās, joprojām pastāvēja risks, ka noziedznieki izmantos pieprasīto informāciju, lai atrastu kuģus, kas piedalījās šajā operācijā pēc 2017. gada 30. augusta.
81 Šajā ziņā nav pamata uzskatīt, kā to iesaka prasītāji, ka no 2017. gada 31. augusta līdz 2017. gada 1. septembrim būtu mainījusies kuģu flote, kas piedalījās operācijā Triton 2017.
82 Tādējādi Frontex, atsakot piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem, šajā ziņā nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.
83 Tā rezultātā trešais pamats ir noraidāms kā nepamatots.
Par ceturto pamatu, kas ir balstīts uz Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pārkāpumu, jo daļa pieprasītās informācijas jau esot bijusi publicēta
84 Prasītāji uzskata, ka Frontex, neļaujot viņiem piekļūt daļai pieprasītās informācijas, kaut arī šī informācija jau iepriekš ir tikusi izpausta, ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.
85 Šajā ziņā prasītāji apgalvo, ka, pirmkārt, 2017. gada 2. februārī Komisija Eiropas Politiskās stratēģijas centra (EPSC) stratēģisko dokumentu 22. izdevumā bija publicējusi informāciju par jūras resursiem, kas tika izmantoti operācijā Triton 2016, otrkārt, Komisija un EĀDD attiecīgi 2017. un 2016. tajā pašā dokumentā bija publicējuši informāciju par kuģiem, kas tika izmantoti operācijā Sophia EUNAVFOR MED, un, treškārt, Frontex 2017. gadā Twitter bija publicējusi vairāku to kuģu nosaukumus, karogus un tipus, kas tika izmantoti kopīgajā operācijā Triton 2017.
86 Šajā ziņā ir jāatzīmē, ka prasītāju norādītā publicētā informācija nav salīdzināma ar informāciju, kuru viņi pieprasīja 2017. gada 1. septembrī.
87 Vispirms jānorāda, ka informācija, ko Komisija bija publicējusi 2017. gada 2. februārī EPSC stratēģiskajos dokumentos, attiecās uz operāciju Triton 2016, kas bija pabeigta, savukārt prasītāju 2017. gada 1. septembrī pieprasītā informācija attiecās uz operāciju Triton 2017, kas joprojām turpinājās.
88 Turpinājumā – operācija Sophia EUNAVFOR MED nav operācija, kuru vada Frontex, bet gan operācija, kuru politiski kontrolē un stratēģiski vada Politikas un drošības komiteja, kuru vada EĀDD un par kuras rīcību ir atbildīga Eiropas Savienības Padome un Eiropas Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos.
89 Katrā ziņā par šo misiju publicētie dati attiecās uz informāciju par 2016. gadu.
90 Visbeidzot, lai gan ir taisnība, ka daži dati, ko Frontex bija publicējusi Twitter 2017. gadā, attiecās uz kuģiem, kas tika izmantoti operācijā Triton 2017, šo datu nebija daudz un tie attiecās uz dažādiem laikiem, tādējādi tie nevar tikt salīdzināti ar visu informāciju, kādu 2017. gada 1. septembrī pieprasīja prasītāji un kura attiecās uz visu floti kopumā, kas tika izmantota operācijā Triton 2017 laikā no 2017. gada 1. jūnija līdz 30. augustam.
91 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, lai gan saskaņā ar Regulas Nr. 2016/1624 8. panta 3. punktu un 74. panta 2. punktu Frontex ir pienākums informēt sabiedrību par jautājumiem, kas ietilpst tās funkciju jomā, tā nedrīkst atklāt operatīvu informāciju, kas varētu apdraudēt tās mērķa sasniegšanu.
92 Šajā gadījumā prasītāju minēto informāciju Frontex publicēja saistībā ar tās pienākumu sniegt informāciju, un tas nozīmē, ka vispirms tika pārbaudīts, vai tās izpaušana ir saderīga ar visiem no tās pilnvarām izrietošajiem uzdevumiem un vai šī iespējamā izpaušana ir tikusi samērota ar valsts drošības vajadzībām.
