VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)

2010. gada 19. martā (*)

Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi – Kopienas uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra – Datorpakalpojumu, kas saistīti ar akcīzes preču aprites kontroles telemātikas sistēmām, sniegšana – Pretendenta piedāvājuma noraidīšana – Prasība atcelt tiesību aktu – Pretendenta konsorcijs – Pieņemamība – Vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem un pārskatāmības principi – Piešķiršanas kritēriji – Labas pārvaldības un pienācīgas rūpības principi – Pienākums norādīt pamatojumu – Acīmredzama kļūda vērtējumā

Lieta T‑50/05

Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE, Atēnas (Grieķija), ko pārstāv N. Korojanakis [N. Korogiannakis], advokāts,

prasītāja,

pret

Eiropas Komisiju, ko sākotnēji pārstāvēja L. Parpala [L. Parpala] un K. Kaņska [K. Kańska], pēc tam L. Parpala un E. Manhīvs [E. Manhaeve] un noslēgumā – L. Parpala, E. Manhīvs un M. Vailderspins [M. Wilderspin], pārstāvji,

atbildētāja,

par Eiropas Kopienu Komisijas 2004. gada 18. novembra lēmuma nepieņemt prasītājas un citas sabiedrības izveidotā konsorcija piedāvājumu uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūrā, kura attiecās uz informātikas pakalpojumiem saistībā ar akcīzes preču aprites Eiropas Kopienā telemātikas sistēmu specifikāciju izstrādi, uzturēšanu un apkopi saskaņā ar akcīzes nodokļa apturēšanas kārtību un piešķirt tiesības noslēgt publiskā iepirkuma līgumu citam pretendentam.

VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs J. Azizi [J. Azizi], tiesneši E. Kremona [E. Cremona] (referente) un S. Frimods Nilsens [S. Frimodt Nielsen],

sekretāre K. Kanca [C. Kantza], administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2009. gada 17. marta tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Atbilstošās tiesību normas

1        Eiropas Kopienu Komisijas pakalpojumu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai ir piemērojamas Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Finanšu regula”), V sadaļas pirmās daļas, kā arī Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Finanšu regulai (OV L 357. 1. lpp.; turpmāk tekstā – “īstenošanas kārtība”), normas redakcijā, kas piemērojama šīs lietas faktiem.

 Pamata prāvas fakti

I –  Datorizēta sistēma akcīzes preču apritei un kontrolei (EMCS)

2        2003. gada 16. jūnijā Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome pieņēma Lēmumu Nr. 1152/2003/EK par datorizētas sistēmas ieviešanu akcīzes preču apritei un kontrolei (OV L 162, 5. lpp.) (EMCS), kura ļautu dalībvalstīm reālā laikā iegūt informāciju par šādu apriti un ļautu veikt nepieciešamās pārbaudes (Lēmuma Nr. 1152/2003 preambulas 3. apsvērums).

3        Tādējādi Lēmuma Nr. 1152/2003 1. pantā ir paredzēts izveidot EMCS.

4        Tostarp Lēmuma Nr. 1152/2003 3. panta 2. punktā ir noteikts:

“Komisija nodrošina, ka, strādājot ar datorizētās sistēmas Kopienas komponentiem, cik iespējams vairāk ir jācenšas izmantot jau esoš[o] datorizētā tranzīta kontroles sistēm[u] (JDTS) un jānodrošina, ka datorizētā sistēma ir saderīga ar JDTS sistēmu un, ja tas ir tehniski iespējams, integrēta tajā, lai radītu integrētu datorsistēmu gan akcīzes preču aprites kontrolei Kopienas teritorijā, gan to akcīzes preču un preču, kas apliekamas ar citiem nodokļiem un maksājumiem aprites kontrolei, kuras ieved no trešām valstīm vai izved uz tām.”

5        No lietas materiāliem izriet, ka EMCS ir jāievieš četros posmos no 2002. līdz 2009. gadam (0. posms, kam seko 1., 2. un 3. posms).

6        0. posmam ir jābūt EMCS galīgās ieviešanas starpposmam. Šī posma laikā tās datorizētās sistēmas, kas pastāv akcīzes jomā, ir jāsaglabā un jāatbalsta līdz brīdim, kad tās tiks iekļautas EMCS, kad tā sāks darboties. Šim 0. posmam ir jānotiek vienlaikus ar pārējiem EMCS posmiem un tam ir jābeidzas, kad šī sistēma sāks darboties. Uzdevumi, kas saistīti ar 0. posmu, ir jāveic publiskā iepirkuma līguma partnerim Fiscalis Information Technology Systems,Spécification, développement, maintenance et support (FITS‑DEV).

7        1. posmā tiek ieviesta EMCS un definētas tās specifikācijas. Šīs specifikācijas ir jāiesniedz EMCS System Spécifications (ESS) publiskā iepirkuma (turpmāk tekstā – “ESS publiskais iepirkums”) līguma partnerim. Minētā partnera darbs ir jāpabeidz līdz 2005. gada vidum.

8        Visbeidzot 2. un 3. posmam ir jābūt izstrādes un ieviešanas posmiem un tiem jābūt cieši saistītiem ar darbībām, ko vada līgumpartneris publiskajā iepirkumā ar nosaukumu “Akcīzes preču aprites Eiropas Kopienā kontroles telemātikas sistēmu specifikācija, izstrāde, uzturēšana un apkope saskaņā ar akcīzes nodokļa apturēšanas kārtību (EMCS‑DEV)-(TAXUD/2004/AO‑004)” (turpmāk tekstā – “aplūkojamais publiskais iepirkums”).

II –  Aplūkojamā publiskā iepirkuma piešķiršana

9        Ar 2004. gada 20. jūlija paziņojumu par paredzamo publisko iepirkumu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša (OV 2004, S 139) pielikumā, Komisijas Nodokļu un muitas ģenerāldirektorāts (turpmāk tekstā – “attiecīgais ĢD” vai “līgumslēdzēja iestāde”) izsludināja publisku konkursu par attiecīgo publisko iepirkumu. Šis publiskais iepirkums bija jāpiešķir saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, tas ir, tam, kura kvalitātes un cenas attiecība ir vislabākā. Tika noteikts, ka piedāvājumus var iesniegt līdz 2004. gada 31. augustam.

10      Specifikāciju, kas pievienotas uzaicinājumam iesniegt piedāvājumus, 10. punktā aplūkojamā publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji bija definēti šādi:

“10.      Piešķiršanas kritēriji

Tiesības slēgt publiskā iepirkuma līgumu tiks piešķirtas saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam. Novērtējot piedāvājumus, tiks ņemti vērā šādi kritēriji:

1.      Piedāvājuma kvalitāte:

1) – prasīto uzdevumu īstenošanai piedāvātās stratēģijas piemērotība (40/100);

2) – prasīto uzdevumu īstenošanai piedāvāto metožu un instrumentu, kvalitātes vides un kvalitātes procedūru piemērotība (30/100);

3) – piedāvātās komandas organizācijas piemērotība prasīto uzdevumu īstenošanai (20/100);

4) – piedāvājuma struktūra, skaidrība un vispusība (10/100).

Piedāvājumi, kas ir saņēmuši vismaz 50 % par katru kvalitātes kritēriju un kopējo rezultātu 60 % par šiem pašiem kritērijiem kopā, tiek papildus vērtēti, pamatojoties uz cenu.

2.      Cena

Piedāvājums, kas ietver labāko kvalitātes un cenas attiecību, tiks noteikts šādi:

–        piedāvājums, kas ir saņēmis vislielāko tehnisko rezultātu, saņems kvalitātes indikatoru 100 punktus. Pārējie piedāvājumi saņems zemākus kvalitātes indikatorus atkarībā no to tehniskā rezultāta;

–        piedāvājums par mazāko cenu saņems cenas indikatoru 100 punktus. Pārējie piedāvājumi saņems lielākus cenu indikatorus atkarībā no to cenas.

Kvalitātes un cenas attiecība tiks aprēķināta katram piedāvājumam, dalot kvalitātes indikatoru ar cenas indikatoru. Labāko rezultātu saņems piedāvājums, kas piedāvā vislabāko kvalitātes un cenas attiecību.”

11      Ar 2004. gada 27. augusta telefaksu prasītāja Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE, saskaņā ar Grieķijas tiesībām dibināta sabiedrība, kas darbojas informācijas tehnoloģiju un komunikāciju jomā, izteica iebildes par aplūkojamā publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, pamatojoties uz to, ka uzaicinājums iesniegt piedāvājumus publiskā iepirkuma procedūrā, iespējams, nebija objektīvs par labu pretendentiem, kas jau bija attiecīgā ĢD piegādātāji, ka šim pašam uzaicinājumam iesniegt piedāvājumus nebija skaidru specifikāciju un ka nebija precīzu un objektīvu pretendentu vērtēšanas kritēriju. Šajā pašā telefaksā tā arī lūdza līgumslēdzējai iestādei pagarināt piedāvājumu iesniegšanas termiņu līdz brīdim, kad tā būs novērsusi iepriekš minētās problēmas.

12      2004. gada 31. augustā prasītāja kopā ar Steria SA, Francijas sabiedrību, iesniedza savu piedāvājumu (turpmāk tekstā – “konsorcija Evropaïki Dynamiki‑Steria piedāvājums”).

13      2004. gada 3. septembra vēstulē līgumslēdzēja iestāde ir izteikusi viedokli, ka prasītājas iebildes, kas izteiktas 2004. gada 27. augusta telefaksā, nebija pamatotas, un atteicās apmierināt tās lūgumu pagarināt piedāvājumu iesniegšanas termiņu.

14      Atbildot uz iepriekš minēto 2004. gada 3. septembra vēstuli, prasītāja ar 2004. gada 6. septembra telefaksu ir izteikusi iebildumus par uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus publiskā iepirkuma procedūrā atbilstību Finanšu regulas 92. pantam un īstenošanas kārtības 131. panta 1. un 2. punktam.

15      Ar 2004. gada 5. oktobra vēstuli līgumslēdzēja iestāde atbildēja, ka Finanšu regulas 92. panta un īstenošanas kārtības 131. panta 1. un 2. punkta nosacījumi ir ievēroti.

16      Piedāvājumus varēja iesniegt no 2004. gada 8. septembra. Tika saņemti pieci piedāvājumi, un visi tie tika atzīti par derīgiem. Viens no piedāvājumiem tika noraidīts izslēgšanas kritēriju stadijā. Vēl viens tika noraidīts pēc kvalitātes novērtēšanas. Tikai trim piedāvājumiem, tostarp konsorcija Evropaïki Dynamiki‑Steria piedāvājumam, tika atļauts piedalīties galīgajā kvalitātes un cenas attiecības pārbaudījumā.

17      Novērtēšanas komiteja piedāvāja piešķirt tiesības noslēgt publiskā iepirkuma līgumu IntrasoftInternational SA (turpmāk tekstā – “Intrasoft”), kuras piedāvājuma kvalitātes un cenas attiecība bija vislabākā. Tā uzskatīja, ka konsorcija Evropaïki Dynamiki‑Steria piedāvājumam ir jāpiešķir trešā vieta.

18      Līgumslēdzēja iestāde apstiprināja novērtēšanas komitejas priekšlikumu un ar 2004. gada 18. novembra lēmumu piešķīra tiesības slēgt aplūkojamo publiskā iepirkuma līgumu.

19      Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus publiskā iepirkuma procedūrā rezultāts tika paziņots prasītājai 2004. gada 18. novembra vēstulē. Šajā vēstulē ir norādīts, ka “[tās] piedāvājums nav izvēlēts konkursā, jo pēc iesniegto piedāvājumu novērtēšanas un ņemot vērā piešķiršanas kritērijus, kas ir noteikti specifikācijās, tā nav iesniegusi labāko piedāvājumu no kvalitātes un cenas viedokļa”.

20      Ar 2004. gada 22. novembra ierakstītu vēstuli un telefaksu prasītāja lūdza līgumslēdzējai iestādei šādu informāciju un dokumentus: izvēlētā pretendenta vārdu (nosaukumu) un gadījumā, ja tam ir partneris (vai partneri) vai apakšuzņēmējs (vai apakšuzņēmēji), tā (to) vārdu (nosaukumu) un tam (tiem) piešķirtā līguma procentuālo daļu; prasītāja tehniskajam piedāvājumam un izvēlētajam piedāvājumam piešķirtā atzīme attiecībā uz katru piešķiršanas kritēriju, novērtēšanas komitejas ziņojuma kopija un prasītājas finanšu piedāvājuma salīdzinājuma noteikumi, ievērojot izvēlēto finanšu piedāvājumu, un it sevišķi katram no iepriekš minētajiem diviem piedāvājumiem piešķirtās atzīmes. 2004. gada 8. decembra telefaksā prasītāja atkārtoja savu lūgumu.

21      Atbildot uz to, līgumslēdzēja iestāde 2004. gada 10. decembra vēstulē nosūtīja prasītājai izvilkumu no novērtēšanas komitejas ziņojuma. Šis izvilkums ietver it īpaši šīs komitejas komentārus par Intrasoft un konsorcija Evropaïki Dynamiki‑Steria piedāvājumiem attiecībā uz tiesību slēgt attiecīgo publiskā iepirkuma līgumu katru piešķiršanas kritēriju. Šie komentāri ir šādi.

“A.      Intrasoft [..]

Kopējs komentārs

Lielisks piedāvājums, kas parāda dziļu attiecīgo jautājumu izpratni ar labi pārdomātu un detalizētu pieeju projekta vadībai. Detaļu izstrādes pakāpe, rūpīgā iespējamo problēmu analīze un vērība, kas ir pievērsta kvalitatīvas vadības jautājumiem, palielina šī piedāvājuma kvalitāti kopumā. Vienīgais trūkums ir tāds, ka nav veikta arhitektoniska analīze, kas tomēr pārāk nesamazina kopējo piedāvājuma kvalitāti. Piedāvājums ir balstīts uz pamatīgu akcīzes jomas un tās politisko un organizatorisko kopsakarību Komisijā un dalībvalstīs izpratni. Komandas metodes un organizācijas kvalitāte ir ļoti augsta, un tā pierāda, ka tā var paveikt šāda apjoma uzdevumu, tostarp [pierādot] nepieciešamo fleksibilitāti. No minētā izriet, ka šis piedāvājums šķiet pilnībā atbilstošs, lai uzņemtos atbildību par projektu.

