Vispārējās tiesas procesa norise
Lietu izskatīšanas kārtību Vispārējā tiesā reglamentē Eiropas Savienības Tiesas Statūti un Vispārējās tiesas Reglaments.
Tiesvedībai ir divas pamatdaļas – rakstveida daļa un mutvārdu daļa.
Rakstveida daļā lietas dalībnieki rakstiski izklāsta argumentus. Mutvārdu daļa parasti ietver tiesas sēdi un – prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā – ģenerāladvokāta secinājumus, ja tie vajadzīgi. Lietas parasti tiek pabeigtas ar sprieduma pasludināšanu. Tās var arī izspriest, izdodot rīkojumu. Gan tiesas sēde, gan spriedums ir publiski pieejami. Dažu spriedumu pasludināšana un secinājumu sniegšana tiek straumēta Eiropas Savienības Tiesas tīmekļvietnē.
Lietas izskatīšana no sākuma līdz beigām vidēji ilgst 20 mēnešus.
Statūti, Reglaments un oficiālie dokumenti
Galvenie principi, kas reglamentē Vispārējās tiesas procesu, ir noteikti Eiropas Savienības Tiesas Statūtos. Savukārt detalizēti noteikumi atrodami Vispārējās tiesas Reglamentā un tā izpildes praktiskajos noteikumos. Šo regulējumu papildina citi oficiāli lēmumi un dokumenti.
Visus šos dokumentus varat atrast mūsu lapā par procesuālo kārtību noteicošajiem dokumentiem.
Turpmāk sniegts tikai īss ieskats, kā noris process Vispārējā tiesā. Ja ceļat prasību Vispārējā tiesā, lūdzam rūpīgi iepazīties ar Reglamentu.
Prasības pieteikuma iesniegšana
Prasības pieteikums jāiesniedz Vispārējās tiesas kancelejā. Kanceleja ir kontaktpunkts lietas dalībniekiem un valstu tiesām, un tā veic lietu procesuālo pārvaldību.
Prasības iesniedz advokāti, kas pārstāv prasītāju, proti, lietas dalībnieku, kurš vēlas sākt lietu. Advokātam, kas iesniedz prasību, jābūt tiesībām praktizēt ES vai EEZ dalībvalsts tiesā.
Tos lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu, kuru izskatīšana ir Vispārējās tiesas ziņā, tai nodod Tiesa. Visi lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu vispirms jāiesniedz Tiesai.
Tiesvedības valoda
Svarīgs procesuālais aspekts ir tiesvedības valoda.
Iespēja vērsties tiesā un iepazīties ar spriedumiem sev saprotamā valodā ir viens no demokrātijas un tiesiskuma pamatelementiem.
Tāpēc Vispārējā tiesa strādā visās 24 ES oficiālajās valodās. Tajā var vērsties jebkurā no šīm valodām, un visa saziņa ar lietas dalībniekiem notiek tiesvedības valodā.
Tiesvedības valoda tiek noteikta, līdzko lieta nonāk Vispārējā tiesā.
Tiešajās prasībās tiesvedības valodu izvēlas prasītājs. Ja atbildētājs ir kāda dalībvalsts, tiesvedības valodai jābūt vienai no šīs valsts oficiālajām valodām.
Intelektuālā īpašuma lietās tiesvedības valodu var izvēlēties prasītājs. Tomēr, ja šī valoda atšķiras no valodas, kas izmantota ES Intelektuālā īpašuma biroja Apelāciju padomē, lietas dalībnieki, kas piedalījušies lietā Apelāciju padomē, var iebilst. Tie var lūgt nomainīt tiesvedības valodu uz valodu, kas izmantota Apelāciju padomē.
Prejudiciālo nolēmumu lietās tiesvedības valoda ir lūgumu iesniegušās valsts tiesas valoda.
Eiropas Savienības Tiesa ir vienīgā tiesa pasaulē, kas strādā tik daudzās valodās.
Tiesvedības sākums un rakstveida daļa
Tiešās prasības
Kad lieta nonāk Vispārējā tiesā, kanceleja sagatavo prasītāja prasījumu un argumentu kopsavilkumu. Tas tiek tulkots visās pārējās 23 ES oficiālajās valodās un publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un judikatūras datubāzē Eiropas Savienības Tiesas tīmekļvietnē.
Atbildētājam(‑iem) tiek izsniegts pilns prasības pieteikums. Atbildētājam(‑iem) iebildumu raksts jāiesniedz divu mēnešu laikā.
Jebkura persona, kas apliecina juridisku ieinteresētību lietas iznākumā, var iestāties lietā. Persona lietā var iestāties, lai atbalstītu viena vai cita lietas dalībnieka prasījumus. Persona, kas iestājusies lietā, nevar iesniegt vispārīgus apsvērumus. Lai iestātos lietā, jāiesniedz iestāšanās raksts. Lietas dalībnieki par to var paust apsvērumus.