93 Tādējādi tas, ka Frontex nosūtīja īsus Twitter ziņojumus, kas ietvēra noteiktu informāciju, kura tika atlasīta saskaņā ar tās paziņošanas pienākumiem, nav uzskatāms par precedentu, uz kura pamata tai būtu pienākums paziņot informāciju, attiecībā uz kuru tā uzskata, ka tā apdraud valsts drošību.
94 Prasītāji arī apgalvo, ka sabiedrība, pamatojoties uz Komisijas publicētajiem datiem par operāciju Triton 2016, varēja precīzi prognozēt nākamajā gadā izmantoto kuģu skaitu un tipu.
95 Šis apgalvojums ir noraidāms. Kad tika publiskota informācija par 2016. gadu, nekas neliecināja, ka operācija 2017. gadā tiks organizēta ar tikpat daudz un ar tāda paša tipa kuģiem. Rezultātā sabiedrība, pamatojoties uz 2016. gadā publiskoto informāciju, nevarēja iegūt precīzu informāciju par to, kā misija tiks organizēta 2017. gadā.
96 Turklāt prasītāju pieprasītā informācija attiecās ne tikai uz operācijā Triton 2017 izmantoto kuģu skaitu un veidu, bet arī uz šo kuģu nosaukumiem un karogu – informāciju, kas ir svarīga to identificēšanai.
97 Līdz ar to ir jāuzskata, ka ceturtais pamats nav pamatots un ir jānoraida.
Par piekto pamatu, kas ir balstīts uz Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 6. punkta pārkāpumu, jo iespējamais risks, ka noziedzīgie tīkli apies robežu uzraudzību, neattaisnojot atteikumu sniegt informāciju par attiecīgo kuģu tipu vai karogu
98 Prasītāji uzskata, ka Frontex, nepiešķirot viņiem piekļuvi informācijai par operācijā Triton 2017 izmantoto kuģu karogu un tipu, ir pārkāpusi Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 6. punktu.
99 Pēc prasītāju domām, pieņemot, ka pastāv risks, ka noziedzīgi tīkli varētu apiet robežu uzraudzību, ja pieprasītā informācija tiktu publiskota, tas neattaisnojot atteikšanos sniegt informāciju par attiecīgo kuģu karogu un tipu. Galu galā kuģu identifikācija tīmekļa vietnēs esot balstīta uz kuģa nosaukumu, un tas nozīmējot, ka informācijas sniegšana par kuģu karogu un kuģu veidu neļautu šos kuģus identificēt.
100 Šajā sakarā ir jākonstatē, ka nav strīda par to, ka kuģu identifikācija vietnē www.marinetraffic.com, uz kuru Frontex ir atsaukusies savā 2017. gada 8. septembra vēstulē, ir balstīta uz kuģa nosaukumu.
101 Tomēr atbildē uz repliku Frontex apgalvoja, ka ir arī citi kuģu izsekošanas veidi, it īpaši zemo tehnoloģiju risinājumi, piemēram, vienkārša kuģu kustības novērošana no krasta vai no viena vai vairākiem citiem kuģiem, vai augsto tehnoloģiju risinājumi, piemēram, dronu izmantošana.
102 Ir skaidrs, ka tāda informācija kā kuģu karogs un tips arī ir noderīga šo citu [izsekošanas] veidu izmantošanai.
103 Šādos apstākļos Frontex apstrīdētajā lēmumā bija tiesīga atteikt piekļuvi kuģu nosaukumiem un citai pieprasītajai informācijai, proti, operācijā Triton 2017 izmantoto kuģu karogam un tipam.
104 Līdz ar to piektais pamats ir jānoraida kā nepamatots.
Par pirmā pamata otro daļu
105 Prasītāji pārmet Frontex, ka tā apstrīdētajā lēmumā nav paskaidrojusi, kā informācija par kuģa nosaukumu, tipu un karogu ļautu trešajām personām izsekot šo kuģi noteiktās tīmekļa vietnēs.
106 Frontex uzskata, ka pirmā pamata otrā daļa nav pamatota.
107 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai LESD 296. pantā paredzētajam pamatojumam ir skaidri un nepārprotami jāatklāj aktu sagatavojušās iestādes argumentācija, lai ļautu ieinteresētajai personai uzzināt veikto pasākumu pamatojumu un kompetentajai tiesai īstenot tās kontroli (skat. spriedumu, 2012. gada 15. novembris, Padome/Bamba, C‑417/11 P, EU:C:2012:718, 50. punkts un tajā minētā judikatūra).