Kritērijs: Piedāvātās stratēģijas atbilstība prasīto uzdevumu īstenošanai

Šī sabiedrība labi izprot problēmas, kas ir jārisina EMCS ietvaros, skaidri izprot veidu, kādā ir organizētas projekta sastāvdaļas. Piedāvājums ietver to stratēģijas, pieejas attiecībā uz īstenošanu pilnīgu un detalizētu aprakstu, kā arī ļoti detalizētu izmaksu aprakstu. Viņu vīziju un stratēģiju pamato īpaši pamatīgs un detalizēts projekta plāns. Ir laba JDTS komponentu izmantošanas iespēju analīze. Piedāvājums ietver izsmeļošu prasību kontroles skalu, kas parāda viņu dziļo izpratni par projekta mērķiem, kā arī to, ka viņi atbalsta “augstākā līmeņa” prasības, kas noteiktas uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus publiskā iepirkuma procedūrā specifikācijās. Piedāvājums ietver labu kvalitātes indikatoru kopumu, kas attiecas uz visām darbībām, tādējādi papildinot specifikācijās piedāvātos. Neliels šī piedāvājuma trūkums ir tāds, ka nav padziļinātas arhitektonisko jautājumu analīzes (pamatīgums, attīstības iespējas un rezultāti).

Kritērijs: Prasīto uzdevumu īstenošanai piedāvāto metožu un instrumentu, kvalitātes vides un kvalitātes procedūru piemērotība

Piedāvāto metožu un instrumentu īpaši detalizēts apraksts. Vispārēja pieeja, kas apvieno RUP [Rational Unified Process] specifikāciju posmam, pēc tam – TEMPO izstrādes posmam, pierāda labu izpratni par atšķirībām starp abiem Komisijas un dalībvalstu sadarbības attīstības posmiem. Pieeja kvalitātes nodrošināšanai ir īpaši labi iecerēta, vienlaikus piedāvājot kvalitātes indikatorus gan procesam, gan produktam, un ir atvasināta no “galvenajiem novērtēšanas tematiem”. Pretendentam ir laba izpratne par Cosmic‑FFP principiem [zemsvītras piezīme ir izsvītrota], tomēr apraksts ir nedaudz teorētisks un tās piedāvājumam pietrūkst pragmātiskas īstenošanas (piemērs: nav precizēti izmantojamie instrumenti). Lai gan ir ļoti laba infrastruktūras attīstības definīcija, novārtā ir atstāti drošības pakalpojumi pretendenta telpās.

Kritērijs: Piedāvātās komandas organizācijas piemērotība prasīto uzdevumu īstenošanai

Komandas struktūra, kā arī tās organizācija ir īpaši labi definētas atskaišu struktūras, ļoti precīzās profilu identifikācijas (kopā 23) un to apraksta, pilnīga katra profila kompetenču uzskaitījuma dēļ. Komandas sastāvu veido līdzsvarots menedžeru, tirdzniecības ekspertu, darījumu analītiķu, atbildīgo par izstrādi, koncepcijas izstrādātāju, tehniskās palīdzības dienesta darbinieku u.c. skaits. Vieta un atbildība komandā ir ļoti labi definētas. Komandas lielums (apmēram 60 personas) ir loģiski pamatots un atbilstošs, ievērojot veicamo darbību apjomu. Piedāvājumā ir garantēts neliels personāla atjaunošanas līmenis, saglabājot apmēram 80 % no komandas locekļu skaita, kavējot pārvietot darbiniekus darbā citos projektos.

Kritērijs: Piedāvājuma struktūra, skaidrība un vispusība

Piedāvājumā ir pilnīgi un detalizēti aprakstīta visu projekta darbību veikšana. Vispārējā prezentācija ir labi strukturēta un papildināta ar vairākām paskaidrojošām shēmām. Informāciju ir viegli atrast un uztvert lietotās valodas saprotamības dēļ. Šim piedāvājumam trūkst vienīgi akronīmu tabulas.

B.      [Evropaïki Dynamiki‑Steria]

Kopējs komentārs

Lai gan šis piedāvājums ietver dažus interesantus priekšlikumus no arhitektūras viedokļa, tas ir pārāk vispārīgs: specifikācijas un izstrādes procesa apraksts nerada patiesu skaidrību par [EMCS īstenošanas] īpatnībām. Piedāvājumā piedāvātā metodoloģija ir konsekventa labākās prakses un darbu, kas attiecas uz datorizētu sistēmu izstrādi, kompilācija. No jauna tomēr īpaši EMCS izstrādes aspekti ir aplūkoti ļoti vispārīgi un piedāvātā analīze nav nekādā ziņā pilnīga. Komandas organizācijas apraksts ir labs, tomēr tas neparāda atbilstošu izpratni par konsekventa lietotāju atbalsta nepieciešamību [EMCS ieviešanas projekta] specifikācijas darbību laikā. Piedāvājums ietver atsevišķas pretrunas, kas izraisa šaubas par uzticību šim piedāvājumam.

Kritērijs: Piedāvātās stratēģijas piemērotība prasīto uzdevumu īstenošanai

Pretendents ir iekļāvis ziņojumu par EMCS tehnisko arhitektūru, tas ir izdarījis interesantu piedāvājumu attiecībā uz arhitektūru (piemēram, Web dienestu lietošanu), sākotnējus mēģinājumus piedāvāt tehniskus risinājumus, kā arī priekšlikumu par infrastruktūras izveidošanu. Piedāvājums ietver detalizētu izmaksu sarakstu ar atbilstošu kārtību, prasību, piegādes/piekrišanas, kā arī kvalitātes indikatoru mehānismiem. Tomēr pieeja kopumā ir ārkārtīgi vispārīga un tajā ir tikai pavisam nedaudz detalizēti pārbaudītas EMCS īpatnības. Piedāvātā stratēģija ir nedaudz vienkāršota. Tā ietver daudzus izvilkumus no ārējiem avotiem (piemēram, garus izvilkumus no IBM‑Rational RUP dokumentācijas), nepaskaidrojot, kādā veidā tie attiecas uz projektu. Piedāvājums parāda, ka nav saprastas specifikācijas, jo tas atsaucas uz darbībām, kas ir jau pabeigtas vai būs pabeigtas brīdī, kad līgums stāsies spēkā. Tajā ir arī piedāvāti arhitektūras elementi, kas nav izmantojami EMCS vidē to rezultātu vai elastības dēļ. Piedāvājums ietver atsevišķas pretrunas, it īpaši attiecībā uz plānošanu: piemēram, atsevišķas izstrādes attīstības darbības sākas pat pirms specifikāciju sākuma.

Kritērijs: Prasīto uzdevumu īstenošanai piedāvāto metožu un instrumentu, kvalitātes vides un kvalitātes procedūru piemērotība

Piedāvātās metodes vispār ir labi aprakstītas. Piedāvājums ietver informātikas infrastruktūras attīstības precīzu aprakstu, kā arī labu atbilstošo drošības aspektu aprakstu. Daudzas standarta atsauces [līdzīgas tām, kas ietvertas mācību grāmatās] ir izdarītas attiecībā uz arhitektūru, normām, informātikas instrumentiem un infrastruktūras sastāvdaļām (piemērs: XML, X509, J2EE). Tam ir pievienoti vairāki simti ar roku rakstītu lapu un HP, Oracle, CISCO u.c. brošūras, bet lielākoties bez jebkāda pamatojuma, ne arī skaidras saistības ar EMCS mērķiem. Piedāvājums ietver detalizētu Cosmic FFP aprakstu, tomēr vērtēšanai piedāvātie instrumenti (Calico un Costar) ir piemēroti tikai vērtēšanai, kas balstīta uz Cocomo II metodi, kura nav atbilstoša (skat. 4.1.3.5.1. sadaļu). RUP visā piedāvājumā tiek uzskatīta par īsto projekta vadības metodi, tomēr tajā izstrādes videi piedāvātā programmatūra neietver nevienu IBM‑Rational licenci.

Kritērijs: Piedāvātās komandas organizācijas piemērotība prasīto uzdevumu īstenošanai

Labs komandas organizācijas apraksts, kas parāda izpratni par tās sastāva izmaiņām atkarībā no projekta gaitas, no specifikācijas atbilstoši izstrādei, produkcijai, samazināšanai, ietverot drošību, pārbaudes un tehnisko palīdzību. Mijiedarbība komandas iekšienē ir labi aprakstīta. Komandas lielums, ko veido 67 personas, ir atbilstošs. Lai gan ir pieredze muitas un akcīzes jomā tās piedāvājumā ir norādīta kā neatsverama kompetences aspektā, tomēr tās piedāvājums faktiski neparāda šāda veida kompetences esamību.

Kritērijs: Piedāvājuma struktūra, skaidrība un vispusība

Piedāvājuma prezentācija ir skaidra. Tā struktūra un pieeja kopumā ir labas. Tomēr neticami vispārīgais dokumentācijas raksturs, kā arī nelielā detalizācijas pakāpe ir šķērslis piedāvājuma uztveramībai.”

22      Prasītājai nosūtītais izvilkums no novērtēšanas komitejas ziņojuma ietver arī konsorcija Evropaïki Dynamiki‑Steria un Intrasoft piedāvājumu kvalitātes salīdzinoša novērtējuma tabulu, kā arī šo abu piedāvājumu salīdzinoša novērtējuma atbilstoši kvalitātes un cenas attiecībai tabulu. Šīs abas tabulas ir šādas.

Salīdzinoša novērtējuma tabula ITT TAXUD/2004/AO-004 EMCS-DEV
Kritēriji															[..]		Intrasoft				Evropaïki Dynamiki-Steria					[..]		[..]
Kvalitāte
Piedāvātās stratēģijas piemērotība prasīto uzdevumu īstenošanai (/40)																	35,1				23,2
Prasīto uzdevumu īstenošanai piedāvāto metožu un instrumentu, kvalitātes vides un kvalitātes procedūru piemērotība (/30)																			24,5				16,7
Piedāvātās komandas organizācijas piemērotība prasīto uzdevumu īstenošanai (/20)																					17,6				14,5
Piedāvājuma struktūra, skaidrība un vispusība (/10)																							8,5				5,8
Kopējā kvalitāte																	85,7				60,2
Kvalitātes indikators (maksimālā vērtība ir 100)																	100				70

Salīdzinoša novērtējuma tabula ITT TAXUD/2004/AO-004 EMCS-DEV
Kritēriji					[..]	Intrasoft		Evropaïki Dynamiki-Steria		[..]	[..]
Kopējā kvalitāte						85,7		60,2
Kvalitātes indikators (maksimālā vērtība ir 100)						100		70
Piedāvātā cena TBP/(IS+EI) (euro) (informācijas tehnoloģiju pakalpojumi un ieguldījums infrastruktūras novērtēšanā)						11 634 533		15 078 693
Standartizētas cenas indikators (maksimālā vērtība ir 100)						100		130
Kvalitātes indikators/cenas indikators						1		0,54

23      2004. gada 30. decembra ierakstītā vēstulē un telefaksā prasītāja izteica savus apsvērumus par izvilkumu no novērtēšanas komitejas ziņojuma, kas tai tika nosūtīts, un atkārtoja savu viedokli, ka tiesību slēgt publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanas attiecīgā procedūra bija pretēja Finanšu regulai un piemērojamiem likumdošanas aktiem.

24      2005. gada 14. janvāra vēstulē līgumslēdzēja iestāde norādīja, ka tā uzmanīgi ir pārbaudījusi prasītājas 2004. gada 30. decembra vēstulē izteiktos iebildumus un ka pēdējā saņems detalizētu atbildi, cik drīz vien iespējams.

25      2005. gada 17. februāra vēstulē līgumslēdzēja iestāde atbildēja uz prasītājas apsvērumiem, kas ietverti 2004. gada 30. decembra vēstulē.

26      Aplūkojamais uzaicinājums iesniegt piedāvājumus publiskā iepirkuma procedūrā tika publicēts 2005. gada 2. martā Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša pielikumā (OV 2005, S 43).

 Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

27      Ar prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2005. gada 28. janvārī, prasītāja cēla šo prasību.

28      2006. gada 30. oktobra vēstulē Pirmās instances tiesa lūdza prasītājai procesa organizatorisko pasākumu ietvaros rakstiski atbildēt uz jautājumiem par prasības pieteikuma pieņemamību. Prasītāja atbildēja uz šo lūgumu tam paredzētajā termiņā.

29      Pamatojoties uz tiesneša referenta ziņojumu, Pirmās instances tiesa (trešā palāta) nolēma uzsākt mutvārdu procesu.

30      2009. gada 3. februāra vēstulē Pirmās instances tiesa lūdza lietas dalībniekus procesa organizatorisko pasākumu ietvaros rakstiski atbildēt uz jautājumiem. Šajā pašā vēstulē tā arī lūdza Komisiju iesniegt dokumentus. Lietas dalībnieki atbildēja uz šiem lūgumiem tam paredzētajā termiņā.

31      2009. gada 2. marta vēstulē Pirmās instance tiesa lūdza katram lietas dalībniekam procesa organizatorisko pasākumu ietvaros iesniegt savus rakstveida apsvērumus par pārējo lietas dalībnieku iesniegtajām atbildēm uz Pirmās instances tiesas uzdotajiem jautājumiem 2009. gada 3. februāra vēstulē. Lietas dalībnieki atbildēja uz šiem lūgumiem tam paredzētajā termiņā.

32      2009. gada 17. marta tiesas sēdē tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz Pirmās instances tiesas uzdotajiem jautājumiem.

33      Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai [iepriekš – Pirmās instances tiesa] ir šādi:

–        atcelt Komisijas lēmumu nepieņemt tās piedāvājumu un piešķirt tiesības noslēgt publiskā iepirkuma līgumu izvēlētajam pretendentam;

–        piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus pat tad, ja prasība tiek noraidīta.

34      Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atzīt prasību par nepamatotu;

–        piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

I –  Par pieņemamību

A –  Lietas dalībnieku argumenti

35      Formāli neizvirzot iebildumu par nepieņemamību, Komisija vērš Vispārējās tiesas uzmanību uz to, ka Steria, cita konsorcija Evropaïki Dynamiki‑Steria dalībniece, neesot apstrīdējusi līgumslēdzējas iestādes lēmumu nepieņemt minētā konsorcija piedāvājumu un piešķirt tiesības noslēgt aplūkojamo publiskā iepirkuma līgumu citam pretendentam un ka tostarp no prasības pieteikuma neizrietot, ka prasītāja būtu apstrīdējusi šo lēmumu Steria vārdā. No tā izrietot, ka prasītāja apstrīd minēto lēmumu tikai un vienīgi savā vārdā.

36      Prasītāja replikā iebilst, ka tai kā konsorcija Evropaïki Dynamiki‑Steria ķēdes vadītājai un esot pilnībā atbildīgai par piedāvājuma sagatavošanu un izstrādi esot interese celt prasību un ka ne Kopienu likumdošanas akti, ne judikatūra neprasa, lai visi pretendenta konsorcija dalībnieki apstrīdētu attiecīgo lēmumu par tiesību slēgt publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanu. Prasītāja tostarp šo argumentāciju ir izskaidrojusi savās rakstiskajās atbildēs uz Pirmās instances tiesas jautājumiem (skat. iepriekš 28. punktu).