Intelektuālā īpašuma lietās lietas dalībnieki ar rakstveida argumentiem apmainās tikai vienu reizi. Savukārt citās lietās dalībnieki ar rakstveida dokumentiem var apmainīties arī otrreiz. Šos dokumentus sauc par replikas rakstu un atbildi uz repliku. Replikas rakstā prasītājam ir iespēja atbildēt uz atbildētāja argumentiem. Atbildētājs par tajā izklāstīto var izteikties atbildē uz repliku.
Principā šie dokumenti nav publiski pieejami.
Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu
No valsts tiesas saņemto lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu tulko Eiropas Savienības Tiesas tulkošanas dienests. Pēc tam kanceleja šo lūgumu oficiāli paziņo valsts tiesas lietā iesaistītajām pusēm, dalībvalstīm un ES iestādēm.
Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu tiek publicēti judikatūras datubāzē Eiropas Savienības Tiesas tīmekļvietnē.
Paziņojums par lietu tiek publicēts arī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Valsts tiesā izskatāmās lietas puses, dalībvalstis, Komisija un citas ES iestādes, kuras ir īpaši ieinteresētas lietā, var iesniegt apsvērumus Vispārējai tiesai. Šajā tiesvedības posmā apsvērumi vēl nav publiski pieejami, taču, ja vien apsvērumu autors neiebilst, tos publicē judikatūras datubāzē pēc tam, kad lieta ir pabeigta.
Lietas iedalīšana palātai un tiesneša referenta norīkošana
Vienlaikus priekšsēdētājs, ņemot vērā virkni kritēriju, lietu iedala kādai konkrētai palātai. Intelektuālā īpašuma un civildienesta lietās priekšsēdētājs ņem vērā palātu dažādo specializāciju. Lietā tiek norīkots tiesnesis referents. Tieši šis tiesnesis visciešāk seko līdzi lietas virzībai un sagatavo sprieduma projektu.
Vispārējai tiesai nodotos lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu iedala vienai no divām specializētajām palātām, kurās ir pieci tiesneši. Secinājumus sniedz ģenerāladvokāts no tās specializētās palātas, kura nav izskatījusi konkrēto lietu.
Ievadziņojums
Pēc tiesvedības rakstveida daļas pabeigšanas lietas dalībnieki var lūgt rīkot tiesas sēdi.
Tiesnesis referents sagatavo ievadziņojumu, kurā izklāstīti lietas fakti, visu iesaistīto personu argumenti un izvirzīto problēmu sākotnējā analīze. Šis dokuments nav publiski pieejams.
Pamatojoties uz ievadziņojumu, palāta, kas izskata lietu, lemj, vai lietas izskatīšanu turpināt triju tiesnešu sastāvā. Ja tā ierosina palielināt tiesnešu skaitu, Vispārējā tiesa lemj, vai to vajadzētu darīt. Palāta lemj arī, vai būs vajadzīga tiesas sēde.
Ja Vispārējā tiesa lemj rīkot tiesas sēdi, palātas priekšsēdētājs nosaka tās datumu, un lietas dalībnieki par to tiek informēti.
Organizatoriskie un pierādījumu savākšanas pasākumi
Vispārējā tiesa arī lemj, vai pirms lietas tālākas virzības jāiegūst papildu informācija. Tos sauc par “organizatoriskajiem un pierādījumu savākšanas pasākumiem”. Visbiežāk lietas dalībniekiem tiek lūgts atbildēt uz rakstveida jautājumiem pirms tiesas sēdes vai tās laikā vai iesniegt noteiktus dokumentus.
Tiesas sēde
Ja Vispārējā tiesa tiešā prasībā lemj rīkot tiesas sēdi, tiesnesis referents pirms sēdes norises var sagatavot dokumentu, ko sauc par “ziņojumu tiesas sēdē”. Šajā dokumentā ir izklāstīti lietas fakti un lietas dalībnieku, kā arī lietā iestājušos personu argumenti. Tas ir publiski pieejams tiesas sēdes dienā tiesvedības valodā.
Tiesas sēdes notiek Eiropas Savienības Tiesas sēžu zālēs Luksemburgā. Izņēmuma gadījumos tās var notikt arī videokonferences veidā. Lietas dalībnieku advokāti un pārstāvji ierodas un savus argumentus izklāsta tiesnešiem. Tiesneši, ja vēlas, var uzdot jautājumus.
Tiesas sēdes ir atklātas.
Ģenerāladvokāta secinājumi
Ja Vispārējā tiesa uzskata, ka prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā vajadzīgi ģenerāladvokāta secinājumi, ģenerāladvokāts tos sniedz pēc tiesas sēdes. Ģenerāladvokāts sagatavo secinājumus un nolasa tos atklātā tiesas sēdē. Dažu secinājumu nolasīšana tiek straumēta tiešraidē Eiropas Savienības Tiesas tīmekļvietnē. Secinājumos ģenerāladvokāts analizē lietu un piedāvā izvirzīto problēmu risinājumu, lai palīdzētu Vispārējai tiesai. Tomēr šie secinājumi Vispārējai tiesai nav saistoši.
