Kāpēc daudzvalodība?
Eiropas izveide, kas sākās pēc Otrā pasaules kara, vispirms bija ekonomikas projekts. Tagad Eiropa vieno tautas un to raksturo dalīšanās kopējās vērtībās un kultūras, vispirms jau valodu, daudzveidība. Eiropas Savienība ietekmē apmēram 450 miljonu Savienības pilsoņu ikdienas dzīves dziļāko būtību. Lai sazinātos ar visiem pilsoņiem un it īpaši lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi, pārskatāmību un judikatūras pieejamību – neatkarīgi no tā, kādai valsts tiesību sistēmai pilsoņi pieder, – Savienībai ir “jārunā” viņu valodā.
Praksē tas nozīmē, ka jāspēj uzklausīt un izteikties visās 24 valodās, kas noteiktas par Eiropas Savienības oficiālajām valodām, jo tās ir vienas vai vairāku dalībvalstu valsts valodas vai viena no valsts valodām. Līdz ar jaunu dalībvalstu pievienošanos oficiālo valodu skaits šobrīd ir pieaudzis – no 4 (franču, itāļu, holandiešu un vācu) līdz 24 valodām. Savienība var sazināties ar visu dalībvalstu pilsoņiem visās šajās valodās. Daudzvalodība tādējādi ir demokrātiska prasība, kas nodrošina valodu vienlīdzību un Eiropas iestāžu pieejamību visiem Savienības pilsoņiem: pateicoties rakstiskās un mutiskās tulkošanas jomas profesionāļiem Eiropas Savienības iestādēs, Eiropas pilsoņi var vērsties Savienības iestādēs savā valodā un iestādes tiem atbild tajā pašā valodā.
Ar šādu mērķi tika pieņemta pati pirmā EEK regula – Regula 1/58, “ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas”.
Eiropas Savienība ir uz tiesību normām balstīta savienība, šīs tiesību normas ir jāpiemēro visiem vienādi, un tām jārada ikvienam saprotamas tiesiskās sekas, lai gan valodu ir daudz un tiesību sistēmas ir daudzveidīgas. Tas nozīmē, ka – neatkarīgi no valodas, kādā sagatavoti dokumenti, – Savienības tiesiskajam regulējumam un judikatūrai, kas ietekmē pilsoņu ikdienas dzīvi, ir jābūt vienādi saprotamiem visās oficiālajās valodās un visu valstu tiesību sistēmās.
Eiropas Savienības Tiesai ir Līgumos noteikts pienākums nodrošināt, lai tiktu ievērotas kopīgās tiesības, kuru interpretācija un piemērošana pēc definīcijas ir daudzvalodīga. Tiesvedības daudzvalodība tālab ir obligāta prasība, kas nodrošina tiesvedības taisnīgumu un Savienības pilsoņu piekļuvi tiesām un judikatūrai kā šo tiesību avotam. Tāpēc Tiesas darbs ir organizēts tā, lai Tiesa spētu pildīt savu uzdevumu neatkarīgi no valodas, kādā pilsonis tajā vēršas. Tādējādi visi Savienības pilsoņi var piekļūt Eiropas tiesām un judikatūrai savā valodā.
Skat. arī
