Vispārējās tiesas darbības statistika - 2025

Intensīvs un produktīvs gads

2025. gads daudzos aspektos Vispārējai tiesai bijis intensīvs gads.

Vispirms tas bija atjaunošanas gads: jūnijā Vispārējai tiesai pievienojās divi jauni tiesneši, ieņemot amata vietas, kas kļuva vakantas 2024. gada oktobrī, tad septembrī četri tiesneši atstāja Vispārējo tiesu un tai pievienojās trīs jauni tiesneši ar sešu gadu pilnvaru termiņu. Šādā veidā amata vietai, kura ir brīva kopš 2024. gada oktobra, pievienojās vēl viena vakance. Tiesu iestāde, kuru teorētiski veido 54 tiesneši, nekad nav bijusi pilnā sastāvā: tās tiesnešu skaits līdz jūnijam bija samazināts līdz 51 tiesnesim, no jūnija līdz septembrim – līdz 53 tiesnešiem un kopš septembra – līdz 52 tiesnešiem.

Tomēr, neraugoties uz samazināto tiesnešu skaitu, Vispārējā tiesa pabeidza tās vēsturē lielāko lietu skaitu vienā kalendārajā gadā. Lai arī ierosināto lietu skaits bija rekordliels, neizskatīto lietu uzkrājumu tā samazināja līdz pēdējos 18 gados zemākajam līmenim. Veicot statistikas korekciju, kurā ņemta vērā viena sprieduma pasludināšana 404 apvienotajās lietās, vidējais tiesvedības ilgums ir ievērojami samazinājies.

Visbeidzot attiecībā uz lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas kopš 2024. gada oktobra ir Vispārējās tiesas kompetencē, tā šajā gadā pasludināja pirmos spriedumus, savukārt ģenerāladvokāti sniedza pirmos secinājumus. Vispārējā tiesa saņēma ievērojamu skaitu jaunu lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu un šajā ziņā pielāgoja darba organizāciju, izveidojot divas specializētas palātas, ar kurām tika aizstāta prejudiciālā palāta, kas tika izveidota pārejas posmā līdz 2025. gada septembrim.

Aplūkosim šo rekordiem bagāto gadu tuvāk.

Ierosinātās lietas: straujš pieaugums

2025. gada skaitļi pierāda, ka 2024. gadā ierosināto lietu vēsturiskais samazinājums (786 jaunas lietas) patiešām bija saistīts ar konjunktūras apstākļiem.

Ar 989 ierosinātajām lietām un pieaugumu par 26 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Vispārējā tiesa sasniedz vislielāko jauno lietu skaitu vēsturē. Pat neņemot vērā 65 lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas iesniegti Vispārējai tiesai nodotajās jomās, – 924 tiešās prasības un lietas, kas tiek izskatītas sevišķā tiesāšanas kārtībā, pārsniedz to skaitu pēdējos piecos gados [1].

2025. gads ir pirmais pilnais gads kopš Eiropas Savienības Tiesas statūtu reformas, ar kuru Tiesas prejudiciālā kompetence noteiktās īpašās jomās tika nodota Vispārējai tiesai.

Vispārējai tiesai tika iesniegti 65 lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu jomās, kas ietilpst tās kompetencē: 24 no tiem attiecas uz kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, 18 – uz kompensāciju un atbalstu pasažieriem iekāpšanas atteikuma vai transporta pakalpojumu atcelšanas vai kavēšanās dēļ, astoņas – uz Muitas kodeksu, septiņas – uz akcīzes nodokļiem, septiņas – uz preču tarifa klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā un viena – uz siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu. Šis skaits ir mazāks, nekā tika lēsts likumdošanas pieprasījuma iesniegšanas brīdī, lai arī Tiesā galu galā tika atstātas tikai dažas lietas, kuras attiecas uz šīm īpašajām jomām, pamatojoties uz to, ka tās skar arī vienu vai vairākas citas jomas, kas nav minētas statūtu 50.b panta pirmajā daļā, vai arī tāpēc, ka tajās izvirzīti neatkarīgi interpretācijas jautājumi par primārajām tiesībām, starptautiskajām publiskajām tiesībām, vispārējiem Savienības tiesību principiem vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartu. Jāatgādina, ka 2025. gadā no 76 lietām, kuras tika iesniegtas “vienotā kontaktpunkta” mehānismam, tikai deviņas lietas tika atstātas izskatīšanai Tiesā un divas tika atstātas bez izskatīšanas.

Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu tika saņemti no 17 dažādām dalībvalstīm, tomēr vislielāko devumu kopējā lietu skaitā sniedza Vācija (21 lūgums), tai sekoja Austrija un Polija katra ar septiņiem lūgumiem un Bulgārija ar sešiem lūgumiem. Svarīgi norādīt, ka tādus lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas ietilpst Vispārējās tiesas kompetencē, sniegušas 13 augstākās tiesas no trīspadsmit dažādām dalībvalstīm.

