Galvenais Eiropas Savienības Tiesas uzdevums ir gādāt, lai Savienības tiesību akti tiktu vienādi piemēroti un ievēroti visā Eiropas Savienībā.

Daudzos agrīnajos Tiesas spriedumos ir noteikti pamatprincipi, kas ietekmējuši to, kā veidojas Savienības tiesības. Šie spriedumi bija vajadzīgi, lai atrisinātu reālas problēmas, ar kurām ikdienā saskārās gan cilvēki, gan uzņēmumi savos darījumos.

Tiesa savā pastāvēšanas vēsturē ir pieņēmusi virkni nolēmumu, kas bija pagrieziena punkts Savienības tiesību efektivitātes un pilsoņu tiesību stiprināšanā.

Eiropas Savienība iestājas pret diskrimināciju dažādās tās izpausmēs, un Eiropas Savienības Tiesai ir izšķiroša loma, kad ES diskriminācijas novēršanas noteikumi jāpiemēro reālām dzīves situācijām. Savos nolēmumos Tiesa ir skaidrojusi darbinieku tiesības, gādājot, lai visā Eiropas Savienībā tiktu vienādi un pareizi piemēroti šie noteikumi, ar kuriem novēršama diskriminācija, piemēram, reliģijas, etniskās piederības un invaliditātes dēļ. Tiesa ir arī viesusi tiesisku skaidrību situācijās, kuras saistītas ar citiem dzīves aspektiem un kurās diskriminācija varētu rasties dzimuma vai etniskās piederības dēļ.

Savienības tiesības cieši aizsargā patērētājus. Šīs aizsardzības mērķis ir nodrošināt taisnīgu attieksmi patērētāju darījumos ar uzņēmumiem, jo īpaši tādās jomās kā līgumu slēgšana, preču drošums un skaidra informācija. Eiropas Savienības Tiesai vairākkārt bijusi izšķiroša nozīme patērētāju tiesību aizsardzības skaidrošanā un stiprināšanā. Tā ir palīdzējusi attīstīt patērētāju tiesības un gādāt par to ievērošanu visā Eiropas Savienībā, aptverdama plašu aizsardzības pasākumu loku: no patērētāju aizsardzības pret negodīgiem līguma noteikumiem līdz viņu tiesību stiprināšanai saistībā ar iepirkšanos tiešsaistē.

Savienības tiesības prasa, lai attieksme pret vīriešiem un sievietēm darbavietā būtu vienāda. Eiropas Savienības Tiesa šos noteikumus savā judikatūrā piemēro jau vairāk nekā 50 gadu. Izskatītajās lietās ir aplūkoti īpaši svarīgi jautājumi, tostarp par dzimumu līdztiesību darbavietā, vienlīdzīgu darba samaksu un sociālajām garantijām un darbinieču atlaišanu no darba grūtniecības dēļ. Šajā lietās Tiesa ir noteikusi, kā jāinterpretē un jāpiemēro Savienības tiesību akti, lai aizsargātu personas no diskriminācijas dzimuma dēļ.

Gadu gaitā Eiropas Savienības Tiesai ir bijusi izšķiroša loma sporta nozari reglamentējošo noteikumu attīstībā. Tā ir spriedusi par tādiem jautājumiem kā sportistu brīva pārvietošanās, konkurences tiesības un sporta pasākumu apraide. Ar virkni nozīmīgu spriedumu, tostarp spriedumu Bosman, Tiesa ir ietekmējusi to, kā tiek rīkoti sporta pasākumi, kāda ir izturēšanās pret sportistiem, un to, kā varam vērot sporta pasākumus Eiropā.

Iespēja iegūt augstāko izglītību; finansiāls atbalsts studijām ārvalstīs; kuras valsts studiju finansējuma noteikumi piemērojami studentiem, kuru vecāki ir pārrobežu darba ņēmēji, – par visiem šiem jautājumiem virknē nolēmumu ir spriedusi Eiropas Savienības Tiesa. Izspriežot šādas lietas, Tiesa palīdz risināt problēmas, ar kurām saskaras jaunieši, kas vēlas studēt kādā citā dalībvalstī, un nodrošina taisnīgu attieksmi saistībā ar iespēju iegūt izglītību.

Intelektuālajam īpašumam, jo īpaši preču zīmēm un dizainparaugiem, ir svarīga nozīme Eiropas Savienības ekonomikā. Ar preču zīmēm uzņēmumi var aizsargāt savu zīmolu, vienlaikus palīdzot patērētājiem atpazīt preces vai pakalpojuma izcelsmi. Kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidus preču zīmes var reģistrēt un aizsargāt Eiropas Savienības mērogā. Taču ne visu iespējams reģistrēt kā ES preču zīmi, jo tas varētu nonākt pretrunā ar citu personu tiesībām.

Aizsardzību var piešķirt arī dizainparaugiem, kam piemīt novitāte un savdabīgums.

Ja rodas strīds par intelektuālā īpašuma aizsardzību, Eiropas Savienības Vispārējā tiesa interpretē un piemēro ES preču zīmju un dizainparaugu tiesības.