Par Vispārējo tiesu

Kas strādā Vispārējā tiesā?

Tiesneši

Vispārējā tiesā ir 54 tiesneši, pa diviem no katras dalībvalsts.

Katra dalībvalsts izvirza savus tiesnešus. Nav Savienības noteikumu par to, kā izvēlēties tiesnesi – katra dalībvalsts pati var noteikt kārtību, kā to darīt. Taču izvēlētajai personai jābūt neatkarīgai un jāatbilst prasībām, lai ieņemtu augstu tiesneša amatu. Īpaša komiteja izvērtē kandidātus, lai pārliecinātos, vai viņi ir piemēroti tiesneša amatam. Tā pazīstama kā “Komiteja 255”; tās nosaukums aizgūts no Līguma par Eiropas Savienības darbību 255. panta, saskaņā ar kuru tā tika izveidota. Pēc tam visas dalībvalstis, savstarpēji vienojoties, oficiāli ieceļ tiesnešus amatā.

Tiesnešus ieceļ amatā uz sešiem gadiem. Viņus amatā var iecelt arī atkārtoti.

Vai zinājāt?

Tiesnesis, kurš visilgāk strādājis Vispārējā tiesā, ir Marc Jaeger no Luksemburgas – viņš pirmo reizi amatā tika iecelts 1996. gadā. Viņš bija arī Vispārējās tiesas priekšsēdētājs 12 gadus – no 2007. gada septembra līdz 2019. gada septembrim.

Tiesneši ievēlē priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku uz trim gadiem.

Pašreizējais priekšsēdētājs Marc van der Woude pirmo reizi šajā amatā tika ievēlēts 2019. gadā.

Ģenerāladvokāti

Atšķirībā no Tiesas Vispārējā tiesā nav pastāvīgu ģenerāladvokātu. Taču tiesnešiem ir iespējams pildīt ģenerāladvokāta funkcijas.

Prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā no tiesnešu vidus tiek ievēlēti divi tiesneši ģenerāladvokāta pienākumu pildīšanai. Viņus ievēlē uz trim gadiem. Ģenerāladvokāts tiek uzklausīts vienmēr, kad tiek skatīts lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, taču secinājumus viņš sniedz tikai tad, ja lietā rodas jauni tiesību jautājumi un secinājumi būtu noderīgi.

Arī izskatot tiešās prasības, izņēmuma gadījumos tiesnesim var uzticēt ģenerāladvokāta pienākumus. Taču tas notiek reti. Šī iespēja tika izmantota tikai pāris lietās Vispārējās tiesas pirmsākumos pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā.

Cik tiesnešu izskata vienu lietu?

Ne visi tiesneši izskata katru lietu. Katra lieta tiek iedalīta kādai tiesnešu palātai.

Vispārējā tiesā ir 10 palātas, kas var izskatīt lietas vai nu triju, vai piecu tiesnešu sastāvā. Vispārējā tiesā ir arī 15 tiesnešu virspalāta un 9 tiesnešu viduspalāta.

Tiesnešu skaits palātā, kura izskata konkrēto lietu, atspoguļo to, cik svarīga vai sarežģīta ir attiecīgā lieta.

Lielāko daļu lietu izskata palātas triju tiesnešu sastāvā. Retos gadījumos lietas, kas nodotas palātai triju tiesnešu sastāvā, var izskatīt un izlemt tiesnesis referents vienpersoniski. Lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu izskata palātas piecu tiesnešu sastāvā.

Palātu priekšsēdētājus no tiesnešu vidus ievēlē uz trim gadiem.

Visas palātas var skatīt atcelšanas prasības. Taču intelektuālā īpašuma un civildienesta lietas tiek nodotas īpašām palātām. Šādi specializējoties, tiek nodrošināta visefektīvākā lietu izskatīšana.

Vispārējai tiesai nodotos lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu izskata divas specializētas palātas. Katrā palātā ir seši tiesneši, no kuriem viens tiek ievēlēts ģenerāladvokāta funkciju pildīšanai. Secinājumus sniedz ģenerāladvokāts no tās specializētās palātas, kura nav izskatījusi konkrēto lietu.

Sekretārs un kanceleja

Vispārējai tiesai ir sava kanceleja, kas pārvalda lietas.

