Eiropas Savienības Tiesas vēsture
Eiropas Savienības Tiesas vēsture ir cieši saistīta ar pašas Eiropas Savienības vēsturi. Kaut gan sākotnēji šī iestāde kalpoja kā Eiropas Ogļu un tērauda kopienas tiesu iestāde, vēlāk tā kļuva par ES tiesu varas iestādi, kādu to pazīstam šodien.
Šajā lapā īsumā izklāstīta Eiropas Savienības Tiesas attīstība dažādos tās vēstures posmos.
1952.–1958. gads – Tiesas pirmsākumi: Eiropas Ogļu un tērauda kopienas Tiesa
1951. gada 18. aprīlī sešas valstis – Beļģija, Vācija, Francija, Itālija, Luksemburga un Nīderlande – parakstīja Parīzes līgumu, ar kuru tika dibināta Eiropas Ogļu un tērauda kopiena (EOTK). Bija cerība, ka, apvienojot visu ogļu un tērauda ražošanu kopīgā organizācijā, šīs valstis nekad nevarētu sākt savstarpēju karu.
Parīzes līgums stājās spēkā 1952. gada 23. jūlijā, un ar to tika izveidotas četras EOTK iestādes:
- Augstā iestāde (Eiropas Komisijas priekštece)
- Kopējā asambleja (Eiropas Parlamenta priekštece)
- Īpašā ministru padome (ES Padomes priekštece)
- Tiesa
Tiesas uzdevums bija nodrošināt, lai EOTK tiesību akti tiktu vienādi piemēroti visās dalībvalstīs, un risināt juridiskus strīdus starp dalībvalstīm un EOTK iestādēm.
Pēc ilgām starpvaldību sarunām Luksemburga tika izvēlēta par mītnesvietu trim no četrām EOTK iestādēm, tostarp Tiesai. Tās pirmā svinīgā sēde notika 1952. gada 4. decembrī Vobāna villā (Villa Vauban). Septiņi tiesneši un viens no abiem ģenerāladvokātiem deva zvērestu.
Vai zinājāt?
Līgumā par Eiropas Savienību patlaban ir noteiks, ka Tiesā ir pa vienam tiesnesim no katras dalībvalsts. Taču līdz 2003. gadam tiesnešu skaits bija fiksēts. Tas atbilda dalībvalstu skaitam vai, ja dalībvalstis bija pāra skaitā, dalībvalstu skaitam, pieskaitot vienu. Kad valstis pievienojās Eiropas Savienībai, šis skaits tika mainīts, lai atspoguļotu dalībvalstu pieaugumu, taču tas palika nepāra skaitlis. Tādējādi no 1952. līdz 1973. gadam Tiesā bija septiņi tiesneši. No 1981. līdz 1995. gadam, kad dalībvalstis bija pāra skaitā, Tiesā bija papildu tiesnesis. Šādi tika nodrošināts, lai balsojums nekad nebūtu neizšķirts. Līdz 2009. gadam Tiesa reti sanāca plēnumā, toties tā izmantoja palātas, tāpēc šāda sistēma vairs nebija nepieciešama.
Tiesā bija četras tiesvedības valodas: vācu, franču, itāļu un holandiešu valoda. Pirmais Tiesas priekšsēdētājs bija Massimo Pilotti, kas šo amatu ieņēma no 1952. līdz 1958. gadam.
Vai zinājāt?
Pirmajiem Tiesas locekļiem bija jāpieņem tādi lēmumi par Tiesas dzīves pamatelementiem, kuru sekas ir redzamas vēl šodien.
Viņi lēma par Tiesas zīmogu, kas pēc tam kļuva par Tiesas logotipu. Tradicionālie tiesiskuma simboli, zobens un svari, tika novietoti grāmatas priekšā, lai attēlotu mācīšanos un gudrību, un virs ozollapu vītnes – autoritātes simbola no Senās Romas laikiem.
Zīmogam tika pievienots vārds “Curia”, kas latīņu valodā nozīmē “tiesa”. Tas ļāva izvairīties no vajadzības zīmogā izmantot vairākas valodas. Tagad šis vārds tiek izmantots Eiropas Savienības Tiesas interneta adresē.
