Tiesas darbības statistika - 2022

Ierosinātās lietas

Kā jau minēts, Tiesā 2022. gadā iesniegto lietu skaits (806 lietas) ir nedaudz samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kad kancelejā tika reģistrētas 838 jaunas lietas. Šis samazinājums attiecas gan uz lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu, gan uz apelācijas sūdzībām par Vispārējās tiesas nolēmumiem, tomēr tas ir ierobežots, un galvenais – tas būtiski neietekmē tiesvedību sadalījumu atbilstoši lietu veidiem, jo lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu un apelācijas sūdzības joprojām veido vairāk nekā 90 % no visām Tiesā iesniegtajām lietām (ar attiecīgi 546 jauniem lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu un 209 apelācijas sūdzībām visās kategorijās kopā 2022. gadā šī procentuālā daļa bija pat 93 %).

Ņemot vērā šos skaitļus, tiešo prasību īpatsvars 2022. gadā ierosinātajās lietās (4,60 %) šķiet samērā neliels, lai gan šādu prasību skaits (37) pagājušajā gadā nedaudz palielinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kad tās sasniedza vēsturiski zemāko līmeni (tikai 29 jaunas lietas). No 2022. gadā iesniegtajām prasībām sakarā ar pienākumu neizpildi īpaši jāmin pirmā prasība, kas celta pret trešo valsti – Apvienoto Karalisti –, pamatojoties uz Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas ^[1] 87. panta 1. punktu ^[2].

Gan prejudiciālu nolēmumu, gan tiešo prasību un apelācijas sūdzību lietās Tiesā 2022. gadā iesniegtās lietas jau atkal aptver ārkārtīgi plašu jautājumu loku. Ar nedaudz mazāk nekā simts lietām (95) brīvības, drošības un tiesiskuma telpa atkal ieņēma nozīmīgu vietu Tiesas darbībā līdztekus tiesvedībai nodokļu, patērētāju tiesību aizsardzības un personas datu aizsardzības jomā, turklāt pēdējā minētajā jomā Tiesai tika iesniegti vairāki lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu, kuru mērķis bija sīkāk precizēt Tiesas judikatūras aprises Vispārīgās datu aizsardzības regulas ^[3] interpretācijas jomā. Savukārt lietu skaits intelektuālā īpašuma jomā, kas iepriekš bija diezgan liels, pēdējā gada laikā ir diezgan strauji samazinājies – no 83 jaunām lietām 2021. gadā līdz tikai 49 lietām 2022. gadā, savukārt citās, tradicionālākās jomās, gluži pretēji, ir vērojams jaunu lietu skaita pieaugums. Tas jo īpaši attiecas uz lietām, kuras ir saistītas ar četrām pamatbrīvībām, kā arī uz lietām, kas ierosinātas lauksaimniecības, konkurences un publiskā iepirkuma jomā, kā arī civildienesta jomā.

Attiecībā uz Tiesā pagājušajā gadā iesniegto lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu ģeogrāfisko izcelsmi jānorāda, ka situācija salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija diezgan stabila. Tāpat kā 2021. gadā, Vācija, Itālija un Bulgārija turpināja ieņemt līderpozīcijas “ģeogrāfiskajā” lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu klasifikācijā (2022. gadā tās iesniedza Tiesā attiecīgi 98, 63 un 43 lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu), tomēr pēdējai minētajai valstij cieši sekoja Spānija un Polija, kuru tiesas šajā pašā gadā Tiesā iesniedza 41 un 39 lietas. Austrijas tiesu iesniegto lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu skaits – 34 lietas – saglabājās diezgan tuvu iepriekšējā gada līmenim (37 lūgumi 2021. gadā), savukārt Nīderlandes, Rumānijas un Beļģijas tiesas ar attiecīgi 28, 29 un 30 lūgumiem joprojām ir pastāvīgas Tiesas korespondentes. Turklāt ir konstatēts arī ievērojams Portugāles tiesu iesniegto lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu skaita pieaugums – 2022. gadā šīs dalībvalsts tiesas jautājumus Tiesai uzdeva 28 reizes (salīdzinājumā ar 20 lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu 2021. gadā).