Par kanceleju atbildīgs ir sekretārs. Sekretāru uz sešiem gadiem amatā ieceļ Vispārējās tiesas tiesneši. Arī viņu – tāpat kā tiesnešus – amatā var iecelt atkārtoti. Pašreizējais Vispārējās tiesas sekretārs ir Vittorio Di Bucci, kas pirmo reizi amatā tika iecelts 2023. gadā.

Vispārējās tiesas darbā tai palīdz arī citi Eiropas Savienības Tiesas dienesti.

Kādas lietas izskata Vispārējā tiesa?

Vispārējā tiesa var izskatīt daudz dažādu veidu lietas. Lielāko daļu prasību, ko izskata Vispārējā tiesa, ceļ fiziskas personas un uzņēmumi par ES iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru lēmumiem.

Privātpersonu celtas tiesību akta atcelšanas prasības

Vispārējā tiesa izskata visas fizisku personu, uzņēmumu vai organizāciju celtās prasības, ar kurām apstrīdēti ES struktūru akti vai lēmumi. Lai prasība būtu pieņemama, aktam, ko apstrīd, jābūt:

• tieši adresētam personai, kura to apstrīd. Tas var būt, piemēram, lēmums, ar kuru iesaldēti personas aktīvi, vai lēmums konkurences jomā, ar kuru uzņēmumam uzlikts naudas sods; vai
• reglamentējošam aktam, kas tieši ietekmē šo personu un kam nav nepieciešami turpmāki īstenošanas pasākumi, lai tas stātos spēkā; vai
• tādam, kas tieši un individuāli skar tās personas tiesisko stāvokli, kura ceļ prasību.

Jēdzienam “skar tieši un individuāli” Savienības tiesībās ir ļoti konkrēta nozīme. Tas nozīmē – lai gan persona lēmumā nav nosaukta tieši, šis lēmums ietekmē personas tiesisko stāvokli, jo tai piemīt noteiktas pazīmes, kas to nošķir no visām pārējām personām.

Ja Vispārējā tiesa lemj, ka lēmums ir kļūdains, tā var šo lēmumu atcelt. Sekas ir tādas, it kā šis lēmums nekad nebūtu pastāvējis. Iestādei vai struktūrai, kas pieņēmusi lēmumu, tad jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai izpildītu spriedumā nolemto.

Lietās, kas saistītas ar naudas soda piemērošanu, piemēram, konkurences lietās, Vispārējai tiesai ir “neierobežota kompetence”. Tas nozīmē – ja Vispārējā tiesa lēmumā konstatē kļūdas, bet ne tik daudz, lai atceltu visu lēmumu, tā var pielāgot naudas soda apmēru. Tā var arī nolemt palielināt naudas soda apmēru.

Dalībvalstu celtas atcelšanas prasības

Vispārējā tiesa izskata prasības, ko dalībvalstis cēlušas pret Komisiju.

Dažos gadījumos tā arī izskata prasības, ko dalībvalstis cēlušas pret Padomi. Tās ietver prasības, ar kurām apstrīdēti akti saistībā ar

• valsts atbalstu
• tirdzniecības un antidempinga jautājumiem
• atlīdzinājumu pasažieriem

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu

Savienības tiesības ir daļa no katras ES dalībvalsts tiesībām. Tas nozīmē, ka uz Savienības tiesībām var tieši atsaukties valstu tiesās Eiropas Savienībā. Tāpēc valstu tiesneši var tieši piemērot Savienības tiesības. To sauc par Savienības tiesību “tiešo iedarbību”.

Ja valstu tiesām nav īsti skaidrs, kā interpretēt Savienības tiesības kādā lietā, tās var uzdot Tiesai jautājumus. Šādi valstu tiesas var noskaidrot, ko nozīmē kāda Savienības tiesību norma, vai pat to, vai tā ir spēkā. Tas savukārt ļauj valstu tiesām piemērot Savienības tiesības un izlemt, vai valsts tiesības un prakse atbilst tām.

Šādus jautājumus vajadzības gadījumā var uzdot jebkura neatkarīga tiesa Eiropas Savienībā.