Pirmie Tiesas locekļi arī nolēma, ka Tiesas sēdēs jāvalkā mantijas. Pēc Vācijas tiesneša ierosinājuma par mantiju krāsu tika izvēlēta bordo, kas ir Bundesgerichtshof (Vācijas Federālās augstākās tiesas) tiesnešu mantiju krāsa. Tagad šī krāsa tiek izmantota arī Eiropas Savienības Tiesas vizuālajā identitātē, tostarp šajā tīmekļvietnē.
Gandrīz 20 gadu Tiesas locekļi valkāja arī cepures. No tām atteicās 1973. gadā. Nedaudz vēlāk mantiju lentes, kas sākotnēji bija izšūtas, kļuva vienkāršākas.
Visu Tiesas locekļu mantijas ir vienādas. Tomēr sekretāra mantijas priekšējā daļa ir apšūta ar satīnu, savukārt tiesnešu un ģenerāladvokātu mantijas apšūtas ar samtu.
Kad tika izveidota Pirmās instances tiesa (tagad Vispārējā tiesa), par tās locekļu mantiju krāsu tika izvēlēta tumši zilā krāsa.
1953. gada aprīlī Tiesa saņēma pirmo lietu: Verband Deutscher Reeder/Augstā iestāde (1/53). Tomēr pirmos spriedumus tā pasludināja tikai 1954. gada 21. decembrī. Tie bija:
- Francija/Augstā iestāde (1/54)
- Itālija/Augstā iestāde (2/54)
Vai zinājāt?
Lietā Francija/Augstā iestāde Francijas valdība apstrīdēja dažus Augstās iestādes lēmumus par cenu noteikšanu un diskriminējošu praksi tērauda nozarē. Tiesa nosprieda, ka Augstā iestāde ir pārkāpusi Līgumu, saskaņā ar kuru iepriekšēja cenrāžu un pārdošanas nosacījumu publicēšana bija obligāta.
No 1954. līdz 1956. gadam Tiesā izskatāmo lietu skaits pieauga – tā izskatīja 10–12 lietas gadā.
1958.–1988. gads – trīs kopienas, viena tiesa: Eiropas Kopienu Tiesa
1957. gada 25. martā dalībvalstis parakstīja Romas līgumus. Ar šiem līgumiem, kas stājās spēkā 1958. gada 1. janvārī, tika izveidota Eiropas Ekonomikas Kopiena (EEK) un Eiropas Atomenerģijas kopiena (Euratom).
EOTK Tiesu aizstāja Eiropas Kopienu Tiesa. Šī vienīgā tiesa bija atbildīga par EOTK, EEK un Euratom. Tās priekšsēdētājs un tiesneši zvērestu deva 1958. gada 7. oktobrī.
Vai zinājāt?
7. oktobris Tiesas kalendārā kļuvis par nozīmīgu datumu. Tiesnešu un ģenerāladvokātu amata pilnvaru termiņš joprojām sākas šajā datumā. Ik pēc trim gadiem pilnvaru termiņš beidzas pusei tiesnešu un ģenerāladvokātu. Tāpēc šis datums Tiesas kalendārā kļuvis par regulāru atskaites punktu, jo daži locekļi atstāj amatu, jauni locekļi to ieņem, savukārt citu locekļu amata pilnvaru termiņš tiek pagarināts vēl uz sešiem gadiem.
1961. gada jūnijā Tiesa saņēma pirmo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu no Hāgas apelācijas tiesas lietā De Geus en Uitdenbogerd/Bosch u.c. (13/61).
Pirmajos darbības gados Tiesa noteica vairākus konstitutīvus pamatprincipus, piemēram, Savienības tiesību tiešās iedarbības un pārākuma principus.
Lai par šiem un citiem nozīmīgākajiem spriedumiem uzzinātu vairāk, skatiet mūsu lapu par svarīgāko judikatūru.
Pagājušā gadsimta 60. gadu beigās Luksemburgas iestādes nolēma, ka visu Luksemburgā esošo Eiropas Savienības iestāžu mītnēm jāatrodas Kiršbergas plakankalnē. Tā tika uzcelta Tiesu pils jeb Palais, kuras būvniecība tika pabeigta 1972. gadā.