37      Komisija nav apstrīdējusi iepriekš minēto prasītājas viedokli.

B –  Vispārējās tiesas vērtējums

38      Vispārējā tiesa uzskata par iespējamu šajā lietā pārbaudīt prasītājas interesi celt prasību pret līgumslēdzējas iestādes lēmumu, kas tai ir paziņots ar 2004. gada 18. novembra vēstuli, nepieņemt konsorcija Evropaïki Dynamiki‑Steria piedāvājumu un tādējādi piešķirt tiesības slēgt attiecīgo publiskā iepirkuma līgumu citam pretendentam (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).

39      Saskaņā ar EKL 230. panta ceturto daļu “jebkura fiziska vai juridiska persona var griezties Tiesā par lēmumu, kas adresēts šai personai, vai par lēmumu, kas, kaut arī regulas vai lēmuma formā adresēts citai personai, tomēr šo personu skar tieši un individuāli”.

40      Šajā gadījumā, lai gan apstrīdētais lēmums formāli ir adresēts pretendentam, tas ir, konsorcijam Evropaïki Dynamiki‑Steria, tomēr, kā tas izriet no prasītājas rakstiskajām atbildēm uz Pirmās instances tiesas jautājumiem (skat. iepriekš 28. punktu), ko Komisija nav apstrīdējusi un ko Vispārējai tiesai nav nekāda iemesla apšaubīt, konsorcijam Evropaïki Dynamiki‑Steria nekad nav bijusi juridiska persona. Tātad EKL 230. panta aspektā, tā kā šīs ad hoc struktūras biedri ir zināmi, abas attiecīgās sabiedrības ir jāuzskata par apstrīdētā lēmuma adresātēm. Tādējādi prasītājai kā apstrīdētā lēmuma adresātei ir atļauts apstrīdēt pēdējo atbilstoši EKL 230. pantā noteiktajiem nosacījumiem.

41      Līdz ar to prasītājas prasība ir pieņemama.

II –  Par lietas būtību

42      Prasības pamatojumam prasītāja izvirza piecus pamatus. Pirmais pamats attiecas uz nediskriminācijas principa un brīvas konkurences principa pārkāpumu. Otrais pamats attiecas uz Finanšu regulas, īstenošanas kārtības, Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīvas 92/50/EEK par procedūru koordinēšanu valsts pakalpojumu līgumu piešķiršanai (OV L 209, 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 114. lpp.), pārkāpumu. Trešais pamats attiecas uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ko līgumslēdzēja iestāde ir pieļāvusi, vērtējot konsorcija Evropaïki Dynamiki‑Steria piedāvājumu. Ceturtais pamats attiecas uz atbilstošas informācijas un pamatojuma neesamību. Piektais pamats attiecas uz labas pārvaldības un rūpības pienākuma pārkāpumu.

43      Vispārējā tiesa uzskata par pareizu vispirms pārbaudīt pirmo pamatu, pēc tam otro pamatu, pēc tā – piekto pamatu, pēc tam ceturto pamatu un visbeidzot trešo pamatu. Šādu kārtību nosaka tas, ka pirmais, otrais un ceturtais pamats attiecas uz aplūkojamo publiskā iepirkuma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, bet ceturtais un trešais pamats attiecas uz pašu apstrīdēto lēmumu.

A –  Par pirmo pamatu, kas attiecas uz nediskriminācijas un brīvas konkurences principu pārkāpumu

1.     Lietas dalībnieku argumenti

44      Prasītāja uzskata, ka Komisija esot pārkāpusi pretendentu nediskriminācijas un brīvas konkurences principus, nenodot tās rīcībā – lai gan bija tās šajā sakarā izteiktais lūgums pirms datuma, kas noteikts piedāvājumu iesniegšanai, – divas tehniskas informācijas grupas, kas esot bijušas nepieciešamas, lai izteiktu piedāvājumu strīdīgajā publiskajā piedāvājumā, proti, pirmkārt, precīzas EMCS specifikācijas un, otrkārt, tehnisko informāciju, kas attiecas uz pastāvošajām informātikas lietojumprogrammām saistībā ar EMCS un it īpaši jaunās datorizētās tranzīta sistēmas (JDTS) pirmkodu. Šī apgalvotā Komisijas bezdarbība esot bijusi par labu pretendentiem, kas bija attiecīgā ĢD agrākie vai pašreizējie līgumpartneri vai bija saistīti ar šiem līgumpartneriem un kam līdz ar to bija ekskluzīva piekļuve iepriekš minētajai informācijai. Šie pretendenti, tostarp izvēlētais pretendents, esot varējuši iesniegt konkurētspējīgākus piedāvājumus nekā prasītāja gan no tehniskā, gan finanšu viedokļa.

45      Attiecībā, pirmkārt, uz EMCS specifikācijām prasītāja uzsver, ka tās vēl neesot bijušas pieejamas attiecīgās publiska iepirkuma procedūras laikā, bet tās esot gatavojis cits līgumslēdzējs atsevišķa publiskā iepirkuma ietvaros. Tā apgalvo, ka Komisija neesot paskaidrojusi, kā pretendents varēja atbilstoši ievērot datorizētās sistēmas mērķus un prasības, kuras detalizētas specifikācijas tas nav saņēmis, un jautā, kā tās piedāvājums varēja būt labāks nekā pašreizējam līgumpartnerim, kuram vienīgajam rīcībā esot bijušas minētās specifikācijas.

46      Attiecībā, otrkārt, uz JDTS pirmkodu, prasītāja uzsver, ka Komisija tai esot atteikusi piekļuvi bez likumīga iemesla un neievērojot tās lūgumu šajā sakarā. Turpretim izvēlētais pretendents esot varējis piekļūt šim kodam, jo tas esot bijis Komisijas līgumpartneris attiecībā uz JDTS, un līdz ar to esot varējis iesniegt konkurētspējīgāku piedāvājumu nekā prasītāja.

47      Lai pierādītu piekļuves JDTS pirmkodam nozīmīgumu piedāvājuma sagatavošanai aplūkojamā publiskā iepirkumā, prasītāja min šādus pierādījumus.

48      Pirmkārt, tā nosauc Lēmuma Nr. 1152/2003 3. panta 2. punktu, kurā ir piedāvāts attiecīgā publiskā iepirkuma līgumpartnerim, cik iespējams vairāk izmantot jau esošo JDTS, lai radītu integrētu datorsistēmu akcīzes preču aprites kontrolei Kopienas teritorijā. Prasītāja no šī panta satura secina, ka iepriekš minētais lēmums prasa, lai strīdīgā publiskā iepirkuma līgumpartneris izmantotu JDTS pirmkodu un tā arhitektūru.

49      Otrkārt, tā norāda uz 7.1. daļas aprakstu specifikāciju tehniskajā pielikumā, kurā ir atsauce uz JDTS pirmkodu.

50      Treškārt, tā norāda uz novērtēšanas komitejas komentāru par izvēlētā pretendenta piedāvājumu, saskaņā ar kuru šis piedāvājums ietver labu JDTS sastāvdaļu (“komponentu”) izmantošanas analīzi. Prasītāja apgalvo, ka termins “komponenti” šajā gadījumā norāda “skaidri uz dažādām daļām, kas veido pirmkodu”.

51      Ceturtkārt, no finanšu viedokļa prasītāja, lai pierādītu vajadzību zināt JDTS pirmkodu tās piedāvājuma tarifikācijai, apgalvo, ka Komisija esot prasījusi pretendentiem norādīt to pieteikumos ne tikai vienību cenas, kā to apgalvo Komisija, bet arī un galvenokārt EMCS un visu saistīto pakalpojumu piegādes kopējo budžetu un cenu. Šī Komisijas prasība esot radījusi nepieciešamību pretendentiem precīzi novērtēt projekta apjomu un sarežģītību, kam esot bijis nepieciešams zināt pirmkodu. Tā kā prasītāja to neesot zinājusi, tai esot bijusi jāpalielina tās piedāvājuma cena, lai tajā ietvertu ar nezināšanu saistīto risku. Turpretim izvēlētais pretendents, zinot minēto kodu, varēja iesniegt konkurētspējīgāku piedāvājumu, kas esot sasniedzis tikai 50 % no aplūkojamajam publiskajam piedāvājumam noteiktā budžeta.

52      Visbeidzot, prasītāja piebilst, ka citā publiskā iepirkuma procedūrā (publiskais iepirkums par muitas datorizēto sistēmu specifikāciju, izstrādi, uzturēšanu un atbalstu, kas attiecas uz attiecīgā ĢD informātikas projektiem (CUST‑DEV) (TAXUD/2005/AO‑001)), kas tika izsludināts neilgi pēc uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus aplūkojamajā publiskā iepirkuma procedūrā un kurā attiecīgais ĢD arī bija līgumslēdzēja iestāde, JDTS pirmkods esot ticis paziņots pretendentiem. Tādējādi tā prasa Komisijai paskaidrot šo atšķirīgo attieksmi. Turklāt tiesas sēdē prasītāja apgalvoja, ka izskatāmā lieta esot līdzīga lietai, kurā ir taisīts 2008. gada 12. marta spriedums lietā T‑345/03 Evropaïki Dynamiki/Komisija (Krājums, II‑341. lpp.), kurā Pirmās instances tiesa esot pieņēmusi prasītājas pamatu, kas attiecās uz vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem principa pārkāpumu, un līdz ar to atcēlusi Komisijas pieņemto lēmumu piešķirt tiesības slēgt publiskā iepirkuma līgumu.

53      Komisija nepiekrīt prasītājas argumentiem.

2.     Vispārējās tiesas vērtējums

54      Atbilstoši Finanšu regulas 89. panta 1. punktam visi publiskā iepirkuma līgumi, kurus pilnīgi vai daļēji finansē no budžeta, atbilst pārskatāmības, proporcionalitātes, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principiem.

55      Tādējādi saskaņā ar pastāvīgo judikatūru līgumslēdzējai iestādei katrā publiska iepirkuma procedūras stadijā ir jānodrošina vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošana un līdz ar to visu pretendentu iespēju vienlīdzība (Tiesas 2004. gada 29. aprīļa spriedums lietā C‑496/99 P Komisija/CAS Succhi di Frutta, Recueil, I‑3801. lpp., 108. punkts; Pirmās instances tiesas 1998. gada 17. decembra spriedums lietā T‑203/96 Embassy Limousines & Services/Parlaments, Recueil, II‑4239. lpp., 85. punkts, un 2005. gada 17. marta spriedums lietā T‑160/03 AFCon Management Consultants u.c./Komisija, Krājums, II‑981. lpp., 75. punkts).

56      Vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem princips, kura mērķis ir sekmēt pienācīgas un efektīvas konkurences izveidošanos starp uzņēmumiem, kas piedalās publiskā iepirkuma procedūrā, paredz, ka visiem pretendentiem ir vienādas iespējas, izstrādājot sava piedāvājuma noteikumus, un tādējādi nozīmē, ka visu konkurentu piedāvājumiem ir jābūt pakļautiem vienādiem nosacījumiem (šajā ziņā skat. Tiesas 2001. gada 18. oktobra spriedumu lietā C‑19/00 SIAC Construction, Recueil, I‑7725. lpp., 34. punkts, un 2002. gada 12. decembra spriedumu lietā C‑470/99 Universale‑Bau u.c., Recueil, I‑11617. lpp., 93. punkts).

57      No judikatūras izriet arī, ka vienlīdzīgas attieksmes princips ir saistīts ar pienākumu nodrošināt pārskatāmību, lai varētu pārbaudīt tā ievērošanu (Tiesas 2002. gada 18. jūnija spriedums lietā C‑92/00 HI, Recueil, I‑5553. lpp., 45. punkts, un iepriekš 56. punktā minētais spriedums lietā Universale‑Bau u.c., 91. punkts).

58      Šī pārskatāmības principa galvenais mērķis ir garantēt, ka nav favorītisma un līgumslēdzējas iestādes patvaļības riska. Tas nozīmē, ka visi piešķiršanas procedūras nosacījumi un kārtība ir formulēti skaidri, precīzi un nepārprotami paziņojumā par paredzamo publisko iepirkumu vai specifikācijās (iepriekš 55. punktā minētais spriedums lietā Komisija/CAS Succhi di Frutta, 111. punkts).

59      Pārskatāmības princips līdz ar to arī nozīmē, ka visa tehniskā informācija, kas nepieciešama, lai pareizi saprastu paziņojumu par paredzamo publisko iepirkumu vai specifikācijas, cik vien iespējams, tiktu nodota visu to uzņēmumu rīcībā, kas piedalās publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, lai, pirmkārt, visi pietiekami informēti un uzmanīgi pretendenti varētu saprast tās precīzo piemērošanas jomu un to interpretēt vienādi un, otrkārt, lai līgumslēdzēja iestāde varētu faktiski pārbaudīt, vai pretendentu piedāvājumi atbilst kritērijiem, kas reglamentē attiecīgo iepirkumu (skat. iepriekš 52. punktā minēto spriedumu lietā Evropaïki Dynamiki/Komisija, 145. punkts).

60      Šajā gadījumā prasītāja pārmet Komisijai, ka tā nav tai izsniegusi divu veidu tehnisko informāciju, kas, pēc tās apgalvojumiem, bija nepieciešama, lai sagatavotu piedāvājumu un kas tātad bija citu pretendentu rīcībā. Ievērojot iepriekš 55.–58. punktā minēto judikatūru, šī apgalvotā Komisijas bezdarbība, ja tā ir pierādāma, ietekmētu pretendentu iespēju vienlīdzību, kā arī pārskatāmības principu, kas izriet no vienlīdzīgas attieksmes principa.

61      Kā Pirmās instance tiesa ir nospriedusi iepriekš 52. punktā minētajā spriedumā lietā Evropaïki Dynamiki/Komisija (147. punkts), šāds vienlīdzīgu iespēju un pārskatāmības principa apdraudējums rada pirmstiesas procedūras pārkāpumu, kas apdraud attiecīgo lietas dalībnieku tiesības uz informāciju. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru procesuāls pārkāpums var būt pamats attiecīgā lēmuma atcelšanai tikai tad, ja ir pierādīts, ka, nepastāvot šim pārkāpumam, administratīvā procesa rezultāts būtu varējis būt citādāks gadījumā, ja prasītājam būtu bijusi piekļuve attiecīgajai informācijai jau procesa sākumā un ja šajā sakarā pastāvētu kaut vai neliela iespēja, ka prasītājs būtu varējis administratīvajā procesā panākt citu rezultātu (skat. iepriekš 52. punktā minēto spriedumu lietā Evropaïki Dynamiki/Komisija, 147. punkts un tajā minētā judikatūra).

