ES preču zīmes un dizainparaugi

Ievads

ES preču zīmes ir derīgas visā Eiropas Savienības teritorijā. Privātpersonas var iesniegt pieteikumu ES Intelektuālā īpašuma birojam jeb EUIPO par preču zīmes reģistrāciju konkrētai precei vai pakalpojumam. EUIPO tad pieņem lēmumu, vai preču zīmi var reģistrēt. EUIPO ir sava iekšējā pārsūdzības procedūra, kādā šā biroja Apelācijas padome izskata sūdzības par šiem sākotnējiem lēmumiem. Vispārējā tiesa izskata prasības par EUIPO Apelācijas padomes lēmumiem.

Preču zīmes ļauj patērētājiem viegli atpazīt preces vai pakalpojuma izcelsmi. Uz preces redzamais atpazīstamais logotips, simbols vai nosaukums norāda uz to, ka attiecīgā prece ir kāda konkrēta uzņēmuma ražojums. Tālab preču zīmēm jābūt apveltītām ar atšķirtspēju. Tas nozīmē, ka ar preču zīmes palīdzību patērētājiem jāspēj nošķirt viena uzņēmuma preces un pakalpojumi no cita uzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Preču zīmes nedrīkst būt pārāk vispārīgas vai preci vai pakalpojumu vienīgi aprakstošas, kā arī nedrīkst būt tādas, kuras iespējams viegli sajaukt ar citām preču zīmēm. Daudzas Vispārējā tiesā izskatītās intelektuālā īpašuma lietas ir saistītas tieši ar šiem jautājumiem.

Turklāt ES preču zīmes nedrīkst reģistrēt spekulatīvi. Reģistrācija jāveic godprātīgi, un preču zīme ir faktiski jāizmanto. Ja preču zīme netiek faktiski izmantota, uz to nevar atsaukties, lai liegtu kādam citam reģistrēt līdzīgu preču zīmi. Arī šādi jautājumi tiek regulāri izskatīti Vispārējā tiesā.

Preču zīmes nevar reģistrēt arī tad, ja tās ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai vai morālei.

Dažkārt preču zīmes iespējams reģistrēt arī preces formai vai skaņai.

Arī dizainparaugus var aizsargāt ar intelektuālā īpašuma tiesībām. Vispārējā tiesa ir pieņēmusi nolēmumus arī šajā ziņā.

Sākotnējas atšķirtspējas trūkums

Dažreiz apzīmējumiem, kuriem lūgta preču zīmes reģistrācija, trūkst sākotnējas atšķirtspējas. Tas var būt gadījumos, kad apzīmējumu veido vienkāršas ģeometriskas figūras vai ja tas ir ļoti vispārīgs.

Piemēram, 2024. gadā Vispārējā tiesa atstāja negrozītu EUIPO lēmumu, kas noteica, ka uzņēmums Chiquita Brands nedrīkst reģistrēt vienkāršu zilas un dzeltenas krāsas ovālu kā ES preču zīmi svaigiem augļiem.

Vispārējā tiesa uzskatīja, ka šī zīme – būtībā Chiquita Brands logotipa fons bez teksta – ir vienkārša ģeometriska figūra bez atšķirtspējas (T‑426/23 Chiquita Brands).

Aprakstoši apzīmējumi

2017. gadā Vācijas farmācijas uzņēmums Stada Arzneimittel iesniedza pieteikumu, lai reģistrētu “ViruProtect” kā ES preču zīmi farmaceitiskiem produktiem un zālēm. Vispārējā tiesa piekrita EUIPO lēmumam, ka attiecīgā sabiedrības daļa – proti, personas, kuras visdrīzāk saskarsies ar preču zīmi un ar to apzīmētajām precēm, – šādu preču zīmi uztvertu kā “aizsardzību no vīrusiem”. Tas nozīmē, ka šī preču zīme pārlieku apraksta produktus, attiecībā uz kuriem tika lūgta reģistrācija, tāpēc nav reģistrējama (T‑487/18 Viruprotect).

Vispārējā tiesa ir norādījusi, ka arī divu firstistu nosaukums gluži vienkārši apraksta preču vai pakalpojumu izcelsmi vai galamērķi. Nolēmumos 2015. un 2022. gadā Vispārējā tiesa norādīja, ka gan vārds “MONAKO”, gan grafiska preču zīme, ko veido vārds “Andorra”, ir tīri aprakstoša. Tāpēc tos nevar reģistrēt kā ES preču zīmes (T‑197/13 MEM un T‑806/19 Govern d’Andorra).