Tas sakrita ar pirmo Eiropas Savienības paplašināšanos 1973. gada 1. janvārī, kad tai pievienojās Apvienotā Karaliste, Dānija un Īrija. Tiesas locekļu skaits palielinājās līdz 9 tiesnešiem un 4 ģenerāladvokātiem, un tajā bija 7 tiesvedības valodas.
Pēc Grieķijas pievienošanās 1981. gada 1. janvārī Tiesas locekļu skaits pieauga līdz 11 tiesnešiem, 5 ģenerāladvokātiem, un tajā bija 8 tiesvedības valodas.
Spānija un Portugāle pievienojās 1986. gadā, Tiesas locekļu skaits tad pieauga līdz 13 tiesnešiem un 6 ģenerāladvokātiem, un tajā bija 10 tiesvedības valodas.
Lai pielāgotos augošajam Tiesas locekļu un darbinieku skaitam, Tiesu pils apkārtne tika pārplānota, ļaujot Tiesas ēku kompleksu paplašināt trijos secīgos posmos.
Šajā laikā ievērojami palielinājās arī Tiesā izskatāmo lietu skaits – tas strauji pieauga no 79 lietām 1970. gadā līdz 279 lietām 1980. gadā. Tas rosināja aicinājumus izveidot vēl vienu tiesu. Līdz brīdim, kad tas tika izdarīts, lietu skaits bija pieaudzis līdz 395 lietām 1987. gadā.
1988.–2004. gads – divpakāpju tiesu sistēma: Pirmās instances tiesas izveide
1988. gada 24. oktobrī Padome pēc Tiesas lūguma nolēma izveidot Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesu. Pirmās instances tiesa tika izveidota, lai atvieglotu Tiesas darba slodzi un ļautu tai koncentrēties uz pamatuzdevumu – nodrošināt Kopienas tiesību vienveidīgu interpretāciju. Tas arī palīdzēja nodrošināt labāku tiesisko aizsardzību uzņēmumiem un fiziskām personām, izveidojot jaunu zemākas instances tiesu, kas izskatīja šādas lietas.
Noteikta veida lietas tagad bija jāiesniedz Pirmās instances tiesā. Visus tās pieņemtos nolēmumus varēja pārsūdzēt Tiesā.
Sākotnēji Pirmās instances tiesa skatīja uzņēmumu sūdzības par lēmumiem konkurences lietās un Eiropas ierēdņu celtas prasības ar nodarbinātības attiecībām saistītos jautājumos. Taču tās piekritībā ātri vien nonāca visnotaļ plašs lietu klāsts.
Pirmās instances tiesa atradās Erasma ēkā, kuras būvniecība tika pabeigta 1988. gadā. Pirmās instances tiesas locekļi zvērestu deva 1989. gada 25. septembrī.
Drīz vien notika Pirmās instances tiesas pirmā sēde lietā Tetra Pak Rausing/Komisija (T‑51/89). 1990. gada 30. janvārī šī tiesa pasludināja pirmo spriedumu lietā Yorck von Wartenburg/Parlaments (T‑42/89).
Nākamajos gados Eiropas Savienības Tiesas mītne tika ievērojami paplašināta. Tomasa Mora ēka tika pabeigta 1992. gadā, un Temīdas ēka – 1994. gadā.
Vai zinājāt?
Lielākā daļa Eiropas Savienības Tiesas ēku ir nosauktas slavenu Eiropas juristu un tiesību filozofu vārdā. Plašāku informāciju par viņiem varat uzzināt lapās, kuras veltītas ēkām, kas nosauktas viņu vārdos.
Vienlaikus turpināja augt arī Eiropas Savienība: 1995. gada 1. janvārī notika ceturtā paplašināšanās – Eiropas Savienībai pievienojās Austrija, Somija un Zviedrija. Tiesas locekļu skaits pieauga līdz 15 tiesnešiem un 9 ģenerāladvokātiem. Arī Vispārējās tiesas tiesnešu skats palielinājās līdz 15 tiesnešiem. Abas tiesas tagad strādāja 12 tiesvedības valodās.
Vai zinājāt?