62      Tādējādi, pirmkārt, ir jāpārbauda, vai šajā lietā bija atšķirīga informācija tādā nozīmē, ka atsevišķu pretendentu, tostarp izvēlētā pretendenta, rīcībā publiska iepirkuma ietvaros bija informācija, kas nebija, pēc tās apgalvojumiem, prasītājai. Ja šāda atšķirība tiktu konstatēta, ir, otrkārt, jāpārbauda, vai attiecīgā informācija bija noderīga, sagatavojot piedāvājumus. Tikai šādā gadījumā pretendentam, kam bija piekļuve šai informācijai, bija priekšrocības salīdzinājumā ar citiem pretendentiem. Ir jāpārbauda, treškārt, vai apgalvotā noderīgās informācijas dažādība izriet no Komisijas pieļautas procesuālas nelikumības. Ja pastāv šāda nelikumība, ir jāpārbauda, ceturtkārt, vai, nepastāvot šim pārkāpumam, procedūrai būtu citāds rezultāts. Šajā gadījumā šāds pārkāpums var izraisīt pretendentu vienlīdzīgu iespēju pārkāpumu tikai tiktāl, ciktāl no prasītājas sniegtajiem paskaidrojumiem ticami un pietiekami precīzi izriet, ka procedūras rezultāts tai varētu būt bijis citāds (šajā ziņā skat. iepriekš 52. punktā minēto spriedumu lietā Evropaïki Dynamiki/Komisija, 148. un 149. punkts).

63      Šī argumentācija ir piemērojama attiecībā uz katru no abām tehniskās informācijas grupām, kas netika nodotas prasītājas rīcībā, proti, EMCS specifikācijas (pamata pirmā daļa) un JDTS pirmkods (pamata otrā daļa).

a)     Par pamata pirmo daļu, kas attiecas uz EMCS specifikāciju neesamību

64      Prasītāja būtībā apgalvo, ka precīzu EMCS specifikāciju neesamība publiskā iepirkuma procedūras laikā sniedza priekšrocības pretendentiem, kas jau sniedza pakalpojumus attiecīgajam ĢD – tostarp izvēlētais pretendents – un kas tādējādi jau zināja minētās specifikācijas. Līdz ar to šie pretendenti varēja iesniegt precīzākus un tātad konkurētspējīgākus piedāvājumus nekā prasītāja.

65      Kā tas ir norādīts iepriekš 62. punktā, vispirms ir jāpārbauda, vai šajā gadījumā ir bijusi atšķirīga informācija tādā nozīmē, ka atsevišķu pretendentu, tostarp veiksmīgā pretendenta, rīcībā atšķirībā no prasītājas bija EMCS specifikācijas.

66      No attiecīgā publikā iepirkuma specifikācijām (skat. iepriekš 7. punktu) izriet, ka īstenotais EMCS projekts, kura ietvaros ir izsludināts minētais publiskais iepirkums, paredzēja 1. posmu, kura laikā ESS publiskā iepirkuma līgumpartnerim bija jāveic EMCS specifikāciju definēšana. Komisija precizēja, ka runa bija par “vispārīgām” EMCS specifikācijām (high level specifications). Iepriekš minētajos līguma dokumentos ir arī precizēts, ka ESS publiskā iepirkuma līgumslēdzējam bija jāiesniedz šīs specifikācijas, pirms aplūkojamā publiskā iepirkuma līgumslēdzējs radījis tā specifikācijas un daļēji vienlaikus ar to. Komisija precizēja, ka aplūkojamā publiskā iepirkuma ietvaros sagatavotās specifikācijas attiecas uz EMCS lietojumprogrammām (“lietojumprogrammu” specifikācijas) (application‑related specifications) pretstatā “vispārīgajām” sistēmas specifikācijām, kas tiek sagatavotas ESS publiskā iepirkuma ietvaros. Iepriekš minētajos līguma dokumentos visbeidzot ir precizēts, ka ESS publiskā iepirkuma līgumslēdzējam bija jāpabeidz tā darbs līdz 2005. gada vidum.

67      No prasītājas argumentācijas izriet, ka tās iebildums attiecas uz iespējamo EMCS “vispārīgo” specifikāciju nepaziņošanu pretendentiem.

68      Komisija turklāt uzskata, ko neapstrīd prasītāja, ka ESS publiskā iepirkuma līgumslēdzējs, proti, Siemens, varēja sāk strādāt pie EMCS specifikācijām 2004. gada jūnijā (un ka tā varēja beigt darbu 2005. gada aprīlī), bet uzaicinājums iesniegt piedāvājumus aplūkojamajā publiskā iepirkuma procedūrā tika publicēts 2004. gada jūlijā un termiņš piedāvājumu iesniegšanai bija noteikts 2004. gada 31. augusts. Līdz ar to, ievērojot Komisijas argumentāciju, ko prasītāja nav apstrīdējusi, ir jākonstatē, ka starp Siemens darba pie EMCS specifikācijām sākumu un piedāvājumu iesniegšanai aplūkojamā publiskā iepirkuma ietvaros noteikto gala termiņu pagāja tikai trīs mēneši, kas norāda, ka uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus publiskā iepirkuma procedūrā norises laikā nepastāvēja EMCS specifikācijas izmantojamā līmenī, kuru zināšana varēja radīt priekšrocības pretendentam, kam bija piekļuve šīm specifikācijām.

69      Visbeidzot gan prasītāja, gan Komisija ir precizējusi, ka Siemens, ESS publiskā iepirkuma līgumslēdzējs, arī pretendēja aplūkojamajā publiskajā iepirkumā.

70      No iepriekš minētajiem faktiem ir jāsecina šis.

71      Pirmkārt, šķiet, ka neviena pretendenta – tostarp veiksmīgā pretendenta – rīcībā nevarēja būt vairāk informācijas nekā prasītājai attiecībā uz EMCS specifikācijām, jo šīs specifikācijas nebija vai atradās sākumstadijā. Tādējādi informācijas atšķirības, kas radītu vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem principa pārkāpumu, nav pierādītas.

72      Otrkārt, tas, ka EMCS specifikācijas nebija brīdī, kad tika uzsākta uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus aplūkojamajā publiskajā iepirkumā procedūra, nebija Komisijas pieļauts procesuāls pārkāpums, bet gan izrietēja no paša EMCS ieviešanas plāna, kurā bija paredzēts izstrādāt šīs specifikācijas ESS publiskā iepirkuma ietvaros atsevišķi no aplūkojamā publiskā iepirkuma un pirms tā.

73      Treškārt, pat pieņemot, ka Siemens izdevās ESS publiskā iepirkuma, kura līgumslēdzējs tā bija, ietvaros izstrādāt specifikācijas, ko varēja izmantot, sagatavojot piedāvājumu aplūkojamajā publiskajā iepirkumā, izrādās, ka šāds apstāklis nav noteicošs, jo Siemens piedāvājums, kas sniegts aplūkojamajā publiskā piedāvājumā, nav pieņemts. Turklāt tas, ka Siemens pretendēja aplūkojamajā publiskā iepirkumā un tādējādi bija tieša pretendenta, kas tika izvēlēts šī publiskā piedāvājuma piešķiršanai, konkurente, liek domāt, ka šī sabiedrība nav nodevusi minētajam pretendentam savas iespējamās zināšanas par EMCS specifikācijām. Tātad nekas neļauj apgalvot, ka kādam pretendentam būtu kāda privileģēta piekļuve minētajām specifikācijām.

74      Tā kā prasītāja nav pierādījusi, ka atsevišķu pretendentu, tostarp veiksmīgā pretendenta, rīcībā būtu bijis vairāk informācijas par EMCS specifikācijām, ir jāsecina, ka attiecībā uz šo tehniskās informācijas grupu nav bijusi nevienlīdzīga attieksme pret pretendentiem. No tā izriet, ka pamata pirmā daļa ir jānoraida.

b)     Par pamata otro daļu, kas attiecas uz JDTS pirmkoda nepaziņošanu

75      Prasītāja būtībā apgalvo, ka līgumslēdzējas iestādes atteikums tai paziņot JDTS pirmkodu sniedza priekšrocības veiksmīgajam pretendentam, kas bija arī Komisijas līgumpartneris, ieviešot šo JDTS, un tādējādi tam noteikti bija pieejams pirmkods. Tā kā tā rīcībā bija šī informācija, veiksmīgais pretendents varēja iesniegt konkurētspējīgāku piedāvājumu nekā prasītāja gan no tehniskā, gan finanšu viedokļa.

 Par informācijas atšķirībām par labu veiksmīgajam pretendentam

76      Komisija neapstrīd to, ka līgumslēdzējas iestādes rīcībā bija JDTS pirmkods pirms uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus aplūkojamā publiskā iepirkuma procedūrā sākuma un ka tā to nepaziņoja pretendentiem. Tā apgalvo, ka uzskatīja to par nevajadzīgu piedāvājumu sagatavošanai.

77      Nav apstrīdēts arī tas, ka veiksmīgais pretendents zināja JDTS pirmkodu sava piedāvājuma sagatavošanas gaitā, jo viņš bija attiecīgā ĢD līgumpartneris saistībā ar JDTS.

78      No tā izriet, ka uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus aplūkojamā publiskā iepirkuma procedūrā sākuma brīdī un līdz piedāvājumu iesniegšanai noteiktajam datumam veiksmīgā pretendenta rīcībā bija tehniskā informācija, kas nebija prasītājai, tāpēc ka tas bija attiecīgā ĢD līgumpartneris saistībā ar JDTS.

 Par JDTS pirmkoda noderīgumu piedāvājumu sagatavošanai

79      Lai atšķirīgā informācija sniegtu priekšrocības veiksmīgajam pretendentam, tam, izstrādājot savu piedāvājumu, attiecīgajai informācijai bija jābūt arī noderīgai piedāvājumu aplūkojamajā publiskajā iepirkumā izstrādei tādā nozīmē, ka tās neesamība varētu ietekmēt gan piedāvājuma kvalitāti, gan finanses.

80      Šajā lietā un ņemot vērā lietas dalībnieku argumentāciju, ir jānovērtē JDTS pirmkoda noderīgums piedāvājumu sagatavošanā aplūkojamā publiskā piedāvājuma ietvaros. Ievadā ir jāaplūko divi apsvērumi.

81      Vispirms, kā tas izriet no lietas dalībnieku argumentācijas, pirmkods ir instrukciju kopums, kas sarakstīts informātikas programmēšanas valodā un ļauj iegūt datorprogrammu. No tā izriet arī, ka pirmkods ir pirmais informātikas materiālu posms, kas jārada visā programmas darbības ciklā.

82      Turpinājumā tiesas sēdē Komisija precizēja, ko prasītāja neesot apstrīdējusi, ka starp JDTS un EMCS ir ievērojamas atšķirības, jo JDTS attiecas uz muitas jomu, bet EMCS attiecas uz akcīzes jomu. Galvenie JDTS subjekti, uz kuriem attiecas pasākumi, ir muitnieki, bet galvenie EMCS subjekti ir tirgus dalībnieki. No tā izriet, ka abu sistēmu “mērķi” ir atšķirīgi un tādējādi šīm abām sistēmām nav vienādas funkcijas.

83      Pirmkārt, prasītāja, pamatojot savu apgalvojumu par piekļuves JDTS pirmkodam noderīgumu, nosauc Lēmuma Nr. 1152/2003 3. panta 2. punktu, kas citēts iepriekš 4. punktā.

84      Šajā sakarā ir jāatgādina, ka iepriekš minētais lēmums ir EMCS izveidošanas tiesiskais pamats un ka šī lēmuma 3. panta 2. punktā ir definētas EMCS un JDTS attiecības. Komisijai bija uzticēts uzdevums nodrošināt EMCS integrāciju JDTS, ja tā bija tehniski iespējama, ar mērķi radīt integrētu datorizētu sistēmu, kas attiecas uz akcīzes preču pārvietošanu Kopienā. Lai īstenotu šo Kopienu likumdevējam uzticēto uzdevumu, Komisija izsludināja uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus aplūkojamā publiskā iepirkuma procedūrā. Šī uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus ietvaros Komisija kā līgumslēdzēja iestāde uzskatīja, ka izteikums “cik iespējams vairāk izmantot [..] [JDTS]”, kas ietverts iepriekš minētajā 3. panta 2. punktā, neparedz, ka ir jāpaziņo pretendentiem JDTS pirmkods, lai tie varētu sagatavot savus piedāvājumus. Tā paziņoja šo “ziņu” pretendentiem dokumentācijā, kas attiecas uz aplūkojamo uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus.

85      Šajā sakarā Komisija atsaucas it īpaši uz EMCS īstenošanas vadības plāna 4.2.1. punktu ar nosaukumu “The EMCS development based on NCTS experience” (EMCS izstrāde, pamatojoties uz JDTS pieredzi), kas tika izplatīts pretendentiem un tātad – prasītājai; “JDTS pieredzes” apraksts, kas jāņem vērā, izstrādājot EMCS, neietver atsauces uz JDTS pirmkodu vai vēl jo vairāk uz piekļuves tam nepieciešamību, lai sagatavotu piedāvājumu. Tostarp paskaidrojumā Nr. 46, kas ir sniegts aplūkojamā publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, līgumslēdzēja iestāde ir precizējusi, ka pēc tam, kad tiesības slēgt aplūkojamo publiskā iepirkuma līgumu tiks piešķirtas, [aplūkojamā publiskā iepirkuma] līgumpartnera uzdevums [būs] piedāvāt un [attiecīgajam] ĢD – izlemt, “kāda [..] JDTS arhitektūras un lietojumprogrammu pirmkoda daļa tiks izmantota”, un ka “šī informācija[, tas ir, JDTS pirmkods,] būs pieejama tikai izvēlētajam pretendentam”.

86      Tātad prasītāja šajā lietā nevarēja atsaukties uz Lēmuma Nr. 1152/2003 3. panta 2. punktu, lai pamatotu savu apgalvojumu par piekļuves JDTS pirmkodam noderīgumu, jo uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus līgumslēdzēja iestāde konkrēti un pārskatāmi ir īstenojusi nosacījumu attiecībā uz to, ka vajag “cik iespējams vairāk izmantot [..] [JDTS]”, kas ir ietverts šajā pantā, tādā veidā, ka pretendentiem nebija nepieciešams piekļūt minētajam pirmkodam, lai sagatavotu piedāvājumu.