Sajaukšanas iespēja

2011. gadā argentīniešu futbolists Lionel Messi iesniedza pieteikumu, lai reģistrētu “MESSI” kā ES preču zīmi ar sportu saistītām precēm. EUIPO noraidīja viņa pieteikumu, norādot, ka šādu preču zīmi varētu sajaukt ar jau esošu preču zīmi “MASSI”, kas reģistrēta līdzīgām precēm. Taču Vispārējā tiesa 2018. gadā šo lēmumu atcēla, nospriežot – Messi ir tik labi pazīstams, ka abas šīs preču zīmes nebūtu iespējams sajaukt. Izskatot pārsūdzību, Tiesa šo Vispārējās tiesas spriedumu atstāja negrozītu. Tā atzina, ka, novērtējot sabiedrības uztveri un sajaukšanas iespēju ar citu preču zīmi, jāņem vērā preču zīmes reģistrācijas pieteicēja reputācija. Šajā lietā Tiesa atzina, ka Messi– visā pasaulē labi pazīstama futbolista – reputācija ir vispārzināms fakts. Tāpēc viņš varēja reģistrēt savu personvārdu kā ES preču zīmi (T‑554/14 MESSI un C‑474/18 P Messi Cuccittini).

2012. gadā Vispārējā tiesa piekrita EUIPO, ka nosaukumu “VIAGUARA” nevar reģistrēt kā ES preču zīmi dzērieniem, jo jau pastāvēja cita preču zīme “VIAGRA”. Vispārējā tiesa atzina, ka dzērieni un medikamenti ir dažādas preces, taču arī uzskatīja, ka uzņēmums VIAGUARA varētu netaisnīgi gūt labumu no preču zīmes VIAGRA reputācijas. Patērētājiem varētu šķist, ka dzērieniem piemīt medikamentam Viagra līdzīgas īpašības, konkrēti, libido palielināšana (T‑332/10 Viaguara).

Faktiska izmantošana un godprātība

ES preču zīme “jāizmanto faktiski”. Tas nozīmē, ka preču zīme aktīvi jāizmanto tirdzniecībā, nevis jāreģistrē vien tālab, lai liegtu tās izmantošanu citiem.

Starp Īrijas ātrās ēdināšanas uzņēmumu Supermac’s un ASV ātrās ēdināšanas uzņēmumu McDonald’s izcēlās strīds par ES preču zīmi “Big Mac”, ko 1996. gadā bija reģistrējis McDonald’s. 2017. gadā Supermac’s lūdza šo preču zīmi atcelt attiecībā uz noteiktām precēm. Vispārējā tiesa konstatēja, ka McDonald’s piecus gadus pēc kārtas nebija “faktiski” izmantojis preču zīmi “Big Mac” mājputnu gaļas produktiem, piemēram, vistas gaļas burgeriem. Tāpēc McDonald’s zaudēja ES preču zīmi attiecībā uz šiem produktiem (T‑58/23 BIG MAC).

Turklāt ES preču zīme jāreģistrē godprātīgi, t.i., godīgā un taisnīgā nolūkā. 2013. gadā EUIPO reģistrēja preču zīmi “NEYMAR”. Pieteikuma iesniedzējam Moreira kungam gan nebija nekādas saistības ar pazīstamo Brazīlijas futbolistu Neymar da Silva Santos Júnior. Tāpēc vēlāk, pēc paša Neymar pieprasījuma, EUIPO šo preču zīmi atzina par spēkā neesošu. Vispārējā tiesa šo lēmumu atstāja negrozītu un secināja, ka Moreira kungs, iesniedzot pieteikumu šīs preču zīmes reģistrācijai, bija rīkojies negodprātīgi. Savukārt viņa argumentus, proti, ka reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī viņš neesot zinājis par Neymar reputāciju un ka vārda “NEYMAR” izvēle bijusi “tikai sagadīšanās”, Vispārējā tiesa atzina par neticamiem (T‑795/17 NEYMAR).

Sabiedriskā kārtība un morāle

2019. gadā Vispārējā tiesa nosprieda, ka EUIPO pamatoti atteicis pieteikumu reģistrēt preču zīmi, kas uz kaņepes lapu fona attēloja uzrakstu “Cannabis Store Amsterdam”. Šāds apzīmējums nepārprotami pievērstu klientu uzmanību marihuānai – narkotikai, kas aizliegta dauzās ES dalībvalstīs. Ar to pietika, lai Vispārējā tiesa šo preču zīmi noraidītu kā pretēju sabiedriskajai kārtībai (T‑683/18 Sante Conte).