Tiešo prasību jomā var novērot nelielu ierosināto lietu skaita samazinājumu tiesvedībās saistībā ar strīdiem intelektuālā īpašuma tiesību jomā (257 lietas salīdzinājumā ar 268 lietām 2024. gadā, proti, par –4 %). Jānorāda, ka ir palielinājies apelācijas sūdzību skaits Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) apelācijas padomēs (+4,6 %), tomēr šo pieaugumu praktiski neitralizē šo padomju pieņemto lēmumu skaita samazinājums (–4,9 %). Apelācijas sūdzību skaits Vispārējā tiesā par Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) apelācijas padomju pieņemtajiem lēmumiem ir aptuveni 10 %, un tas salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir stabils skaitlis. Jānorāda, ka šī joma, kuras izskatīšana Vispārējā tiesā kopš 2025. gada 22. septembra uzticēta septiņām īpašām palātām, veido gandrīz 26 % no 2025. gadā ierosināto lietu skaita. No šīm lietām 236 bija saistītas ar preču zīmēm un 19 – ar dizainparaugiem. Divas lietas tika ierosinātas augu šķirņu aizsardzības jomā, apstrīdot Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) pieņemtos lēmumus. Lielākā šo lietu daļa (82 %) attiecas uz strīdiem starp pusēm tiesvedībā apelācijas padomēs (inter partes lietas).

Ievērojami pieaudzis 2025. gadā ierosināto civildienesta lietu skaits, pamatojoties uz LESD 270. pantu (109 lietas salīdzinājumā ar 76 lietām 2024. gadā, proti, +43 %). Šī joma, kuras izskatīšana Vispārējā tiesā kopš 2025. gada 22. septembra uzticēta trim īpašām palātām, veido 11 % no kopējā 2025. gadā ierosināto lietu skaita. Šīm 109 prasībām jāpieskaita 15 prasības, kuras, lai to izskatīšanu varētu nodot minētajām trim palātām, ietilpst jomā “Civildienests +” saskaņā ar jauno civildienesta lietu definīciju [2], kura attiecas arī uz citām prasībām, ne tikai tām, kas celtas, pamatojoties tikai uz LESD 270. pantu.

Valsts atbalsta jomā 2025. gadā ierosināto lietu skaits salīdzinājumā ar 2024. gadu pieaudzis par četrām lietām (27 lietas), tomēr joprojām ir ievērojami zemāks par agrāk Vispārējā tiesā reģistrēto lielo skaitu šādu lietu. Visbeidzot, tāpat kā 2023. un 2024. gadā, ļoti mazs lietu skaits ir konkurences jomā – 12 jaunas lietas 2025. gadā.

Vispārējās tiesas darbību turpināja papildināt strīdi saistībā ar ierobežojošiem pasākumiem – 105 jaunas ierosinātas lietas 2025. gadā (salīdzinājumā ar 63 lietām 2024. gadā). Šo strīdu īpatsvars ir vēl lielāks, ja ņem vērā, ka atsevišķās lietās tā vietā, lai celtu jaunu prasību, prasītāji apstrīd jaunus ierobežojošos pasākumus izskatīšanā jau esošajās lietās, iesniedzot prasības pieteikuma grozījumus atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 86. pantam. Lielākā daļa jauno lietu šajā jomā (84 lietas no 105) attiecas uz virkni ierobežojošo pasākumu, ko Savienība pieņēmusi saistībā ar Krievijas Federācijas karu pret Ukrainu, tostarp saistībā ar Baltkrievijas iesaistīšanos, situāciju Moldovas Republikā, Irānas militāro atbalstu Krievijai vai tās destabilizējošām darbībām pret Eiropas Savienību vai tās dalībvalstīm. Pārējās ar šo tiesvedības veidu saistītās lietas attiecas uz situāciju Sīrijas Arābu Republikā (12 prasības), Tunisijas Republikā (divas prasības), Kongo Demokrātiskajā Republikā (sešas prasības) un Lībijā (viena prasība). Lielākā daļa šo prasību celtas angļu valodā (57 prasības) un franču valodā (37 prasības).

