Neatkarība, objektivitāte un interešu konfliktu novēršana

Tiesnešu neatkarība un objektivitāte ir tiesiskuma un tiesību uz taisnīgu lietas izskatīšanu pamatgarantijas. Kā Eiropas Savienības tiesu iestāde Eiropas Savienības Tiesa (EST) darbojas atbilstoši visaptverošai sistēmai, kas izstrādāta, lai nodrošinātu minēto principu ievērošanu un novērstu situācijas, kurās varētu rasties interešu konflikti.

Šo sistēmu veido Līgumi, Eiropas Savienības Tiesas statūti, Tiesas un Vispārējās tiesas reglamenti un Eiropas Savienības Tiesas locekļu un bijušo locekļu Ētikas kodekss.

Ieviestie aizsardzības pasākumi ir piemērojami katrā Eiropas Savienības Tiesas locekļa profesionālās karjeras posmā: pirms iecelšanas amatā, tiesneša vai ģenerāladvokāta funkciju pildīšanas laikā un pēc amata atstāšanas.

Kārtība, kāda jāievēro jau pirms iecelšanas amatā

Aizsardzības pasākumu piemērošana sākas jau pirms personas iecelšanas tiesneša vai ģenerāladvokāta amatā.

Saskaņā ar ES pamatā esošajiem līgumiem šo amatu kandidāti tiek izraudzīti no tādu personu vidus, kuru neatkarība nav apšaubāma un kuras atbilst prasībām attiecībā uz tiesnešu augstākajiem amatiem savās valstīs, vai kuras ir Znalec práva.

Pirms iecelšanas amatā kandidātus izvērtē atbilstoši LESD 255. pantam izveidotā komiteja. Tās sastāvā ir vadošie speciālisti, kuri pilnībā atbilst neatkarības prasībām, un tā pārbauda kandidātu piemērotību amatam, ņemot vērā vairākus kritērijus, tostarp kandidātu neatkarību, objektivitāti, godīgumu un profesionālo ētiku.

Pēc iecelšanas amatā locekļi Tiesas priekšā, kas sanākusi atklātā sēdē, zvēr pildīt pienākumus objektīvi un apzinīgi, kā arī ievērot no amata izrietošās saistības.

Aizsardzības pasākumi amata pienākumu pildīšanas laikā

Interešu konfliktu novēršanas sistēma ir spēkā visā locekļa pilnvaru termiņa laikā. Šo sistēmu veido vispārēji novēršanas pasākumi, aizsardzības pasākumi saistībā ar lietu sadali locekļiem un mehānismi gadījumiem, kad jāveic papildu pārbaude.

Vispārēji novēršanas mehānismi

Tiesas locekļiem jāievēro stingri noteikumi, kas paredzēti to neatkarības nodrošināšanai.

Locekļi nedrīkst ieņemt politiskus vai administratīvus amatus un veikt citu profesionālu darbību, izņemot to, kas izriet no tiesneša vai ģenerāladvokāta funkciju pildīšanas.

Turklāt, saņemot iepriekšēju atļauju, locekļi drīkst veikt tādu darbību ārpus iestādes, kas cieši saistīta ar viņu pienākumu izpildi. Darbība ārpus iestādes ietver Eiropas Savienības Tiesas pārstāvēšanu ceremonijās un oficiālos pasākumos un dalību ar Eiropas interesēm saistītās aktivitātēs, kurās tiek, piemēram, popularizētas ES tiesības vai veidots dialogs ar valstu vai starptautiskām tiesām. Atļauju var piešķirt tikai tad, ja darbība ir savietojama ar locekļa pienākumu būt pilnībā pieejamam darbam Tiesā un ar neatkarības, godīguma un objektivitātes prasībām. To, vai darbība ir savietojama ar minētajiem pienākumiem un prasībām, izvērtē attiecīgās tiesas augstākā lēmējstruktūra, kuru veido visi šīs tiesas locekļi.

Lai nodrošinātu pārredzamību, informācija par locekļu ārpus iestādes veikto darbību katru gadu tiek publicēta Tiesas tīmekļvietnē.

Valstspiederība

Būtiska Tiesas sastāva un darbības iezīme ir tas, ka tiesneši un ģenerāladvokāti nepārstāv savu dalībvalsti. Kā svinīgi apliecināts locekļu zvērestā, tie savus pienākumus pilda neatkarīgi un objektīvi un rīkojas Savienības vispārējās interesēs.

Tas ir pamatojums Eiropas Savienības Tiesas statūtu 18. pantā izklāstītajam noteikumam, saskaņā ar kuru lietas dalībnieki nevar lūgt mainīt Tiesas sastāvu tiesneša pilsonības dēļ vai tāpēc, ka Tiesā nav tiesneša, kam būtu attiecīgā lietas dalībnieka pilsonība.

Interešu deklarācija

Stājoties amatā, locekļiem attiecīgās tiesas priekšsēdētājam jāiesniedz interešu deklarācija. Locekļi deklarāciju atjaunina katru reizi, kad mainās viņu mantiskais stāvoklis un kad ik pēc trim gadiem notiek Eiropas Savienības Tiesas sastāva nomaiņa.