2024. gadā Vispārējā tiesa piekrita EUIPO, ka vārdus “Pablo Escobar” nevar reģistrēt kā ES preču zīmi. Vispārējā tiesa norādīja, ka, ņemot vērā Spānijas saiknes ar Kolumbiju, EUIPO bija pamatoti vērsis uzmanību uz Spānijas sabiedrības uztveri. EUIPO uzskatīja, ka saprātīgs spānietis ar vidēju jūtīguma un tolerances slieksni šo nosaukumu saistītu ar narkotiku tirdzniecību, narkoterorismu un noziedzību. Šāda asociācija rastos pat par spīti tam, ka Pablo Escobar nekad nav bijis notiesāts (T‑255/23 Pablo Escobar).

Preču formas un skaņas

ES preču zīmes var reģistrēt ne tikai vārdiem, apzīmējumiem vai logotipiem. Ar tām var aizsargāt arī formas un skaņas.

1999. gadā EUIPO piešķīra trīsdimensiju ES preču zīmi uzņēmumam Rubik’s Brand par Rubika kuba formu. Septiņus gadus vēlāk kāds Vācijas rotaļlietu ražotājs šo preču zīmi lūdza atcelt, apgalvojot, ka tā aizsargā tehnisku risinājumu (kuba rotācijas mehānismu), ko drīzāk vajadzētu aizsargāt ar patentu. EUIPO atcēla šīs preču zīmes reģistrāciju 2017. gadā pēc tam, kad Vispārējā tiesa un Tiesa šajā lietā pasludināja spriedumus. Rubik’s Brand apstrīdēja šo EUIPO lēmumu, taču Vispārējā tiesa to atstāja negrozītu, nospriežot, ka ES preču zīmju tiesības liedz reģistrēt formas, bez kurām nevar sasniegt tehnisku rezultātu. Rubika kuba lietā Vispārējā tiesa nosprieda, ka bez kuba kopējās formas un melnajām režģa līnijām tā izmantošana būtu neiespējama (T‑601/17 Rubik's Brand).

2018. gadā uzņēmums Ardagh Metal Beverage Holdings iesniedza EUIPO pieteikumu reģistrēt skaņas zīmi kā ES preču zīmi dažādiem dzērieniem un metāla skārdenēm. Šo skaņu veidoja dzēriena skārdenes atvēršana, kurai sekoja dzēriena dzirkstīšana. EUIPO šo pieteikumu noraidīja, apgalvojot, ka šāda skaņas zīme nav atšķirtspējīga. Tas bija pirmais nolēmums par audio formātā iesniegtas skaņas zīmes reģistrēšanu, un Vispārējā tiesa atzina, ka šo skaņas zīmi nevar reģistrēt. Tā nosprieda, ka šī skaņa ir drīzāk funkcionāla un tehniska, jo tā tikai līdzinās tipiskiem, ar dzērienu saistītiem trokšņiem. Tāpēc to nav iespējams saistīt ar konkrētu zīmolu (T‑668/19 Ardagh Metal Beverage Holdings).

Dizainparaugi

Arī dizainparaugus var aizsargāt kā īpašu intelektuālā īpašuma tiesību veidu. Dizainparaugu reģistrāciju, tāpat kā ES preču zīmju reģistrāciju, veic EUIPO.

Uzņēmuma Lego rotaļlietu klucīša dizains Eiropas Savienībā tiek aizsargāts kopš 2010. gada. To apstrīdēja Vācijas uzņēmums Delta Sport Handelskontor, taču 2022. gadā EUIPO atzina, ka šis rotaļlietu klucītis joprojām ir aizsargājams saskaņā ar Savienības tiesībās paredzētu īpašu izņēmumu modulārām sistēmām, proti, tādu detaļu kopumu, kuras var savienot kopā, lai radītu dažādas struktūras. Vispārējā tiesa šo lēmumu atstāja negrozītu. Tā atzina: Delta Sport Handelskontor nevar pierādīt, ka Lego klucīšu dizains nav tik pietiekami novatorisks vai savdabīgs, lai tam nevarētu piemērot šo izņēmumu. Vispārējā tiesa arī nosprieda, ka dizainparaugs var būt spēkā neesošs tikai tad, ja aizsardzība tiek atcelta visām tā iezīmēm, taču Delta Sport Handelskontor bija izvirzījis argumentus tikai par vienu iezīmi (T‑537/22 Lego).

Secinājumi

Visi šie spriedumi apliecina Vispārējās tiesas svarīgo lomu ES preču zīmju un dizainparaugu tiesību interpretācijā un nozīmīgu precedentu iedibināšanā, kas līdzsvaro intelektuālā īpašuma aizsardzību un veselīgas konkurences veicināšanu gan patērētāju, gan uzņēmumu interesēs.