Eiropas Savienības Tiesas tīmekļvietne tiešsaistē parādījās 1996. gadā. Sākotnēji tīmekļvietnē varēja piekļūt tikai Eiropas Savienības Tiesas nolēmumiem, taču drīz vien tā pārtapa par plašāku vietni, kurā bija pieejami paziņojumi presei un vispārīga informācija par Eiropas Savienības Tiesu.
Tagad tajā pieejama ne tikai visa Tiesas un Vispārējās tiesas judikatūra, bet arī informācija par Eiropas Savienības Tiesas un tās locekļu darbu, kā arī juridisko resursu klāsts praktiķiem, zinātniekiem un studentiem.
2004. gada 1. maijā notika lielākā Eiropas Savienības paplašināšanās, kad tai pievienojās 10 jaunas dalībvalstis: Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovākija un Slovēnija. Tagad Tiesā bija 25 tiesneši un 8 ģenerāladvokāti. Arī Vispārējās tiesas tiesnešu skaits palielinājās līdz 25 tiesnešiem. Abas tiesas tagad strādāja 21 tiesvedības valodā.
Eiropas Savienībai paplašinoties, pastāvīgi auga arī abās tiesās izskatāmo lietu skaits.
2004.–2016. gads – Eiropas Savienības tiesu sistēmas reforma
2004. gada 2. novembrī Padome izveidoja Civildienesta tiesu.
Civildienesta tiesā bija 7 tiesneši, un tā izskatīja strīdus starp ES iestādēm un to darbiniekiem. Tā tika izveidota, lai mazinātu Pirmās instances tiesas darba slodzi.
2008. gada 1. janvārī Eiropas Savienībai pievienojās Bulgārija un Rumānija, tādējādi tiesnešu skaits Tiesā un Vispārējā tiesā palielinājās līdz 27 tiesnešiem un tiesvedības valodu skaits – līdz 23 valodām. Tiesā joprojām bija 8 ģenerāladvokāti.
Vēlāk, tā paša gada 13. decembrī, tika parakstīts Lisabonas līgums. Tas stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī un ieviesa vairākas izmaiņas.
- ES tiesu iestāde tika pārdēvēta par “Eiropas Savienības Tiesu”.
- Pirmās instances tiesa tika pārdēvēta par “Vispārējo tiesu”.
- Lai izvērtētu dalībvalstu izvirzīto tiesnešu un ģenerāladvokātu kandidātu piemērotību, tika izveidota “Komiteja 255”.
Šajā pašā laikā, 2008. gadā, tika arī ieviesta “steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedība”, lai ļautu Tiesai vajadzības gadījumā ļoti ātri pieņemt prejudiciālos nolēmumus, piemēram, lietās, kurās iesaistītas apcietinātas personas vai kuras saistītas ar vecāku aizgādību pār maziem bērniem.
2008. gadā tika pabeigta Eiropas Savienības Tiesas ēku ceturtā arhitektoniskā paplašināšana. Tā ietvēra Gredzenu jeb Anneau– divstāvu ēku, kas ieskauj Tiesu pili –, kā arī divus 24 stāvu torņus.
Papildus šīm strukturālajām un arhitektoniskajām pārmaiņām Eiropas Savienības Tiesa arī spēra soļus, lai modernizētu tās darba praksi. 2011. gadā Eiropas Savienības Tiesa nolēma izmantot digitālo tehnoloģiju sniegtās iespējas un sāka lietot lietojumprogrammu e‑Curia. Šī lietojumprogramma ļauj advokātiem un lietu dalībniekiem elektroniski un droši apmainīties ar dokumentiem ar Eiropas Savienības Tiesu.
2013. gada 1. jūlijā Horvātija kļuva par 28. ES dalībvalsti, un Tiesas locekļu skaits tagad bija 28 tiesneši un 8 ģenerāladvokāti. 2013. gada oktobrī Tiesai pievienojās devītais ģenerāladvokāts. Arī Vispārējās tiesas tiesnešu skaits palielinājās līdz 28 tiesnešiem. Abas tiesas tagad strādāja 24 tiesvedības valodās.
Ņemot vērā pieaugošo lietu skaitu un vajadzību nodrošināt saprātīgu Vispārējā tiesā notiekošo tiesvedību ilgumu, Padome un Parlaments 2015. gadā apstiprināja Tiesas struktūras reformas. Vispārējās tiesas tiesnešu skaits pakāpeniski pieauga līdz diviem tiesnešiem no katras dalībvalsts. Tiesai pievienojās vēl divi ģenerāladvokāti.