108 Pamatojumā nav jāuzskaita visi atbilstošie faktiskie un tiesiskie apstākļi, jo jautājums par to, vai akta pamatojums ir pietiekams, ir jānovērtē, ņemot vērā ne tikai tā tekstu, bet arī tā kontekstu, kā arī visu tiesisko noteikumu kopumu, kas regulē attiecīgo jomu (spriedumi, 2012. gada 15. novembris, Padome/Bamba, C‑417/11 P, EU:C:2012:718, 53. punkts, un 2009. gada 14. oktobris, Bank Melli Iran/Padome, T‑390/08, EU:T:2009:401, 82. punkts).
109 Šajā gadījumā Frontex apstrīdētajā lēmumā ir izklāstījusi iemeslus, kāpēc pieprasītā informācija nevar tikt izpausta. Šajā ziņā tā apgalvo, ka gadījumā, ja pieprasītā informācija tiktu izpausta, šīs informācijas apvienošana ar informāciju, kas sabiedrībai padarīta pieejama caur noteiktām tīmekļa vietnēm vai jūrniecības rīkiem, ļautu uzzināt patruļas kuģu atrašanās vietu, un ka noziedzīgie tīkli, kas iesaistīti migrantu kontrabandā un cilvēku tirdzniecībā, iegūstot šo informāciju, zinātu par patruļas kuģu zonām un laiku, un tas ļautu tiem pielāgot modus operandi, lai apietu robežu uzraudzību, un tādējādi šķērsot ārējo robežu, nelikumīgi iekļūstot kādas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā.
110 Šie paskaidrojumi paši par sevi ļauj prasītājiem saprast iemeslus, kāpēc viņiem tika liegta pieeja pieprasītajai informācijai, un Vispārējai tiesai veikt pārbaudi, jo tie skaidri parāda, kā pieprasīto informāciju apvienojumā ar viegli pieejamu informāciju var izmantot kontrabandistu tīkli, lai radītu situāciju, kurā saprātīgi paredzami, nevis tikai hipotētiski tiktu apdraudēta valsts drošība.
111 Tomēr prasītāji apgalvo, ka Frontex apstrīdētajā lēmumā bija jānorāda, kā pieprasītā informācija pēc tās sniegšanas varētu tikt izmantota kopā ar tīmekļa vietnēm un rīkiem vai citiem publiski pieejamiem avotiem, lai noteiktu operācijā Triton iesaistīto kuģu iespējamo atrašanos vietu nākotnē.
112 Šajā ziņā ir jānorāda, ka pēc tam, kad ir saņemts pieteikums par noteiktas informācijas izpaušanu, atbildētājai iestādei vai aģentūrai nav pienākuma apstrīdētā akta pamatojumā atklāt informāciju, kas, ja tā tiktu izpausta, varētu kaitēt sabiedrības interesēm, kuras minētas izņēmumā, uz kuru atsaucas šī iestāde vai aģentūra (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 7. februāris, Access Info Europe/Komisija, T‑852/16, EU:T:2018:71, 114. punkts un tajā minētā judikatūra).
113 Ja šāds pienākums pastāvētu, iestāde vai struktūra, sniedzot paskaidrojumus par to, kā pieprasītā informācija varētu tikt izmantota, pati radītu situāciju, kurā tā ar savu rīcību apdraudētu valsts drošību, kas tai cita starpā ir jāaizsargā.
114 Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka attiecībā uz apstrīdēto lēmumu ir izpildīts pienākums norādīt pamatojumu.
115 Tādēļ pirmā pamata otrā daļa ir jānoraida kā nepamatota.
116 Līdz ar to prasība ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
117 Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.
118 Tā kā prasītājiem spriedums ir nelabvēlīgs, viņiem ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Frontex prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)
nospriež:
1) Prasību noraidīt.
2) Luisa Izuzquiza un Arne Semsrott atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2019. gada 27. novembrī.
[Paraksti]