Ar ekonomikas un monetāro politiku – jomu, kas tostarp ietver banku tiesības, – saistīto lietu skaits joprojām strauji samazinās (12 celtas prasības un viena lieta, kas nodota atpakaļ Vispārējai tiesai, 2025. gadā salīdzinājumā ar 33 ierosinātajām lietām 2024. gadā un 56 lietām 2023. gadā). Četras lietas attiecas uz atkārtotu lēmuma pieņemšanu par ex ante iemaksām Vienotajā noregulējuma fondā 2021. gadā, trīs jaunas lietas un atpakaļ nodotā lieta attiecas uz prudenciālās uzraudzības lēmumu pieņemšanu, divas lietas attiecas uz Vienotās noregulējuma valdes lēmumiem uzsākt noregulējuma procedūru un viena lieta – uz to, ka Komisija, iespējams, nav izpildījusi pienākumu nodrošināt valsts tiesību aktu saderību ar Eiropas Savienības monetārajām tiesībām. Visbeidzot, divas prasības tika celtas saistībā ar Padomes lēmumu par euro ieviešanu Bulgārijā 2026. gada 1. janvārī un ar to saistītajām regulām, tostarp regulu par valūtas maiņas kursu starp euro un Bulgārijas levu.

Strīdos par digitālo tirgu un pakalpojumu regulējumu 2025. gadā tika ierosinātas septiņas lietas. Trīs lietas attiecas uz Regulu (ES) 2022/2065 par digitālajiem pakalpojumiem (angliski: Digital Services Act, DSA (Digitālo pakalpojumu akts)) saistībā ar uzraudzības maksas apmēru. Četras lietas attiecas uz Regulu (ES) 2022/1925 par digitālajiem tirgiem (angliski: Digital Markets Act, DMA (Digitālo tirgu akts)). Divas no tām vērstas uz tādu Komisijas lēmumu atcelšanu, kuros precizēti pasākumi, kas jāīsteno operatoram kā vārtzinim, savukārt pārējās divas saistītas ar tādu lēmumu atcelšanu, kuros konstatēta vārtziņiem noteikto pienākumu neizpilde.

Visbeidzot, steidzamības tiesvedību jomā 2025. gadā nemainīgs ir pieteikumu par pagaidu noregulējumu skaits, kurš aptuveni atbilst pēdējo desmit gadu vidējam rādītājam, jo ir iesniegti 40 pieteikumi.

Tiesvedības darbība: rekordiem bagāts gads

2025. gadā izskatīto lietu bruto skaits ir 1527, tomēr, ja 404 būtībā identiskās lietas, kas tika ierosinātas 2023. gada oktobrī un pabeigtas 2025. gada decembrī (no T‑620/23 līdz T‑1023/23), uzskata par vienu vienību, tad šis skaits ir 1124 lietas. Tas ir augstākais rādītājs Vispārējās tiesas vēsturē, un tas ievērojami pārsniedz iepriekšējo rekordu – 1009 izskatītas lietas 2018. gadā. Līdz ar to pieaugums salīdzinājumā ar 2024. gadā izskatīto lietu skaitu (922 lietas) ir aptuveni 22 %.

Neraugoties uz nepieredzēti lielo jaunu lietu pieplūdumu, Vispārējai tiesai tomēr izdevies samazināt izskatāmo lietu uzkrājumu līdz 1167 lietām – tas ir zemākais rādītājs kopš 2007. gada. Lietu izskatīšanas jeb lietu slēgšanas koeficienta (clearance rate), kas atspoguļo izskatīto lietu un ierosināto lietu procentuālo attiecību, bruto skaitlis ir 154 un, ja netiek ņemtas vērā 404 iepriekš minētās lietas, – 114. Ar šādu pašu statistikas korekciju – teorētiskais nolēmuma pieņemšanas laiks (disposition time), kas balstās uz izskatāmo un izskatīto lietu attiecību, ir 379 dienas, un tas ir viszemākais rādītājs visā Vispārējās tiesas pastāvēšanas vēsturē. Ņemot vērā rakstveida procesa ilgumu un – daudzos gadījumos – termiņus, kas nepieciešami procesuālo dokumentu tulkojumu saņemšanai, tas nozīmē, ka Vispārējā tiesa patlaban lielāko daļu lietu var izskatīt, tiklīdz tās ir apstrādātas, un tai nav vispirms jāizskata krājumā esošās lietas. Tas turklāt nozīmē – arī nepārtraukti strādājot, būs grūti izskatīt tikpat daudz lietu 2026. gadā.

Vispārējās tiesas locekļu un darbinieku centieni – ar iestādes personāla atbalstu – ir ļāvuši ievērojami samazināt tiesvedības ilgumu. Bruto 18,9 mēnešu ilgums neatspoguļo šo uzlabojumu, jo statistiski liela ietekme ir iepriekš minētajām 404 būtībā identiskajām lietām, kuru izskatīšanas ilgums bija lielāks par vidējo, tomēr, ja šīs lietas uzskata par vienu lietu, tad vidējais tiesvedības ilgums ir samazinājies no 18,5 mēnešiem līdz 16,0 mēnešiem.