Valstu tiesām, kuru spriedumus nevar pārsūdzēt, ir pienākums uzdot šādus jautājumus, ja atbilde nav skaidra un tā ir nepieciešama, lai izspriestu lietu.

Visi lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu sākotnēji tiek iesniegti Tiesā. Lielāko daļu no tiem Tiesa arī izskata. Tomēr šos lūgumus nodod Vispārējai tiesai, ja tie saistīti ar

• PVN
• muitu, akcīzes nodokļiem vai preču tarifu klasifikāciju
• siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecību
• atlīdzinājumu aviopasažieriem

un ja vien par tiem nav jāpieņem principiāls lēmums, kas varētu ietekmēt Savienības tiesību vienotību vai konsekvenci.

Kad uz jautājumiem ir sniegtas atbildes, valsts tiesa galīgi izspriež tajā izskatāmo lietu.

Tiesa var pārskatīt Vispārējās tiesas nolēmumu par Savienības tiesībām, ja tā uzskata, ka Vispārējās tiesas nolēmums ietekmē Savienības tiesību vienotību vai konsekvenci. Ja Tiesa to nepārskata, tas kļūst galīgs un saistošs. Valsts tiesai jālemj atbilstoši Vispārējās tiesas sniegtajām atbildēm. Arī citu valstu tiesām visā Eiropas Savienībā jāievēro šis nolēmums, ja tās izskata līdzīgas lietas.

Prasības sakarā ar bezdarbību

Šīs prasības ir līdzīgas atcelšanas prasībām. Taču tās ceļ nevis tad, kad ES struktūra ir pieņēmusi kādu lēmumu, bet gan tad, kad ES struktūra nav pieņēmusi lēmumu. Šādas prasības var celt tikai tad, kad iestādei tiek lūgts rīkoties un tai ir pienākums to darīt.

Šādas lietas ir retas.

Tāpat kā atcelšanas prasību gadījumā, Vispārējā tiesa izskata privātpersonu celtas prasības sakarā ar bezdarbību. Savukārt Tiesa izskata dalībvalstu un ES iestāžu celtas prasības.

Jāņem vērā – lai gan iedzīvotāji var vērst Komisijas uzmanību uz iespējamu Savienības tiesību pārkāpumu, ko pieļāvusi kāda dalībvalsts, Komisijai nav pienākuma celt prasību pret šo dalībvalsti. Šādā gadījumā pret Komisiju nevar celt prasību sakarā ar bezdarbību.

Intelektuālā īpašuma lietas

Eiropas Savienībai ir sava preču zīmju un dizainparaugu sistēma. Šīs preču zīmes un dizainparaugi pastāv līdztekus preču zīmēm un dizainparaugiem, kas reģistrēti valstīs. ES preču zīme ir derīga visā Eiropas Savienības teritorijā.

ES Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) pārvalda šo sistēmu un lemj, vai var reģistrēt ES preču zīmes un dizainparaugus. EUIPO ir sava iekšējā pārsūdzības procedūra un Apelācijas padome, kas izskata sūdzības par šiem sākotnējiem lēmumiem.

Vispārējā tiesa izskata pārsūdzības par EUIPO Apelācijas padomes lēmumiem.

Aptuveni 25 % no visām Vispārējā tiesā skatītajām lietām ir intelektuālā īpašuma lietas.

Civildienesta lietas

Ja ES darbiniekam ir darba strīds ar savu darba devēju (ES iestādi, aģentūru utt.), Vispārējā tiesa izskata pārsūdzību par galīgo administratīvo lēmumu.

Šādās lietās Vispārējā tiesa darbojas līdzīgi kā darba lietu tiesas valstu tiesību sistēmās.

Prasības atlīdzināt zaudējumus

Vispārējā tiesa izskata prasības atlīdzināt kaitējumu, kas nodarīts ES iestāžu un citu struktūru prettiesiskas rīcības dēļ.

Konkrēti līgumi

Līgumos starp Eiropas Savienību un uzņēmumiem vai fiziskām personām reizēm ir iekļauti īpaši noteikumi, saskaņā ar kuriem Eiropas Savienības Tiesai jāizskata jebkura lieta, kas izriet no strīda saistībā ar šo līgumu. Šādu noteikumu iekļaušana līgumos ir ierasta.

