Lietu nosaukumi un citēšana

Eiropas Savienības Tiesa izmanto īpašu judikatūras citēšanas metodi. Šīs metodes pamatā ir citātu atrodamības, neitralitātes un precizitātes nodrošināšana. Tajā izmanto divas pamatsistēmas, proti, unikālus identifikatorus tiesas nolēmumu nošķiršanai un izdomātus personvārdus/nosaukumus anonimizētās lietās.

Kā veido lietu nosaukumus

Lietas numurs

Katrai lietai ir unikāls numurs.

Tas ietver

  • burtu, kas apzīmē tiesu, kura izskata lietu:
    • “C” – Tiesa (no Tiesas nosaukuma franču valodā: “Cour de Justice”)
    • “T” – Vispārējā tiesa (no Vispārējās tiesas nosaukuma franču valodā: “Tribunal”)
    • “F” – Civildienesta tiesa, kas darbojās no 2005. līdz 2016. gadam (no “Fonction publique”, kas franču valodā nozīmē “Civildienests”)
  • defisi
  • numuru, kas apzīmē lietas kārtas numuru konkrētajā gadā attiecīgajā tiesā
  • slīpsvītru
  • divus ciparus, kas apzīmē lietas gadu

Piemēram, lieta C‑250/25 ir 250. lieta, ko Tiesa pieņēmusi izskatīšanā 2025. gadā.

Sufiksi, kas apzīmē īpašus procesus

Daži īpaši procesi tiek apzīmēti ar burtu tieši aiz lietas numura. Visbiežāk sastopamie procesi ir:

  • P – pārsūdzība (no franču “pourvoi”)
  • PPU – steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedība (no franču “procédure préjudicielle d’urgence”)
  • AJ – pieteikums par juridisko palīdzību (no franču “aide juridictionnelle”)
  • R – pieteikums par pagaidu noregulējumu (no franču “procédure de référé”)
  • DEP – tiesvedība saistībā ar tiesāšanās izdevumiem (no franču “dépens”)

Pilnu šo apzīmējumu sarakstu var atrast Vispārējās tiesas Reglamenta izpildes praktisko noteikumu I pielikumā.

Lietas nosaukums

Lietas numuram seko nosaukums. Tiešajās prasībās un pārsūdzībās, ja vien nav iesniegts lūgums anonimizēt lietu vai nenorādīt personas datus, lietas nosaukums ir lietas dalībnieku personvārdi/nosaukumi.

Tām prejudiciālā nolēmuma lietām, kurās iesaistītas privātpersonas, Tiesa izmanto izdomātus personvārdus/nosaukumus. Tas tiek darīts kopš 2023. gada janvāra.

Tā mērķis ir atvieglot anonimizētu lietu atrašanu, lietu nosaukumu atcerēšanos un citēšanu judikatūrā un citās atsaucēs.

Izdomātus personvārdus/nosaukumus piešķir:

  • lietām, kurās tiesvedība notiek starp fiziskām personām (kuru personvārdus datu aizsardzības nolūkā kopš 2018. gada 1. jūlija aizstāj ar iniciāļiem)
  • lietām, kurās tiesvedība notiek starp fiziskām personām un juridiskām personām, piemēram, uzņēmumiem, kuru nosaukums nav viegli atšķirams no citu uzņēmumu nosaukumiem

Izdomātus nosaukumus nepiešķir tām prejudiciālā nolēmuma lietām, kurās juridiskās personas nosaukums ir viegli atšķirams no citu uzņēmumu nosaukumiem. Šādos gadījumos lietas nosaukums ir juridiskās personas nosaukums.

Izdomāti personvārdi/nosaukumi ir neeksistējoši personvārdi vai nosaukumi. Tie neatbilst lietas dalībnieku reālajiem personvārdiem/nosaukumiem. Tos rada, izmantojot automātisku datorizētu ģenerēšanas sistēmu, kas vārdus sadala zilbēs un apvieno tās pēc nejaušības principa.

ES tiesu judikatūras citēšana

Eiropas Savienības Tiesas judikatūras citēšanas metode ietver

  • nolēmuma datumu
  • lietas nosaukumu
  • tiesas piešķirto lietas numuru
  • ECLI (skatīt zemāk)

Šī metode

  • uzlabo tiesas nolēmumu atrodamību: katra atsauce ietver visu vajadzīgo informāciju, lai spētu identificēt nolēmumu
  • nodrošina lielāku lingvistisko neitralitāti: nolēmumu citēšanas formāts ir vienāds visās valodās, tāpēc nav jātulko tik daudz citāta elementu
  • ļauj automātiski pievienot hipersaites nolēmuma ECLI un attiecīgajam nolēmuma punktam

ECLI

Eiropas Savienības Tiesa, citējot savus spriedumus, izmanto Eiropas judikatūras identifikatoru (ECLI). Eiropas Savienības Tiesa ECLI ir piešķīrusi visiem nolēmumiem, ko ES tiesas pasludinājušas kopš 1954. gada, kā arī ģenerāladvokātu secinājumiem.

ECLI sistēma nodrošina, ka atsauces gan uz valstu, gan Eiropas Savienības tiesu judikatūru ir skaidras un konsekventas. Tas atvieglo tiesas nolēmumu pārlūkošanu un citēšanu visā Eiropas Savienībā.

ECLI ietver prefiksu “ECLI” un četrus obligātos elementus:

  • valsts kodu: attiecīgās tiesas dalībvalsti vai Eiropas Savienību, ja runa ir par kādu no tās tiesām;
  • tiesas abreviatūru: tiesu, kas pieņēmusi nolēmumu;
  • nolēmuma gadu: nolēmuma pasludināšanas gadu;
  • kārtas numuru: unikālu identifikatoru, kura garums nepārsniedz 25 burtciparu rakstzīmes un kura formātu nosaka katra dalībvalsts vai ES tiesa.

Šos ECLI elementus atdala ar kolu (“:”).

Kā piemēru var aplūkot Tiesas 2005. gada 12. jūlija spriedumu Schempp (C‑403/03). Tā ECLI ir EU:C:2005:446. Tajā ir šādi elementi:

  1. “EU” = nolēmumu pieņēmusi viena no ES tiesām
  2. “C” = nolēmumu pieņēmusi Tiesa
  3. “2005” = nolēmums pasludināts 2005. gadā
  4. “446” = šis ir 446. ECLI, kas piešķirts attiecīgajā gadā

Citējot Tiesas, Vispārējās tiesas vai Civildienesta tiesas nolēmumus, prefiksu “ECLI” pirms šiem četriem elementiem var nenorādīt.