Tiesas ēku vēsture

Tiesas pirmsākumi Luksemburgā

Pēc diskusijām par Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) iestāžu izvietošanu Ljēžā un Briselē 1952. gadā par pagaidu mītnes vietu tika izvēlēta Luksemburga. Oficiāls lēmums par ES iestāžu mītnes vietām tika pieņemts Edinburgas Eiropadomes sanāksmē 1992. gadā, kad Luksemburga kļuva par pastāvīgo Eiropas Savienības Tiesas mītnes vietu.

1952. gadā Luksemburgas valdība Eiropas Savienības Tiesas rīcībā nodeva Vobāna Villu (Villa Vauban), kas atrodas Luksemburgas pilsētas parka vidū, kā arī divas citas ēkas, lai tur izmitinātu 57 Eiropas Savienības Tiesas darbiniekus.

1959. gadā Luksemburgas valdība piedāvāja Eiropas Savienības Tiesas rīcībā nodot lielāku ēku, kas atradās Côte d’Eich un piederēja Luksemburgas bīskapijai. Jaunā ēka bija pietiekami liela, lai zem viena jumta izmitinātu visus Eiropas Savienības Tiesas dienestus.

Pārcelšanās uz Kiršbergas plakankalni

Paplašinoties Eiropas Kopienām – jo īpaši saistībā ar 1973. gadā iecerēto Kopienu pirmo paplašināšanos –, pieauga arī darbinieku skaits ES iestādēs. Lai visas iestādes mītnes vietu rastu vienuviet, Luksemburga nolēma labiekārtot Kiršbergas plakankalni. Šeit tika uzbūvētas Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgās ēkas.

Tādējādi 1972. gadā 223 Eiropas Savienības Tiesas darbinieki iekārtojās Palais jeb Tiesu pilī, ko īpaši Eiropas Savienības Tiesas vajadzībām Kiršbergas plakankalnē bija uzbūvējusi Luksemburgas valsts. Tiesu pils, kuras projekta autori bija beļģu arhitekti Jamagne un Vander Elst, kā arī luksemburgiešu arhitekts Conzemius, tika svinīgi atklāta 1973. gada 9. janvārī. Eiropas Savienības Tiesas locekļi un darbinieki beidzot varēja strādāt īpaši viņiem paredzētās telpās.

Tiesu pils jaunās piebūves

Pagājušā gadsimta 70. gadu beigās Eiropas Savienības Tiesas darbinieku skaits pieauga tik ļoti, ka nācās nomāt biroju telpas citu ES iestāžu ēkās. Vajadzība pēc telpām arvien palielinājās līdz ar jaunu dalībvalstu – Grieķijas (1981. gadā), Spānijas un Portugāles (1986. gadā), Austrijas, Somijas un Zviedrijas (1995. gadā) – pievienošanos un Pirmās instances tiesas izveidi (1989. gadā). Darbinieku skaits pieauga no 626 darbiniekiem 1988. gadā līdz 837 darbiniekiem 1994. gadā.

Tāpēc laikā no 1985. gada līdz 1994. gadam tika uzbūvētas trīs Tiesu pils piebūves. Tās projektēja luksemburgiešu arhitekti Fritsch, Herr un Huyberechts kopā ar itāļu arhitektu Paczowski. Šīs ēkas bija:

• Erasma ēka, atklāta 1988. gada 5. oktobrī;
• Tomasa Mora ēka, atklāta 1993. gada 12. februārī;
• Temīdas ēka, atklāta 1994. gada 15. septembrī.

Būvniecībā izmantotā azbesta dēļ Tiesu pils 1999. gadā bija jāatbrīvo, un Eiropas Savienības Tiesas darbiniekiem kārtējo reizi nācās pārvietoties uz citām telpām. Pagaidu vajadzībām tika uzcelta rūpnieciski ražota jeb moduļu ēka, tā sauktā “T māja”, kurā no 1999. gada līdz 2019. gadam strādāja valodu dienesti.

Vērienīga ēku paplašināšana un renovācija

Līdztekus Tiesu pils attīrīšanai no azbesta Eiropas Savienības Tiesa un Luksemburgas iestādes, ņemot vērā 2004. gadā gaidāmo lielo Eiropas Savienības paplašināšanos, sāka vērienīgu būvprojektu.

Jaunais projekts sakrita ar izmaiņām Eiropas Savienības ēku politikā. Tā vietā, lai ēkas nodrošinātu mītnes valstis (kā tas bija līdz šim), tagad ES iestādēm pašām bija jāiegūst īpašumtiesības uz savām telpām. Tālab Tiesa apņēmās kļūt par savu ēku īpašnieci nomas ar izpirkumu ceļā.

Pēc Luksemburgas iestāžu pasūtījuma franču arhitekts Dominique Perrault izstrādāja mūsdienīga ēku kompleksa projektu, galveno uzmanību pievēršot renovētai Tiesu pilij un sabiedrībai pieejamām telpām, kurās pašlaik izvietotas tiesas sēžu zāles. Projektā bija iekļautas arī šādas ēkas:

• taisnstūra formas Gredzens (Anneau), kurā izvietoti Tiesas locekļu biroji;
• divi jauni torņi, lai izmitinātu Eiropas Savienības Tiesas dienestus;
• Galerija, kas savieno visas Eiropas Savienības Tiesas ēkas.

Būvniecība sākās 2003. gada beigās. 2004. gada 1. maijā Eiropas Savienībai pievienojās 10 jaunas dalībvalstis, tāpēc līdz ar jaunu darbinieku pieplūdumu tika nomāta vēl viena kompleksam nepiederoša ēka, proti, “T mājas” piebūve “T2”. Šajā piebūvē strādāja jauno dalībvalstu juristi lingvisti.

2008. gada 4. decembrī tika pabeigta renovētās Tiesu pils, Gredzena, Galerijas, kā arī torņu "Comenius” un “Montesquieu” būvniecība un šīs ēkas tika nodotas ekspluatācijā. Eiropas Savienības Tiesas ēku kompleksa apbūves platība pieauga vairāk nekā divas reizes – no 85 000 m² līdz 200 000 m². Tiesas sēžu zāļu skaits pieauga no 5 līdz 11, un biroja telpu skaits – no 1000 līdz 2200.

Eiropas Savienības Tiesas ēku paplašināšanas dēļ bija iespējams renovēt Erasma ēku, Tomasa Mora ēku un Temīdas ēku, kas ekspluatācijā atkal tika nodotas 2013. gadā.

Tornis “Rocca”: jauns laikmets Eiropas Savienības Tiesai

Kad Eiropas Savienībai pievienojās Rumānija un Bulgārija (2007. gadā), kā arī Horvātija (2013. gadā), pieauga Eiropas Savienības Tiesas darba apjoms un palielinājās tās tiesnešu un darbinieku skaits. Tiesai pievienojās trīs ģenerāladvokāti (2015. gadā), un kopš 2016. gada pakāpeniski ir divkāršojies Vispārējās tiesas locekļu skaits.

Lai pielāgotos šim pieaugumam, 2016. gada pavasarī tika sākti trešā torņa būvdarbi.

Tornis “Rocca”, kas ir 118 metru augsts un kam ir 29 stāvi, ir augstākā ēka Luksemburgā.

Tā atklāšana 2019. gada septembrī iezīmēja nozīmīgu pavērsienu Eiropas Savienības Tiesas vēsturē, jo tagad visi tās dienesti atkal mājo zem viena jumta.