87      Otrkārt, prasītāja, pamatojot savu apgalvojumu, norāda 7.1. daļas aprakstu, kas ietverts specifikāciju tehniskajā pielikumā. Šis apraksts ir šāds:

“7.1. daļa: Lietojumprogrammu izstrāde

Šī daļa aptver centralizēti izstrādāto lietojumprogrammu izstrādi un uzturēšanu (CDA), lietojumprogrammu, kas attiecas uz pārbaudēm un lietojumprogrammām centrālajiem dienestiem (piemēram, MCC, ETA, SETA, CS/RD un CS/MIS).

Arhitektūrā, skat. JDTS lietojumprogrammu pirmkodu, cik iespējams plaši ir jāizmanto izstrādātās lietojumprogrammas.

[..]”

88      Šīs daļās aprakstā tiešām ir minēts JDTS pirmkods. Tomēr šis apraksts nepierāda šī koda noderīgumu piedāvājumu sagatavošanai, kā to apgalvo prasītāja, bet pierāda tā noderīgumu darbā, kas būs jāveic stadijā, kura seko tiesību slēgt aplūkojamo publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanai, tas ir, šī publiskā iepirkuma izpildes stadijā, ko veic izvēlētais pretendents.

89      Tas tostarp skaidri izriet no iepriekš minētā paskaidrojuma Nr. 46 (skat. iepriekš 85. punktu).

90      No minētā izriet, ka gan 7.1. daļas apraksts, gan īpaši paskaidrojums Nr. 46 nekādā ziņā nepierāda JDTS pirmkoda noderīgumu piedāvājuma sagatavošanai aplūkojamā publiskā iepirkuma procedūrā, bet pierāda, ka “ziņa”, ko līgumslēdzēja iestāde gribēja nodot pretendentiem, bija, pirmkārt, ka šis kods nav piemērots, lai sagatavotu piedāvājumu, bet tāds būs tikai vēlākā aplūkojamā publiskā iepirkuma izpildes stadijā, ko veiks izvēlētais pretendents, un, otrkārt, ka līgumslēdzējai iestādei ir jāizlemj, kāda JDTS pirmkoda daļa tiks izmantota. Turklāt tiesas sēdē Komisija norādīja, ka noslēgumā līgumslēdzēja iestāde nolēma neizmantot nevienu JDTS pirmkoda virzienu projekta, ar kuru tiks ieviests EMCS, izstrādei.

91      Līdz ar to prasītājas arguments, kas izriet no tā, ka JDTS pirmkods ir minēts 7.1. daļas aprakstā, nevar tikt pieņemts.

92      Treškārt, tas pats attiecas uz prasītājas argumentu, kas izriet no novērtēšanas komitejas specifiskā veiksmīgā pretendenta piedāvājuma komentāra (skat. iepriekš 50. punktu). Prasītāja nav iesniegusi nevienu pierādījumu par to, ka apzīmējums “JDTS komponenti”, ko lieto novērtēšanas komiteja, attiecas uz JDTS pirmkoda sastāvdaļām. Šajā sakarā no dokumentiem, kas attiecas uz uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus aplūkojamā publiskā iepirkuma procedūrā, izriet, ka līgumslēdzēja iestāde ir izsniegusi pretendentiem noteiktu skaitu dokumentu ar norādēm attiecībā uz JDTS, kas, kā to pamatoti apgalvo Komisija, attiecas uz lielu skaitu tēmu, kvalitātes nodrošināšanas procedūru metodoloģiju, pārbaudes procedūru sistēmu specifikācijas un funkcionālo JDTS piemērošanas centrālo operāciju specifikācijām aprakstu. Tādējādi ir jāuzskata, ka novērtēšanas komiteja, atsaucoties uz iespēju izmantot “JDTS komponentus”, norāda uz iespēju izmantot JDTS elementus, kas minēti pretendentu rīcībā nodotajos dokumentos. Katrā ziņā prasītāja nav iesniegusi nekādus pierādījumus, kas pierādītu šīs analīzes nepareizību.

93      Ceturtkārt, prasītāja nepierāda arī piekļuves JDTS pirmkodam noderīgumu piedāvājumu tarifikācijai. Ir atgādināts, ka prasītāja būtībā uzskata, ka, lai veiktu šo tarifikāciju, pretendentiem esot vajadzīgs projekta apjoma un sarežģītības precīzs vērtējums, kas padara nepieciešamu zināt pirmkodu. Tā kā prasītājai nebija iespējams precīzi novērtēt projekta apjomu un sarežģītību piekļuves pirmkodam neesamības dēļ, tai būtībā bija jāpalielina piedāvājuma cena.

94      Šī argumentācija nav pieņemama.

95      Vispirms JDTS pirmkods nebija vajadzīgs, lai novērtētu EMCS ieviešanas projekta apjomu un sarežģītību. Kā tas jau ir norādīts, JDTS un EMCS ir atšķirīgi viens no otra (skat. iepriekš 82. punktu) un līgumslēdzēja iestāde ir skaidri paziņojusi pretendentiem – un tātad prasītājai –, ka JDTS pirmkods nebija vajadzīgs piedāvājumu sagatavošanai (skat. iepriekš 90. punktu).

96      Turpinājumā, kā Komisija to ir apgalvojusi un kā prasītāja to ir pieļāvusi tiesas sēdē, attiecībā uz darbībām, kuru tarifikācija ir atkarīga no projekta apjoma un sarežģītības novērtējuma, līgumslēdzēja iestāde, pašai nosakot dienu skaitu, kas bija jāvelta šo darbību īstenošanai, prasīja pretendentiem tikai norādīt vienotās cenas, izsakot tās dienas tarifā par katru vajadzīgo personāla profilu (tas ir, it īpaši izstrādātājs, programmētājs un analītiķis). Šīs vienotās cenas bija jāpareizina ar līgumslēdzējas iestādes noteikto dienu skaitu, lai aprēķinātu piedāvājuma cenu. Tādējādi līgumslēdzēja iestāde, nosakot dienu skaitu, kas nepieciešams, lai īstenotu iepriekš minētās darbības, pati ir novērtējusi veicamā darba apjomu, līdz ar to atbrīvojot pretendentus no šī uzdevuma un koncentrējot konkurenci pretendentu starpā uz katram vajadzīgajam personāla profilam piedāvāto dienas tarifu. Prasītāja nav pierādījusi, ka JDTS pirmkoda nezināšana ir jebkādā veidā ietekmējusi tās personālam piedāvāto dienas tarifu.

97      No tā izriet, ka nav pierādīts JDTS pirmkoda noderīgums prasītājas piedāvājuma tarifikācijai.

98      Visbeidzot prasītājas argumentācija par piekļuves JDTS pirmkodam noderīgumu nevar tikt pamatota ar iepriekš 52. punktā minēto spriedumu lietā Evropaïki Dynamiki/Komisija. Atšķirībā no šīs lietas, kurā datorizētā sistēma ir aplūkojamā publiskā iepirkuma objekts – EMCS –, atšķiras no sistēmas, kuras pirmkods nav izpausts – JDTS – (skat. iepriekš minēto 82. punktu), jo lieta, par kuru ir pasludināts prasītājas minētais spriedums, attiecas uz datorizēto sistēmu – Cordis –, sistēmu, kas bija tikai tās pašas Cordis sistēmas, kuras pirmkods netika izpausts, jauna versija (iepriekš 52. punktā minētais spriedums lietā Evropaïki Dynamiki/Komisija, 7. punkts). Šajā gadījumā attiecībā uz JDTS pirmkodu nevar konstatēt nekādu analoģiju starp šo lietu un lietu, kurā ir pasludināts iepriekš 52. punktā minētais spriedums lietā EvropaïkiDynamiki/Komisija.

99      Tas pats attiecas arī uz prasītājas argumentu par publisko iepirkumu CUST‑DEV (skat. iepriekš 52. punktu). Šajā sakarā Komisija tās apsvērumos, kas iesniegti pēc Pirmās instances tiesas 2009. gada 2. marta vēstules (skat. iepriekš 31. punktu), ir norādījusi, ka publiskais iepirkums CUST‑DEV attiecās uz informātikas lietojumprogrammām muitas jomā, kurā ietilpst arī JDTS, un tādējādi minētās sistēmas pirmkoda paziņošana pretendentiem esot bijusi pamatota. Turpretim tas tā neesot aplūkojamā publiskā iepirkuma gadījumā, kas attiecas uz informātikas lietojumprogrammām akcīzes jomā, tas ir, jomā, kas nav muitas joma. Prasītāja nav apstrīdējusi šo Komisijas apgalvojumu tiesas sēdē un Vispārējai tiesai nav nekāda iemesla to apšaubīt.

100    Attiecībā uz sekojošo izstrādi, ir jāsecina, ka JDTS pirmkoda noderīgums piedāvājumu sagatavošanai tiesību slēgt aplūkojamo publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanas ietvaros nav pierādīts. Līdz ar to prasītājas pamata otrā daļa ir jānoraida.

101    No tā izriet, ka šis pamats ir jānoraida pilnībā.

B –  Par otro pamatu, kas attiecas uz Finanšu regulas, īstenošanas kārtības un Direktīvas 92/50 un Direktīvas 2004/18 pārkāpumu

1.     Lietas dalībnieku argumenti

102    Prasītāja uzskata, ka tiesību slēgt aplūkojamo publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanas kritēriji neesot pietiekami precizēti un aprēķināmi un tādējādi novērtēšanas komiteja tos nevarot objektīvi pārbaudīt. Šis trūkums līgumslēdzējas iestādes darbībā esot Finanšu regulas 97. panta 1. punkta, īstenošanas kārtības 138. panta, Direktīvas 92/50 17. panta 1. punkta un Direktīvas 2004/18 normu pārkāpums.

103    Komisija apstrīd prasītājas argumentus.

2.     Vispārējās tiesas vērtējums

104    Vispirms ir jānorāda, ka atbilstoši Finanšu regulas 105. pantam kopš 2003. gada 1. janvāra – datuma, kurā sāka piemērot minēto regulu, – direktīvas par piegāžu, pakalpojumu un būvdarbu publisko iepirkumu koordināciju ir piemērojamas publiskajiem iepirkumiem, ko Kopienu iestādes izsludina uz sava rēķina, tikai attiecībā uz jautājumiem par ierobežojumiem, kas nosaka publikācijas, procedūras izvēles un atbilstošo termiņu noteikumus. No tā izriet, ka prasītājas iebildums pret aplūkojamā publiskā iepirkuma piešķiršanas kritērijiem ir jāpārbauda vienīgi ievērojot Finanšu regulas un īstenošanas kārtības normas.

105    Turklāt ir jāatgādina, ka saskaņā ar Finanšu regulas 97. panta 2. punktu un īstenošanas kārtības 138. panta 1. punkta b) apakšpunktu tiesības slēgt aplūkojamo publiskā iepirkuma līgumu bija jāpiešķir saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam.

106    Turpinājumā ir jāatgādina, ka, lai nodrošinātu pārskatāmības, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principa ievērošanu piedāvājumu atlases stadijā, lai piešķirtu tiesības noslēgt publiskā iepirkuma līgumu, Finanšu regulas 97. panta 1. punktā, tā kā tiesības slēgt publiskā iepirkuma līgumu tiek piešķirtas saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, līgumslēdzējai iestādei ir noteikts pienākums konkursa dokumentos definēt un precizēt piešķiršanas kritērijus, kas ļauj novērtēt piedāvājumu saturu. Šiem kritērijiem saskaņā ar īstenošanas kārtības 138. panta 2. punktu ir jābūt pamatotiem ar publiskā iepirkuma priekšmetu. Atbilstoši šīs normas 3. punktam līgumslēdzējai iestādei paziņojumā par paredzamo publisko iepirkumu vai specifikācijās ir arī jāprecizē, kāda nozīme tiks piešķirta katram no izvēlētajiem kritērijiem, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

107    Tomēr šīs tiesību normas ļauj līgumslēdzējai iestādei izvēlēties piešķiršanas kritērijus, kurus ievērojot tiks vērtēti piedāvājumi. Piešķiršanas kritērijiem, ko līgumslēdzēja iestāde plāno izmantot, katrā ziņā ir jābūt vērstiem uz saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanu (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 25. februāra spriedumus lietā T‑4/01 Renco/Padome, Recueil, II‑171. lpp., 66. punkts, un lietā T‑183/00 Strabag Benelux/Padome, Recueil, II‑135. lpp., 74. punkts).

108    Turklāt līgumslēdzējas iestādes izvēlētajiem kritērijiem, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, nav jābūt obligāti kvantitatīva rakstura vai orientētiem tikai uz cenu. Pat ja specifikācijās ir iekļauti piešķiršanas kritēriji, kas nav izteikti kvantitatīvos jēdzienos, tie var tikt piemēroti objektīvi un vienoti, lai salīdzinātu piedāvājumus, un ir skaidri piemēroti, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu (šajā ziņā skat. iepriekš 107. punktā minēto spriedumu lietā Renco/Padome, 67. un 68. punkts).

109    Šajā lietā vispirms ir jāatgādina, ka tiesību slēgt aplūkojamo publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanas kritēriji ir nosaukti gan paziņojumā par paredzamo publisko iepirkumu (IV2) punkts), gan uzaicinājumam iesniegt piedāvājumus pievienotajās specifikācijās. Tādējādi ir izpildīts Finanšu regulas 97. panta 1. punktā prasītais publicēšanas nosacījums.

110    Pēc tam ir jāatgādina, ka piešķiršanas kritēriji, ko prasītāja uzskata par vājiem un subjektīviem, ir šādi:

“1.      Piedāvātā risinājuma kvalitāte:

–      piedāvātās stratēģijas piemērotība prasīto uzdevumu īstenošanai (40/100);

–      prasīto uzdevumu īstenošanai piedāvāto metožu un instrumentu, kvalitātes vides un kvalitātes procedūru piemērotība (30/100);

–        piedāvātās komandas organizācijas piemērotība prasīto uzdevumu īstenošanai (20/100);

–        piedāvājuma struktūra, skaidrība un vispusība (10/100).”

111    Tātad ir jākonstatē, ka prasītāja, nekādi nepamatojot savu argumentāciju par minēto kritēriju vājo un subjektīvo raksturu, nonāk pretrunā ar to skaidri izteikto saturu. Tā it īpaši neizvirza nevienu pārliecinošu pierādījumu, kas pamatotu tās apgalvojumus, ļaujot konstatēt, ka, definējot šos kritērijus, līgumslēdzēja iestāde nav ievērojusi pienākumu ievērot pārskatāmības un vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem principu. Tieši otrādi, prasītāja zināmā veidā atkārto savu pirmajā pamatā izteikto argumentāciju, kas attiecas uz prasīto pakalpojumu precīza apraksta un veicamā darba precīzu prasību apgalvoto neesamību.

