Par Eiropas Savienības Tiesu

Ko dara Tiesa?

Eiropas Savienības Tiesa dibināta 1952. gadā. Tās uzdevums ir piemērot un interpretēt Savienības tiesības.

Lai to paveiktu, Tiesa

• pārbauda, vai Savienības lēmumi un tiesību akti ir tiesiski 
• gādā, lai dalībvalstis un Savienības iestādes ievērotu šos tiesību aktus 
• atbild uz jautājumiem, ko valsts tiesa uzdod, ja tā nezina, kā īsti interpretējamas Savienības tiesības, vai šaubās par kāda Savienības tiesību akta spēkā esamību 

Kāda ir Eiropas Savienības Tiesas struktūra?

Eiropas Savienības Tiesu veido divas dažādas tiesas: Tiesa un Vispārējā tiesa (dibināta 1988. gadā). Katra no tām izskata skaidri noteikta veida lietas.

Tiesa izskata

• lielāko daļu lietu, kas saistītas ar valstu tiesu uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem (izņemot lietas dažās jomās, kas tiek nodotas Vispārējās tiesas ziņā)
• Komisijas celtās prasības pret dalībvalstīm, kuras, iespējams, pārkāpušas Savienības tiesības
• lielāko daļu prasību, ko cēlušas dalībvalstis vai ES iestādes, lai apstrīdētu Savienības tiesību aktus
• pārsūdzības par Vispārējās tiesas spriedumiem

Vispārējā tiesa izskata

• prasības, ko fiziskas personas, uzņēmumi un organizācijas ceļ, lai apstrīdētu Savienības tiesību aktus
• dažas lietas, kas saistītas ar valstu tiesu uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem par
  • PVN
  • muitu, akcīzes nodokļiem vai preču tarifu klasifikāciju
  • siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecību
  • atlīdzinājumu aviopasažieriem
• noteikta veida prasības, ko dalībvalstis ceļ, lai apstrīdētu Komisijas vai Padomes lēmumus

Plašāku informāciju par šīm tiesām varat uzzināt tām veltītajās tīmekļa lapās (par Tiesu un par Vispārējo tiesu).

Kurš var celt prasību?

Eiropas Savienības Tiesa nevar izvēlēties, kuras lietas izskatīt vai kurus jautājumus izvērtēt. Tai jāizskata un jāizspriež visas lietas, kas saskaņā ar tās darbību regulējošajiem noteikumiem jāpieņem izskatīšanā. Visi Eiropas Savienības Tiesas spriedumi ir tapuši tāpēc, ka bija jāatrisina juridiska problēma lietā, kuru tieši vai ar valsts tiesu starpniecību ierosinājuši pilsoņi, uzņēmumi, organizācijas, dalībvalstis vai ES iestādes.

Ne visas prasības vai lūgumus Eiropas Savienības Tiesā var iesniegt tieši. Pastāv skaidri noteikumi par to, kādas lietas Eiropas Savienības Tiesa var skatīt. Plašāku informāciju par to varat uzzināt katras tiesas tīmekļa lapā un lapā “Vai es varu celt prasību Eiropas Savienības Tiesā?”.

Kas strādā Eiropas Savienības Tiesā?

Locekļi

Abās Eiropas Savienības Tiesu veidojošajās tiesās katrā ir savi tiesneši. Tiesā ir pa vienam tiesnesim no katras dalībvalsts, kopā 27 tiesneši. Vispārējā tiesā ir pa diviem tiesnešiem no katras dalībvalsts, kopā 54 tiesneši. Tiesā ir arī 11 ģenerāladvokāti. Katrai tiesai ir arī savs sekretārs. Kopā šīs personas sauc par “locekļiem”.

Plašāku informāciju par locekļiem var atrast tiem veltītajās tīmekļa lapās (Tiesas locekļi un Vispārējās tiesas locekļi) un katras tiesas tīmekļa lapā (par Tiesu un par Vispārējo tiesu).

Darbinieki

Eiropas Savienības Tiesā pašlaik nodarbināti nedaudz vairāk nekā 2300 darbinieku.

Lielākā daļa darbinieku ir Savienības ierēdņi, kas tiek izraudzīti stingrā atlases procedūrā. Eiropas Savienības Tiesā strādā darbinieki no visām ES dalībvalstīm.

Aptuveni puse Eiropas Savienības Tiesas darbinieku strādā Daudzvalodības ģenerāldirekcijā, kuras uzdevums ir nodrošināt Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu un citu publikāciju pieejamību visās 24 ES oficiālajās valodās.

Lai uzzinātu vairāk par Eiropas Savienības Tiesas darbinieku darbu, apmeklējiet katram Tiesas dienestam veltīto tīmekļa lapu.

Lai uzzinātu vairāk par to, kā pieteikties darbam Eiropas Savienības Tiesā, apmeklējiet mūsu lapas, kas veltītas darba iespējām.

Kā strādā Eiropas Savienības Tiesa?

Papildus tādām Eiropas Savienības pamatvērtībām kā brīvība, demokrātija, līdztiesība un tiesiskums Eiropas Savienības Tiesa par īpaši nozīmīgiem atzīst arī vairākus pamatprincipus, kurus tā iedzīvina visos savas darbības aspektos.

Eiropas Savienības Tiesa no visiem tajā strādājošajiem sagaida, ka tie ievēro visaugstākās ētikas normas – godīgumu, profesionalitāti, objektivitāti un neatkarību. Tas attiecas uz visiem Eiropas Savienības Tiesas locekļiem un darbiniekiem.

Uzziniet vairāk par Eiropas Savienības Tiesas ētikas normām.

Gan Eiropas Savienības Tiesas administratīvajā, gan ar lietu iztiesāšanu saistītajā darbībā pārredzamība un informācijas pieejamība ir neatņemami mūsu darba aspekti.

Uzziniet vairāk par pārredzamību Eiropas Savienības Tiesā.

Proti, Eiropas Savienības Tiesas spriedumi un citi ar lietām saistītie dokumenti tiek publicēti šajā tīmekļvietnē pēc iespējas drīzāk. Turklāt visas tiesas sēdes ir atklātas, un vissvarīgākās no tām tiek straumētas šajā tīmekļvietnē.

Vairāk par to var uzzināt mūsu lapā par informāciju, kas pieejama par katru lietu.

Eiropas Savienības Tiesa strādā 24 dažādās valodās. Šajā ziņā tai nelīdzinās neviena cita tiesa pasaulē. Daudzvalodība ir fundamentāls Eiropas Savienības Tiesas darba aspekts. Tādējādi tiek nodrošināts, ka ikviens, kurš iesaistīts kādā lietā, ar Eiropas Savienības Tiesu var sazināties jebkurā no ES oficiālajām valodām un jebkurš Eiropas Savienībā var lasīt un saprast Eiropas Savienības Tiesas spriedumus.

Aplūkojiet mūsu daudzvalodības tīmekļvietni.

Iepazīstieties ar mūsu daudzvalodības politiku.

Eiropas Savienības Tiesa ir apņēmusies nepārtraukti ieviest inovācijas kā daļu no saviem centieniem pielāgoties un pilnveidoties, lai spētu kalpot Eiropas Savienībai un tās pilsoņiem apstākļos, kad pasaule nemitīgi mainās.

• Eiropas Savienības Tiesa aktīvi piedalās vides pārvaldības sistēmā EMAS, kas tai palīdz novērtēt un uzlabot savu ilgtspējas praksi un veikumu vides jomā.
  • Uzziniet vairāk par Eiropas Savienības Tiesas vides politiku.
• Eiropas Savienības Tiesas Informācijas tehnoloģiju direkcijai ir būtiska nozīme iestādes modernizēšanā, nosakot un ieviešot dinamisku redzējumu un stratēģiju informācijas tehnoloģiju jomā. Eiropas Savienības Tiesa ir arī pieņēmusi pati savu stratēģiju mākslīgā intelekta jomā.
  • Uzziniet vairāk par Informācijas tehnoloģiju direkciju.

Eiropas Savienības Tiesa kā daudzvalodu un daudznacionāla iestāde iemieso daudzveidību. Eiropas Savienības Tiesa ir arī apņēmusies veicināt vienlīdzīgas iespējas un iekļaujošu darba vidi visiem neatkarīgi no tautības, dzimuma, spējām un izcelsmes.

                Sīkāku informāciju skatiet mūsu lapā par darbu Eiropas Savienības Tiesā.

Eiropas Savienības Tiesa, Tiesa, Vispārējā tiesa, EST – mulsina nosaukumi?

Ar Eiropas Savienības Tiesu saistīti vairāki nosaukumi.

Daļa iespējamā pārpratuma rodas tāpēc, ka iestādei kopumā un vienai no tās sastāvā ietilpstošajām tiesām ir gandrīz vienāds nosaukums.

Iestādi kopumā pareizi sauc par Eiropas Savienības Tiesu, ko dažreiz saīsina EST.

Šīs iestādes sastāvā ir divas dažādas tiesas:

• Tiesa
• Vispārējā tiesa

Un kā ar angliski dzirdēto “European Court of Justice” jeb “ECJ”?

Oficiāli Eiropas Savienības Tiesa nekad nav saukta par European Court of Justice vai ECJ.

Kad Eiropas Savienības Tiesa tika izveidota, tās nosaukums bija Eiropas Ogļu un tērauda kopienas Tiesa. No 1957. līdz 2009. gadam to sauca par Eiropas Kopienu Tiesu. 2009. gadā tās nosaukums tika mainīts uz “Eiropas Savienības Tiesa”.

Tomēr augstāko no abām tiesu instancēm, vienkāršojot tās nosaukumu, mēdz saukt par European Court of Justice. Tas ir plaši atzīts un tiek lietots angļu valodā. Arī mēs paši sociālajos medijos lietojam tēmturi #ECJ.

Eiropas Savienības Tiesa un Eiropas Cilvēktiesību tiesa

Eiropas Savienības Tiesa ir nošķirama no Eiropas Cilvēktiesību tiesas. Eiropas Savienības Tiesa ir Savienības tiesu iestāde ar mītnesvietu Luksemburgā, savukārt Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir Eiropas Padomes iestāde ar mītnesvietu Strasbūrā (Francija).

Eiropas Cilvēktiesību tiesa izskata lietas, kas ierosinātas pret valstīm, kuras parakstījušas Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Tās jurisdikcija pašlaik aptver 46 valstis, tostarp visas 27 ES dalībvalstis.