A brief overview of the main statistical trends in 2025

by Marc-André Gaudissart, Deputy Registrar of the Court of Justice

While 2024 will go down in the Institution’s history books as an ‘extra’ordinary year, both in terms of the high number of cases brought before and closed by the Court of Justice and on account of the entry into force of a major reform of the EU judicial system, enshrining the transfer to the General Court of the Court of Justice’s jurisdiction to give preliminary rulings in six specific areas, [1] 2025 was likewise shaped by several significant developments relating to the nature or the origin of the cases referred to the Court of Justice as well as their subject matter.

The present contribution is intended to highlight and contextualise those developments by referring the reader, for more details, to the statistical data reproduced in this section, which has been supplemented by new tables relating, inter alia, to Opinions of the Advocates General.

[1] These areas are listed in the first paragraph of Article 50b of the Protocol on the Statute of the Court of Justice of the European Union (‘the Statute’) and concern, respectively, the common system of value added tax, excise duties, the Customs Code, the tariff classification of goods under the Combined Nomenclature, compensation and assistance to passengers in the event of denied boarding or of delay or cancellation of transport services, and the system for greenhouse gas emission allowance trading.

Īss pārskats par pagājušā gada galvenajām statistikas tendencēm – (Ār)kārtējais gads

Marc-André Gaudissart,

Tiesas sekretāra vietnieks

Kā ik gadu, priecājos, ka man ir izdevība īsumā komentēt pagājušā gada tiesu darbības statistiku un sniegt lasītājam dažas norādes tās lasīšanai un izpratnei par datiem saistībā ar Tiesā iesniegtajām lietām vai lietām, kuru izskatīšanu tā ir pabeigusi.

Lai gan tas ne vienmēr ir viegli, jo atšķirības starp gadiem dažkārt ir nenozīmīgas un līdz ar to ne vienmēr ļauj izcelt svarīgākās izmaiņas vai konstatēt regulāras tendences, 2024. gads noteikti ir izņēmums. Daudzējādā ziņā pagājušo gadu var atzīt par ārkārtēju gadu šī jēdziena burtiskā izpratnē gan Tiesā 2024. gadā iesniegto lietu skaita, gan tajā pabeigto lietu skaita ziņā. Gan viens, gan otrs atgādina 2019. gadā sasniegto vēsturiski maksimālo līmeni un pilnībā pamato leģislatīvo reformu, kura stājās spēkā 2024. gada 1. septembrī un kuras rezultātā Tiesa dalījās savā kompetencē sniegt prejudiciālu nolēmumu ar Eiropas Savienības Vispārējo tiesu, kurai turpmāk vienīgajai ir kompetence atbildēt uz jautājumiem, ko Savienības dalībvalstu tiesas ir uzdevušas Eiropas Savienības Tiesas Statūtu (turpmāk tekstā – “Statūti”) 50.b pantā minētajās īpašajās jomās [1].

Īss pārskats par aizvadītā gada galvenajām statistikas tendencēm

Marc‑André Gaudissart, Tiesas sekretāra vietnieks

Šī raksta, kas iepriekš bija iekļauts iestādes gada pārskata pamatdaļā, mērķis, kā katru gadu, ir sniegt īsu pārskatu par galvenajām no aizvadītā gada tiesas statistikas datiem izrietošajām tendencēm. Tajā ir aplūkots 2023. gadā Tiesā ierosināto lietu priekšmets, izcelsme un veids, kā arī sniegti daži rīki datu saistībā ar Tiesā šajā gadā izskatītajām lietām izpratnei.

Īss pārskats par galvenajām aizvadītā gada statistikas tendencēm

Marc‑André Gaudissart, Tiesas sekretāra vietnieks

Šis raksts iepriekš tika iekļauts Eiropas Savienības Tiesas Gada ziņojuma І daļā “Tiesvedības darbība”, un tā mērķis, kā katru gadu, ir sniegt īsu pārskatu par galvenajām tendencēm, kas izriet no pagājušā gada tiesu darbības statistikas. Tajā aplūkots 2022. gadā Tiesā iesniegto lietu priekšmets, izcelsme un raksturs, kā arī sniegtas dažas norādes par datiem, kas attiecas uz šīs tiesas pabeigtajām lietām.

Lai gan šajā ziņā aizvadītais gads noslēdzās diezgan pozitīvi, jo pabeigto lietu skaits pārsniedza ierosināto lietu skaitu, kas bija nedaudz mazāks nekā iepriekšējā gadā, to raksturo arī vidējā prejudiciālo lietu izskatīšanas ilguma palielināšanās, jo tajās tiek risināti arvien sarežģītāki un dažkārt arī ļoti sensitīvi jautājumi. Tieši šādā kontekstā ir jāskata Tiesas 2022. gada 30. novembrī iesniegtais likumdošanas priekšlikums par apelācijas sūdzību pieļaujamības iepriekšēja vērtējuma mehānisma materiālās piemērošanas jomas paplašināšanu un daļējas Tiesas kompetences sniegt prejudiciālus nolēmumus nodošanu Vispārējai tiesai, lai tā īpašās statūtos noteiktās jomās varētu izskatīt jautājumus, kurus iesniegušas valsts tiesas saskaņā ar LESD 267. pantu.