112    Minētie kritēriji parāda, ka tie ir koncentrēti uz šādiem elementiem: pretendentu piedāvātā stratēģija (pirmais kritērijs), pretendentu piedāvāto metožu un instrumentu, kvalitātes vides un kvalitātes procedūru piemērotība (otrais kritērijs), piedāvātās komandas organizācija (trešais kritērijs) un piedāvājuma struktūra, skaidrība un vispusība (ceturtais kritērijs). Prasītāja nepaskaidro un nepierāda, kādēļ šie kritēriji nebija pamatoti ar aplūkojamā publiskā iepirkuma priekšmetu. Tostarp nekas neļauj apšaubīt šo kritēriju piemērotību, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, jo šo kritēriju izpildes nosacījums ir aplūkojamajā publiskajā iepirkumā norādīto pakalpojumu laba sniegšana un tādējādi paša piedāvājuma vērtība.

113    Lai gan šie kritēriji nav kvantitatīva rakstura, tas vien neļauj secināt, ka līgumslēdzēja iestāde tos nav piemērojusi objektīvi un vienoti (šajā ziņā skat. iepriekš 107. pantā minēto spriedumu lietā Renco/Padome, 67. un 68. punkts). Ir jānorāda, ka šajā lietā prasītāja par to nav iesniegusi nevienu pārliecinošu pierādījumu.

114    Noslēgumā un pakārtoti ir jāteic, ka līgumslēdzēja iestāde ir norādījusi saskaņā ar piemērojamām tiesību normām, kāda nozīme tiks piešķirta katram no piešķiršanas kritērijiem, tādējādi informējot pretendentus par to, kādu nozīmi tā piešķirs katram kritērijam piedāvājumu salīdzinošajā novērtējumā.

115    No iepriekš minētā izriet, ka prasītāja nav pierādījusi, ka līgumslēdzēja iestāde nav izpildījusi savu pienākumu konkursa dokumentos definēt piešķiršanas kritērijus, ievērojot iepriekš 104.–108. punktā norādīto tiesisko regulējumu un tiesas judikatūras principus.

116    No visa iepriekš minētā izriet, ka otrais pamats ir jānoraida.

C –  Par piekto pamatu, kas attiecas uz labas pārvaldības un rūpības principu pārkāpumu

1.     Lietas dalībnieku argumenti

117    Prasītāja būtībā apgalvo, ka Komisija nav ievērojusi labas pārvaldības un rūpības principu, nesniedzot ātru un atbilstošu atbildi uz tās 2004. gada 27. augusta telefaksu, kurā tā izteica iebildumus par uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus publiskā iepirkuma procedūrā it īpaši attiecībā uz nediskriminācijas principu.

118    Komisija apstrīd prasītājas argumentus.

2.     Vispārējās tiesas vērtējums

119    Atbilstoši vispārīgajam labas pārvaldības principam, kas aptver arī rūpības pienākumu, visām Kopienu iestādēm ir pienākums ievērot saprātīgus termiņus administratīvajās procedūrās un tās attiecībās ar sabiedrību rīkoties, ievērojot rūpību (Tiesas 2008. gada 16. decembra spriedums lietā C‑47/07 P Masdar(UK)/Komisija, Krājums, I‑9761. lpp., 92. punkts, un Pirmās instances tiesas 2006. gada 11. aprīļa spriedums lietā T‑394/03 Angeletti/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑95. un II‑A‑2‑441. lpp., 162. punkts).

120    Turklāt ir jāprecizē, ka, runājot par tiesību noslēgt Kopienu publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanu, kontaktus starp līgumslēdzēju iestādi, no vienas puses, un iespējamiem pretendentiem un pretendentiem, no otras puses, reglamentē īstenošanas kārtības 141. un 148. pants.

121    Īstenošanas kārtības 141. pantā ir noteikts:

“1.      Specifikācijas un papildu dokumentus sešu kalendāro dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas nosūta visiem uzņēmējiem, kas pieprasījuši specifikācijas vai izteikuši ieinteresētību iesniegt piedāvājumu, ja pieprasījums iesniegts pietiekami ilgu laiku līdz piedāvājumu iesniegšanas pēdējam termiņam.

2.      Ja tā pieprasīta pietiekami laicīgi, papildu informāciju, kas attiecas uz specifikācijām, ne vēlāk kā sešas dienas līdz piedāvājumu pieņemšanas pēdējam termiņam vienlaikus sniedz visiem uzņēmējiem, kas pieprasījuši specifikācijas vai izteikuši ieinteresētību iesniegt piedāvājumu, vai gadījumos, kad informācijas pieprasījumi saņemti mazāk nekā astoņas kalendārās dienas pirms piedāvājumu pieņemšanas pēdējā termiņa, cik ātri vien iespējams pēc pieprasījuma saņemšanas.

[..]”

122    Īstenošanas kārtības 148. pantā tostarp ir paredzēts:

“1.      Līguma piešķiršanas [tiesību noslēgt publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanas] procedūras laikā kontakti starp līgumslēdzēju iestādi un pretendentiem var notikt izņēmuma gadījumā saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti 2. un 3. punktā.

2.      Līgumslēdzēja iestāde pirms piedāvājumu iesniegšanas beigu termiņa attiecībā uz papildu dokumentiem un informāciju, kas noteikta 141. pantā, var:

a)      pretendentiem – sniegt papildu informāciju vienīgi ar nolūku izskaidrot līguma [publiskā iepirkuma] raksturu, nosūtot šādu informāciju tajā pašā dienā visiem pretendentiem, kas pieprasījuši specifikācijas;

[..].”

123    Tādējādi no iepriekš minētajām normām izriet, ka kontakti starp līgumslēdzēju iestādi, no vienas puses, un iespējamiem pretendentiem un pretendentiem, no otras puses, pirms piedāvājumu iesniegšanai noteiktā beigu termiņa ir atļauti, ciktāl tie ir vērsti uz “papildu informācijas” par specifikācijām (īstenošanas kārtības 141. panta 2. punkts) un “papildu informācijas” par papildu dokumentiem un informācijas, kas norādīta 141. pantā, un “vienīgi ar nolūku izskaidrot līguma [publiskā iepirkuma] raksturu” (īstenošanas kārtības 148. panta 2. punkta a) apakšpunkts) iegūšanu.

124    “Papildu informācija”, kas norādīta īstenošanas kārtības 141. panta 2. punktā, līgumslēdzējai iestādei iespējamiem pretendentiem ir jāsniedz minētajā pantā noteiktajos termiņos. “Papildu informāciju”, kas minēta īstenošanas kārtības 148. panta 2. punkta a) apakšpunktā, līgumslēdzējai iestādei ir tiesības, nevis pienākums izsniegt pretendentiem.

125    Šajā lietā ir jākonstatē, ka 2004. gada 27. augusta telefakss, uz kuru prasītāja atsaucas, neietver informācijas lūgumu, kas minēts īstenošanas kārtības iepriekš minētajās normās. Kā tas ir jau norādīts (skat. iepriekš 11. punktu), ar šī telefaksa starpniecību prasītāja ir izteikusi iebildumus par aplūkojamo publiskā iepirkuma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, pamatojoties uz iespējamu objektivitātes trūkumu uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus procedūrā par labu pretendentiem, kas jau bija attiecīgā ĢD piegādātāji, par šī paša uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus skaidru specifikāciju neesamību un par precīzu un objektīvu pretendentu vērtēšanas kritēriju neesamību. Šajā pašā telefaksā tā ir lūgusi attiecīgajam ĢD arī pagarināt piedāvājumu iesniegšanas termiņu līdz brīdim, kad tā būs atrisinājusi iepriekš minētās problēmas. No tā izriet, ka Komisijai nebija jāatbild uz šo vēstuli. Tomēr tā to ātri un atbilstoši izdarīja ar 2004. gada 3. septembra vēstuli, izsakot savu viedokli, ka prasītājas iebildumi nav pamatoti, un atsakoties apmierināt tās lūgumu pagarināt piedāvājumu iesniegšanas termiņu (skat. iepriekš 13. punktu). Atbildētāja tādējādi pierādīja savu neapstrīdamo rūpību, kas raksturīga labai pārvaldībai, vēl jo vairāk tādēļ, ka, kā tā ir konstatējusi iepriekš, šajā gadījumā likumdevējs tai nav noteicis pienākumu atbildēt. No tā izriet, ka atbilde, ko Komisija ir sniegusi uz prasītājas 2004. gada 27. augusta telefaksu, neparāda nekādu labas pārvaldības un rūpības principa pārkāpumu.

126    Pakārtoti ir jānorāda, ka prasītāja nav apstrīdējusi Komisijas apgalvojumu, ka līgumslēdzēja iestāde ir ātri atbildējusi uz visiem pretendentu uzdotajiem jautājumiem par specifikācijām, kuru lielāko daļu uzdeva prasītāja.

127    Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, šis pamats ir jānoraida kā nepamatots.

D –  Par ceturto pamatu, kas attiecas uz atbilstošas informācijas neesamību un pamatojuma trūkumu

1.     Lietas dalībnieku argumenti

128    Prasītāja apgalvo, ka apstrīdētā lēmuma trūkums ir tas, ka attiecīgais ĢD nav pietiekami pamatojis tā darbības. Pamats ir balstīts uz diviem iebildumiem.

129    Pirmkārt, attiecīgais ĢD neesot paziņojis prasītājai visu prasīto informāciju par tās piedāvājuma noraidīšanas iemesliem, pārkāpjot EKL 253. pantu un Direktīvas 92/50 8. pantu. Attiecīgais ĢD neesot skaidri paskaidrojis iemeslus, kuru dēļ tas ir noraidījis prasītājas piedāvājumu, un nav neko paudis par izvēlētā piedāvājuma īpašībām un salīdzinošajām priekšrocībām, tādējādi liedzot prasītājai iespēju izteikt būtiskus komentārus par izdarīto izvēli, kā arī iespēju, iespējams, saņemt tiesas aizsardzību. Prasītāja arī norāda, ka attiecīgais ĢD neesot norādījis nevienu sabiedriskās kārtības iemeslu, izņemot komercnoslēpumu, lai pamatotu tā atteikumu paziņot novērtēšanas ziņojumu, ko šādos gadījumos Komisija parasti izsniedzot visiem pretendentiem saskaņā ar Direktīvas 92/50 12. panta 2. punktu. Prasītāja uzskata, ka nepietiekams pamatojums, kāds tas ir šajā gadījumā, padarot īpaši sarežģītu vai attiecīgi neiespējamu apstrīdētā lēmuma pārbaudi tiesā.

130    Otrkārt, replikā prasītāja uzsver, ka esot pārsniegts 15 dienu termiņš, paziņojot novērtēšanas komitejas ziņojuma izvilkumu pretendentiem, pārkāpjot Finanšu regulu un tiesisko regulējumu, kas attiecas uz publisko iepirkumu. Šī pārsniegšana un pilnīgs pamatojuma trūkums attiecībā uz noteiktiem apstrīdētā lēmuma aspektiem esot bijis prasītājas grūtību cēlonis, iesniedzot tās prasību Vispārējā tiesā.

131    Komisija lūdz šo pamatu noraidīt.

2.     Vispārējās tiesas vērtējums

132    Vispirms ir jāprecizē, ka pienākuma norādīt pamatojumu saturs, kurš līgumslēdzējai iestādei ir attiecībā pret pretendentu, kurš nav izvēlēts attiecīgajā publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, ir noteikts Finanšu regulas 100. panta 2. punktā un īstenošanas kārtības 149. pantā, nevis Direktīvas 92/50 normās, kā to apgalvo prasītāja (skat. iepriekš 104. punktu).

133    No iepriekš minētajiem pantiem izriet, ka publiska iepirkuma jomā līgumslēdzēja iestāde ir izpildījusi pienākumu sniegt pamatojumu, ja tā vienīgi vispirms visiem noraidītajiem pretendentiem nekavējoties paziņo to piedāvājumu noraidīšanas iemeslus un pēc tam pretendentiem, kuri bija iesnieguši izskatīšanai pieņemtu piedāvājumu un kuri ir to tieši lūguši, sniedz informāciju par veiksmīgā piedāvājuma raksturlielumiem un salīdzinošo izdevīgumu, kā arī līguma slēgšanas tiesību saņēmēja nosaukumu noteiktajā termiņā, kas ir 15 kalendārās dienas no dienas, kad saņemts rakstisks lūgums (skat. Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. jūlija spriedumu lietā T‑250/05 Evropaïki Dynamiki/Komisija, Krājumā nav publicēts, 68. punkts, un 2008. gada 10. septembra spriedumu lietā T‑465/04 Evropaïki Dynamiki/Komisija, Krājumā nav publicēts, 47. punkts un tajā minētā judikatūra).

134    Šāda rīcība atbilst EKL 253. pantā paredzētajam pienākuma norādīt pamatojumu mērķim, saskaņā ar kuru akta autora pamatojumam ir jābūt skaidram un nepārprotamam, lai, pirmkārt, ieinteresētās personas varētu zināt pieņemtā lēmuma pamatojumu nolūkā aizstāvēt savas tiesības un, otrkārt, lai tiesa varētu veikt savu pārbaudi (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 1996. gada 8. maija spriedumu lietā T‑19/95 Adia interim/Komisija, Recueil, II‑321. lpp., 32. punkts; 2002. gada 26. februāra spriedumu lietā T‑169/00 Esedra/Komisija, Recueil, II‑609. lpp., 190. punkts; iepriekš 107. punktā minēto spriedumu lietā StrabagBenelux/Padome, 55. punkts, un iepriekš 133. punktā minēto 2007. gada 12. jūlija spriedumu lietā Evropaïki Dynamiki/Komisija, 69. punkts).

135    Ir jāpiebilst, ka pienākuma norādīt pamatojumu ievērošana ir jāvērtē atkarībā no informācijas elementiem, kas ir prasītājas rīcībā prasības iesniegšanas brīdī (iepriekš 107. punktā minētie spriedumi lietā Strabag Benelux/Padome, 58. punkts, un lietā Renco/Padome, 96. punkts).

136    No tā izriet, ka, lai noteiktu, vai šajā lietā Komisija ir izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu, ir jāpārbauda 2004. gada 18. novembra un 10. decembra vēstules, ko tā ir nosūtījusi prasītājai pirms šīs prasības iesniegšanas datuma.