Ar šo pašu reformu 2016. gada 1. septembrī tika likvidēta Civildienesta tiesa. Tās pienākumi tika nodoti Vispārējai tiesai.
2016. gads – pašreizējā modernizācija un tiesu sistēmas reformas turpināšana
2017. gadā Tiesa un dalībvalstu augstākās un konstitucionālās tiesas izveidoja Eiropas Savienības tiesu tīklu (JNEU), kas nodrošina ciešāku sadarbību starp šīm tiesām.
2019. gadā tika uzbūvēts un nodots ekspluatācijā trešais tornis.
Vai zinājāt?
Trešais tornis nosaukts par “torni Rocca” Džustīnas Rokas vārdā. Viņa tiek uzskatīta par vēsturē pirmo advokāti. Simt astoņpadsmit metru augstais tornis “Rocca”, kam ir 29 stāvi, ir augstākā ēka Luksemburgā.
2020. gadā Apvienotā Karaliste izstājās no Eiropas Savienības un tiesnešu skaits tika samazināts. Tiesā tagad bija 27 tiesneši un 11 ģenerāladvokāti. Vispārējā tiesā bija 54 tiesneši. Tiesvedības valodas joprojām bija 24.
2020. gads arī iezīmēja Covid‑19 pandēmijas sākumu. Tiesa un Vispārējā tiesa pirmo reizi rīkoja dažas tiesu sēdes videokonferences veidā. Par šo projektu Eiropas Savienības Tiesa saņēma Eiropas Ombuda balvu par inovāciju.
2022. gadā pirmo reizi tiešsaistē tika straumēta Tiesas virspalātas sēde. Tas nozīmēja, ka ikviens varēja vērot Tiesa sēdi neatkarīgi no atrašanās vietas.
2024. gada 1. oktobrī spēkā stājās ievērojama reforma, kuras gaitā kompetence izskatīt lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu tika daļēji nodota Vispārējai tiesai. To bija iespējams paveikt, jo iepriekšējās reformās bija divkāršots Vispārējās tiesas tiesnešu skaits. No šā brīža Vispārējā tiesa var izskatīt lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu, ja tie attiecas uz
- PVN
- muitu, akcīzes nodokļiem vai preču tarifu klasifikāciju
- siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecību
- atlīdzinājumu aviopasažieriem
Šīs jomas tika izvēlētas tāpēc, ka Tiesa jau ir izskatījusi daudzas lietas par šiem jautājumiem. Nodevusi šo lietu izskatīšanu Vispārējai tiesai, Tiesa var veltīt vairāk laika svarīgākām un komplicētākām lietām un dialogam ar valstu tiesām.
Eiropas Savienības Tiesa šodien
Šodien Eiropas Savienības Tiesai ir centrāla loma ES tiesību sistēmā. Tajā ir 81 tiesnesis – pa vienam no katras dalībvalsts Tiesā un pa diviem no katras dalībvalsts Vispārējā tiesā –, kā arī 11 ģenerāladvokāti Tiesā. Eiropas Savienības Tiesa nodrošina Savienības tiesību aktu pareizu piemērošanu un ievērošanu visā Eiropas Savienībā. Tas palīdz dažādajām Savienības tautām būt vienotām kopējā tiesiskā regulējumā.
Eiropas Savienības Tiesas loma laika gaitā ir būtiski attīstījusies – to veidojuši zīmīgi nolēmumi, kuros definētas tās pilnvaras un precizēts, kā jāpiemēro Savienības tiesības.
Arī tēmas, par kurām Eiropas Savienības Tiesa skata lietas, ir mainījušās un aptver vairs ne vien ekonomiskus jautājumus, bet arī jomas, kas skar gandrīz visus mūsdienu dzīves aspektus. No darba ņēmēju tiesību aizsardzības, vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšanas un diskriminācijas novēršanas noteikumu īstenošanas līdz vides un datu aizsardzībai un tiesiskuma nodrošināšanai – Eiropas Savienības Tiesas nolēmumi aizvien plaši ietekmē eiropiešu ikdienas dzīvi.