Locekļiem deklarācijā jānorāda plašs interešu un darbību klāsts, tostarp attiecīgās finanšu un ar nekustamo īpašumu saistītās intereses, laulāto vai dzīvesbiedru profesionālā darbība, noteikta veida neapmaksāta darbība un goda amati vai apbalvojumi. “Attiecīgās finanšu intereses” ir jebkādi finanšu instrumenti, piemēram, akcijas, kapitāldaļas, obligācijas vai ieguldījumu apliecības, kuras ir īpašumā vai uz kurām ir uzufrukta tiesības, izņemot trešās personas diskrecionālā pārvaldībā esošu līdzdalību. Interešu deklarācijā jāiekļauj ne tikai paša locekļa, bet arī tā laulātā, dzīvesbiedra un apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu intereses.

Interešu deklarācijas ir svarīga Tiesas preventīvo pasākumu sistēmas daļa. To mērķis ir palīdzēt identificēt un novērst jebkādu iespējamu interešu konfliktu vai situāciju, kuru objektīvi varētu uztvert kā interešu konfliktu, saistībā ar lietas izskatīšanu. Tādējādi interešu deklarācijas ir gan pārredzamības, gan prevencijas mehānisms.

Lietu sadale un tiesnešu noraidīšana

Lai jau no paša sākuma nodrošinātu tiesnešu neatkarību, novēršot jebkādu interešu konfliktu, lietu sadales posmā attiecīgās tiesas priekšsēdētājs ņem vērā interešu deklarācijās norādīto informāciju.

Šāds vērtējums saistībā ar katru konkrēto lietu tiek veikts, salīdzinot strīdā iesaistītās intereses ar locekļu deklarācijās norādītajām interesēm. Tā ir daļa no plašākas pārbaudes, ko priekšsēdētājs veic, ne tikai lai nodrošinātu tiesvedības kvalitāti un objektivitāti, bet arī lai optimāli sadalītu darba slodzi starp locekļiem. Šī daudzpusējā analīze ietver strīda sākotnēju vērtējumu, kas balstīts uz (konfidenciāliem) procesuāliem dokumentiem, labu izpratni par katra locekļa deklarācijas saturu un pārskatu par Tiesā izskatītajām lietām. Tādējādi minētā analīze gluži loģiski ir cieši saistīta ar tiesas spriešanas, nevis administratīvo darbību.

Interešu konflikta novēršanai paredzētos pasākumus Tiesa praksē īsteno galvenokārt lietu sadales posmā, savukārt tiesneša, kurš ir interešu konflikta situācijā, noraidīšana var notikt jebkurā tiesvedības posmā pēc priekšsēdētāja, paša locekļa vai kāda lietas dalībnieka ierosinājuma.

Proti, locekļiem ir pienākums informēt attiecīgās tiesas priekšsēdētāju, ja tie uzskata, ka konkrēts apstāklis varētu tiem liegt piedalīties lietas izskatīšanā. Arī priekšsēdētājam jāinformē loceklis, ja priekšsēdētājs uzskata, ka šim loceklim kāda konkrēta iemesla dēļ nevajadzētu piedalīties lietas izskatīšanā. Šie mehānismi nodrošina, ka iespējamas problēmas var tikt atrisinātas jebkurā tiesvedības posmā.

Noraidīšanas gadījumā attiecīgais loceklis nepiedalās lietas izskatīšanā.

Pienākumi pēc amata atstāšanas

Neatkarības un objektivitātes aizsardzības pasākumi ir piemērojami arī pēc tam, kad loceklis atstājis amatu.

Bijušajiem locekļiem joprojām ir saistoši ar tiesneša vai ģenerāladvokāta amatu saistītie pienākumi, tostarp godīguma un diskrētuma pienākums.

Ētikas kodeksā noteikti arī īpaši ierobežojumi, kuru mērķis ir novērst to, ka iepriekšējās tiesneša vai ģenerāladvokāta funkcijas pārklājas ar turpmāko profesionālo darbību. Triju gadu laikposmā pēc amata atstāšanas bijušie locekļi nedrīkst darboties kā lietas dalībnieku pārstāvji Eiropas Savienības Tiesā. Vēl citi ierobežojumi attiecas uz tām lietām, kuru izskatīšana turpinājusies šāda locekļa pilnvaru termiņa laikā vai kuras ir tieši saistītas ar jautājumiem, kuru izskatīšanā loceklis piedalījies kā tiesnesis vai ģenerāladvokāts.

Šie noteikumi palīdz saglabāt uzticēšanos Tiesas neatkarībai un tiesvedības godīgumam.

Visaptveroša aizsardzības pasākumu sistēma

Tiesa, ņemot vērā mainīgās prasības attiecībā uz pārredzamību un sabiedrības uzticēšanos, regulāri pārskata savus iekšējos noteikumus un praksi.

Interešu konfliktu novēršana Eiropas Savienības Tiesā nav balstīta tikai uz vienu mehānismu vien. Tā tiek nodrošināta ar visaptverošu sistēmu, kuru veido piemērotības prasības, profesionālās ētikas pienākumi, ārpus iestādes veiktās darbības ierobežojumi, interešu deklarācijas, aizsardzības pasākumi attiecībā uz lietu sadali, varbūtējie noraidīšanas pienākumi un ierobežojumi pēc amata atstāšanas.

Visi šie aizsardzības pasākumi paredzēti, lai aizsargātu Tiesas locekļu neatkarību un objektivitāti un saglabātu sabiedrības uzticēšanos tiesu varas īstenošanai Eiropas Savienībā.

Skatiet arī