137    2004. gada 18. novembra vēstulē prasītāja ir informēta, ka tās piedāvājums (iesniegts konsorcija Evropaïki Dynamiki‑Steria piedāvājuma ietvaros kopā ar Steria) nav izvēlēts. Tā norāda, ka minētais piedāvājums nav izvēlēts tādēļ, ka, ņemot vērā piešķiršanas kritērijus, tā nav iesniegusi labāko piedāvājumu no kvalitātes un cenas viedokļa. Šajā vēstulē ir arī precizēts, ka prasītāja var saņemt papildu informāciju par tās piedāvājuma noraidījuma iemesliem un ka, ja tā to prasīs rakstiski, tā var tikt informēta par izvēlētā piedāvājuma īpašībām un priekšrocībām, kā arī par izvēlētā pretendenta vārdu. Noslēgumā vēstulē ir norādīts, ka atsevišķas iepriekš minētā piedāvājuma detaļas netiks paziņotas, ja šī paziņošana kavētu likuma piemērošanu, būtu pretēja sabiedrības interesēm, radītu kaitējumu likumīgajām publisku vai privātu uzņēmumu komercinteresēm vai varētu kaitēt lojālai konkurencei to starpā. No tā izriet, ka šī vēstule, lai gan zināmā mērā tā ir tipiska, ir sagatavota saskaņā ar Finanšu regulas 100. panta 2. punkta normām.

138    2004. gada 10. decembra vēstulē, ko Komisija ir nosūtījusi prasītājai, tā pēdējai nosūtīja izvilkumu no novērtēšanas komitejas ziņojuma. Šī vēstule tika nosūtīta, atbildot uz prasītājas rakstisku lūgumu 2004. gada 22. novembrī, kas atkārtots 2004. gada 8. decembrī.

139    Izvilkumā no novērtēšanas komitejas ziņojuma ir minēts izvēlētā pretendenta vārds. Turklāt šis izvilkums ietver izsmeļošus novērtēšanas komitejas komentārus par izvēlētā pretendenta piedāvājuma un konsorcija Evropaïki Dynamiki‑Steria piedāvājuma vērtējumu attiecībā uz katru novērtēšanas kritēriju (skat. iepriekš 21. punktu). Tostarp šis izvilkums ietver tabulu ar katram no abiem piedāvājumiem piešķirtajām atzīmēm par katru piešķiršanas kritēriju, kā arī tabulu, kas parāda abu piedāvājumu atbilstošās cenas un kvalitātes un cenas attiecības salīdzinošo vērtējumu (skat. iepriekš 22. punktu).

140    Tādējādi ir jākonstatē, ka, vispirms paziņojot prasītājai būtiskos konsorcija Evropaïki Dynamiki‑Steria piedāvājuma noraidījuma iemeslus, pēc tam nosūtot iepriekš minēto izvilkumu no novērtēšanas komitejas ziņojuma, Komisija ir pietiekami pamatojusi prasītājas piedāvājuma noraidījuma pamatotību saskaņā ar Finanšu regulas 100. panta 2. punktu un īstenošanas kārtības 149. panta 2. punktu. Ir jānorāda, ka minētajā izvilkumā ir minēts personas, kam ir piešķirtas publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, vārds, kā arī novērtēšanas komitejas komentāros un abās minētajās tabulās ir redzamas “izvēlētā piedāvājuma īpašības un priekšrocības”. 2004. gada 18. novembra vēstule un šis izvilkums, kas paziņots 2004. gada 10. decembra vēstulē, tādējādi ļāva prasītājai nekavējoties konstatēt iemeslus, kuru dēļ tās piedāvājums nav izvēlēts, proti, ka tas bija saimnieciski mazāk izdevīgs nekā izvēlētā pretendenta piedāvājums, jo pēdējā kvalitātes un cenas attiecība bija vislabākā.

141    Visbeidzot attiecībā uz prasītājas iebildumu par 15 dienu termiņa pārsniegšanu, tai paziņojot izvilkumus no novērtēšanas komitejas ziņojuma, tiešām ir jāteic, ka šis izvilkums tai tika paziņots 2004. gada 10. decembra vēstulē un tātad tā to saņēma vismaz 18 kalendārās dienas pēc tās rakstiskā pieprasījuma, kas Komisijai bija adresēts ar telefaksu un 2004. gada 22. novembra ierakstīto vēstuli. Šī nelielā nokavēšanās, lai gan par to ir jāizsaka nožēla, tomēr nekādi neietekmēja prasītājas iespēju aizstāvēt savas tiesības Vispārējā tiesā un tātad nevar būt apstrīdētā lēmuma vienīgais atcelšanas iemesls. No lietas materiāliem izriet, ka prasītāja ir izmantojusi visu informāciju, kas ietverta šajā izvilkumā, lai sagatavotu šo prasības pieteikumu (šajā ziņā skat. iepriekš 133. punktā minēto 2008. gada 10. septembra spriedumu lietā EvropaïkiDynamiki/Komisija, 52. punkts).

142    Ņemot vērā izdarītos apsvērumus, ir jāsecina, ka apstrīdētā lēmuma pamatojums ļāva prasītājai aizstāvēt savas tiesības un Vispārējai tiesai īstenot savu pārbaudi. Līdz ar to šis pamats ir jānoraida.

E –  Par trešo pamatu, kas attiecas uz acīmredzamām kļūdām vērtējumā, ko pieļāvusi līgumslēdzēja iestāde, vērtējot prasītājas piedāvājumu

1.     Lietas dalībnieku argumenti

143    Prasītāja apgalvo, ka attiecīgais ĢD ir pieļāvis acīmredzamu kļūdu tiesību piemērošanā, pareizi un objektīvi nenovērtējot tās piedāvājuma kvalitāti un uzskatot, ka tas ir sliktāks par izvēlētā pretendenta piedāvājumu.

144    Šī pamata ietvaros prasītāja, pirmkārt, apgalvo, ka, tā kā attiecīgais ĢD nav izmantojis objektīvu, iepriekš noteiktu un pretendentiem zināmu metodi, lai nonāktu pie galīgā iedalījuma, esot acīmredzami, ka novērtēšanas komitejas lēmums ir pamatots ar nepareiziem pieņēmumiem.

145    Otrkārt, prasītāja norāda, ka izmantoto kritēriju vispārīgais raksturs un tas, ka pretendentiem nebija precīzi zināms, kāds ir veicamais līguma uzdevums, izraisīja piedāvājumu vērtības subjektīvu novērtējumu.

146    Visbeidzot, prasītāja kritizē atsevišķus specifiskus novērtēšanas komitejas komentārus, kas norāda uz acīmredzamām kļūdām vērtējumā, kuras pieļautas, novērtējot tās piedāvājumu.

147    Komisija apstrīd prasītājas argumentus.

2.     Vispārējās tiesas vērtējums

148    Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai līgumslēdzējai iestādei ir plaša rīcības brīvība jautājumā par elementiem, kas ņemami vērā, pēc konkursa pieņemot lēmumu piešķirt līguma slēgšanas tiesības, un Vispārējai tiesai ir jākontrolē vienīgi tas, kā tiek ievēroti procesuālie un ar pamatojumu saistītie noteikumi, kā arī jāpārbauda faktu saturiskā precizitāte un tas, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un pilnvaru nepareiza izmantošana (Pirmās instances tiesas 2002. gada 27. septembra spriedums lietā T‑211/02 Tideland Signal/Komisija, Recueil, II‑3781. lpp., 33. punkts, un 2005. gada 6. jūlija spriedums lietā T‑148/04 TQ3 Travel Solutions Belgium/Komisija, Krājums, II‑2627. lpp., 47. punkts; šajā ziņā skat. arī Tiesas 1978. gada 23. novembra spriedumu lietā 56/77 Agence européenne d’intérims/Komisija, Recueil, 2215. lpp., 20. punkts).

149    Šajā lietā ir jāatgādina, ka prasītāja būtībā pamatojas uz diviem elementiem, lai pierādītu acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ko pieļāvusi līgumslēdzēja iestāde.

150    Pirmkārt, tā apgalvo, ka attiecīgais ĢD nav izmantojis objektīvu, iepriekš noteiktu un pretendentiem zināmu metodi, lai veiktu galīgo iedalījumu. Tā norāda arī, ka pretendenti neesot zinājuši, kāda veida līguma uzdevumi ir jāizpilda, un ka piešķiršanas kritēriji esot vispārīga rakstura, un secina, ka piedāvājumu vērtēšana esot varējusi būt tikai subjektīva un balstīta uz nepareiziem pieņēmumiem.

151    Ir jākonstatē, ka prasītāja izsaka tikai vispārīgus apgalvojumus, kas nav pamatoti un ko neapstiprina neviens pārliecinošs pierādījums. Tās argumentācija atkārto pirmajā un otrajā pamatā lietoto argumentāciju, ko Vispārējā tiesa ir noraidījusi. Tostarp prasītāja nekādi nepierāda, kā visi šie apgalvotie līgumslēdzējas iestādes pārkāpumi varēja likt tai izdarīt nepareizus pieņēmumus un novērtēt piedāvājumus subjektīvi. Tādējādi ir jāsecina, ka šī argumentācija nevar pamatot šo pamatu.

152    Otrkārt, prasītāja apstrīd atsevišķus specifiskus komentārus, ko novērtēšanas komiteja ir izteikusi par konsorcija Evropaïki Dynamiki‑Steria piedāvājumu.

153    Pirmkārt, prasītāja apstrīd novērtēšanas komitejas komentāru, saskaņā ar kuru “piedāvājums parāda, ka nav saprastas specifikācijas, jo tas atsaucas uz darbībām, kas ir jau pabeigtas vai būs pabeigtas brīdī, kad līgums stāsies spēkā.” Prasītāja apstrīd šī komentāra pamatotību, ko tā uzskata par subjektīvu un netaisnīgu, un būtībā uzskata, ka, ja ir noticis pārpratums, iemesls tam ir tas, ka prasītāja netika aicināta iesniegt piedāvājumu projektam, kura specifikācijas būtu zināmas. Tā uzskata tostarp, ka katrā ziņā šāds komentārs esot vājš un ka to neesot iespējams atcelt.

154    Iepriekš minētais novērtēšanas komitejas komentārs attiecas uz pirmo aplūkojamā publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju, tas ir, uz “prasīto uzdevumu īstenošanai piedāvātās stratēģijas piemērotību”. Attiecībā uz šo piešķiršanas kritēriju konsorcija EvropaïkiDynamiki‑Steria piedāvājums saņēma atzīmi 23,2/40, bet izvēlētais piedāvājums saņēma atzīmi 35,1/40.

155    Ir jākonstatē, ka arī tās iepriekš minētā komentāra kritikā prasītāja pārņem argumentus, kas ir izteikti pirmajā pamatā, ko Pirmās instances tiesa ir noraidījusi. Tostarp prasītāja, izdarot vienkāršus apgalvojumus, nekādā veidā nepierāda tās apgalvojumu par iepriekš minēto komentāru, iespējams, subjektīvo, netaisnīgo un vājo raksturu pamatotību. No tā izriet, ka prasītājas izteiktā kritika par minētajiem novērtēšanas komitejas komentāriem nepierāda šo komentāru kļūdainību un vēl jo mazāk to, ka pastāv acīmredzama kļūda vērtējumā attiecībā uz tās piedāvājumu.

156    Otrkārt, prasītāja apstrīd novērtēšanas komitejas komentāru, saskaņā ar kuru “piedāvājums ietver atsevišķas pretrunas, it īpaši attiecībā uz plānošanu: piemēram, atsevišķas izstrādes attīstības darbības sākas pat pirms specifikāciju sākuma”. Prasītāja atbildē uz Pirmās instances tiesas rakstisku jautājumu ir norādījusi, ka uzmanīga Gantt diagrammu, kas ietvertas tās piedāvājumā, aplūkošana pierāda, pretēji novērtēšanas komitejas komentāram, ka tā bija paredzējusi izstrādes darbības, izņemot dažus pamatotus izņēmumus, sākt pēc darbībām, kas saistītas ar specifikācijām.

157    Iepriekš minētais novērtēšanas komitejas komentārs, ko prasītāja ir apstrīdējusi, attiecas arī uz pirmo aplūkojamā publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju.

158    Vispārējā tiesa pēc prasītājas iesniegto Gantt diagrammu pārbaudīšanas un ņemot vērā lietas dalībnieku atbildes uz Pirmās instances tiesas jautājumiem tiesas sēdē, uzskata, ka šīs diagrammas tiešām rada iespaidu, ka, plānojot aplūkojamā publiskā iepirkuma projektu, prasītāja ir paredzējusi, ka vismaz atsevišķas izstrādes darbības sāksies pirms attiecīgajām specifikāciju darbībām, tādējādi pierādot, ka novērtēšanas komitejas komentārs bija pamatots. Ir taisnība, ka prasītāja tiesas sēdē būtībā apgalvoja, ka visu pārpratumu, kas varēja rasties, aplūkojot Gantt diagrammas, pamatā bija tas, ka šīs diagrammas, kas tika iesniegtas Vispārējā tiesā un arī iekļautas piedāvājumā, bija sagatavotas A4 formātā, kas atsevišķu informāciju – nepieciešamu, lai saprastu projekta plānu, kas minēts konsorcija Evropaïki Dynamiki‑Steria piedāvājumā, – padarīja nesaredzamu. Prasītāja apgalvoja, ka tā savā piedāvājumā bija ietvērusi tās pašas Gantt diagrammas arī A3 formātā, kas padarīja saredzamu atbilstošo informāciju, kura saistīta ar projekta plānošanu un pierāda, ka novērtēšanas komitejas komentārs nebija pamatots. Tomēr ir jākonstatē, ka Vispārējās tiesas rīcībā nav iepriekš minētās diagrammas A3 formātā, lai gan ir apgalvots to nozīmīgums.

159    Katrā ziņā, pat pieņemot, ka šie prasītājas argumenti ir pamatoti, ir jāpiebilst, ka tie attiecas uz aplūkojamā publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas pirmo kritēriju. Kā tas izriet no iepriekš 22. punktā attēlotās tabulas, pat ja prasītājas piedāvājums būtu saņēmis maksimālo punktu skaitu par šo piešķiršanas kritēriju, tas ir 40/40, prasītāja nevarētu saņemt šīs publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, ņemot vērā punktu skaitu, ko tās piedāvājums ir saņēmis par pārējiem trim piešķiršanas kritērijiem.

160    Šādos apstākļos ir jāsecina, ka prasītāja nav pierādījusi, ka novērtēšanas komitejas komentārs ir kļūdains, un ka katrā ziņā tā noteikti nav pierādījusi, ka šis apgalvoti kļūdainais komentārs ir uzskatāms par acīmredzamu kļūdu tiesību piemērošanā, kas pieļauta, vērtējot tās piedāvājumu.

161    Treškārt, prasītāja apstrīd šādu novērtēšanas komitejas komentāru:

“Piedāvājums ietver detalizētu Cosmic FFP aprakstu, tomēr vērtēšanai piedāvātie instrumenti (Calico un Costar) ir piemēroti tikai vērtēšanai, kas balstīta uz Cocomo II metodi, kura nav atbilstoša (skat. [piedāvājuma] 4.1.3.5.1. sadaļu).”

