Daudzvalodības nākotne

Daudzvalodība pastāv tāpēc, lai kalpotu pilsoņiem, un sniedz tiem nenoliedzamas priekšrocības. Ieguvumi no daudzvalodības Eiropas Savienībā joprojām ir lielāki par tās radītajām izmaksām, vienalga, no kāda aspekta šo jautājumu aplūko. Pat ja šos ieguvumus nevar aprēķināt, tie ir labi zināmi: tā it īpaši ir iespēja vērsties iestādēs savā valodā un iepazīties ar visu Savienības tiesisko regulējumu šajā pašā valodā, kā arī tiesības uz to, lai tiktu saglabātas un attīstītas visas valsts valodas, jo dalībvalstu kultūra, vērtības un tradīcijas ir nesaraujami saistītas ar valodu. Izmaksas ir vieglāk aprēķināmas, tomēr par tām var diskutēt un tās ir jāpārvalda pēc iespējas ekonomiskāk, vienlaikus saglabājot kvalitāti.

Daudzvalodības atbalsta rīki, kas piedzīvo nozīmīgu tehnoloģisko attīstību, ļauj ievērojami palielināt produktivitāti, kā arī saskaņot darbus. Piemēram, neirālā mašīntulkošana, tulkošanas programmatūras rīki, runas atpazīšanas rīki un attālinātās mutiskās tulkošanas iespējas ir līdzekļi, kas efektīvi palīdz tulkošanas dienestiem. Profesijas vairs nav tādas pašas kā pirms dažiem gadiem, un to attīstība kļūst aizvien straujāka.

Valodu dienesti cenšas aptvert tehnoloģiju – arvien vairāk arī mākslīgā intelekta – izmaiņas un attīstību, lai ikvienā brīdī no tām gūtu vislielāko labumu, nekaitējot kvalitātei, jo bez tās daudzvalodības prasība zaudētu leģitimitāti.

Tādējādi uzdevumi, kas iepriekš bija laikietilpīgi un apnicīgi, tagad daļēji ir automatizēti, atstājot jomas profesionāļiem aizvien vairāk laika, ko veltīt būtiskajiem uzdevumiem, kurus mašīnas nevar pienācīgi paveikt. Juridiskā un lingvistiskā refleksija ir ļoti delikāts process, un tajā noteikti jāiesaista kāds speciālists. Profesionāls jurists lingvists vai mutiskais tulks tagad strādā “uzlabotā” vidē: tehnoloģijas viņam palīdz, un viņš tās izmanto pārdomāti un atbildīgi, lai nodrošinātu vislabāko snieguma kvalitāti par vislabāko cenu – aizvien pilsoņu labā.