Visbeidzot, steidzamības tiesvedību jomā ir ievērojami samazinājies pieteikumu par paātrinātās tiesvedības vai steidzamības tiesvedības piemērošanu skaits. Kulmināciju tas sasniedza 2021. gadā (90 pieteikumi), savukārt pagājušajā gadā šis skaits samazinājās līdz 54 pieteikumiem. Neviens lūgums par paātrinātās tiesvedības piemērošanu 2022. gadā nav izraisījis faktisku šīs procedūras uzsākšanu, savukārt steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedība tika sākta septiņas reizes lietās, kas attiecas gan uz starptautiskās aizsardzības piešķiršanas vai atņemšanas noteikumu interpretāciju, gan uz noteikumiem par tiesu iestāžu sadarbību civillietās vai krimināllietās, it īpaši saistībā ar tiesībām uz mutisku un rakstisku tulkojumu kriminālprocesā un ne bis in idem principa īstenošanu, kas nostiprināts Šengenas nolīguma īstenošanas konvencijas 54. pantā.

Pabeigtās lietas

Lai gan 2022. gadā ierosināto lietu skaits nedaudz samazinājās, Tiesas pabeigto lietu skaits pagājušajā gadā tomēr uzrādīja pretēju tendenci: Tiesas pabeigto lietu skaits no 772 lietām 2021. gadā pieauga līdz 808 lietām 2022. gadā. Tas nenoliedzami ir lielisks rezultāts, jo, izņemot 2019. gadu, kura laikā Tiesa izskatīja vismaz 865 lietas, nekad nav ticis pārsniegts pabeigto lietu slieksnis – 800 lietas gadā.

Tā kā lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu un apelācijas sūdzības veido lielāko daļu Tiesā iesniegto lietu, nav pārsteidzoši, ka tās veido arī lielāko daļu no tiesas pabeigtajām lietām, jo 2022. gadā Tiesa ir izskatījusi 564 lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu un 196 apelācijas sūdzības. Tomēr pagājušajā gadā Tiesa tika aicināta lemt arī par vairākām svarīgām prasībām sakarā ar pienākumu neizpildi un atcelšanas prasībām, to vidū ir attiecīgi Ungārijas un Polijas Republikas celtās prasības par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai ^[4]. Sanākot plēnumā, Tiesa noraidīja šo divu valstu izvirzītos pamatus par iepriekš minēto regulu un tādējādi apstiprināja tās noteikto saikni starp tiesiskuma ievērošanu un Savienības budžeta pareizu izpildi saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem ^[5].

Citā ziņā ievērības cienīgs ir arī Tiesas pasludinātais nolēmums par Beļģijas Karalistes iesniegto lūgumu sniegt atzinumu par modernizētā Enerģētikas hartas nolīguma projekta atbilstību Līgumiem un it īpaši LES 19. pantam un LESD 344. pantam. Atzinumā, kurš tika sniegts 2022. gada 16. jūnijā, Tiesa (ceturtā palāta) šo lūgumu atzina par nepieņemamu tā priekšlaicīguma dēļ, jo Tiesas rīcībā nav pietiekamas informācijas par paredzētā nolīguma saturu – un it īpaši par tā 26. panta par strīdu izšķiršanu starp ieguldītāju un līgumslēdzēju pusi piemērošanas jomu –, lai lemtu par tā saderību ar Līgumiem ^[6].

Lai gan pagājušajā gadā Tiesas pasludināto spriedumu, atzinumu un rīkojumu kopējais skaits (732) bija nedaudz lielāks nekā iepriekšējā gadā (708), lasītāju uzmanību noteikti piesaistīs vēl lielāks rīkojumu ar sprieduma raksturu skaita pieaugums, it īpaši apelācijas sūdzību jomā. Lai gan 2020. gadā šis īpatsvars bija 37 % no pabeigtajām apelācijas lietām, savukārt 2021. gadā – 47 %, 2022. gadā tas pieauga līdz gandrīz 57 %, kas ir daudz vairāk nekā to apelācijas sūdzību procentuālā daļa, kuras tika izskatītas ar spriedumu. Šo pieaugumu izskaidro vairāki faktori. Pirmkārt, tas ir noticis, pateicoties apelācijas sūdzību pieļaujamības vērtējuma palātas neatslābstošai darbībai, kura ir lēmusi par lielu skaitu apelācijas sūdzību par Vispārējās tiesas nolēmumiem, kas attiecas uz Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja Apelācijas padomes lēmumiem ^[7], un, otrkārt, pateicoties plašākai Reglamenta 181. un 182. pantā paredzēto iespēju izmantošanai. Pēdējais minētais pants 2019. gadā tika piemērots tikai vienu reizi, savukārt 2022. gadā, pamatojoties uz 182. pantu, tika pabeigtas sešas lietas [8].