Secinājumus publicē judikatūras datubāzē Eiropas Savienības Tiesas tīmekļvietnē.
Ar to noslēdzas tiesvedības mutvārdu daļa.
Apspriedes un spriedumu projektu sagatavošana
Tiesnesis referents sagatavo sprieduma projektu, ņemot vērā visu tiesvedības gaitā izklāstīto.
Sprieduma projekts ir sākumpunkts tiesnešu diskusijām, kuras dēvē par apspriedi. Ģenerāladvokāti apspriedē nepiedalās.
Apspriede ir slepena un notiek bez palīgu un tulku klātbūtnes. Tāpēc tiesnešiem jāapspriežas kopīgā valodā. Tradicionāli tā ir franču valoda.
Šajā apspriedē tiesneši vienojas par sprieduma tekstu. Ja vajadzīgs, lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Mazākumā palikušie tiesneši savas atsevišķās domas jeb mazākuma viedokli rakstveidā neizsaka. Neviena balsojuma rezultāti netiek publiskoti.
Spriedumi
Spriedumi tiek tulkoti. Lai uzzinātu vairāk par to, kuri spriedumi tiek tulkoti un kurās valodās, skatiet mūsu lapu par daudzvalodības politiku. Visi spriedumi ir pieejami vismaz tiesvedības valodā un valodā, kurā sagatavots to projekts, proti, franču valodā.
Spriedumus pasludina atklātā tiesas sēdē. Dažu spriedumu pasludināšana tiek straumēta tiešraidē Eiropas Savienības Tiesas tīmekļvietnē.
Spriedumi ir pieejami judikatūras datubāzē Eiropas Savienības Tiesas tīmekļvietnē to pasludināšanas dienā.
Lielāko daļu spriedumu publicē arī Eiropas Savienības Tiesas spriedumu oficiālajā reģistrā, proti, Krājumā. Lai uzzinātu vairāk, skatiet mūsu lapu par Krājumu.
Īpaši tiesvedības veidi
Lai spētu reaģēt uz dažādām specifiskām situācijām, Vispārējā tiesa izmanto īpašus tiesvedības veidus.
Paātrinātā tiesvedība
Paātrinātā tiesvedība ļauj Vispārējai tiesai ātri pieņemt nolēmumus ļoti steidzamās lietās. Lai to panāktu, katras tiesvedības daļas ilgums pēc iespējas tiek saīsināts. Turklāt šādas lietas tiek izskatītas prioritārā kārtībā.
Izskatīt lietu paātrinātajā tiesvedībā var lūgt lietas dalībnieki un valstu tiesas. Vispārējā tiesa lemj, vai šo lūgumu apmierināt.
Vispārējā tiesa var arī izlemt izmantot paātrināto tiesvedību pēc savas ierosmes.
Pieteikumi par pagaidu noregulējumu
Prasības celšana Vispārējā tiesā neaptur apstrīdētā akta darbību.
Tomēr lietas dalībnieks, izmantojot īpašu procedūru, var lūgt Vispārējo tiesu apturēt apstrīdētā akta darbību līdz brīdim, kad lieta tiek atrisināta.
Lai apturētu šāda akta darbību, jāizpildās trim nosacījumiem.
- Pieteikuma iesniedzējam pirmšķietami jābūt vismaz pamatotam iemeslam, lai apstrīdētu attiecīgo aktu.
- Ja akta darbība netiktu steidzami apturēta, pieteikuma iesniedzējam tiktu nodarīts būtisks un neatgriezenisks kaitējums.
- Apstrīdētā akta darbības apturēšanai jāatbilst pienācīgi samērotām visu iesaistīto personu un sabiedrības interesēm.
Lēmumu par apstrīdētā akta darbības apturēšanu pieņem ar Vispārējās tiesas priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka rīkojumu. Ar šādu rīkojumu lieta nekādi netiek izskatīta pēc būtības. Lietu pēc būtības vēlāk izspriež Vispārējā tiesa.
Šo rīkojumu var pārsūdzēt Tiesā.
Kādas ir izmaksas?
Par vēršanos Vispārējā tiesā nav jāmaksā.
Taču Vispārējā tiesa neatlīdzina lietas dalībnieku izdevumus, kas radušies saistībā ar advokāta pakalpojumiem. Zaudējušajai pusei principā tiek piespriests atlīdzināt visus uzvarējušās puses tiesāšanās izdevumus vai daļu no tiem. Ja par precīzu atlīdzināmo izdevumu apmēru rodas domstarpības, Vispārējā tiesa par to pieņem lēmumu. Personas, kas iestājušās lietā, savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.
Ja lietas dalībnieks nevar atļauties samaksāt par advokāta pakalpojumiem, ir iespējams lūgt juridisko palīdzību. Lai par to uzzinātu vairāk, skatiet mūsu lapu par juridisko palīdzību.