Jānorāda, ka:

• lietu, kas tika izskatītas piecu tiesnešu iztiesāšanas sastāvā, tostarp prejudiciālajā palātā, procentuālais rādītājs ir 35,6 % (bruto), tomēr, veicot statistikas korekciju attiecībā uz 404 identiskajām lietām, – 12,5 %, un tas ir samazinājums salīdzinājumā ar 2024. gadu (20,2 %) un 2023. gadu (13,6 %);

• 60,8 % lietu tika izskatītas triju tiesnešu iztiesāšanas sastāvā – šis procentuālais rādītājs, piemērojot korekciju, ir palielinājies līdz 82,7 % salīdzinājumā ar 75,4 % 2024. gadā;

• divas lietas tika izskatītas virspalātā piecpadsmit tiesnešu sastāvā un – pirmo reizi – divas lietas tika izskatītas 2024. gadā izveidotajā viduspalātā deviņu tiesnešu sastāvā;

• nevienu lietu nav izlēmis tiesnesis vienpersoniski – salīdzinājumā ar četrām lietām 2024. gadā un deviņām lietām 2023. gadā;

• gadā tika pabeigtas 39 pagaidu noregulējuma tiesvedības, un tas līdzinās iepriekšējo gadu rādītājiem (42 tiesvedības 2024. gadā un 40 tiesvedības 2023. gadā);

• 60,4 % lietu 2025. gadā tika pabeigtas ar spriedumu, un šis procentuālais rādītājs, piemērojot korekciju, ir 46,2 %, ņemot vērā 404 būtībā identiskās lietas. 78,4 % lietu, kas tika pabeigtas ar spriedumu, tika izskatītas tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai – šis procentuālais rādītājs, piemērojot korekciju, jāsamazina līdz 61,7 %.

2025. gadā no 689 skatītajām lietām (300 lietas 2024. gadā un 419 lietas 2023. gadā) tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai tika rīkotas 232 lietās (232 tiesas sēdes arī 2024. gadā un 286 tiesas sēdes 2023. gadā).

2025. gadā notika trīs tiesas sēdes videokonferences veidā (divas 2024. gadā un neviena 2023. gadā).

Šķiet lietderīgi uzsvērt dažus datus par Vispārējai tiesai iesniegto lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu izskatīšanu – šī kompetence attiecas uz lietām, kuras ierosinātas pēc 2024. gada 1. oktobra. 2025. gadā Vispārējā tiesa izskatīja 16 lietas, 11 no tām tika pabeigtas ar rīkojumu un piecas – ar spriedumu, savukārt divi tiesneši, kuri tika ievēlēti, lai pildītu ģenerāladvokāta pienākumus šajās lietās, sniedza sešus secinājumus. Vidējais tiesvedības ilgums bija 6,2 mēneši – tas izskaidrojams ar īsumu dažās tiesvedībās, kurās iesniedzējtiesa ātri atsauca lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu. Lietās, kuras pabeigtas ar spriedumu, vidējais tiesvedības ilgums ir 10,9 mēneši, un tas joprojām ir ļoti zems rādītājs, pat ņemot vērā, ka pieci spriedumi tika pasludināti bez tiesas sēdes un bez secinājumiem.

No 1167 lietām, kuras bija izskatīšanā Vispārējā tiesā 2025. gada 31. decembrī, 276 lietas (23,7 %) attiecas uz intelektuālo īpašumu, 125 lietas (10,7 %) – uz ierobežojošiem pasākumiem, 164 lietas (14,1 %) – uz jomu “Civildienests +” un 88 lietas (7,5 %) – uz institucionālajām tiesībām. Papildus šīm jomām, kas veido aptuveni pusi no izskatīšanā esošajiem strīdiem, pārējās lietas attiecas uz ļoti daudzām jomām, un tas vēlreiz apliecina, ka izskatīšanai Vispārējā tiesā tiek nodots daudzveidīgs lietu klāsts.

Kopsavilkumā – Vispārējā tiesa pēc pirmā darba gada, kopš stājās spēkā reforma, ar kuru noteiktās jomās tika nodota prejudiciālā kompetence, uzrāda pozitīvus rezultātus. Ar īstenotajiem organizatoriskajiem un institucionālajiem pasākumiem un intensīvo darba tempu tā ir pierādījusi reaģētspēju un spēju paredzēt vajadzības, lai nodrošinātu tās kompetencē esošo lietu efektīvu izskatīšanu.

[1]    Šo komentāru vajadzībām 404 būtībā identisku lietu grupa spāņu valodā (no T‑620/23 līdz T‑1023/23), kas ierosinātas 2023. gadā un izskatītas 2025. gadā, tiek uzskatīta par vienu lietu.

[2]    Kopš 2023. gada 23. septembra tās ir lietas, kuru pamatā ir darba tiesiskās attiecības starp Eiropas Savienību un tās personālu, bet kopš 2025. gada 22. septembra tās papildina lietas, kuras izriet no attiecībām starp Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un to locekļiem vai bijušajiem locekļiem, kā arī personām, kuras ieņem vai ir ieņēmušas amatus Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās.