Rakstiskā un mutiskā tulkošana Tiesā
ES Tiesā juridiskajai tulkošanai un mutiskajai tulkošanai ir izšķirīga nozīme, lai nodrošinātu visām dalībvalstīm un ES pilsoņiem vienlīdzīgu piekļuvi tiesām.
Par daudzvalodību tiesvedībā ir atbildīgs sekretārs. Šajā nolūkā viņš paļaujas uz Daudzvalodības ģenerāldirekciju (DĢD), kurā ietilpst mutiskās tulkošanas un juridiskās tulkošanas dienesti.
Tiesas Reglamenta 42. pants
42. pants. Tiesas tulkošanas dienests
Tiesa izveido tulkošanas dienestu, kurā nodarbina ekspertus ar atbilstošām zināšanām tiesību jomā
un ļoti labām vairāku Eiropas Savienības oficiālo valodu zināšanām.
Mutiskā tulkošana
Pilnīgā daudzvalodīgas mutiskās tulkošanas režīmā var tikt izmantotas visas oficiālās valodas un mutiskā tulkošana nodrošināta visās šajās valodās. Praksē tomēr reti ir nepieciešams nodrošināt šādu pilnīgu valodu pārklājumu. Mutiskās tulkošanas dienests nodrošina “izvēles” režīmu, kas pielāgots faktiskajām vajadzībām. Tiesa izmanto divus mutiskās tulkošanas veidus: sinhrono tulkošanu un secīgo tulkošanu.
Sinhronajā tulkošanā tulki, sadalīti pa kabīnēm, tulko mutvārdu paskaidrojumus, jautājumus un atbildes, ar ko dažādie sēdes dalībnieki apmainās tiesas zālē. Katrā kabīnē ir vismaz divi tulki, jo, ņemot vērā intelektuālo piepūli, ko tulkošana prasa, tiem ir savstarpēji jāmainās, lai visu laiku nodrošinātu to pašu koncentrēšanās un tātad – kvalitātes līmeni. Mutiskā tulkojuma kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no tulku rūpīgas sagatavošanās katrai lietai. Sagatavošanās darbs notiek komandas garā, sadarbojoties gan ar asistentiem, kas sagatavo lietas materiālus un atsauces dokumentus, gan ar horizontālajiem dienestiem, it īpaši tad, ja ir nepieciešams atbalsts terminoloģijas jomā.
Secīgajā tulkošanā, kas ir otra mutiskās tulkošanas metode, tulks runātāja runas laikā izdara piezīmes un pēc tam pārnes tās saturu. Šo metodi bieži izmanto protokolāro pasākumu, apmeklējumu un izstāžu atklāšanu laikā.
Mutisko tulkošanu tiesas sēdēs, cik vien iespējams, nodrošina tieši. Tulks bez starpnieka pārnes savā valodā runātāja sacīto. Nereti viņam ir jāizmanto tā dēvētā “relejtulkošana”. Tādā gadījumā tulko nevis no runātāja valodas, bet gan no tulkojuma, ko sniedz kāds citas valodas kabīnes kolēģis, kurš spēj tieši nodrošināt šo tulkojumu savā valodā.
Principā visi tulki strādā, tulkojot tikai savā dzimtajā valodā. Tomēr daži tulki citu valodu pārvalda tik labi, ka var tulkot tajā kā aktīvajā valodā tā, it kā runa būtu par viņu dzimto valodu. To sauc par mutisko “tulkošanu svešvalodā”.
Juridiskā tulkošana
Centrālo vietu tulkošanas darbā Tiesā ieņem jurists lingvists – jurists, kurš pabeidzis valsts tiesību studijas un kuram darbā pieņemšanas brīdī ir labas vismaz divu citu valodu un tiesību sistēmu zināšanas. Juristam lingvistam ir sarežģīts un tehnisks uzdevums: viņam ir jāpārvalda tulkojumu portfelis, nodrošinot gan augsta līmeņa kvalitāti, gan sniegumu, un stingri jāvēro noteiktie termiņi.
Pirms jurists lingvists uzsāk darbu pie tulkojuma stricto sensu, viņam ir būtiski apzināt visus atbilstīgos atsauces dokumentus, tos sagādāt un analizēt, lai iegūtu labu izpratni par lietas juridisko kontekstu un identificētu atsauces terminoloģiju. Tulkošana Tiesā nav brīva tulkošana: tieši vai netieši citētie reglamentējošie akti, judikatūra vai procesuālie dokumenti ir jāatspoguļo precīzi. Tas pats attiecas uz izmantoto terminoloģiju.
Katrs tulkošanas uzdevums praksē nozīmē darba kopumu, ar ko tiecas nodrošināt efektivitāti un kas balstīts uz iepriekšēju organizatorisku un tehnisku sagatavošanos, kuru nodrošina horizontālās nodaļas un vadība.
Lai izpildītu savus uzdevumus, juristi lingvisti izmanto īpašas metodes un stratēģijas, aizvien vairāk lietojot informācijas tehnoloģiju rīkus, kas tiem jāpārvalda, lai, nezaudējot kvalitāti – it īpaši precizitātes un uzticamības ziņā –, spētu integrēt no šo rīku izmantošanas iegūto labumu.
Priekšroka vienmēr tiek dota tiešajai tulkošanai, ja valodu nodaļu rīcībā ir šādas iespējas. Tomēr, ņemot vērā, ka ir 24 oficiālās valodas, šobrīd kopā ir iespējamas 552 valodu kombinācijas. Tādējādi bija nepieciešams ieviest tiešo tulkošanu papildinošu sistēmu, proti, tulkošanu, izmantojot noteiktu skaitu starpniekvalodu, kuras izraudzītas, balstoties uz tehniskiem kritērijiem. Starpniekvaloda ir iepriekš noteikta valoda, kurā dokuments tiek tulkots, lai pēc tam to tulkotu pārējās valodās. Katrai starpniekvalodas nodaļai ir piešķirtas vairākas valodas, no kurām tiek veikti tulkojumi šajā valodā. Pēc tam pārējās nodaļas šo starpniekvalodas versiju izmanto tulkošanai savā valodā.
Skat. arī