Gan prejudiciālā nolēmuma lietās, gan apelācijas sūdzību lietās pieaugošo rīkojumu izmantošanu daļēji izskaidro cita nozīmīga pagājušā gada iezīme, proti, lielais lietu skaits, kuras ir izskatītas trīs tiesnešu palātās. 2022. gadā šīs lietas veidoja vairāk nekā 50 % no visām Tiesas pabeigtajām lietām (salīdzinājumā ar 36 % rādītāju, kas attiecas uz lietām, kuru izskatīšana tika pabeigta piecu tiesnešu palātās). Salīdzinājumam – iepriekšējā gadā šie skaitļi bija 45 % no kopējā skaita trīs tiesnešu palātās un 40 % no kopējā skaita – piecu tiesnešu palātās.

Līdzīga tendence ir vērojama arī attiecībā uz lietām, ko izskata Tiesas priekšsēdētāja vietnieks. Tā kā 2022. gadā tika iesniegts liels skaits apelācijas sūdzību par Vispārējās tiesas lēmumiem, ar kuriem noraidīts pieteikums par iestāšanos lietā, vai par šīs tiesas lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar LESD 278. vai 279. pantu, priekšsēdētāja vietniekam, kurš ir atbildīgs par šo apelācijas sūdzību izskatīšanu, 2022. gadā bija jāpieņem liels skaits lēmumu. Tādējādi viņa rīkojumu skaits bija divreiz lielāks nekā iepriekšējā gadā.

Turpretī virspalātas pabeigto lietu skaits pēdējā gada laikā ir saglabājies ļoti stabils. Šajā iztiesāšanas sastāvā 2022. gadā pabeigtas 77 lietas , tātad Tiesa joprojām ir iepriekšējo četru gadu vidējā rādītāja robežās, un to lietu skaits, kuras pabeigtas virspalātā ar spriedumu vai rīkojumu, svārstījās no 70 līdz 83 lietām.

Vidējā lietu izskatīšanas ilguma samazināšanās arī ir loģiskas sekas plašākai rīkojumu izmantošanai, jo tā ļauj Tiesai lemt par tajā iesniegtajām lietām bez tiesvedības mutvārdu vai pat rakstveida daļas. Tādējādi 2022. gadā vidējais lietu izskatīšanas ilgums, ņemot vērā visus lietu veidus kopā, bija 16,4 mēneši, kas ir neliels samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (2021. gadā – 16,6 mēneši).

Tomēr detalizētāka statistikas datu analīze atklāj neviennozīmīgāku ainu, jo, lai gan vidējais apelācijas sūdzību izskatīšanas ilgums ir strauji samazinājies – no 15,1 mēneša 2021. gadā līdz 11,9 mēnešiem 2022. gadā –, tas savukārt turpināja palielināties tiešo prasību un galvenokārt prejudiciālo lietu jomā. 2016. gadā vidējais lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu izskatīšanas ilgums bija 15 mēneši un 2019. gadā – 15,5 mēneši, savukārt 2020. gadā tas pakāpeniski pieauga līdz 15,9 mēnešiem, 2021. gadā – līdz 16,7 mēnešiem un 2022. gadā – līdz 17,3 mēnešiem. Šis pieaugums ir saistīts ar pieaugošo Tiesā iesniegto lietu sarežģītību, kas prasa aizvien detalizētāku iesniedzējtiesu uzdoto jautājumu izvērtēšanu, tomēr tas rada bažas arī Tiesai, jo lietu izskatīšana tajā paildzina valsts tiesvedību. Tādējādi jebkurš lietu izskatīšanas ilguma palielinājums Tiesā tūlītēji ietekmē kopējo tiesvedības ilgumu iesniedzējtiesā un tās spēju izlemt izskatāmo lietu. Šis faktors tostarp ir pamatā turpmākajās rindkopās minētajam likumdošanas priekšlikumam.

Izskatīšanā esošās lietas

2022. gada 31. decembrī 1111 lietas bija izskatīšanā Tiesā, un šis skaits tikai par divām vienībām atšķiras no to lietu skaita, kuras tajā bija izskatīšanā iepriekšējā gada 31. decembrī (1113 lietas). Nozīmīgāko šo lietu daļu veidoja, pirmkārt, lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu (774 lietas) un, otrkārt, apelācijas sūdzības (259 lietas).

Tāpēc, lai varētu turpināt apmierinoši un saprātīgā termiņā izskatīt šīs lietas, 2022. gada 30. novembrī Tiesa vērsās pie Savienības likumdevēja ar lūgumu grozīt 3. protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem. Šim priekšlikumam ir divējāds mērķis.