162    Šis komentārs attiecas uz otro apstrīdētā publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju, proti, “prasīto uzdevumu īstenošanai piedāvāto metožu un instrumentu, kvalitātes vides un kvalitātes procedūru piemērotība”. Par šo piešķiršanas kritēriju iepriekš minētais piedāvājums ir saņēmis atzīmi 16,7/30, bet izvēlētais piedāvājums ir saņēmis atzīmi 24,5/30.

163    Dokumentos un tiesas sēdē Komisija ir precizējusi, ka novērtēšanas komitejas norādītā pretruna ir tāda, ka, lai gan prasītāja tās piedāvājumā ir aprakstījusi instrumentus, ko tā plāno lietot, lai izmantotu Cocomo metodi, kas nav prasīts uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus, tā nav iesniegusi nekādu informāciju par Cosmic FFP metodes izmantošanas infrastruktūru, kas bija specifikācijās prasītā metode. Turklāt prasītāja nav norādījusi, kāda ir saikne starp abām metodēm Cocomo un Cosmic FFP, kas minētas tās piedāvājumā, un kāda ir saikne starp metodi Cocomo, kas tās piedāvājumā minēta bez atbilstoša iemesla, un sistēmu, kas ir aplūkojamā publiskā iepirkuma priekšmets.

164    Prasītāja atbildē uz Pirmās instances tiesas rakstisko jautājumu apgalvoja, ka tās piedāvājumā izdarītā atsauce uz Cocomo metodi nav jāuzskata par pretrunu un ka iemesls, kādēļ tā nav piedāvājusi specifiskus instrumentus Cosmic FFP metodei, ir tāds, ka šādi specifiski instrumenti nav nepieciešami. Izvēlētais pretendents arī nav piedāvājis šādus instrumentus savā piedāvājumā.

165    Vispirms ir jāatgādina, ka tiešām aplūkojamā publiskā iepirkuma specifikācijās ir prasīts lietot sistēmu Cosmic FFP, lai izdarītu vērtējumus attiecībā galvenokārt uz piepūli, kāda būs jāpieliek, lai paveiktu atsevišķas informātikas darbības, kas saistītas ar aplūkojamo publisko iepirkumu. Arī pārbaudot Evropaïki Dynamiki‑Steria piedāvājuma 4.1.3.5.1. sadaļu, jāsecina, ka tā ļoti īsi un vispārīgos jēdzienos atsaucas uz Cocomo metodi un uz instrumentiem Calico un Costar. Noslēgumā ir jāteic, ka novērtēšanas komiteja pārmet ne tikai minētajam konsorcijam, bet arī izvēlētajam pretendentam, ka nav precizēti instrumenti, kas tiks izmantoti sistēmas Cosmic FFP ietvaros.

166    Ir jānorāda, ka prasītāja nav izvirzījusi nevienu argumentu, kas pamatotu, ka šie fakti, kas nav apstrīdēti, padara iepriekš 161. punktā minēto novērtēšanas komitejas komentāru kļūdainu un jo vairāk ļauj spriest, ka minētais komentārs ir licis šajā sakarā līgumslēdzējai iestādei izdarīt acīmredzami kļūdainu konsorcija Evropaïki Dynamiki‑Steria piedāvājuma vērtējumu, lai gan it īpaši minētajam piedāvājumam piešķirtā atzīme par otro aplūkojamā publiskā iepirkuma piešķiršanas kritēriju nekādā ziņā nav balstīta tikai uz šo analīzi, bet ir pamatota arī ar citiem saskanīgiem novērtēšanas komitejas izdotiem komentāriem (šajā ziņā skat. iepriekš 133. punktā minēto 2007. gada 12. jūlija spriedumu lietā Evropaïki Dynamiki/Komisija, 106. punkts).

167    Ceturtkārt, prasītāja apstrīd novērtēšanas komitejas komentāru, saskaņā ar kuru “RUP visā [konsorcija Evropaïki Dynamiki‑Steria] piedāvājumā tiek uzskatīta par īsto projekta vadības metodi, [lai gan] tajā izstrādes videi piedāvātā programmatūra neietver nevienu IBM‑Rational licenci”. Šis komentārs attiecas arī uz aplūkojamā publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas otro kritēriju.

168    Dokumentos un tiesas sēdē Komisija ir precizējusi, ka ar šo komentāru novērtēšanas komiteja ir norādījusi uz pretrunu konsorcija Evropaïki Dynamiki‑Steria piedāvājumā, jo, lai gan šis piedāvājums vairākas reizes nosauc RUP kā īsto metodi, tajā tomēr nav precizēts, vai minētā konsorcija rīcībā bija IBM‑Rational programmatūras licence, kas būtu jāizmanto šīs metodes ietvaros, tādējādi atstājot neatrisinātu jautājumu, kurš, prasītāja vai līgumslēdzēja iestāde, uzņemsies šīs programmatūras lietošanas izmaksas.

169    Prasītāja uzskata, ka minētais komentārs varēja izraisīt līgumslēdzējas iestādes kļūdu un tātad tas nav atbilstošs. Nepieciešamo licenču izmaksas būtu jāsedz prasītājai, un tātad nebija iemesla piedāvājumā minēt paskaidrojumus šajā sakarā, jo uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus tas nav prasīts. Pēc prasītājas uzskata, bija skaidrs, ka tā sava darba veikšanai izmantos licencētus produktus.

170    Šajā sakarā pietiek norādīt, ka šie prasītājas argumenti ir vispārīgi un nav balstīti uz nevienu pārliecinošu pierādījumu. Tādējādi tā nav varējusi pierādīt minēto novērtēšanas komitejas komentāru kļūdainību un vēl jo mazāk, ka līgumslēdzēja iestāde ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

171    Piektkārt, prasītāja apstrīd tā novērtēšanas komitejas komentāra atbilstību, saskaņā ar kuru, “lai gan pieredze muitas un akcīzes jomā [konsorcija Evropaïki Dynamiki‑Steria] piedāvājumā ir norādīta kā neatsverama kompetences aspektā, tomēr tās piedāvājums faktiski neparāda šāda veida kompetences esamību”. Šis komentārs attiecas uz aplūkojamā publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas trešo kritēriju, proti, “piedāvātās komandas organizācijas piemērotība prasīto uzdevumu īstenošanai”. Konsorcijam Evropaïki Dynamiki‑Steria par šo piešķiršanas kritēriju ir piešķirta atzīme 14,5/20, bet izvēlētais piedāvājums ir saņēmis atzīmi 17,6/20.

172    Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka iepriekš minētais komentārs nav pamatots, jo konsorcijam Evropaïki Dynamiki‑Steria bija pieredze muitas un akcīzes jomā un šī pieredze bija aprakstīta piedāvājumā. Otrkārt, prasītāja norāda, ka nebija nekāda iemesla iekļaut piedāvājumā detalizētu informāciju šajā jomā, jo tas nebija prasīts uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus, un specifikācijās nav prasīta šādas “kompetences” esamība. Visbeidzot, prasītāja atsaucas uz to, ka tas, ka apgalvotā konsorcija Evropaïki Dynamiki‑Steria pieredzes muitas un akcīzes jomā neesamība esot izmantota kā iemesls, lai pamatotu tās piedāvājuma viduvēju novērtējumu, ir uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus pārkāpums, jo šāda pieredze nav nosaukta kā vērtēšanas kritērijs.

173    Prasītājas kritika attiecas gan uz novērtēšanas komitejas komentāra atbilstību, gan uz tā pamatotību.

174    Attiecībā uz komentāra atbilstību Vispārējā tiesa norāda, ka, lai gan specifikācijās nav prasīta pretendentu pieredze muitas un akcīzes jomā, novērtēšanas komiteja ar šo komentāru gribēja vienkārši uzsvērt, ka konsorcija Evropaïki Dynamiki‑Steria piedāvājums ietver pretrunas. Šīs pretrunas ir tajā, ka tā apgalvo, ka pretendentam, lai tas tiktu izvēlēts, ir vajadzīga pieredze muitas un akcīzes jomā, tomēr tās piedāvājums nepierāda, ka tai būtu šāda pieredze. Pretēji prasītājas apgalvotajam šāds novērtēšanas komitejas komentārs bija noderīgs, lai radītu skaidrību līgumslēdzējai iestādei.

175    Attiecībā uz komentāra pamatotību ir jānorāda, ka Komisija ir precizējusi, ka šis komentārs ir izteikts par konsorcija Evropaïki Dynamiki‑Steria piedāvājuma 6.3.1. sadaļu, kurā ir norādīts, ka piedāvātajiem darījumu analītiķiem (business analysts) esot “apliecināta pieredze akcīzes/nodokļu/muitas ES jomā”. Pēc Komisijas uzskata, novērtēšanas komiteja uzskatīja, ka prasītājas iesniegtie darījumu analītiķu curriculum vitae neapliecina šādu pieredzi. Prasītāja nespēja atspēkot šos Komisijas iesniegtos precizējumus. Šādos apstākļos ir jālemj, ka nav pierādīts attiecīgā novērtēšanas komitejas komentāra kļūdainums.

176    Visbeidzot ir jāpiebilst, ka prasītāja apstrīd novērtēšanas komitejas komentāru par otro piešķišanas kritēriju, kurā tiek pārmests, ka konsorcija Evropaïki Dynamiki‑Steria piedāvājums ietver standarta atsauces it īpaši attiecībā uz izmantoto arhitektūru un informātikas instrumentiem, kuras nav pamatotas un nav nekādi saistītas ar EMCS mērķiem. Prasītāja apstrīd arī novērtēšanas komitejas komentāru saistībā ar ceturto piešķišanas kritēriju un attiecībā uz konsorcija Evropaïki Dynamiki‑Steria piedāvājuma apgalvoto vispārīgo raksturu. Tomēr ir jākonstatē, ka prasītāja vēlreiz, izdarot vienkāršus apgalvojumus, izvirza vispārīgu argumentu un tiem nepievieno nekādus pārliecinošus pierādījumus. Līdz ar to šie iebildumi var tikt vienīgi noraidīti.

177    Pakārtoti Vispārējā tiesa uzskata, ka ir svarīgi uzsvērt, ka prasītājas mēģinājums kritizēt atsevišķus specifiskus novērtēšanas komitejas komentārus nav iedarbīgs, jo tā nekādi nav pierādījusi, kāda veidā šie apgalvoti kļūdainie komentāri varēja radīt acīmredzamu kļūdu konsorcija Evropaïki Dynamiki‑Steria piedāvājuma vērtējumā. Šajā sakarā prasītājai vispirms ir jāpaskaidro, kā apgalvoti kļūdainais komentārs ietekmēja atzīmi, kādu saņēma tās piedāvājums. Prasītāja nav sniegusi šādus paskaidrojumus.

178    Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir jāsecina, ka prasītāja nav pierādījusi, ka līgumslēdzēja iestāde būtu pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, vērtējot konsorcija Evropaïki Dynamiki‑Steria piedāvājumu. Līdz ar to šis pamats ir jānoraida.

179    No tā izriet, ka prasība ir jānoraida.

 Par tiesāšanās izdevumiem

180    Prasītāja lūdz Vispārējai tiesai piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, pat ja tās prasība tiek noraidīta. Tā apgalvo, ka tas, ka attiecīgais ĢD tai laikus nepaziņoja pietiekamu pamatojumu, tai nav ļāvis pilnībā novērtēt tās izredzes apstrīdēt apstrīdēto lēmumu un tātad tā bija spiesta iesniegt šo prasību, lai aizstāvētu savas tiesības.

181    Komisija uzskata, ka šim lūgumam Kopienu tiesībās nav pamatojuma.

182    Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.

183    Citiem vārdiem sakot, minētā Reglamenta 87. panta 3. punktā ir noteikts:

“Ja lietas dalībniekiem spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs vai ja pastāv izņēmuma apstākļi, Pirmās instances tiesa var nolemt, ka tiesāšanās izdevumi ir jāsadala vai ka lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

Pirmās instances tiesa var piespriest kādam no lietas dalībniekiem – pat tad, ja tam spriedums ir labvēlīgs, – samaksāt tos izdevumus, par kuriem tā uzskata, ka tie pretējai pusei ir radīti nepamatoti vai apzināti.”

184    Šajā lietā ir konstatēts īpaši, ka ceturtais pamats, kas attiecas uz atbilstošas informācijas trūkumu un pamatojuma neesamību, nav pamatots. Tādējādi nav nekāda iemesla, lai Vispārējā tiesa atkāptos no noteikuma, kas ietverts minētajā 87. panta 2. punktā. Līdz ar to prasītājas lūgums ir jānoraida.

185    Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tad tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Komisijas prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta)

nospriež:

1)      prasību noraidīt;

2)      Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

Azizi Cremona Frimodt Nielsen

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2010. gada 19. martā.

[Paraksti]

Satura rādītājs

Atbilstošās tiesību normas

Pamata prāvas fakti

I –  Datorizēta sistēma akcīzes preču apritei un kontrolei (EMCS)

II –  Aplūkojamā publiskā iepirkuma piešķiršana

Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

Juridiskais pamatojums

I –  Par pieņemamību

A –  Lietas dalībnieku argumenti

B –  Vispārējās tiesas vērtējums

II –  Par lietas būtību

A –  Par pirmo pamatu, kas attiecas uz nediskriminācijas un brīvas konkurences principu pārkāpumu

1.  Lietas dalībnieku argumenti

2.  Vispārējās tiesas vērtējums

a)  Par pamata pirmo daļu, kas attiecas uz EMCS specifikāciju neesamību

b)  Par pamata otro daļu, kas attiecas uz JDTS pirmkoda nepaziņošanu

Par informācijas atšķirībām par labu veiksmīgajam pretendentam

Par JDTS pirmkoda noderīgumu piedāvājumu sagatavošanai

B –  Par otro pamatu, kas attiecas uz Finanšu regulas, īstenošanas kārtības un Direktīvas 92/50 un Direktīvas 2004/18 pārkāpumu

1.  Lietas dalībnieku argumenti

2.  Vispārējās tiesas vērtējums

C –  Par piekto pamatu, kas attiecas uz labas pārvaldības un rūpības principu pārkāpumu

1.  Lietas dalībnieku argumenti

2.  Vispārējās tiesas vērtējums

D –  Par ceturto pamatu, kas attiecas uz atbilstošas informācijas neesamību un pamatojuma trūkumu

1.  Lietas dalībnieku argumenti

2.  Vispārējās tiesas vērtējums

E –  Par trešo pamatu, kas attiecas uz acīmredzamām kļūdām vērtējumā, ko pieļāvusi līgumslēdzēja iestāde, vērtējot prasītājas piedāvājumu

1.  Lietas dalībnieku argumenti

2.  Vispārējās tiesas vērtējums

Par tiesāšanās izdevumiem

* Tiesvedības valoda – angļu.