Šādas lietas izskata Vispārējā tiesa.

Pārsūdzības par Vispārējās tiesas nolēmumiem

Tāpat kā visās tiesību sistēmās, arī ES tiesību sistēmā ir mehānisms, kas ļauj noteiktus Vispārējās tiesas nolēmumus pārsūdzēt Tiesā.

Pārsūdzības var iesniegt tikai par tiesību jautājumiem, nevis par to, kā Vispārējā tiesa konstatējusi un izvērtējusi faktiskos lietas apstākļus.

Dažās lietu kategorijās Vispārējā tiesa darbojas kā apelācijas tiesa. Daudzām ES aģentūrām un struktūrām, kuras pieņem lēmumus, piemēram, EUIPO vai Eiropas Ķimikāliju aģentūrai, ir sava neatkarīga apelācijas padome. Šādos gadījumos pašas aģentūras apelācijas padome jau būs izvērtējusi sākotnējo lēmumu, pirms lieta tiek iesniegta Vispārējā tiesā. Tāpēc šos Vispārējās tiesas nolēmumus var pārsūdzēt tikai tad, ja Tiesa to atļauj ar īpašu procedūru. Pārsūdzība tiek izskatīta, ja tajā izvirzīts Savienības tiesību vienotībai, konsekvencei vai attīstībai būtisks jautājums.

Pārsūdzības jāiesniedz divu mēnešu laikā no Vispārējās tiesas nolēmuma pieņemšanas brīža.

Ja Tiesa piekrīt pārsūdzībai un atceļ Vispārējās tiesas nolēmumu, tā var vai nu izlemt lietu pati, vai nosūtīt to atpakaļ Vispārējai tiesai izskatīšanai no jauna.

Pārsūdzības tiek iesniegtas aptuveni par 25 % nolēmumu. Tiesa atceļ tikai ceturtdaļu no tiem. Tādējādi Tiesa atceļ tikai 6 % Vispārējās tiesas nolēmumu.

Nolēmumus par lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu nevar pārsūdzēt. Tomēr Tiesa šīs lietas var izvērtēt atkārtoti, ja tā uzskata, ka Vispārējās tiesas lēmums ietekmē Savienības tiesību vienotību vai konsekvenci.

Procesa norise

Vispārējās tiesas procesu reglamentē Eiropas Savienības Tiesas Statūti un Vispārējās tiesas Reglaments.

Procesam ir divas pamata daļas – rakstveida daļa un mutvārdu daļa.

Izskatot lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu, process ir tādas pats kā Tiesā. Pārējās lietas tiek uzsāktas, iesniedzot pieteikumu Vispārējās tiesas kancelejā. Tas jāparaksta advokātam, kas ir tiesīgs praktizēt kādas dalībvalsts tiesā.

Lietas puses argumentus Vispārējai tiesai izklāsta rakstiski. Arī dalībvalstis, ES iestādes un citas personas, kas ir tieši ieinteresētas lietas iznākumā, var iesaistīties, lai atbalstītu vienu vai otru pusi. Šī ir procesa rakstveida daļa.

Daudzās lietās tiek rīkota arī tiesas sēde. Tiesas sēdes ir atklātas, un vissvarīgākās no tām var tikt straumētas mūsu tīmekļvietnē. Lai par tiesas sēžu vērošanu uzzinātu vairāk, skatiet mūsu tīmekļa lapas par straumēšanu un to, kā apmeklēt tiesas sēdi. Šī ir procesa mutvārdu daļa.

Pēc Vispārējās tiesas pieprasījuma ģenerāladvokāts sagatavo secinājumus. Secinājumi tiek sniegti atklātā tiesas sēdē, un dažas no tām tiek straumētas tiešraidē mūsu tīmekļvietnē.

Kad mutvārdu daļa beigusies, tiesneši apspriežas un vienojas par nolēmumu.

Spriedums tad tiek pasludināts atklātā tiesas sēdē, un dažas no tām tiek straumētas tiešraidē mūsu tīmekļvietnē.

Lietas izskatīšana no sākuma līdz beigām ilgst vidēji 20 mēnešus.

Lai uzzinātu vairāk, skatiet mūsu tīmekļa lapu par procesu Vispārējā tiesā.