Pirmkārt, tā nolūks ir paplašināt statūtu 58.a pantā minētā apelācijas sūdzību pieļaujamības iepriekšēja vērtējuma mehānisma piemērošanas jomu, attiecinot to arī uz apelācijas sūdzībām par Vispārējās tiesas nolēmumiem par sešu tādu Savienības struktūru neatkarīgo apelācijas padomju lēmumiem, kas jau pastāvēja, kad iepriekš minētais mehānisms stājās spēkā 2019. gada 1. maijā, tomēr vēl nav minētas statūtu 58.a pantā ^[9], kā arī uz apelācijas sūdzībām par Vispārējās tiesas nolēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar LESD 272. pantu.

Otrkārt, tā nolūks ir izmantot LESD 256. panta 3. punktā paredzēto iespēju Vispārējai tiesai daļēji nodot Tiesas kompetenci prejudiciālo nolēmumu jomā sešās īpašās konkrēti norādītās jomās: kopējā pievienotās vērtības nodokļa sistēma, akcīzes nodokļi, Muitas kodekss un preču tarifa klasifikācija kombinētajā nomenklatūrā, kompensācija un atbalsts pasažieriem, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma.

Protams, šī kompetences nodošana neskar Vispārējās tiesas iespēju nodot lietu Tiesai, ja tā uzskata, ka attiecīgajā lietā ir nepieciešams principiāls lēmums, kas varētu ietekmēt Savienības tiesību vienotību vai konsekvenci, kā tas turklāt ir skaidri paredzēts LESD 256. panta 3. punkta otrajā daļā, tomēr tai vajadzētu ievērojami samazināt Tiesas darba slodzi (un ļaut tai koncentrēties uz citām lietām), jo šobrīd tiesā iesniegtās lietas iepriekš minētajās jomās veido aptuveni 20 % no visām prejudiciālajām lietām.

[1]     OV L 29, 2020. gada 31. janvāris, 7. lpp.

[2]     Lieta C‑516/22 Komisija/Apvienotā Karaliste, kurā Komisija būtībā pārmet Apvienotajai Karalistei, ka tā nav izpildījusi pienākumus, kuri izriet no Līgumiem un Izstāšanās līguma, jo šīs valsts Augstākā tiesa pasludināja spriedumu, ar kuru ir piespriests izpildīt šķīrējtiesas nolēmumu, kuru Komisija un pēc tam Tiesa bija atzinušas par neatbilstošu Savienības tiesībām. Prasītāja uzskata, ka Apvienotās Karalistes Augstākajai tiesai bija jāaptur šī nolēmuma izpilde līdz brīdim, kad būs beigusies tiesvedība Savienības tiesās, vai jāuzdod jautājums Tiesai par spēkā esamību saskaņā ar LESD 267. pantu kopsakarā ar Izstāšanās līguma 127. panta 1. punktu.

[3]     Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (OV L 119, 2016. gada 4. maijs,1. lpp.).

[4]     OV L 433, 2020. gada 22. decembris, 1. lpp., un labojums – OV L 373, 2021. gada 21. oktobris, 94. lpp.

[5]     2022. gada 16. februāra spriedumi lietās Ungārija/Parlaments un Padome (C‑156/21, EU:C:2022:97) un Polija/Parlaments un Padome (C‑157/21, EU:C:2022:98).

[6]     2022. gada 16. jūnija Atzinums 1/20 (Modernizētais Enerģētikas hartas nolīgums) (EU:C:2022:485).

[7]     Apelācijas sūdzību pieļaujamības vērtējuma palāta 2022. gadā izdeva 41 rīkojumu. Divās lietās (C‑801/21 P, EUIPO/Indo European Foods, un C‑337/22 P, EUIPO/Nowhere) apelācijas sūdzība tika atzīta par pieļaujamu un tādējādi tiesvedība turpinājās saskaņā ar Tiesas Reglamenta V sadaļas attiecīgajiem noteikumiem.

[8]     Tās ir attiecīgi lietas C‑663/20 P, VNV/Hypo Vorarlberg Bank, un C‑664/20 P, VNV/Portigon un Komisija, kuras tika pabeigtas ar 2022. gada 3. marta rīkojumiem (EU:C:2022:162 un EU:C:2022:161), apvienotās lietas C‑313/21 P un C‑314/21 P, Padome/FI un Komisija/FI, kuras tika pabeigtas ar 2022. gada 22. decembra rīkojumu (EU:C:2022:1045), kā arī apvienotās lietas C‑341/21 P un C‑357/21 P, Komisija/KM un Padome/KM, kuras arī tika pabeigtas ar 2022. gada 22. decembra rīkojumu (EU:C:2022:1042).

[9]   Tās ir attiecīgi Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūra, Vienotā noregulējuma valde, Eiropas Banku iestāde, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde un Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra.